ATSAUCĒ IETVERT:
Vai Eiropa palīdzēs Latvijai?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.2005., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/99417
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vai Eiropa palīdzēs Latvijai?
Eiropas Savienība (ES) varētu sniegt
finansiālu palīdzību Latvijai vētras izraisīto postījumu novēršanai, atzinis ES
enerģētikas komisāra Andra Piebalga biroja vadītājs Andris Ķesteris. Taču pirms tam
Eiropas Komisijai (EK) jāsaņem informācija par to, cik lieli zaudējumi nodarīti un
kam tieši palīdzība nepieciešama, ziņo aģentūra LETA.
Pēc A.Ķestera sniegtās informācijas, Eiropas palīdzība atkarīga no zaudējumu apzināšanas. EK ir jāsaņem oficiāla informācija par to, cik finansiāli var izmaksāt zaudējumu novēršana un kurā vietā bijuši lielākie postījumi.
Ja ciesti lieli zaudējumi, līdzekļi tiek piešķirti no Eiropas Solidaritātes fonda, ko izmanto dabas katastrofu radīto zaudējumu novēršanai. Tomēr eirokrāts atzīmē, ka finansējums varētu nākt arī no lauksaimniecības atbalstam paredzētajiem fondiem. Tad līdzekļus, kas tiek izmantoti lauksaimniecības potenciāla atjaunošanai, varētu novirzīt vētras postījumu novēršanai.
– Ja zaudējumi ir lielāki par trim miljardiem eiro.
– Ja zaudējumi atbilst 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, Latvijas gadījumā tiem jābūt 38 miljoniem latu.
– Palīdzība tiek sniegta tikai lietām, kuras nav apdrošināmas un kuru labošanai tērēta valsts nauda, turklāt tikai dažiem mērķiem – nekavējošai pakalpojumu atjaunošanai enerģētikā, dzeramā ūdens piegādē un attīrīšanā, telekomunikācijās, transportā, veselībā un izglītībā, kultūras pieminekļu aizsardzībā, kā arī lai nodrošinātu glābšanas dienestu darbību un katastrofas vietu tūlītēju sakopšanu.
Pēc A.Ķestera sniegtās informācijas, Eiropas palīdzība atkarīga no zaudējumu apzināšanas. EK ir jāsaņem oficiāla informācija par to, cik finansiāli var izmaksāt zaudējumu novēršana un kurā vietā bijuši lielākie postījumi.
Ja ciesti lieli zaudējumi, līdzekļi tiek piešķirti no Eiropas Solidaritātes fonda, ko izmanto dabas katastrofu radīto zaudējumu novēršanai. Tomēr eirokrāts atzīmē, ka finansējums varētu nākt arī no lauksaimniecības atbalstam paredzētajiem fondiem. Tad līdzekļus, kas tiek izmantoti lauksaimniecības potenciāla atjaunošanai, varētu novirzīt vētras postījumu novēršanai.
“LV” informācija
Uzziņai: Kad var iegūt palīdzību no Eiropas Solidaritātes fonda?– Ja zaudējumi ir lielāki par trim miljardiem eiro.
– Ja zaudējumi atbilst 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, Latvijas gadījumā tiem jābūt 38 miljoniem latu.
– Palīdzība tiek sniegta tikai lietām, kuras nav apdrošināmas un kuru labošanai tērēta valsts nauda, turklāt tikai dažiem mērķiem – nekavējošai pakalpojumu atjaunošanai enerģētikā, dzeramā ūdens piegādē un attīrīšanā, telekomunikācijās, transportā, veselībā un izglītībā, kultūras pieminekļu aizsardzībā, kā arī lai nodrošinātu glābšanas dienestu darbību un katastrofas vietu tūlītēju sakopšanu.
Pēc preses informācijas