Ekonomikas ministrijā izveidotais Enerģētikas krīzes centrs aktīvi strādā, lai koordinētu nepieciešamās palīdzības sniegšanu Latvijas pilsētām. Centrs apkopo informāciju gan no valsts institūcijām, kuru rīcībā ir brīvi elektrības ģeneratori, ko varētu piegādāt, gan informāciju no pašvaldībām, kurām nepieciešama palīdzība. Enerģētikas krīzes centrs apkopo arī informāciju par zemnieku saimniecībām nepieciešamo palīdzību un koordinē palīdzības pasākumus.
Šābrīža prioritāte – nodrošināt elektrības piegādi ārstniecības iestādēm. Pirmdienas rītā elektrības ģeneratori nosūtīti uz Talsu rajona specializēto bērnu sociālās aprūpes centru “Veģi” un sociālās aprūpes centru “Ķīši”.
Viskritiskākā situācija bija izveidojusies Kuldīgā. Arī uz turieni vakar nosūtīts 60 kW ģenerators, lai atjaunotu ūdensapgādi.
Seši ģeneratori nosūtīti vēl uz Talsu rajonu. Kritiskā situācijā bija “Talsu piensaimnieks”, kam arī nosūtīts viens elektroģenerators. Divi ģeneratori nosūtīti uz Alūksni, lai atjaunotu telefonsakarus LMT un TELE 2 tīklos.
Centrs vakar saņēmis informāciju, ka slimnīcām nav nepieciešama palīdzība energoapgādes jomā. Arī LMT un “Lattelekom” informējis, ka palīdzība nav nepieciešama.
Krīzes centra tālrunis: 7013073, fakss: 7013177, e-pasts: ugis.sarma@em.gov.lv; dace.labecka@em.gov.lv.

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrijas padotības iestāžu vadītāji pirmdien, 10.janvārī, informēja ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski par situāciju iestādēs. No iestāžu vadītāju ziņojumiem izriet, ka Tieslietu ministrijas padotības iestādes vētrā nopietni nav cietušas.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa atzinīgi vērtē to, ka ministrijas padotības iestādes operatīvi apzinājušas vētras postījumus un aktīvi iesaistījušās postījumu seku novēršanā.
Tieslietu ministrijas padotības iestāžu vadītāji informēja, ka atsevišķu struktūrvienību ēkām vētra nodarījusi postījumus, bet tie ir samērā nelieli. Pašlaik problēmas atsevišķu iestāžu struktūrvienību darbībā rada elektrības padeves pārtraukums un bojājumi valsts vienotajā informācijas tīklā.
Lielākie materiālie zaudējumi aptuveni 15 tūkstošu latu vērtībā nodarīti Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valmieras un Iļģuciema cietumiem. Precīzi aprēķini tiks sagatavoti līdz dienas beigām.
Elektrības padeves pārtraukuma dēļ un sakarā ar bojājumiem valsts vienotajā informācijas tīklā pašlaik pilnu pakalpojuma sniegšanas apjomu nespēj nodrošināt zemesgrāmatas nodaļas Alūksnē, Talsos, Kuldīgā un Bauskā, kā arī Uzņēmumu reģistra nodaļās Bauskā, Saldū, Valmierā un Ventspilī. Par pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu pilnā apjomā minētajās nodaļās informācija tiks sniegta atsevišķi.

Kultūras ministrija

Pirmdien, 10.janvārī, pulksten 9 sanāksmē tikās kultūras ministres izveidotā darba grupa vētras nodarīto postījumu valsts kultūras institūcijām apzināšanai. Darba grupas locekļi bija apkopojuši informāciju un sniedza kultūras ministrei ziņojumu.
Sākotnējā informācija liecina, ka vētra visvairāk skārusi Latvijas arhīvus – nodarīti būtiski bojājumi Ogrē, Talsos, kā arī Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā. Joprojām nav atjaunota elektroenerģijas padeve Talsu un Alūksnes arhīvos. Pārtrūkušās elektroenerģijas padeves dēļ līdz šim nav bijis iespējams sazināties ar arhīviem Liepājā un Ventspilī.
Pēc darba grupas locekļu ziņojumiem, citās valsts kultūras institūcijās vētras nodarītie postījumi ir mazāk nopietni.
Vētras radīto seku novēršanai Kultūras ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā gatavo informatīvo ziņojumu par vētras nodarītajiem postījumiem un to radītajiem zaudējumiem valsts kultūras institūcijās.
Sakarā ar Latvijā piedzīvoto spēcīgāko vētru pēdējos 40 gados un lai veiktu nepieciešamos pasākumus, nodrošinot kultūras nozares darbību enerģētiskās krīzes situācijā, kā arī apzinātu stāvokli un koordinētu darbību iespējamu zaudējumu novēršanai, H.Demakova 9.janvārī izdevusi rīkojumu, ar kuru tiek izveidota darba grupa vētras nodarīto postījumu valsts kultūras institūcijām apzināšanai.
Par darba grupas vadītāju ar rīkojumu iecelts Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Darba grupas locekļi ir Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas vadītājs Valdis Štāls, Valsts muzeju pārvaldes vadītājs Jānis Garjāns, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Valsts kultūrizglītības centra vadītājs Jānis Porietis, Kultūras ministrijas Reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vadītāja Dita Pfeifere, Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs, VSIA “NĪ” valdes loceklis Arnis Podiņš un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Dace Vilsone.
Darba grupai uzdots iesniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai seku novēršanā. V.Štālam, J.Garjānam, J.Dambim, J.Porietim, D.Pfeiferei, J.Turlajam, A.Podiņam un D.Vilsonei atbilstoši kompetencei uzdots nekavējoties nodrošināt nepieciešamās darbības, īstenojot ārkārtas pasākuma plānus krīzes situācijas novēršanai un nodrošināt materiālo vērtību aizsardzību un sniegt attiecīgu informāciju kultūras ministrei.
Ministre mutiski uzdevusi darba grupas vadītājam nepieciešamības gadījumā saistīties ar Aizsardzības ministrijas atbildīgajām amatpersonām apsardzes nodrošināšanai vietās, kur valsts kultūras institūcijās nedarbojas signalizācija.

Nacionālie bruņotie spēki

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību karavīri sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju un citām valsts un pašvaldību institūcijām turpina sniegt atbalstu dabas stihijas seku likvidēšanā.
Vakar Aizkraukles, Alūksnes un Balvu slimnīcas, kā arī Cēsu ūdens apgādes iekārtas turpināja saņemt elektroenerģiju no NBS uzstādītajiem mobilajiem elektroģeneratoriem. Dežūras turpināja arī Jūras spēku kuģi pie Rīgas, Ventspils un Liepājas. Dabas stihijas seku likvidācijā 9.janvārī tika iesaistīts ap 150 NBS karavīru un zemessargu. Ventspilī un Aizkrauklē sadarbībā ar policiju veikta patrulēšana, savukārt Kuldīgas, Cēsu un Valmieras apkaimē sniegta palīdzība kritušo koku novākšanā.
Pirmdien atbilstoši nepieciešamībai un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām, darbu pie dabas stihijas seku likvidācijas turpināja aptuveni 230 NBS karavīru un zemessargu.

Jūras spēki

Jau sestdien, 8.janvārī, plkst. 16.14 Jūras spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs no Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta saņēma informāciju, ka Rīgas ostā uz ziemeļu mola atrodas trīs cilvēki un netiek krastā lielo viļņu dēļ. Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu par notikušo informēja radio SWH studija, uz kuru piezvanīja tās klausītājs un pastāstīja par notikušo.
Uz notikuma vietu palīdzības sniegšanai tika nosūtīts Jūras spēku Krasta apsardzes kuģis KA–06 “Gaisma”. Pietuvojoties ziemeļu molam, KA–06 “Gaisma” apkalpe nolaida ūdenī glābšanas laivu un noņēma no mola trīs jauniešus, kurus nogādāja piestātnē Vecmīlgrāvī. Neviens no jauniešiem nav cietis.
Stiprā vēja dēļ arī Liepājā pie ziemeļu mola trīs cilvēki nevarēja tikt krastā. Lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem, uz notikuma vietu ieradās Valsts policijas darbinieki un nogādāja cilvēkus drošībā.
Jūras spēku Krasta apsardzes dienests aicināja iedzīvotājus ziņot par negadījumiem jūrā un zvanīt uz Jūras spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra trauksmes tālruni 7323103 vai Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestam pa tālruni 112.

VAS “Latvenergo”

Novēršot vētras radītos postījumus Latvijas energosistēmā, elektroenerģijas piegāde pirmdien, 10.janvārī rīta pusē, bija atjaunota 24 pilsētās. Atjaunojot elektroapgādi, no lūzušiem kokiem atbrīvotas 4330 kV līnijas, 19110 kV līnijas, kā arī sākti darbi vidējā sprieguma un zemsprieguma līnijās.
Vissmagāk vētrā cietusi valsts rietumu daļa, kur svētdien, 9.janvārī, normāla elektroapgāde bija tikai Liepājā, taču dienas laikā “Latvenergo” speciālistiem izdevās nodrošināt enerģijas piegādes atjaunošanu Ventspilij un daudzām citām Kurzemes un Zemgales pilsētām (Aizpute, Alsunga, Ugāle, Nīca, Kandava).
Taču dienas pirmajā pusē joprojām bez sprieguma bija klienti Kuldīgā, Dundagā, Valdemārpilī, Talsos, Skrundā, Jaunpilī, Rudbāržos.
Ievērojami postījumi notikuši arī Vidzemē, kur joprojām bez elektroenerģijas ir klienti Ieriķos, Salacgrīvā (daļēji), Rencēnos, Alūksnē, daļēji Ērgļos, kā arī Ķemeros.
Pirmdienas rītā bez sprieguma bija aptuveni 5000 transformatoru punktu vidējā spriegumā.
VAS “Latvenergo” dažviet Latvijā klientus valsts un sociālās iestādēs apgādāja ar dīzeļģeneratoriem, kas ir īslaicīgs risinājums, taču spēj nodrošināt uzņēmumu darbību tiem kritiskos brīžos.
Vētras ietekmes skartajos Rīgas rajonos elektroenerģijas piegāde tika atjaunota jau vakar. Ceļoties ūdens līmenim Lielupes un Daugavas ietekā, bez sprieguma bija palikuši 20 transformatoru punkti (TP), taču tagad lielākā daļa iekārtu attīrītas no ūdens sanesumiem un mitruma un var turpināt darbu.
Bez sprieguma vēl bija 8 TP Vārnukrogā, Vakarbuļļos, Krēmeros, Beberbeķos. Savukārt jau naktī uz pirmdienu novērsti elektroapgādes traucējumi Centrāltirgū un Voleros.
Vakar valstī kopumā elektrības nebija aptuveni 180 tūkstošiem “Latvenergo” klientu. Pirmdienas rītā bez sprieguma bija aptuveni 5000 transformatoru punktu vidējā spriegumā. Vētras izrautie koki daudzviet pārrāvuši elektrības līnijas, turklāt krītošie koki nopostījuši vismaz 3000 elektrolīniju balstu.
Turpinot vētras seku novēršanu, vakar Latvijas energosistēmā strādāja vismaz 250 brigādes, starp kurām bija arī piesaistīto firmu speciālisti.
VAS “Latvenergo” speciālisti ar līgumorganizāciju līdzdalību vakar, 10.janvāra pēcpusdienā, jau bija atjaunojuši enerģijas piegādi lielākajā daļā augstsprieguma tīklu un novērsuši daudzus bojājumus vidējā sprieguma un zemsprieguma elektriskajā tīklā. Kopumā elektroenerģijas pārtraukumi un piegādes traucējumi ir aptuveni 160 tūkstošiem klientu, kas ir par 20 tūkstošiem mazāk nekā pirmdienas rītā. Pagājušās svētdienas vētra nodarījusi nepieredzētus postījumus Latvijas energosistēmai, un to likvidēšana ilgs vairākas nedēļas.
Pirmdien, novēršot vētras postījumus Latvijas energosistēmā, elektroenerģijas piegāde atjaunota Alūksnē, Dundagā, Jaunpilī, Kuldīgā un Ķemeros, kā arī pilnībā nodrošināta līnijas Valmiera – Tartu darbība.
Vissmagāk vētrā cietusi valsts rietumu daļa, kur joprojām bez sprieguma ir daļa klientu Valdemārpilī, Talsos, Skrundā un Rudbāržos.
Ievērojami postījumi notikuši arī Vidzemē, kur joprojām elektroenerģijas nav Rencēnos, daļēji Salacgrīvā un Ērgļos. Vakar izdevies ar enerģiju nodrošināt Alūksni un Ieriķus.
Svētdienas rītā elektroenerģijas piegāde bija traucēta apmēram 60% Latvijas teritorijā – sevišķi Latvijas rietumu daļā. Bez sprieguma bija Ventspils, Kuldīga, Tukums, Talsi, Valdemārpils, Jaunpils, Kandava, Aizpute, Alsunga, Ugāle, Nīca, Bauska, Iecava, Sigulda, Cēsis, Valmiera, Valka, Smiltene, Suntaži, Viesīte, Balvi, Zilupe, Aiviekste un to apkārtējās lauku teritorijas. Pēc nakts slodzes samazinājums ir līdz 30% no vidējās brīvdienu slodzes šajā laikā. Kopumā elektroapgāde bija traucēta līdz 230 tūkstošiem lietotāju.
“Latvenergo” speciālisti kopā ar līgumorganizāciju līdzdalību vakar, 10.janvāra vakarā (pulksten 18.45 – Red.), jau bija atjaunojuši enerģijas piegādi lielākajā daļā augstsprieguma tīkla un novērsuši daudzus bojājumus vidējā sprieguma un zemsprieguma elektriskajā tīklā. Kopumā elektroenerģijas pārtraukumi un piegādes traucējumi ir aptuveni 150 tūkstošiem klientu, kas ir par 30 tūkstošiem mazāk nekā pirmdienas rītā. Svētdienas vētra nodarījusi nepieredzētus postījumus Latvijas energosistēmai, un tās seku likvidēšana ilgs vairākas nedēļas.
Vakar, novēršot vētras postījumus Latvijas energosistēmā, elektroenerģijas piegāde atjaunota Baldonē, Alūksnē, Dundagā, Jaunpilī, Kuldīgā, Ķemeros, Allažos, Allažmuižā, Sidgundā, Ķiparciemā, Turaidā, kā arī pilnībā nodrošināta līnijas Valmiera–Tartu un daļēji līnijas Sigulda–Cēsis darbība.
Pulksten 18 pilnībā atjaunota elektroenerģijas piegāde Rīgā.
Vissmagāk vētrā cietusi valsts rietumu daļa, kur joprojām bez sprieguma ir daļa klientu Valdemārpilī, Talsos, Skrundā un Rudbāržos.
Elektroenerģijas joprojām nav valsts centrālajā daļā – Jāņupē, Mellupē, Kranciemā, Birzgalē, Ropažos, daļēji Zaķumuižā un Kākciemā, daļēji Lielvārdē un Rembatē, kā arī valsts ziemeļaustrumos – Sunākstes un Staburaga pagastā un Jaunjelgavā.
Ievērojami postījumi notikuši arī Vidzemē, kur joprojām bez elektroenerģijas ir klienti Rencēnos, daļēji Salacgrīvā un Ērgļos. Vakar izdevies ar enerģiju nodrošināt Alūksni un Ieriķus, daļēji Ainažus, Strenčus un Līgatni.
Aktīvs darbs notiek Ļaudonas pagastā, lai atjaunotu elektroenerģijas piegādi veco ļaužu mītnei.
Pirmdienas rītā bez sprieguma bija vairāk nekā 5000 transformatoru punktu vidējā spriegumā. Vētras izgāztie koki daudzviet pārrāvuši elektrības līnijas, turklāt krītošie koki nopostījuši vairāk nekā 4000 elektrolīniju balstu. Ar traucētu elektroenerģijas piegādi vēl jārēķinās ap 35% Latvijas teritorijā. Turpinot vētras seku novēršanu, vakar Latvijas energosistēmā strādāja vismaz 250 brigādes, arī līgumorganizāciju speciālisti. Laba sadarbība ir izveidojusies Balvu rajonā ar vietējo zemessardzi, kas palīdz ar savām vīru grupām, kuru rīcībā ir motorzāģi.