
Dr. oec. Irina Pilvere, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta direktore, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas locekle, intervijā “Latvijas Vēstnesim”
“Pirmā gada pieredze liecina: pašam lauksaimniekam jābūt skaidrībai, kad viņam jāpiesakās, lai saņemtu kādu atbalstu, un jāsaprot, kāpēc attiecīgajā ailītē jāizdara atzīme,” saka Irina Pilvere Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I |
– Zemnieks arvien ražu vērtē rudenī. Līdzīgi rīkojas arī Lauku atbalsta dienests (LAD). Gada nogalē pienāca ziņa, ka pērn Latvijas lauksaimnieki Eiropas un nacionālo maksājumu veidā kopā saņēmuši 110,5 miljonus latu. Vai aplēsts arī atbalstāmo loks – cik tas bijis plašs, cik saimniecību sasniedzis?
– Grūti pateikt, cik tieši bijis atbalstāmo, kas saņēmuši naudu gan no
Eiropas, gan nacionālajām subsīdijām, – mēs neveicam uzskaiti, kāds katram
pretendentam ir atbalsts. Jo katram atbalsta veidam ir savi nosacījumi. Uz Eiropas
Savienības (ES) tiešmaksājumiem bija pieteikušies gandrīz 70 000 pretendentu,
dažādi: lieli, mazi, vidēji, visi, kuri varēja kvalificēties un iesniedza pieteikumu.
Galvenais nosacījums – bija jāatnāk ar pieteikumu līdz pērnā gada 21. maijam.
Pēc mūsu provizoriskajiem aprēķiniem, uz nacionālajām subsīdijām un papildu valsts
tiešajiem maksājumiem lopkopībā pretendentu ir līdz 30 000.
Nākamā lielā grupa: Eiropas struktūrfondu projekti – to ir divi tūkstoši.
Tomēr kopā skaitīt nav korekti, jo vienam pretendentam var būt vairāki projekti.
Skaidrs gan tas, ka visvairāk pērn bija pieteikumu tiešmaksājumiem.
– Tātad jālēš, ka atbalstāmo loks kopumā varētu būt tuvu simt tūkstošiem?
– Jā. Jo vēl ir arī Lauku attīstības plāna pasākumi, kas
sākās pērn un turpināsies šogad. Arī tur mums ir no tūkstoša līdz pat pieciem
tūkstošiem pieteikumu, kā nu kurā pasākumā. Kopumā dažādu atbalsta pieteikumu
pērn bija vairāk nekā divsimt tūkstoši. Tie ir ļoti dažādi gan apjoma, gan naudas
ziņā, gan arī pēc tā, kāds laiks vajadzīgs to administrēšanai.
Jaunums bija pieteikumi ES tiešmaksājumiem. Tā ir Eiropas nauda, līdz ar to noteiktas
ļoti stingras prasības šo pieteikumu administrēšanai. Tās ir ļoti līdzīgas visās
Eiropas Savienības dalībvalstīs. Astoņas valstis, tāpat kā Latvija, izvēlējušās
vienoto platību maksājumu jeb vienkāršoto maksājumu shēmu. Varam teikt, ka astoņās
valstīs, kur maksājumu shēma līdzīga, administrēšana notiek tāpat kā pie mums.
Pārmetums, ko nācies uzklausīt no pretendentiem: administrēšana rit pārāk gausi. Te
nu jāatbild, ka Latvija ar to tika galā viena no pirmajām – izmaksas sākām jau
novembrī. Pirms mums mazliet iemēģinājuši roku bija vienīgi poļi. Protams,
decembrī tiešmaksājumus sāka maksāt arī citas valstis. Tomēr no astoņām valstīm,
kuras ieviesa vienkāršoto maksājumu shēmu, neviena nav paguvusi tik daudz, cik
Latvija. Turpināsim sākto arī šajā gadā.
– Tas vēl nav precīzi izskaitļots, jo administrēšanas process pilnībā nav
pabeigts un lauksaimniki vēl nav saņēmuši visu, kas viņiem pienākas. Tomēr
pamatnosacījums bija, ka vienā pieteikumā atbalsta summa nedrīkst būt mazāka par 50
eirām jeb mazliet vairāk nekā 33 lati. Vienotā platības maksājumā tuvu šai
minimālajai summai bija aptuveni 2,4 hektāri zemes. Ja laukā audzēja laukaugus,
izcenojums jau bija pavisam cits. Savukārt, ja šādas pieteiktās platības atrodas
trešās kategorijas mazāk labvēlīgā apvidū, tad izcenojums par hektāru jau tuvojas
100 latiem, līdz ar to varbūt pietiek ar vienu hektāru, kas bija mazākā platība, ko
drīkstēja pieteikt vienā pieteikumā, lai izturētu minimālo kritēriju.
Tātad minimālā robeža atkarīga no tā, kas pieteikumā ietverts un kādu atbalstu
lauksaimnieks pieprasa, – vai tikai vienotās platības maksājumu, par ko maksājam
nedaudz vairāk nekā 13 latus par hektāru, vai zeme atrodas mazāk labvēlīgā apvidū,
vai arī tur aug noteikti kultūraugi vai lopbarības kultūras.
Lielākie pieteikumi saņemti no tiem zemturiem – individuāliem zemniekiem, paju
sabiedrībām, dažādām SIA, kas apstrādā visprāvākās platības. Ir saimniecības,
kur lauki aizņem 100 hektārus, bet lielākās apsaimnieko pat vairāk nekā 2000
hektārus zemes. Ņemot vērā arī pārējos nosacījumus, dižākais atbalsta apjoms var
pārsniegt pat simttūkstoš latu.
– Kādas ir pirmās atsauksmes par jūsu vadītā dienesta darbu?
– Tās ir divējādas – kardināli pretējas. Vieni, kas
saņēmuši naudu savā kontā, ir bezgala priecīgi un zvana, vai tiešām drīkst šos
līdzekļus tērēt. Otri, kam naudas ticis mazāk, nekā cerēts, protams, pauž
neapmierinātību. Kļūmes bijušas visdažādākās: lauku pārdeklarācija, līdz ar to
pieteiktās platības ir samazinātas, jo mūsu cilvēki tās kontrolēja. Turklāt bija
jāievēro labas saimniekošanas prakses nosacījumi attiecībā uz pieteikto atbalstu
mazāk labvēlīgajos apvidos – šo nosacījumu ir vairāk nekā divdesmit, un to paredz
Lauku attīstības plāns. Ko visbiežāk neievēro? Nekopj meliorācijas sistēmas.
Neievēro ugunsdrošības noteikumus, vides aizsardzības prasības, neievēro arī augu
aizsardzības un dzīvnieku reģistrācijas prasības. Ja nav izpildīts viens kritērijs,
atbalsts jāsamazina par desmit procentiem, ja divi – par divdesmit procentiem, tas
attiecas uz atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem. Tie, kas nav saņēmuši cerēto,
raksta iesniegumus un skaidro mums, kālab viņi nav varējuši ievērot to vai citu labas
saimniekošanas prakses nosacījumu.
Bet noteikumi visiem ir vienādi. Un mēs varam tikai konstatēt, vai tie ir ievēroti vai
ne, jo atzinumus par šo specifisko nosacījumu ievērošanu mēs saņemam arī no citām
valsts institūcijām, kuru funkcijās ir kontrolēt šo nosacījumu ievērošanu. Gadās
arī, ka pieteikumā nav atzīmēts krustiņš ailītē, kas nozīmē pieteikšanos uz
mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu, jo piesakoties ir jāuzņemas zināmas saistības.
Galvenās no tām – kā saimniekos turpmākos piecus gadus šajā teritorijā un
ievēros labas lauksaimniecības prakses nosacījumus. Tāpēc nevar maksāt šo atbalstu,
ja pretendents nav uz to pieteicies. Un te nav būtiski, vai tas noticis paša
aizpildītāja paviršības dēļ vai kāda konsultanta, kas pats kaut ko nav izpratis
aplama padoma iespaidā. Ja pieteikuma nav, – atbalsts nepienākas.
– Lūdzu! Barkaviete Veronika Grudule Lauku atbalsta dienestam pateicību atsūtījusi gan dzejas rindās, gan prozā.
– Būtu interesanti mazliet ielūkoties, kāda ir pieteikumu izskatīšanas kārtība. Cik cilvēku pērn līdzdarbojās un tā vai citādi ietekmēja šo 110,5 miljonu latu sadali?
– Ja runājam par 70 000 pieteikumu, tos vispirms izskatīja
reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Tās mums ir deviņas. Visi pieteikumi
Integrētajā administrēšanas un kontroles sistēmā tika ievadīti datoros. Tad sākās
administrēšana. Katrs pieteikums tika pārskatīts: vai ir visas ailītes aizpildītas,
vai parakstīts, vai platības sakrīt, vai kultūru kodi atbilst ierakstītajam utt.
Vārdu sakot, tas bija ļoti skrupulozs darbs, ko veica ap 130 cilvēku visas vasaras
garumā. Līdztekus notika kontrole – mūsu cilvēki brauca uz vietas, mērīja laukus, pārbaudīja, vai pieteikumā uzrādītā kultūra atbilst tam, kas
redzams dabā, salīdzināja citus parametrus. To visu veica vēl kāds pusotrs simts
cilvēku. Protams, visas norises vadīja centrālais aparāts. Vēl jāpieskaita
informātiķi, kas nodrošina, lai sistēma darbotos. Un tas viss tikai tiešmaksājumiem.
Citiem atbalsta veidiem tika iesaistīti citi darbinieki, kopumā vairāk nekā 800
cilvēku. Viņi visi ir cītīgi strādājuši, uzkrājuši pieredzi. Bet ar to nepietiks,
jo šis gads sākas ar jauniem atbalsta pasākumiem, turklāt nedaudz mainās arī
atbalsta saņemšanas nosacījumi. Taču būtiski ir tas, lai prasības visur būtu
vienādas – gan Liepājā, gan Daugavpilī, gan Gulbenē un citur. Mēs jau šīs
prasības neizdomājam, tās nosaka normatīvie dokumenti.
– No kļūdām nav pasargāts neviens. Un tieši tāpēc ir principi, kas izriet no
Eiropas Savienības regulās noteiktajām prasībām, piemēram, četru acu princips. Tas
nozīmē, ka ar vienu pieteikumu vai projektu nekad nestrādā tikai viens cilvēks. Viena
padarīto pārbauda otrs, tātad nodrošinātas vismaz četras acis, kas seko, lai nekas
nepaliktu nepamanīts. Pēc tam paveikto vēlreiz pārskata virskontrole – vai nu daļas
vadītājs, vai pat augstāka ranga amatpersona.Viss paveiktais darbs tiek dokumentēts.
Ne velti LAD 2004.gada pavasarī tika akreditēts pat divas reizes visu šo darbu
veikšanai. Akreditācijas pārbaudes veica starptautiska audita kompānija. Mūsu darbu
regulāri pārbauda dažādas institūcijas, Eiropas Komisiju ieskaitot.
Protams, ja pretendents nav mierā ar mūsu lēmumiem, viņam ir tiesības sūdzēties.
– Kāda loma domstarpību gadījumā ir LAD direktorei? Vai jūs tieši varat ietekmēt kāda lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai noraidīšanu?
– Mūsu dienestā visi, kas pieņem lēmumus par projektiem vai
pieteikumiem, ir ierēdņi. Uz mums attiecas Valsts civildienesta likuma prasības, kā
arī likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā. Ikviens
ierēdnis ir parakstījis saistības, ka viņš nepieņems lēmumus par saviem
radiniekiem, draugiem utt. Tas ir sistēmas pamatā. Un ja ir vairāk nekā 200 000
dažādu pieteikumu, ja atbalsta pasākumu ir apmēram simts, neviens šai dienestā nevar
būt ģēnijs, kas zina visu. Arī es ne.
Katrā pārvaldē ir izveidota sūdzību izskatīšanas komisija. Savukārt centrālajā
aparātā ir vairākas šādas komisijas atkarībā no tā, kādu jautājumu skata.
Šajās komisijās ir augstāka ranga darbinieki – departamentu direktori plus mani
vietnieki attiecīgajā jomā, kas šīs komisijas vada. Tur vēlreiz izvērtē
iepriekšējo lēmumu, par ko saņemta sūdzība. Es parakstu vēstuli par komisijas
galīgo atzinumu. Reizēm gadās, ka iepriekšējais lēmums tiek atcelts. Tad visa
procedūra sākas no jauna, atbalsta pieteikumu izvērtē vēlreiz. Tātad sistēma
nodrošina, ka viens cilvēks nevienā posmā nevar vienpersonīgi pieņemt lēmumu.
– Lauksaimnieki atbalstu Eiropas un nacionālo maksājumu veidā saņems arī šogad. Kas būtu jāliek aiz auss, gatavojot jaunos pieteikumus?
– Šogad atspaids lauksaimniekiem gaidāms vēl bagātīgāks, arī nacionālajās subsīdijās būs vairāk līdzekļu nekā pērn. Atliek novēlēt, lai lauksaimnieki aktīvi pieteiktos uz visiem pasākumiem, uz kuriem viņi var pretendēt.
Andris Sproģis, “LV”