ATSAUCĒ IETVERT:
Izsūtīto beztiesīgā dzīve Sibīrijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.01.2005., Nr. 4 https://www.vestnesis.lv/ta/id/99103
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Izsūtīto beztiesīgā dzīve Sibīrijā
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents
1949.gada 25.marta deportācijā uz Sibīrijas “mūža
nometinājuma” vietām tika aizvesti gan jauni un spēcīgi, gan veci, slimi un
vientuļi cilvēki. Daudzi no viņiem specnometinājuma vietās nokļuva pilnīgā
bezizejas stāvoklī. Vietējos kolhozos, kur vairākumam izsūtīto bija jāstrādā,
dienišķo maizi ne visiem izdevās nopelnīt. Vēl bēdīgākā situācijā bija
nokļuvuši gados vecie, slimie, vientuļie un darbnespējīgie. Palikuši bez tuvinieku
atbalsta, viņi bija pakļauti drošai nāvei vai dzīvei invalīdu un nespējnieku namos.
Visi pilngadīgie izsūtītie atradās Valsts drošības ministrijas, vēlāk –
Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzskaitē un uzraudzībā. Par specnometinājuma
režīma pārkāpšanu draudēja administratīvais arests vai naudas sods, bet par
bēgšanu – 20 gadi katorgas darbos. Sakarā ar noteikto režīmu un aizliegumu atstāt
nometinājuma rajonu daudziem jauniešiem tika liegta iespēja mācīties dažādās
skolās un kursos.
Bargais nometinājuma režīms nedaudz liberalizēts tika tikai 1954.gada vasarā.
Tagad par dzīvi izsūtījumā un par nometinājuma režīmu var izlasīt izsūtīto
atmiņās. Bet daudzas smagas apsūdzības padomju totalitārajam režīmam glabā arī
aizvesto arhīva lietas, no kurām dažas šoreiz tiek piedāvātas lasītājiem.
Rozālijas Pētersones lūgums
ļaut atgriezties Latvijā
Valsts drošības ministram
Rozālijas Kārļa meitas Pētersones,
dzīvo Tomskas apgabala Molčanovas rajona
Molotova vārdā nosauktajā kolhozā
Iesniegums
Es. Rozālija Kārļa meita Pētersone, dzimusi 1885.gadā, esmu
izsūtīta no Latvijas PSR Valkas rajona (apriņķa – J.R.) Lugažu pagasta
“Pileniešu” mājām 1949.gadā uz Tomskas apgabala Molčanovas rajona Molotova
vārdā nosaukto kolhozu.
Sakarā ar vecumu un slimību es kolhozā sev maizi nopelnīt nevaru un atrodos bezizejas
stāvoklī. Šeit no maniem radiniekiem nav neviena. Visas manas meitas un tuvinieki
atrodas Latvijā, kuri varētu mani apgādāt.
Tamdēļ lūdzu Jūs nosūtīt mani uz dzimteni, Latvijas PSR Valkas pilsētu.
1950.gada 11.septembrī Rozālija Pētersone
LVA, 1894.f., 1.apr., 5981.l., 11.lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas.
R.Pētersone atļauju atgriezties Latvijā nesaņēma.
Viņa nomira izsūtījumā 1951.gadā.
 Rozālijas Pētersones lūgums ļaut atgriezties Latvijā |
Voldemāra Liepiņa lūgums piešķirt citu darbu,
lai varētu nopelnīt ģimenei iztiku
Zirjanskas komandantūras komandantam
Tomskas apgabala Zirjanskas rajona
Siņajevas ciema kolhoza “Avangards”
kolhoznieka Voldemāra Friča dēla Liepiņa
Iesniegums
Lūdzu Jūs, vai nevarētu dot man tādu darbu, kur es varētu
nopelnīt maizi? Kolhozā es nevaru sevi un savu ģimeni, kurā ir pieci cilvēki,
nodrošināt ar maizi.
Darbspējīgi ir divi cilvēki. Varbūt ir darbs manā specialitātē – dārzkopība vai
mežrūpniecības saimniecībā. Varu strādāt jebkuru darbu, lai tikai varētu nopelnīt
maizi. Kolhozā mēs izstrādājām 1000 darbadienas, taču maizes nav. Pagaidām ir tikai
kartupeļi, bet drīz arī kartupeļu nebūs. Par šo jautājumu es domāju dienu un
nakti, kā no šā stāvokļa izkļūt.
Lūdzu Jūs manu lietu noskaidrot un dot man atbildi.
1951.gada 1.III. Paraksts: Liepiņš
LVA, 1894.f., 1.apr., 5966.l., 20.lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas.
Atzīmes dokumentā:
Atteikt.
5.III 51. Paraksts nesalasāms.
Antona Romančuka lūgums
pārvietot viņu uz citu dzīvesvietu
Isikula rajona speckomandantūras
komandantam Specpārvietotā A.M.Romančuka,
dzīv. Solncevas ciema Mičurina vārdā
nosauktajā kolhozā (..)
Iesniegums
Lūdzu Jūs, biedri komandant, pārcelt mani uz dzīvesvietu Isikula
pilsētā vai uz kokmateriālu sagādi Tevrizas rajona Kuzņeckas kokmateriālu sagādes
punktā vai kaut kur citur pēc Jūsu ieskata, tā ka es Mičurina vārdā nosauktajā
kolhozā sakarā ar ģimenes apstākļiem izdzīvot nevaru.
Nostrādājis 1952.gadā un izstrādājis 227 darbadienas, es saņēmu produktus trijiem
mēnešiem. Dārzā kartupeļi ienācās tikai 15 maisi, kuri februārī izbeidzās. Manā
ģimenē ir seši cilvēki, no kuriem četri ir skolas vecumā. Graudus, 460 kg, kuri man pienācās par darbadienām, kolhoza valde nolēma man
nedot tikmēr, kamēr es nesamaksāšu parādu, kurš man skaitās par veco būvi (..) –
950 rbļ. Daļa tika dzēsta ar naudu par darbadienām, bet, lai atlikušo daļu
samaksātu, nācās pārdot govi un iemaksāt 650 rbļ.
Lūdzu Jūs, biedri priekšniek, neatteikt manu lūgumu un dot
rīkojumu mani pārcelt, pretējā gadījumā arī turpmāk mana ģimene paliks kritiskā
stāvoklī. Apģērba arī nav, tikai lupatas, kuras savāktas no kaimiņiem, lai būtu
iespējams bērnus sūtīt uz skolu. Es sajūtu darbaspēju izsīkumu, bet bērniem
radusies mazasinība. Pēc specialitātes es varu strādāt par galdnieku, namdari,
motoristu, mašīnistu un ūdensapgādes atslēdznieku.
A.Romančuks
LVA, 1894.f., 1.apr., 11000.l., 19., 19.a lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas.
Iekšlietu ministrijas Omskas apgabala pārvalde 1953.gada 7.jūlijā. A.Romančuka lūgumu atbalstīja, bet ar noteikumu, ja viņu atlaidīs Mičurina vārdā nosauktā kolhoza valde. Bet tā 1953.gada 26.augustā A.Romančuka lūgumu izslēgt viņu no kolhoza noraidīja.
 Atteikums Antonam Romančukam par izslēgšanu no kolhoza |
Tomskas apgabala Teguļdetas rajona
tautas tiesas spriedums par Mildas Liepiņas
un Antoņinas Staņeninas notiesāšanu
Kopija
Spriedums–kopija
KPFSR vārdā
1952.gada 27.oktobrī Tomskas apgabala Teguļdetas rajona tautas tiesa
šādā sastāvā: priekšsēdētājs – tautas tiesnesis Mosins, tautas piesēdētāji
– Norkina un Seļezņeva, sekretāre Fedotova – atklātā tiesas sēdē Teguļdetas
ciemā izskatīja lietu par
Mildas Indriķa meitas Liepiņas, dzimušas Latvijas PSR Jēkabpils apriņķa Medņu
pagastā, latvietes, precējušās, dēls 13 gadus vecs, bezpartijiskas, izsūtītas no
Latvijas PSR, dzīvo Teguļdetas ciemā, 1.Maija kolhoza kolhoznieces un Antoņinas Stosa
meitas Staņeninas, dzimušas 1916.gadā Lietuvas (tekstā – Latvijas APSR – J.R.) PSR
Telšu apgabalā (tā tekstā – J.R.) Užveles rajonā, lietuvietes, 2 bērni – 11 un
3 gadus veci, māte 75 gadus veca, dzīvo Teguļdetas ciemā, apsūdzību.
Iepriekšējā un tiesas izmeklēšanā ir noskaidrots: Liepiņa un Staņenina bija
1.Maija kolhoza biedri. 1952.gada 15.augusta vakarā viņas pēc darba pabeigšanas no
automašīnas, kurā bija iekrauti rudzi sējai, no maisiem somās iebēra graudus –
Staņenina – 3,6 kg un Liepiņa – 5 kg. Ar nozagtajiem graudiem viņas tika
aizturētas un graudi atņemti.
Apsūdzētās Staņenina un Liepiņa sevi par vainīgām atzina pilnīgi un paskaidroja,
ka viņas graudus patiešām paņēmušas, jo gribējušas izvārīt putru. Apsūdzēto
vainu apstiprina 1952. gada 15.VIII akts, liecinieku Korčuganova, Bogomolova un Zjatjkova
liecības. Tiesa tāpat ir pārliecināta, ka viņu vaina ir pilnīgi pierādīta. Viņu
vaina ir pareizi kvalificēta pēc 1947.gada 4.VI dekrēta “Par kriminālatbildību par
valsts un sabiedriskā īpašuma zādzību.” Tamdēļ, pamatojoties uz teikto un
vadoties no Kriminālprocesa kodeksa 319. un 320.panta,
piesprieda:
Mildai Indriķa meitai Liepiņai un Antoņinai Stasa meitai Staņeninai pēc PSRS
Augstākās Padomes Prezidija 1947.gada 4.VI dekrēta “Par kriminālatbildību par
valsts un sabiedriskā īpašuma zādzību” 4.punktu 8 gadus labošanas darbu nometnē
katrai bez tiesību zaudēšanas un bez mantas konfiskācijas. Liepiņai un Staņeninai
drošības līdzekli nomainīt no sprieduma pasludināšanas dienas, apcietināt tiesas
zālē. Soda mēru notiesātajām skaitīt no sprieduma pasludināšanas dienas, t.i., no
1952.gada 27.oktobra.
Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts Tomskas apgabala tiesā piecu dienu laikā.
Pēc soda izciešanas Liepiņa un Staņenina ir jānosūta kā specnometinātās uz
obligāto nometinājumu Tomskas apgabala Teguļdetas ciemā.
Priekšsēdētājs: Mosins
Tautas piesēdētāji: Norkina, Seļezņeva
Kopija pareiza: tautas tiesnesis – M.Mosins
Sekretāre Ševņina
LVA, 1894.f., f., 1.apr., 7987.l., 28.lp. Kopija.
Tulkojums no krievu valodas.
Pēc KPFSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja protesta KPFSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģija šo spriedumu pārskatīja 1953.gada 8.martā. Tā secināja, ka protests ir pamatots un tautas tiesas spriedums ir jāatceļ, apsūdzība ir jāpārkvalificē un sods M.Liepiņai un A.Staņeninai jāsamazina līdz vienam gadam.
No ieslodzījuma M.Liepiņa tika atbrīvota 1953.gada aprīlī un nosūtīta uz iepriekšējo specnometinājuma vietu.
 Tiesas spriedums Mildai Liepiņai |
Speckomandantūras Nr.30 uzraugu ziņojums
par specnometinātā Pētera Anspoka aizturēšanu
Kaganoviča rajona Iekšlietu ministrijas daļas
speckomandantūras Nr.30 komandantam leitnantam
biedram Sergejevam no speckomandantūras Nr.30
uzrauga jaunākā seržanta biedra V.R.Jakubenko
Raports
Daru zināmu Jums, ka specnometinātais latvietis Pēteris Antona dēls Anspoks 1953.gada 20.jūlijā patvaļīgi brauca uz Omsku, kur tirgū es viņu aizturēju.
22.VII 53.g. Uzraugs Jakubenko.
LVA, 1894.f., 1.apr., 7729.l., 47.lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas.
Pētera Anspoka paskaidrojums
Kaganoviča rajona speckomandantūras
komandantam biedram Sergejevam no P.A.Anspoka
Paskaidrojums
1953.gada 20.jūlijā es patvaļīgi, bez speckomandantūras atļaujas braucu uz Omskas pilsētu, uz tirgu pēc produktiem un Omskas
pilsētā mani aizturēja speckomandantūras uzraugs Jakubenko par to, ka braucieni man bija aizliegti, bet, tā kā mūsu veikalā nav tauku, es aizbraucu.22.VII 53.g. P.Anspoks
LVA, 1894.f., I.apr., 7729.l., 48.lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas.
Nobeigums sekos