Minētās izmaiņas ir raksturīgas sabiedrību reorganizācijai. Likumā “Par uzņēmējdarbību” reorganizācijas regulējumam bija veltīts ne vairāk un ne mazāk kā viens pants (citi uzņēmējdarbības likumi šo jautājumu vispār neregulē), bet Komerclikumā reorganizācijas procedūru reglamentē atsevišķa daļa. Likums sastāv no trim daļām – A. Komercdarbības vispārīgie noteikumi; B. Komersanti un C. Komercsabiedrību reorganizācija.

Komerclikums izsmeļoši definē komercsabiedrību reorganizācijas veidus, to, kā izpaužas katrs no reorganizācijas veidiem un kādas ir reorganizācijas juridiskās sekas. Komerclikumā paredzētie reorganizācijas veidi ir: 1) sabiedrību apvienošana (var izpausties kā pievienošana vai saplūšana), 2) sabiedrību sadalīšana (var izpausties kā sašķelšana vai nodalīšana) un 3) pārveidošana.
Jāņem vērā, ka runa ir tikai par komercsabiedrību reorganizāciju, t.i., reorganizēt (Komerclikuma izpratnē) nevar individuālo komersantu, kas ir fiziska persona. Ja ir nepieciešama, piemēram, individuālā komersanta uzņēmuma vai tā daļas nodošana komercsabiedrībai (ja šādās darbībās būtu iesaistītas tikai komercsabiedrības, tās būtu jāapspriež saskaņā ar reorganizācijas noteikumiem), to ir iespējams veikt saskaņā ar vispārējiem Komerclikuma noteikumiem par uzņēmuma pāreju (KCL 20.pants). Likums “Par uzņēmējdarbību” (35.panta otrā daļa) bez jau minētajām darbībām par reorganizāciju uzskatīja arī īpašuma formas maiņu un īpašnieka maiņu. Īpašuma formas maiņa faktiski nozīmēja valsts un pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību privatizāciju. Savukārt īpašnieka maiņa bija un pagaidām vēl ir iespējama individuālajam uzņēmumam, kā arī zemnieku saimniecībai un zvejnieku saimniecībai. Jāatgādina, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) dalībnieku (akcionāru) maiņa nav uzskatāma par reorganizāciju ne likuma “Par uzņēmējdarbību”, ne Komerclikuma izpratnē.

Reorganizācijas process notiek atklāti. Pirms reorganizācijas uzsākšanas visām reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām ir pienākums iesniegt par to paziņojumu Uzņēmumu reģistrā (KCL 338.p.5.d.). Paziņojumam ir jāpievieno reorganizācijas līguma (lēmuma) projekts (likumā noteiktos gadījumos arī iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma projekts). Iesniegtais paziņojums kopā ar minētajiem dokumentu projektiem tiek pievienots katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības reģistrācijas lietai, un ar tiem var iepazīties jebkura trešā persona. Būtu jāatceras, ka paziņojuma iesniegšana ir obligāts reorganizācijas procesa pasākums. Paziņojuma neiesniegšana ir pamats sabiedrības amatpersonu saukšanai pie administratīvās atbildības. Sliktākajā gadījumā arī reorganizācijas procesu var nākties pilnībā vai daļēji veikt no jauna, ja tiks konstatēts, ka būtiski ir pārkāptas trešo personu intereses (piemēram, par reorganizācijas dokumentu projektiem būs nesekmīgi izrādījušas interesi kādas trešās personas).
15 dienu laikā pēc reorganizācijas lēmuma pieņemšanas katrai reorganizācijā iesaistītajai sabiedrībai rakstveidā ir jāinformē visi zināmie kreditori, kuriem līdz lēmuma pieņemšanas dienai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību. Tāpat katra sabiedrība pēc reorganizācijas lēmuma pieņemšanas publicē sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kurā norāda likumā noteikto informāciju par reorganizāciju (KCL 345.p.1., 2.d.).
Kreditoriem un jebkurai trešajai personai ir nodrošināta iespēja laikus un nepieciešamajā apmērā iepazīties ar informāciju par sabiedrību reorganizācijas procesu, vēl pirms reorganizācija stājusies spēkā. Tas nozīmē, ka kreditori un trešās personas vairs netiek “nostādītas fakta priekšā” par to, ka ir notikusi reorganizācija, kā tas notika pirms Komerclikuma spēkā stāšanās. Laikus iegūtā informācija trešajām personām ļauj plānot un prognozēt attiecības ar reorganizējamo sabiedrību.

Nodrošinājums

Uzzinot par reorganizācijas veikšanu, reorganizācijā iesaistīto sabiedrību kreditoriem ir tiesības prasīt attiecīgajai sabiedrībai savu prasījumu nodrošināšanu (KCL 345.panta trešā, ceturtā un piektā daļa). Kreditoru pieteikšanās termiņš tiek noteikts sabiedrības sludinājumā par reorganizāciju (skat. sīkāk punktā Informācijas pieejamība), un tas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi. T.i., kreditoriem ir iespēja prasīt nodrošinājumu pēc tam, kad ir noslēgts reorganizācijas līgums (pieņemts lēmums), bet reorganizācija vēl nav stājusies spēkā (komercreģistrā par to vēl nav izdarīti ieraksti). KCL sīkāk neregulē to, kādi prasījumu nodrošinājuma veidi varētu tikt izmantoti. Puses var brīvi vienoties (nepieciešamības gadījumā arī lūgt tiesas palīdzību) par jebkuru nodrošinājumu veidu, ko piedāvā Latvijas tiesību sistēma (piemēram, komercķīla, hipotēka, galvojums u.c.). Protams, pastāv arī iespēja apmierināt prasījumu.
Ja kāda no reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām ir saņēmusi kreditora prasību par nodrošinājumu, reorganizācijas reģistrācijas pieteikumu nedrīkst iesniegt, kamēr kreditora prasījums nav nodrošināts vai apmierināts vai kamēr tiesas ceļā prasība par nodrošinājumu nav atzīta par nepamatotu. Šāds secinājums izriet no KCL 347.panta otrās daļas.
KCL 345.panta trešajā daļā ir minēti tikai pievienojamās un sadalāmās sabiedrības kreditori, kuriem ir tiesības saņemt nodrošinājumus. Tomēr KCL 359.pants ļauj secināt, ka 345.panta trešā daļa ir tulkojama plašāk un arī pārveidojamās sabiedrības kreditoriem ir tiesības uz prasījumu nodrošinājumu, ja vien iegūstošā sabiedrība nav personālsabiedrība.
Pievienojamās sadalāmās un pārveidojamās sabiedrības kreditori var prasīt savu prasījumu ar vienīgo nosacījumu, ka viņu prasība ir pieteikta izsludinātajā termiņā. Savukārt iegūstošās sabiedrības kreditoriem, lai saņemtu nodrošinājumu, ir arī jāpierāda, ka reorganizācija apdraud viņu prasījuma apmierināšanu.

Visi iepriekš aprakstītie kreditoru aizsardzības mehānismi tiek realizēti, pirms reorganizācija stājusies spēkā. Teorētiski iespējams, ka kreditors nav pamanījis informāciju par sava debitora reorganizāciju un arī reorganizācijas līgumu, pamatojoties uz likumā noteiktajiem izņēmumiem, nav pārbaudījis zvērināts revidents. Taču likuma noteikumi pasargā kreditorus arī pēc tam, kad reorganizācija ir reģistrēta un stājusies spēkā. Saskaņā ar KCL 351.panta otro daļu par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, atbild solidāri visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības. Piemēram, kreditoram parādā esošā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), reorganizācijas procesā nodalījusi daļu savas mantas citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība), un šīs mantas daļas sastāvā ir arī attiecīgā saistība, t.i., reorganizācijas rezultātā faktiski ir mainījies parādnieks. Ja kreditoram ir grūtības ar sava prasījuma piedziņu no jaunā parādnieka, viņš var pilnā apmērā prasīt sava prasījuma izpildi sadalāmajai sabiedrībai.

Pēc reorganizācijas lēmuma pieņemšanas, bet līdz brīdim, kad reorganizācija ir stājusies spēkā, reorganizējamās sabiedrības dalībnieki var apstrīdēt reorganizācijas lēmumu tiesā. Šādas tiesības ir arī sabiedrības valdes un padomes locekļiem. Apstrīdēšanas pamats ir reorganizācijas lēmuma pieņemšana, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu. Apstrīdēšanas termiņš ir trīs mēneši no reorganizācijas sludinājuma publicēšanas dienas. Ja reorganizācijas lēmums apstrīdēts tiesā, reorganizējamā sabiedrība drīkst iesniegt reorganizācijas reģistrācijas pieteikumu tikai pēc tam, kad tiesa ir izskatījusi prasību un to noraidījusi.

Gadījumos, kad sabiedrībā lēmums par reorganizāciju tiek pieņemts ar balsu vairākumu, sabiedrības dalībniekiem, kas ir balsojuši pret reorganizāciju, pieņemtais lēmums ir saistošs. Tomēr, ja pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekus, kas balsojuši pret reorganizāciju, nekādi neapmierina dalība iegūstošajā sabiedrībā, likums paredz iespēju pamest šo sabiedrību, pretī saņemot atlīdzību (KCL 353.pants). Ja attiecīgais dalībnieks to pieprasa, iegūstošajai sabiedrībai ir jāatpērk viņa daļas par summa, kuru dalībnieks iegūtu kā likvidācijas kvotu, ja reorganizācijas lēmuma pieņemšanas brīdī attiecīgi pievienojamā, sadalāmā vai pārveidojamā sabiedrība tiktu likvidēta.
Lai pieprasītu šādu atlīdzību, likums gan paredz vairākus nosacījumus. Pirmkārt, šī iespēja ir spēkā pirmo divu mēnešu laikā, kopš ir stājusies spēkā reorganizācija. Otrkārt, atlīdzību var prasīt tikai tie dalībnieki, kas ir noteikti pauduši savu gribu balsojot pret, nevis vienkārši atturējušies vai nepiedalījušies lēmuma pieņemšanā. Šim gribas izpaudumam jābūt arī likumā noteiktajā veidā fiksētam dokumentos.
Dalībnieks var neprasīt iegūstošajai sabiedrībai savu daļu atpirkšanu, bet pats šīs daļas atsavināt neatkarīgi no lēmumā statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem. Piemēram, ja likums paredz, ka SIA daļas var atsavināt (izņemot pārdošanu) tikai ar dalībnieku lēmumā izteiktu piekrišanu, mazākuma dalībnieks, realizējot savas KCL 353.panta septītajā daļā noteiktās tiesības, var savas daļas uzdāvināt kādam citam bez pārējo dalībnieku piekrišanas. Arī šī tiesība ir izlietojama divu mēnešu laikā.

Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš ir balsojis pret reorganizāciju, kļūst par komandītu (365.pants) – t.i., mazākuma dalībnieku nevar piespiest pret paša gribu kļūt par komplementāro personālsabiedrības biedru un atbildēt par sabiedrības saistībām ar visu savu mantu. Kā komandīts viņš atbild tikai sava ieguldījuma apmērā. Viņam ir tiesības arī izstāties no sabiedrības, saņemot atlīdzību.
Pagaidām vēl ir pāragri runāt par plašu, visaptverošu un vienveidīgu reorganizācijas noteikumu piemērošanas praksi. Tomēr reorganizācijas procesā ir ielikti droši pamati kreditoru un trešo personu interešu aizsardzībai, padarot drošāku komercdarbības vidi.

Uzņēmumu reģistra Tiesību piemērošanas nodaļas vadītājs