Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas un sagatavojieties reģistrācijai! Vai visi esat reģistrējušies? Lūdzu rezultātu! 136.
Izskatot otrās sesijas darba kārtības jautājumus, kuri mums bija iesniegti, Augstākās padomes Prezidijs ir pieņēmis lēmumu ieteikt 5.septembrim šādu darba kārtību. Projekts jums ir izsniegts. Augstākās padomes Prezidijs diemžēl konstatēja faktu, ka bez tiem jautājumiem, kuri ir iesniegti 5.septembrim, citu komisijās sagatavotu jautājumu nav. Jautājumi, kuri šeit ir ierakstīti no 10. līdz 14.septembrim, darba kārtībā tika ietverti bez lielām diskusijām Augstākās padomes Prezidijā. Nebija tā, kā pirms brīvdienām, kad notika milzīgas diskusijas par to, kurus jautājumus vajag izskatīt. Jā, vajag ļoti daudzus jautājumus izskatīt, vajag pieņemt ļoti daudzus lēmumus, bet šie likumprojekti un lēmumprojekti ir jāsagatavo. Tāpēc šeit no 10. līdz 14.septembrim ir ierakstīti tikai tie jautājumi, kurus mēs esam gatavi izskatīt un kuri ir sagatavoti.
Jautājums par Augstākās padomes Kārtības rulli jeb reglamentu šodien ir aktīvi jāizdiskutē komisijās. Tāda ir situācija. Kāds ir jūsu viedoklis par darba kārtību? Acīmredzot mums vispirms vajadzētu apstiprināt darba kārtību 5.septembra plenārsēdei un pēc tam izteikt savus priekšlikumus arī visai otrajai sesijai. Lūdzu – deputāts Freimanis. Trešais mikrofons.
Vispirms apspriedīsim un akceptēsim šāsdienas darba kārtību.

J.Freimanis: Godātais Gorbunova kungs! Man būtu tāds ierosinājums: Augstākās padomes šāsdienas darba kārtībā iekļaut jautājumu par mūsu attieksmi pret Maskavas starptautisko apspriedi “4+2” par Vācijas apvienošanos. Apspriede notiks 1990.gada 12.septembrī. Šis Vācijas apvienošanās jautājums jebkurā gadījumā ir kara seku nokārtošanas jautājums, un tas skar arī Baltijas valstis. Ārlietu komisijai vajadzētu sagatavot attiecīgus dokumentus, ko mēs varam ietvert Augtākās padomes darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Es tātad pierakstu: Augstākās padomes attieksme pret apspriedi “4+2”. Varbūt iedodiet formulējumu? Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: */Es ierosinu tuvākajā nākotnē mūsu plenārsēdes dienas kārtībā iekļaut jautājumu par pilsonību un izskatīt to steidzamības kārtībā, jo, pieņemot mūsu likumus, mēs visur saskaramies ar vārdiem “Latvijas pilsonis”, “republikas pilsonis”. Bet līdz šim laikam vēl nav zināms, ko tas nozīmē. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Mēs to ievērosim, kad sesijas dienas kārtību apspriedīsim kopumā./
Tagad, ja jums nav iebildumu, tomēr izlemsim, ko mēs šodien darīsim, kādus jautājumus izskatīsim. Pēc tam tādā secībā, kādā tie mums šeit ir iesniegti, varam apspriest šos darba kārtības jautājumus. Kā jūs redzat, trešais jautājums šodien ir Augstākās padomes otrās sesijas darba kārtības apspriešana. Bet acīmredzot būtu pareizi vispirms akceptēt šāsdienas darba kārtību. Lai konstruktīvāk un ātrāk virzītos uz priekšu, ir priekšlikums, ja jums nav iebildumu, nobalsot par Augstākās padomes Prezidija iesniegto šāsdienas darba kārtību. Atsevišķi balsosim par deputāta Freimaņa iesniegto darba kārtības punktu: izteikt attieksmi pret Maskavas apspriedi “4+2”. Vai iebildumu nav? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Prezidija iesniegto darba kārtību šodienai, 5.septembrim.
Vai šīs skaņas nav par skaļu? Pamodina? Geidāna kungs apgalvo, ka katrā ziņā pamodinot. Lūdzu rezultātu! Par – 133. Pret – 4, atturas – 2. Tātad šie jautājumi ir iekļauti šāsdienas darba kārtībā.
Tagad, lūdzu, balsojam par deputāta Freimaņa iesniegto priekšlikumu izteikt attieksmi pret Maskavas apspriedi “4+2”. Kā es saprotu, deputāts ir sagatavojis savus priekšlikumus, kuri ir jāpavairo un jāapspriež. Bet tagad balsojam par to, lai iekļautu darba kārtībā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par – 94. Tiek iekļauts darba kārtībā.
Tagad sāksim izskatīt šāsdienas darba kārtību tādā secībā, kādā esam to apstiprinājuši. Pirmais jautājums – par balsu skaitīšanas komisiju. Jums ir projekts, kuru ir iesniegušas abas frakcijas. Jums zināšanai: mūsu kolēģis Indulis Ozols ir atteicies no priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas, kaut gan demisionējusi ir visa komisija. Kā komisijas loceklis Indulis Ozols ir piekritis aktīvi darboties, bet no komisijas priekšsēdētāja pienākumiem viņš, izvirzot objektīvus iemeslus, ir atteicies. Mēs varam tikai sirsnīgi pateikties par to precīzo darbu, ko viņš ir veicis, organizējot komisijas darbu mūsu iepriekšējās sesijas laikā, bet tagad komisijai acīmredzot būs pašai jālemj par priekšsēdētāju. Ja jums jautājumu un iebilžu nav, tad mēs frakciju izvirzīto komisijas sastāvu varētu apstiprināt, pieņemot Augstākās padomes lēmumu izveidot otrās sesijas balsu skaitīšanas komisiju tādā sastāvā, kāds piedāvāts projektā. Vai varam balsot? Bet pirms tam būtu jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 140. Lūdzu, balsosim par lēmumu izveidot Latvijas Republikas pirmā sasaukuma Augstākās padomes otrās sesijas balsu skaitīšanas komisiju piedāvātajā sastāvā. Lūdzu rezultātu! 132 – par. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu, drusku ilgāk turiet manu ekrānu ieslēgtu! Vienu sekundi ilgāk, jo es tik tikko varu paspēt izlasīt, cik balso par. Neesmu vēl pieradis pie šā ekrāna. Lēmums ir pieņemts.
Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs atgādina, ka pēc reglamenta mums ir jāievēlē balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs. Kādi ir priekšlikumi? Deputāts Dinevičs.

J.Dinēvičs: Frakcija savā sēdē izskatīja kandidātus, kuri pašreiz ir ievēlēti balsu skaitīšanas komisijā, un iesaka par komisijas priekšsēdētāju ievēlēt Imantu Geidānu.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir priekšlikumi?

S.Dīmanis: Par komisijas priekšsēdētāju ierosinu ievēlēt deputātu Safonovu.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Man kā sēdes vadītājam jāatzīmē, ka abas kandidatūras ir ļoti labas, ka abi ir ļoti aktīvi deputāti. Ievēlot vienu vai otru, mēs zaudēsim aktīvus debatētājus. Balsosim acīmredzot tādā secībā, kādā šie priekšlikumi ir iesniegti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Imantu Geidānu, par viņa ievēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā. Lūdzu rezultātu! Par – 90. Tagad balsosim par deputāta Safonova ievēlēšanu par komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu rezultātu! Par – 35. Mūsu balsošanas rezultātā par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts deputāts Imants Geidāns. Vēlam sekmes darbā jums un visai komisijai!
Tagad balsosim par sekretariātu. Frakcijas ir iesniegušas savus priekšlikumus. Jums tie ir, lūdzu, apskatieties šo projektu. Šajā dokumentā vajadzētu izdarīt precizējumu: Juri Dobeli par sekretariāta vadītāju ierosina Tautas frontes frakcija. Vispirms mums vajadzētu balsot par visu sekretariātu, bet pēc tam, ja sekretariāts tiks ievēlēts šādā sastāvā, lemt par sekretariāta vadītāju. Vai nav iebildumu, ka mēs par sekretariātu pašreiz balsotu šādā sastāvā: deputāti Dobelis, Āboltiņš, Blažēvičs, Kide, Kramiņš, Krūmiņš, Līgotnis, Rešetņikovs, Zaļetajevs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 129. Lēmums par sekretariāta izveidošanu ir pieņemts. Tagad, lūdzu, izvirziet sekretariāta vadītāja kandidatūras! Viena jau ir iesniegta. Kādi vēl ir priekšlikumi? Pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Iesaku Edvīna Voldemaroviča Kides kandidatūru./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi?

S.Dīmanis: Es gribētu noraidīt Dobeļa kandidatūru. Ja mēs tā uzmanīgi pasekojam viņa darbam iepriekšējā sesijā, tad jāsecina, ka viņam jābūt drusku neitrālākam, izpildot šos uzdevumus, bet viņš fiziski to nespēj, jo viņš, sēžot šeit, tribīnē, izpilda Tautas frontes uzdevumu. Turklāt viņš ļoti nekorekti uzvedās 15.maijā, raujot mikrofonu ārā no rokām DKAP (Darba kolektīvu apvienotās padomes – Red.) pārstāvim. (Zālē rosība, sarunas, troksnis.)
Tālāk. Viņš ir nodevis informāciju presei par to, kā deputāti apmeklē sesijas un sēdes, kaut gan neviens viņam tādas tiesības nav devis. Turklāt šie saraksti bija nepilnīgi un par sliktu “Līdztiesības” frakcijai un tā tālāk. Es negribu šeit stāstīt visu, bet mēs noraidām Dobeļa kandidatūru, un mums ir priekšlikums balsot pret viņa kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs aģitējat pret. No saraksta izslēgt jūs nevarat. Vārdu sakot, jūs esat pret un savu domu argumentējāt. Vai vēl kāds kolēģis grib izteikt savu viedokli? Trešais mikrofons – deputāts Kide.

E.Kide: Tā kā man ir liela slodze Izglītības komisijā un es darbojos arī Lauksaimniecības komisijā, lūdzu manu kandidatūru svītrot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Edvīns Kide savu kandidatūru noņem. Tad mums paliek viena kandidatūra – Jura Dobeļa kandidatūra. Citas kandidatūras nav. Varam balsot. Balsosim par to, lai izteiktu savu attieksmi pret Jura Dobeļa ievēlēšanu par sekretariāta vadītāju. 101 balss par, 25 – pret, atturas – 11. Juris Dobelis ievēlēts par sekretariāta vadītāju. Vēlam sekretariātam sekmes, un, protams, deputātu kritiskās piezīmes mums visiem ir jāņem vērā. Acīmredzot sekretariātam ir jāieņem sava vieta.
Es nebūt negribu noraidīt šeit izteiktās kritiskās piezīmes, jo ikviens deputāts var izteikt savas piezīmes kā sēdes vadītājam, tā sekretariātam, bet es tomēr gribētu atzīmēt, ka iepriekšējās sesijas laikā sekretariāts ļoti daudz darīja, lai sekmētu mūsu darbu. Atklāti sakot, šis darba apjoms dažbrīd ir ļoti liels. Tāpēc es neizslēdzu to, ka mūsu darbā ir bijušas arī kļūmes. Attieksmi pret šo pienākumu, kuru uztic visi deputāti, es katrā ziņā vērtētu ļoti augstu.
Tagad trešais jautājums – Augstākās padomes otrās sesijas darba kārtības apspriešana. Saņemot deputāta Šapovālova ieteikumu, faktiski mēs jau esam sākuši to apspriest. Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Man ir priekšlikums mūsu sesijas darbā iekļaut trīs jautājumus, iespējams, divus pirmos jautājumus var arī apvienot. Pirmais jautājums – par neatliekamiem pasākumiem, lai iedzīvotājus apgādātu ar pārtiku un apģērba priekšmetiem. Otrais jautājums – valdības politika cenu un spekulācijas apkarošanas jomā. Pirmos divus jautājumus var izskatīt atsevišķi un var apvienot. Trešais jautājums – valdības atskaite par pasākumiem sakarā ar likuma par valsts valodu stāšanos spēkā. Paldies!/

Priekšsēdētājs: Kolēģi Aleksejev, dodiet šurp šo priekšlikumu: nāciet pie trešā mikrofona. Deputāts Aizezers.

J.Aizezers: Mums pašreiz jaunieši aktīvi iesaistās alternatīvajā (darba) dienestā, un izveidojusies paradoksāla situācija, ka laukos strādājošie jaunieši, zemnieku dēli, saskaņā ar likumu bieži vien nevar alternatīvo dienestu pildīt tēva saimniecībā, bet tiek nosūtīti mazkvalificētos darbos. Tāpēc ir priekšlikums likumā par alternatīvo (darba) dienestu papildināt 8.pantu, tur dotajā sarakstā ietverot arī darbu lauksaimniecībā kā vienu no alternatīvā (darba) dienesta variantiem. Ir priekšlikums šo jautājumu iekļaut sesijas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

J.Dobelis: Es varu informēt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija vispār ir izstrādājusi jaunu likumprojektu par šo dienestu, kur mainīta arī paša šā dienesta jēga. Tur ir arī aplūkots šis jautājums par cilvēkiem, kuri strādā savās saimniecībās. Likumprojekts izstrādāts kopā ar Tieslietu ministriju un konsultējoties vēl ar dažām ministrijām. Tā ka visā drīzumā būs jāpieņem, varētu teikt, jauns likums.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons – deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Es uzskatu – tas ir arī Cilvēktiesību un nacionālo attiecību komisijas priekšlikums –, ka otrās sesijas darba kārtībā noteikti ir jāiekļauj likums par amnestiju. Vakar radio diemžēl ļoti neveiksmīgi pasteidzās un diezgan bezatbildīgi paziņoja, ka šāda likuma nebūs, kaut gan tas ir apspriešanas stadijā. Likums atrodas Iekšlietu ministrijā, mūsu komisijā tas principā ir sagatavots. Es uzskatu, ka tas noteikti ir jāiekļauj un jāizdiskutē otrajā sesijā.

M.Gavrilovs: */Es gribu atbalstīt deputātu Šapovālovu par likumprojekta par pilsonību iekļaušanu sesijas dienas kārtībā. Tā kā tas jau ir iesniegts, nepieciešama ātrāka šī likuma izskatīšana. Daudzi deputātu lēmumi un uzvedība būs atkarīga no šī likuma, tāpēc man ir lūgums likumu iespējami ātrāk izskatīt, lai šajā ziņā būtu pilnīga skaidrība./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Es uzskatu, ka šajā sesijā jādod prioritāte ekonomiskajiem jautājumiem, it īpaši likumam par devalstiskošanu. Man rokās ir Igaunijas AP dokuments. Es nolasīšu ļoti īsi: */“Uz laiku līdz Igaunijas Republikas normatīvo aktu pieņemšanai apturēt visus darījumus ar uzņēmumu, citu organizāciju mantu un statūtfondiem, kas atrodas valsts īpašumā, izsaucot īpašuma formu maiņu.”
Igaunijā ekonomiskā reforma faktiski ir apstājusies. Tāpēc es uzskatu, ka mēs nedrīkstam pieļaut tādas pašas kļūdas un šajā sesijā likums par devalstiskošanu ir jāizskata.
Un otrs. Ļoti svarīgs ir likums par tautas nobalsošanu jeb referendumu, jo iedzīvotāju uzskati mainās ļoti ātri, bet parlaments ir tāds, kāds tas ir. Ja svarīgākie jautājumi būs jānodod tautai nobalsošanai, mēs to nevarēsim izdarīt, kamēr mums nav likuma. Tāpēc arī tas varētu būt viens no prioritārajiem jautājumiem.
Un, bez šaubām, es atbalstu deputāta Gavrilova priekšlikumu, ka tūlīt ir jāizskata likums par pilsonību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

R.Rikards: Man ir lūgums sesijas darba kārtībā iekļaut likumu par imigrāciju. Tas, neapšaubāmi, ir jāizskata pirms pilsonības likuma, kā tas ir izdarīts Igaunijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – pirmais mikrofons.

V.Stefanovičs: */Es ierosinu iekļaut dienas kārtībā un izskatīt jautājumu par mūsu Augstākās padomes preses centru, apstiprinot atbilstošu nolikumu, kurā viss precīzi jāreglamentē, tāpat izskatīt jautājumu par Augstākās padomes priekšsēdētāja preses sekretāra amata nodibināšanu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Škapars.

J.Škapars: Būtu nepieciešams šīs sesijas darba kārtībā iekļaut likumu par Rīgas pilsētas pašvaldību. Tas nav pieņemts, bet es domāju, ka ir izstrādāts. Šis likums ir jāiekļauj darba kārtībā un steidzami jāpieņem.
Otrkārt, acīmredzot diezgan radikāli ir jāpārstrādā līdzšinējais pašvaldības likums, jo tur ir tik daudz nepilnību, ka no vietējām pašvaldības institūcijām mums nāk ļoti daudz protestu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš – trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Man liekas, ka mēs darām nepareizi, jo sesijas darba kārtībā mēs varam ietvert tikai tos jautājumus, tos likumus, kuri iesniegti likumdošanas iniciatīvas kārtībā un jau ir izstrādāti, bet tagad mēs šeit runājam par ideju ietveršanu. Konkrētu likumu taču nav. Nav likuma par pašvaldības grozījumiem, nav likuma par imigrāciju. Tas ir absurdi, ko mēs tagad darām.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kehris. Pēc tam – deputāts Ozols.

O.Kehris: Ekonomikas komisija atbalsta Augstākās padomes Prezidija ierosināto darba kārtību nākamajai nedēļai. Pēc nedēļas mēs iesniegsim ekonomiskās reformas likumu un šīs sesijas lēmumu izstrādāšanas grafiku, jo šo grafiku mēs vēl apspriedīsim komisijā, paredzot, ka pirmais būs nodokļu likumprojekts.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

I.Ozols: Deputāts Kehris jau daļēji izteica to domu, ko es arī gribēju paust. Man ir priekšlikums atstāt mums laiku rezervē, lai varētu iesniegt priekšlikumus ar argumentāciju un motivāciju un tikai pēc tam pieņemt galīgo lēmumu par otrās sesijas darba kārtībā iekļaujamo likumdošanas aktu apspriešanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Ābiķis! Pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es šeit gribētu oponēt deputātam Lagzdiņam. Ministru padomē jau ir izstrādāts imigrācijas likuma otrais variants. Jautājums ir ļoti svarīgs, un man ir ierosinājums jau šodien šeit pat zālē pārtraukumā sapulcēties tiem cilvēkiem, kuri būtu ar mieru piedalīties imigrācijas likuma izstrādāšanā, un izskatīt Ministru padomes izstrādāto variantu. Tas ir ļoti steidzams jautājums, un es uzskatu, ka arī šis jautājums ir jāiekļauj sesijas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāte Kozakeviča.

I.Kozakeviča: Es savukārt gribētu atbalstīt deputāta Lagzdiņa teikto, jo, manuprāt, mēs te runājam par divām dažādām lietām. Runājot par sesijas darba kārtību, Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija gribētu iekļaut sesijas darba kārtībā likumu par nacionālo grupu tiesībām. Savukārt patlaban es uzskatu, ka mēs nevaram runāt par likumprojektiem, kuri vēl nav tapuši. Te vairākkārt tika runāts par pilsonības likumu, bet es gribu atgādināt visiem kolēģiem, ka komisija nupat, pirms atvaļinājuma, ir izveidota un ka pastāv tikai deputāta Bojāra koncepcija. Tādēļ patlaban ir pāragri izlemt jautājumu, kuru likumprojektu izskatīšanu mēs varam iekļaut šīs sesijas darba kārtībā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

A.Bērzs: Godājamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt: kad mēs sākām pirmo sesiju, tad mums bija sagatavots un izsniegts saraksts par tiem jautājumiem, kuri sesijā ir jāizskata. Pašlaik – es nezinu, vai tas ir tikai man, – nekādu Prezidija priekšlikumu par likumiem, kuri šajā sesijā būtu izskatāmi, nav. Mēs nevaram zināt, kura komisija kādu likumu un kādā kondīcijā ir sagatavojusi. Es domāju, ka šo jautājumu mēs varētu izskatīt tikai tad, kad no Prezidija būsim saņēmuši to likumprojektu sarakstu, kuri būtu jāizskata šajā sesijā. Pašreizējā runāšana ir tāda emociju izteikšana. Es domāju, ka šis jautājums gluži vienkārši nav sagatavots izskatīšanai šāsdienas sēdē.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi viedokļi? Deputāts Kostins – pirmais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi! Es atbalstu Škapara priekšlikumu iekļaut sesijas dienas kārtībā likumu par Rīgas pilsētas pašvaldību. Tā pašlaik Latvijas Republikā ir vienīgā pilsēta, kur nav saprotams, kādas tiesības ir rajonu padomēm un kādas pilsētas padomei. Pašlaik, piemēram, Maskavas rajona padome jau piektdien sāk apspriest jautājumu par 1991.gada budžetu. Ja mēs jau tagad to neizdarīsim, jau šajā pusgadā nepieņemsim likumu par Rīgas pilsētas pašpārvaldi, mēs noliksim ļoti smagā stāvoklī pilsētas padomi un visas padomes pilsētā. Man liekas, ka to vajag saprast un atbalstīt, tas ir ļoti svarīgs jautājums visiem pilsētas deputātiem un Augstākajai padomei.
Un otrais jautājums. Es ļoti gribētu, lai dienas kārtībā tiktu iekļauts un pozitīvi izlemts otrajā un trešajā lasījumā likums par pensijām, kuru ļoti gaida iedzīvotāji un mūsu vēlētāji./

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst Augstākās padomes uzmanību mūsu pilnīgi nepietiekamajai sadarbībai ar Ministru padomi un tādai pietiekami svarīgai Augstākās padomes funkcijai kā Ministru padomes darbības kontrolei. Es ierosinu ierādīt noteiktu laiku, stundu vai pusstundu ik nedēļu Ministru padomes pārstāvja atbildēm uz deputātu pieprasījumiem. Tas ir pirmais.
Un otrais. Es jau iepriekšējā sesijā deputāta pieprasījuma kārtībā iesniedzu priekšlikumu par izsmeļošas informācijas sniegšanu vismaz par Ministru padomes sēdēm. Par nožēlošanu, šis pieprasījums kaut kur iegrima, pazuda. Es uzskatu, ka ir radusies pilnīgi nepieļaujama situācija. Jautājumu Ministru padomei nav tāpēc, ka mēs esam nepietiekami informēti par tās darbību. Tas nozīmē, ka tāds ir stāvoklis. Nepieciešams mums izsniegt vismaz paredzamo Ministru padomes sēžu dienas kārtību un informāciju par Ministru padomes sēdēs apspriestajiem un pieņemtajiem lēmumiem./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es gribētu nolasīt mūsu reglamenta 4.punktu: “Augstākās padomes Prezidijs plenārsēdē iepazīstina deputātus ar visām ienākušajām likumdošanas iniciatīvām. Augstākā padome, noklausījusies komisiju atzinumus, izlemj jautājumu par likuma projekta iekļaušanu attiecīgās sesijas darba kārtībā.” Lūdzu sesijas vadību rīkoties saskaņā ar reglamentu!

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, kolēģi Lagzdiņ! Man šeit steidzīgi runāja ausī kaut ko citu, un es vienkārši nedzirdēju. Lūdzu, atkārtojiet!

J.Lagzdiņš: Mūsu reglamenta 4.punkts paredz, ka Augstākās padomes Prezidijs plenārsēdē iepazīstina deputātus ar visām ienākušajām likumdošanas iniciatīvām. Tālāk. Augstākā padome, noklausījusies komisiju atzinumus, izlemj jautājumu par likuma projekta iekļaušanu attiecīgās sesijas darba kārtībā. Es domāju, ka mums jārīkojas šādi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Es gribētu iebilst pret kolēģa Aleksejeva un kolēģa Šapovālova priekšlikumu. Pašreiz Ministru padomē ir nevis gari jārunā, bet daudz jāstrādā. Kas attiecas uz to, ko dara Ministru padome, tad pieņemtie lēmumi jau šodien ir iesniegti visu komisiju vadītājiem. Vajag tikai aiziet un izlasīt. Kas attiecas uz ieplānotajām sēdēm, tad turpmāk informācija tiks dota atsevišķi darba kārtībā. Kas attiecas uz informāciju par situāciju Ministru padomē. Es domāju, mums vajadzētu atteikties no tā, ka mēs katru dienu mazgāsim galvu premjeram Godmanim. Būtu jāvienojas, ka ieradīsies attiecīgais Ministru padomes spīkers, kas ir pietiekami informēts un par visu atbild, jo mums visiem ir jāstrādā – gan Augstākajai padomei, gan Ministru padomei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kide. Trešais mikrofons.

E.Kide: Man ir tāds priekšlikums: es atbalstītu deputātu Bērza un Kehra priekšlikumu, arī deputāta Lagzdiņa priekšlikumu – šeit stihiski nekonstruēt šo sesijas darba kārtību, bet to patiešām veidot Prezidijā, pamatojoties uz komisiju priekšsēdētāju priekšlikumiem un atkarībā no likumprojektu gatavības pakāpes. Atbilstoši steidzamībai un prioritātei Prezidijam vai kādai darba grupai vajadzētu sastādīt sesijas darba kārtības projektu un tad to iesniegt Augstākajai padomei, kā to Kārtības rullis prasa, lai mēs varētu apspriest gatavu materiālu, to papildināt un veidot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es esmu loģiskā secībā sapratis situāciju, kas mums ir izveidojusies pēc jūsu izteiktajām atziņām, tad šodien mēs tiešām strikti varētu runāt par nākamo nedēļu, tas ir, par laiku no 10. līdz 14.septembrim. Šie jautājumi ir iesniegti Prezidijam un sesijā pirmajā lasījumā izskatīti. Tos varētu pēc visiem kritērijiem apspriest.
Kas attiecas uz pārējiem jautājumiem, tad jūs redzat, ka šeit ir iesniegts gan ekonomikas jautājumiem, gan citiem jautājumiem veltīto likumu sagatavošanas plāns. Viss ir atkarīgs no mūsu komisijām. Bet kāds būtu šodien priekšlikums? Acīmredzot būtu pareizi uzdot komisijām savās sēdēs izskatīt šos jautājumus, ko kolēģi ir iesnieguši, nevis tos ietvert darba kārtībā. Ja komisijas ir gatavas dot atzinumus par likumdošanas iniciatīvām, ja komisijas vai kāda cita grupa ir gatavas iesniegt likumprojektus izskatīšanai sesijā, tad mēs tos iekļaujam darba kārtībā. Kā jūs saprotat, mēs to darām tādēļ, lai uzklausītu jūsu viedokļus. Lai nav tā, ka lemj un darbu plāno tikai komisija, nemaz nerespektējot to, ko citi deputāti domā par šīs komisijas iesniegtajiem likumprojektiem vai par likumprojektu izskatīšanas secību.
Tagad mēs varētu ne vien pieņemt lēmumu par nākamo nedēļu, bet arī izteikt savu attieksmi pret visiem priekšlikumiem, kuri šeit izskanēja. Kāds ir jūsu viedoklis par šādu priekšlikumu?
Tad varbūt izskatām nākamās nedēļas darba kārtību. Mums ir jāvienojas par nākamās nedēļas plenārsēžu darba kārtību un jānorunā, kādā veidā mēs strādāsim. Šeit ir ierakstīts 10. un 14.septembris. Mums pašiem ir jāizlemj, kad mēs rīkosim plenārsēdes. Jums vārds. Pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es gribētu uzdot jautājumu. Lūk, jūs rokās turat dokumentu, kurā it kā norādīti visi likumprojekti, kas ir perspektīvā. Manās rokās tāda dokumenta nav un maniem kolēģiem arī nav. Mums ir tikai analoģisks dokuments šodienai un nākamajai nedēļai./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet! Vai jūs komisijas sēdē piedalījāties?/

A.Safonovs: */Dabiski./

Priekšsēdētājs: */Kas jums priekšnieks?/

A.Safonovs: */Batarevskis./

Priekšsēdētājs: Jūs iepazīstinājāt ar šo sarakstu? Jūs nesauc priekšā, jūs savam kolēģim paskaidrojiet. Jūs laikam nedzirdējāt jautājuma būtību? Jūsu kolēģis saka, ka šo sarakstu, kurš tika iesniegts komisijām, viņš komisijas sēdē neesot nedz redzējis, nedz par to dzirdējis. Trešais mikrofons.

J.Gavars: Te nākamās nedēļas darba kārtības piektajā punktā ir iezagusies neprecizitāte. Saskaņā ar mūsu reglamentu Radio raidījumu un televīzijas komitejas nolikumu apstiprina Prezidijs, nevis Augstākā padome, bet mani kolēģi savukārt ir jāapstiprina Augstākajai padomei. Cik man ir zināms, komisija nav paspējusi izskatīt visas kandidatūras. Līdz nākamajai nedēļai komisija tās izskatīs. Varbūt neizteiksimies par piekto punktu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Frakcijas sēdē izskatot šo darba kārtību, mums pats svarīgākais likās otrais jautājums un, bez šaubām, pirmais jautājums, kuru ir paredzēts izskatīt no 10. līdz 14.septembrim. Ja nemaldos, mēs vienojāmies, ka šo jautājumu izskatīšanu vajadzētu pārlikt uz vēlāku laiku – aptuveni uz 17.datumu, lai varētu sagatavoties. Un, bez šaubām, sākt vajadzētu ar otro punktu, tas ir, ar likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā, kuri skar reglamenta jautājumus.

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka jūs jūtat situāciju. Deputāts Muciņš – trešais mikrofons.

L.Muciņš: Attiecībā uz pirmo punktu – Augstākās padomes Kārtības rulli jeb reglamentu. Saskaņā ar mūsu lēmumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību, konkrēti, tā trešo punktu, komisijai ir jādod atzinums par likumdošanas iniciatīvas iekļaušanu Augstākās padomes darba kārtībā. Mūsu komisija šo Kārtības rulli vēl nav izskatījusi. Faktiski tas, ko mēs šobrīd gribam darīt, ir pretrunā ar reglamentu.

Priekšsēdētājs: Kura komisija? Likumdošanas jautājumu komisija? Vēl ir kādas iebildes? Deputāt Endziņ, kāds ir jūsu viedoklis?

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija kopā ar vēl trijiem deputātiem, kuri ir reglamenta izstrādāšanas darba grupā, plāno šo jautājumu izskatīt ceturtdien pulksten 10 no rīta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums bez kādām iebildēm paliek šādi jautājumi – likumprojekts par reliģiskajām organizācijām, likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 11.maija likumā par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu, likumprojekts par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā un par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā jautājumos par prokurora uzraudzību – otrajā lasījumā. Par visiem pārējiem jautājumiem mums pagaidām ir iebildes, un mēs nākamajā nedēļā tos nevaram iekļaut. Tas vēlreiz liecina, ka komisijām jāpulcējas kopā un jāstrādā, citādi mums plenārsēdēs nav ko darīt. Ir priekšlikums šos jautājumus iekļaut darba kārtībā un tālāk lemt, kādā secībā mēs tos nākamajā nedēļā izskatīsim un kā strādās komisijas un noritēs plenārsēdes. Diskutēsim tālāk par šo jautājumu.
Tagad par reglamentu. Man ir jautājums: kāpēc mūsu Likumdošanas jautājumu komisija neizskatīja vakar šo jautājumu?

A.Endziņš: Reglamenta izstrādāšanai ir izveidota speciāla komisija, kura vēl nav sanākusi kopā. Tā sanāks rīt. Lielākoties tur ir Likumdošanas jautājumu komisijas locekļi un vēl trīs deputāti – Sergejs Dīmanis, Ruta Marjaša un Vilnis Bresis. Lūdzam rīt desmitos visus ierasties pie mums, lai kopīgi izskatītu šo jautājumu. Mēs lūdzām līdz dienas beigām iesniegt Prezidijam priekšlikumus. Šodien esmu saņēmis tikai vienu oficiālu komisijas iesniegumu. Tas ir Oļega Batarevska komisijas priekšlikums. Citas komisijas savus priekšlikumus nav iesniegušas. Ja mēs nāksim klajā tikai ar savas komisijas priekšlikumiem, tad mums atkal būs nevis plenārsēde, kurā mēs izskatām jautājumu, bet gan tirgus vai kāda scēna. Tāpēc man ir lūgums visiem komisiju priekšsēdētājiem, kā arī atsevišķiem deputātiem līdz šāsdienas beigām šos priekšlikumus iesniegt. Es šo lūgumu izteicu arī Augstākās padomes Prezidija sēdē.
Mēs vakar izskatījām jautājumus, kas saistīti ar grozījumiem Konstitūcijā. Šodien pēc plenārsēdes Likumdošanas jautājumu komisija pati arī vēl strādās pie Kārtības ruļļa.

Priekšsēdētājs: Man ir grūti te dot kādus vērtējumus, vēl jo vairāk – izteikt secinājumus, bet kā sēdes vadītājs un kā deputāts varu teikt: mums ir iezīmējušies divi krīzes simptomi. Pirmais – tā ir mūsu ierašanās uz plenārsēdēm, otrais – mūsu darbs komisijās. Mums šonedēļ faktiski nav ko darīt tāpēc, ka komisijās jautājumi nav izskatīti un nav iesniegti reglamentā paredzētajā kārtībā. Diskutējot Prezidijā un Tautas frontes frakcijā, tika atzīts, ka jautājums par reglamentu ir vissvarīgākais jautājums. Taču mūsu pašu ieceltā komisija neuzskata par vajadzīgu šo lietu steidzināt vai pat izskatīt normālā kārtībā. Es lūgtu šos mūsu kolēģus vismaz paskaidrot mums, kāpēc tas tā notiek un ko mēs tālāk darīsim. Lūdzu – deputāti Marjaša, Bresis un Dīmanis. Man gan nav tiesību jūs tā izsaukt, bet vismaz paskaidrojiet, ko mums tālāk darīt. (Zālē izsaucieni.) Padomājiet! (Smejas.) Lūdzu – deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Atvaļinājuma laikā esmu izstudējusi projektu, kas man kā komisijas loceklei bija izsniegts. Visus savus personiskos papildinājumus daļai komisijas locekļu esmu jau paziņojusi. Mēs tos apspriedām ar Rikarda un Eglāja kungu. Mani papildinājumi jau ir ņemti vērā. Turklāt vakar mūsu pastāvīgā komisija – Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija – sīki apsprieda reglamenta projektu. Šodien Likumdošanas jautājumu komisija saņems mūsu protokolu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, kurš no jums tagad ir priekšnieks?

R.Marjaša: Priekšnieks – Bojāra kungs – ir aizlidojis uz ārzemēm. (Zālē smiekli, rosība.)

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs pirms aizlidošanas izteica ļoti daudz ierosinājumu, kā vajadzētu strādāt un kādus jautājumus izskatīt.
Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Savus uzskatus par to, kādam jābūt Kārtības rullim, frakcija “Līdztiesība” iesniedza jau maijā. Tātad visi mūsu priekšlikumi jau ir komisijai atdoti, un neko papildus mēs vairs iedot nevaram. Kas attiecas uz mani personiski, tad rīt varu pielikt punktu šā jautājuma apspriešanā Likumdošanas jautājumu komisijā. Kas attiecas uz Kārtības ruļļa apspriešanu citās komisijās, tad patiešām pietrūkst vienas dienas.

Priekšsēdētājs: Varbūt priekšnieku vajadzētu pārvēlēt?

S.Dīmanis: Nē, es uzskatu, ka mēs visi drusku mācāmies.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

V.Seleckis: Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vārdā varu pateikt, ka mūsu komisija vakar izskatīja Kārtības rulli, taču nepaspēja iepazīties pilnīgi ar visiem viedokļiem. Turpināsim šo darbu šodien. Ja būs nepieciešams, turpināsim arī rīt. Savus priekšlikumus rakstveidā komisijai iesniegsim ceturtdien. Domāju, ka līdzīgā veidā strādā arī citas komisijas. Līdz ar to šajā nedēļā attiecīgā komisija visus priekšlikumus būs saņēmusi.

Priekšsēdētājs: No jūsu un arī citu kolēģu teiktā izriet, ka, nedaudz pārkāpjot mūsu reglamentu, šo jautājumu varam iekļaut nākamās nedēļas darba kārtībā?

V.Seleckis: Es domāju, ka tas būtu pilnīgi iespējams.

Priekšsēdētājs: Vai runātāju vairāk nav? Tad nākamās nedēļas darba kārtība varētu būt šāda: pirmais – Augstākās padomes Kārtības rullis jeb reglaments; otrais – likumprojekts par reliģiskajām organizācijām; trešais – likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 11.maija likumā par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu; ceturtais – otrajā lasījumā likumprojekts par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā un par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā (pamatlikumā) jautājumos par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā.
Deputāts Dinevičs domā, ka otro un trešo punktu vajadzētu izskatīt pēc nedēļas. Tā es saprotu. Pasakiet vēlreiz savu domu.

J.Dinevičs: Priekšlikums bija par to, ka mums noteikti ir jāpārceļ otrais punkts par grozījumiem Konstitūcijā, kas skar reglamenta jautājumus. Vai ir lietderīgi izskatīt reglamentu pirms šiem grozījumiem Konstitūcijā, jo var gadīties, ka mums jāatgriežas pie reglamenta vēlreiz? Varbūt mēs varam izskatīt tos daudzos punktus, kas nav saistīti ar iespējamajiem labojumiem Konstitūcijā? Tas ir diskutējams jautājums, bet otro punktu katrā ziņā ir lūgums izskatīt pēc nedēļas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu – deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Otrais punkts ir saistīts tikai ar vienu Konstitūcijas grozījumu, kas attiecas uz reglamentu. Toties no reglamenta izriet jautājums par likumu un lēmumu pieņemšanas kārtību Augstākajā padomē, runa ir par 97.panta 5.daļu, kā arī par Konstitūcijas grozīšanas kārtību, tas ir, par 173.pantu. Šis jautājums vakar Likumdošanas jautājumu komisijā tika izskatīts un akceptēts. Ceru, ka šodien līdz dienas beigām visi deputāti jau varēs saņemt šo projektu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt to izskatīt nākamnedēļ?

A.Endziņš: Jā. Pirmajā lasījumā mēs varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Ieskatīsimies 19.jūnija lēmumā par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Tā 9.punktā teikts: “Sagatavotā likumprojekta tekstu un ar to saistītos materiālus izsniedz deputātiem un Ministru padomei ne vēlāk kā 3 dienas pirms likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā.” Vai attiecībā uz reglamentu tas būs iespējams?

Priekšsēdētājs: Kā jūs dzirdējāt, komisijas sola. Varbūt sāksim balsot. Visas savas šaubas mēs esam izteikuši. Acīmredzot balsosim par katru jautājumu atsevišķi, jo kopā tas ir diezgan pagrūti. Lūdzu, visi reģistrējieties! Lūdzu rezultātu! 145. Mūsu pulks aug, zālē sēdošo deputātu pulks aug. Līdz starpbrīdim mums noteikti vēl ir jāizdebatē jautājums par to, kādā veidā mēs vispār strādāsim sesijā, tas ir, plenārsēdēs un komisijās. Tāpēc pašreiz mēģināsim operatīvi nobalsot par jautājumiem, kuri, es domāju, mums ir skaidri. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret to, ka nākamās nedēļas darba kārtībā tiek iekļauts jautājums par Augstākās padomes Kārtības rulli jeb reglamentu. Lūdzu rezultātu! 135 – par. Tiek iekļauts.
Tagad izsakiet savu attieksmi pret likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā reglamenta jautājumos” iekļaušanu nākamās nedēļas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! 115 – par. Ir iekļauts.
Nākamais. Par reliģiskajām organizācijām. Lūdzu rezultātu! 116. Tiek iekļauts.
Tālāk. Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 11.maija likumā “Par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu””. Lūdzu rezultātu! 124. Tiek iekļauts.
Nākamais. Likumprojekts “Par prokurora uzraudzību un par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā”. Lūdzu rezultātu! Par – 121. Ir ietverts darba kārtībā. Tātad balsošanas rezultāti ir tādi, ka visi jautājumi, par kuriem mēs šeit balsojām, tiek ietverti nākamās nedēļas darba kārtībā.
Tagad par to, kā mēs strādāsim otrajā sesijā. Deputāts Geidāns – otrais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Varbūt tāda kārtība, kādā mēs iesākām šo sesiju, būtu pieņemama arī turpmāk. Proti, pirmdienās no rīta sanāk Prezidijs, pēc pusdienas – frakcijas, bet sēdi mēs nerīkojam, jo tas laiks tā kā tā ir izniekots. Sēdes mēs noturam tikai otrdienās un trešdienās, tās sākot deviņos no rīta. Ja sākam desmitos, arī tad stunda ir zaudēta. Ceturtdienas atstāt komisiju darbam un piektdienas – deputātu darbam uz vietām, lai mēs varam jau uz priekšu plānot darbu savos apgabalos.

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt otrdienās un trešdienās plenārsēdes sākt deviņos?

I.Geidāns: Jā.

Priekšsēdētājs: Prezidijs un frakcijas rīko sēdes pirmdienās?

I.Geidāns: Jā. Lai frakcijas zina, ko nolemj Prezidijs, un var tūlīt iesaistīties darbā.

Priekšsēdētājs: Ceturtdienās un piektdienās strādā komisijas?

I.Geidāns: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Mēs vakar komisijā ļoti rūpīgi un ilgi runājām tieši par šo jautājumu un faktiski nonācām pie ļoti līdzīga rezultāta. Tātad plenārsēdes būtu rīkojamas tikai otrdienās un trešdienās. Motivējot savu lēmumu ar to, ka absolūti pietrūkst laika darbam komisijās, kā arī deputātu individuālajam darbam. Arī mēs ierosinātu plenārsēdes sākt deviņos.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons – deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Arī Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija vakar par šo jautājumu diskutēja, un arī mēs vienojāmies, ka plenārsēdes varētu notikt otrdienās un trešdienās. Mēs gan palikām pie viedokļa, ka sākums varētu būt desmitos, jo no rīta deputātiem ir iespējams strādāt, iepazīties ar dažādiem dokumentiem un šo laiku šādā veidā lietderīgi izmantot. Toties pusdienu pārtraukumu gan varētu saīsināt līdz vienai stundai. Pirmdienās savukārt varētu strādāt komisijas un frakcijas. Nepieciešamības gadījumā mēs pieļaujam tādu iespēju, ka varētu notikt arī plenārsēdes, ja mēs šeit vienotos, ka, lūk, nākamajā pirmdienā plenārsēde ir vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Tātad galvenā jūsu doma ir tā, ka jūs atbalstāt otrdienas un trešdienas? Lūdzu – deputāts Silārs. Otrais mikrofons.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Piekrītot otrdienai un trešdienai, es gribu argumentēt iebildumus pret pulksten deviņiem. Mēs, deputātu vairākums, pieteicāmies svešvalodu kursos. Es redzu reālu iespēju tos apmeklēt rītos, apmēram no astoņiem līdz desmitiem. Ja mēs gribam šajos kursos mācīties, tad tas ir reāli no rīta, ne jau vakaros pēc plenārsēdēm, kad mēs nebūsim spējīgi kaut ko iemācīties. To, lūdzu, neaizmirstiet!

Priekšsēdētājs: Varbūt zināšanai paceliet roku tie, kuri esat pieteikušies kursos. Gandrīz visi. Lūdzu – deputāts Škapars. Pirmais mikrofons.

J.Škapars: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija arī izskatīja šo jautājumu. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka plenārsēdēm vajadzētu divas dienas nedēļā – pirmdienu un otrdienu. Tas nesaskan ar viedokli, ko izteikusi komisiju lielākā daļa. Mēs domājam, ka pirmdienās lielākoties varētu apspriest pirmo lasījumu, bet otrdienās un trešdienās varētu notikt balsošana par tiem likumprojektiem, kuriem ir nepieciešams noteikts balsu skaits. Turklāt mēs ņemam vērā, ka 70 deputāti ir tādi, kuriem Augstākā padome nav pastāvīgā darbavieta, tāpēc būtu lietderīgi, ja to darbu, kas prasa balsošanu, izkārtotu otrdienās. Mēs domājam, ka trešdienās komisiju darbā arī vajadzētu piedalīties visiem deputātiem. Tad ceturtdienās un piektdienās varētu veikt citus darbus – tikties ar vēlētājiem, apmeklēt bibliotēku, rīkot izbraukumus. Tālāk mēs piedāvājam, ka trešdienās pēcpusdienā varētu būt frakciju sēdes un ceturtdienās – Prezidija sēdes.

Priekšsēdētājs: Mums vajadzētu izšķirt jautājumu balsojot. Lūdzu – deputāts Kehris. Otrais mikrofons.

O.Kehris: Ekonomikas komisija arī vakar rūpīgi apsprieda šo jautājumu. Mēs pilnīgi piekristu, ka otrdienās un trešdienās darbs ritētu sesijā un viena no šīm dienām būtu balsošanas diena. Mēs arī piekristu darbu sākt 10.00 un beigt 18.30. Pilnīgi piekrītam, ka ceturtdienas vajadzētu atstāt kā neaizskaramas dienas komisiju darbam. Būtu pilnīgi pieņemami, ka Prezidija sēdes būs pirmdienās un frakciju sēdes – arī pirmdienās. Un vēl mums ir šāds priekšlikums: mēneša pēdējā piektdienā, būtībā jau ceturtdienas otrajā pusē, deputātiem dot iespējas braukt uz saviem vēlēšanu apgabaliem un tādēļ nekādā ziņā neplānot nekādus pasākumus Rīgā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti! Jau iepriekšējās sesijas pēdējās dienās un šīs sesijas pirmajā dienā, jūtot situāciju, es, protams, konsultējos, kā ir Lietuvā un Igaunijā. Mani kolēģi priekšsēdētāji bija ļoti izbrīnījušies, ka mums ir šāda situācija izveidojusies. Es prasīju, cik deputātu no to kopskaita ierodas uz sēdēm Lietuvā un cik – Igaunijā. Jāsaka, tur šādas problēmas vispār nav.
Šeit tika izteikta doma par balsošanas dienu. Tas viss ir it kā ļoti labi virzīts uz to, lai mēs te operatīvāk un labāk strādātu. Taču man liekas, ka mēs tomēr nevirzīsimies uz to un ka mēs tomēr esam parlaments, kas strādā pastāvīgi, visu laiku strādā. Es nevaru iedomāties, ka deputāti spēs veiksmīgi savienot darbu augstā amatā un deputāta darbu. Mēs visu laiku tādā veidā buksēsim. Tāpēc es domāju, ka nekādas balsošanas dienas nevar būt. Ja mēs vēl balsošanas dienas noliksim, tad deputāti nesagatavoti atnāks tikai uz balsošanu. Ja deputāts nav strādājis komisijā, tad viņam ir simts un viens jautājums, nerunājot nemaz par to, ka viņš nav iedziļinājies.
Es domāju, ka agri vai vēlu šo situāciju, kāda veidojas apmeklētības ziņā, acīmredzot lems republikas sabiedrība. Jo katrā ziņā manā apgabalā, lai cik tas arī būtu dīvaini, tas bija pats asākais jautājums, par kuru man vēlētāji uzbruka. Viņi gan man uzbruka kā priekšsēdētājam, un to es varu arī saprast.
Bet tagad par lietu. Jo runāt par ierašanos ar tiem, kas ir zālē, – to es vienmēr esmu uzskatījis par netaktisku un nekorektu lietu.
Vispirms nobalsosim – sākt deviņos vai desmitos. Mēs visi esam pierakstījušies valodas kursos, un savus argumentus kolēģis Silārs jau izteica. Lai būtu saprotams, par ko balsot, atgādināšu, ka pirmais priekšlikums bija sākt darbu deviņos. Otrais priekšlikums – sākt darbu desmitos. Tad ir jāizsaka sava attieksme. Atturēties diemžēl šajā jautājumā nevar. Vai jums ir vēl cits priekšlikums? Lūdzu.

I.Cupruns: Pirms balsošanas vajadzētu precizēt, vai valodām ir vajadzīgas abas dienas, vai pietiek ar vienu. Tātad vajadzētu balsot par to, ka otrdienās sākam desmitos, bet trešdienās – deviņos.

Priekšsēdētājs: Tas ir diezgan sarežģīti: vienu dienu jānāk deviņos, otru – desmitos. Es atvainojos, ka sāku komentēt.
Pirmais priekšlikums bija balsot par to, ka darbu sākam deviņos, otrais – desmitos, bet par trešo priekšlikumu grūti balsot, jo neesam izlēmuši, kurās dienās mēs strādāsim. Sāksim ar sarežģītāko – ar to, kurās dienās strādāsim. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Šeit būtu jāņem vērā šāds moments: ja mēs sesiju katru dienu sākam deviņos un pusdienu pārtraukumu saīsinām par pusstundu, tad mēs varam beigt pulksten piecos, izmantojot darbam to pašu laiku, ko līdz šim, un tad vēl pietiekami ilgs laiks paliks dažādiem pasākumiem – kursiem un tamlīdzīgiem pasākumiem.

Priekšsēdētājs: Jūs savu attieksmi neizteicāt. Par ko jūs pats esat?
Man jāņem vērā kolēģa Cupruna priekšlikums. Par laikiem pagaidām mēs nevaram balsot, jo viņš izteica domu par dienām. Tātad par dienām. Ir divi priekšlikumi. Pirmais bija šāds: plenārsēdes rīkot otrdienās un trešdienās. Vispirms lemsim par plenārsēdēm.
Kas attiecas uz Prezidiju, tad es gribētu Prezidija sēdēm lūgt ceturtdienu un izteikt savus apsvērumus. Protams, te ir tikai viens apsvērums. Ja mums dažreiz vajag operatīvi izlemt par nākamo nedēļu, tad Prezidijs, sanākdams ceturtdienās, dažos jautājumos var pielikt punktu, un piektdien no rīta deputāti var saņemt materiālu. Līdz ar to piektdien, sestdien un svētdien viņi var strādāt ar šiem materiāliem. Klāt vēl nāk arī pirmdiena. Ja Prezidija sēde notiek pirmdien, tad faktiski tā plenārsēdi vairs iespaidot nevar. Tad Prezidijs var vienīgi izteikt savu attieksmi.
Tas ir tāds priekšlikums, lai jūs izteiktu savu viedokli. Vai par plenārsēdēm varam balsot? Vispirms par plenārsēdēm. Tātad pirmais priekšlikums ir plenārsēdes rīkot otrdienās un trešdienās; otrais priekšlikums – pirmdienās un otrdienās. Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām savu attieksmi pret plenārsēžu rīkošanu otrdienās un trešdienās. Lūdzu rezultātu! 135. Paldies! Bet vienalga mums jābalso arī par otru priekšlikumu. Varbūt par to būs 136. Tagad otrs priekšlikums – plenārsēdes rīkot pirmdienās un otrdienās. Lūdzu rezultātu! 6 – par. Ar absolūtu balsu vairākumu atzinību gūst viedoklis par otrdienu un trešdienu.
Nākamais jautājums – par frakciju sēdi. Acīmredzot būtu pareizi, ja viedokli izteiktu frakciju vadītāji un mēs tad izteiktu savu attieksmi. Sergej Dīmani, jūs esat gatavs izteikt savu viedokli par frakciju sēdi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Priekšsēdētāja kungs! Mēs nevaram pašreiz izvērtēt, kad notiks frakciju sēdes, pirms nav nolemts par Prezidija sēdēm. Tāpēc vispirms precīzi ir jānosaka, kad sanāk Prezidijs, un tikai pēc tam mēs varam pateikt, kad sanāks frakcijas.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumu nav? Mans ierosinājums ir Prezidija sēdes rīkot ceturtdienās. Vai ir kāds cits ierosinājums? Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Varbūt es atbalstītu ceturtdienas, bet tikai konkrētāk ir jānosaka laiks. Proti, ne agrāk kā pulksten 16.00.

Priekšsēdētājs: Ceturtdien pulksten 16.00. Vai kolēģi, kuri ierosināja pirmdienu, uzstāj, ka viņu priekšlikums jāliek uz balsošanu? Deputāts Geidāns uzstāj.
Kādā secībā priekšlikumi tika iesniegti? Vispirms bija priekšlikums par pirmdienu. Argumenti ir izteikti, un viedokļi ir izteikti. Es vairāk neaģitēšu. Vienīgi deputātam Geidānam tad būs jāvada Prezidijs. Bet tas ir humors. Lūdzu izteiksim savu attieksmi! Vispirms balsojam par pirmdienu, pēc tam – par ceturtdienu, par pulksten 16.00. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi par pirmdienu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 39. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret to, ka Prezidija sēdes notiktu ceturtdienās pulksten 16.00. Par – 108. Tātad Prezidija sēdes rīkosim ceturtdienās pulksten 16.00.
Tagad lūdzu izteikties frakciju vadītājus. Pirmais mikrofons – deputāts Dinevičs.

J.Dinevičs: Ja Prezidija sēdes ir ceturtdienās pulksten 16.00, tad frakciju sēdes ir jāatstāj pirmdienās pulksten 15.00. Daži deputāti iesaka sākt pulksten 14.00, bet labāk ir pulksten 15.00, lai deputāti pēc darba komisijās paspētu paēst.

Priekšsēdētājs: Vārdu sakot, pēc pusdienām. Lūdzu.

S.Dīmanis: Vai pirmdienās, izņemot frakciju sēdes, vēl kaut kas būs? Nē? Tādā gadījumā pievienojos Dineviča kungam, ka frakciju sēdes ir jārīko pēc pusdienām.

Priekšsēdētājs: Ja abas frakcijas vienojas, tad, es domāju, būtu netaktiski citiem, kuri nav frakcijās, balsot par šo jautājumu. Tātad šo lēmumu ir pieņēmušas pašas frakcijas.
Ja ir starpbrīdis, tad es atvainojos, bet vēl viena balsošana ir jāsarīko, lai vismaz par šo jautājumu būtu skaidrība. Notiks trīs balsošanas: vai mēs plenārsēdes darbu sākam 9.00, vai 10.00, vai tā, kā ierosina kolēģis Cupruns, – otrdienās 10.00 un trešdienās 9.00.
Pirmais priekšlikums – darbu sākam 9.00. Lūdzu rezultātu! 25. Otrais priekšlikums – darbu sākam 10.00. Lūdzu rezultātu! 109.
Kolēģis Cupruns atsauc savu priekšlikumu, un balsošana izpaliek. Plenārsēdes sākam pulksten 10.00.
Ļoti īsam paziņojumam vārdu lūdz deputāts Imants Geidāns. Pēc tam būs pusstundas starpbrīdis.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Pirms mēs devāmies atvaļinājumā uzkrāt spēkus un prātu, mēs ievēlējām divas darba komisijas, arī pilsonības likumprojekta komisiju. Man ir lūgums šai komisijai, kura tika izveidota pilsonības jautājumā, sapulcēties Ordeņu zālē.

Priekšsēdētājs: Vārds sekretariāta vadītājam Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Apkalpojošais aparāts lūdza sniegt nelielu paziņojumu. Deputātus, kuri Augstākās padomes kioskā ir pasūtījuši preses izdevumus šā gada otrajai pusei, lūdzam tos izņemt. Otrkārt, deputātus, kuri pierakstījās uz latviešu valodas apgūšanas kursiem, lūdzu sapulcēties uz pirmo sanāksmi pirmdien, 10.septembrī, pulksten 9.15 šeit, plenārsēžu zālē. Treškārt, šodien visi deputāti saņēma informāciju par to, ko piedāvā Fiziskās kultūras un sporta komiteja. Tātad deputātiem atliek piezvanīt attiecīgās sporta bāzes direktoram, kas jūs sagaidīs, un jūs varēsit izmantot piedāvātos pakalpojumus. Ceturtkārt, aktīvi reaģējot uz Dīmaņa kunga paziņojumu, es īpašu uzmanību pievērsīšu tiem, kas kavē, un centīšos nolasīt visus. Sākšu ar šodienu. Pēc pirmā pārtraukuma es saņemšu to deputātu sarakstu, kuri nav reģistrējušies šodien. Pēc tam, pie komisiju priekšsēdētājiem noskaidrojis kavējuma iemeslus, ziņošu, vai kavējums ir bijis attaisnots vai neattaisnots. Paldies.

Priekšsēdētājs: Varbūt atļaujiet izteikt šādu ierosinājumu: kaut kur, varbūt ārā uz Jēkaba ielas, izlikt vispārējai apskatīšanai šos sarakstus. Tad mēs redzēsim, kāda disciplīna kurā komisijā ir.

Dz.Ābiķis: Tos, kurus interesē migrācijas jautājumi, lūdzu palikt zālē pie manis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, sēdieties! Turpinām mūsu darbu.

M.Gavrilovs: */Anatolij Valerianovič! Šeit pārtraukumā jau sanāca komisija par pilsonības jautājumiem un radās vēl viena problēma par kārtību. Mums līdzās pastāvīgajām komisijām rodas diezgan daudz tādu komisiju uz laiku – par konstitūciju, par pilsonību un citām, tā teikt, problēmām. Rodas jautājums, kad tās var sapulcēties, lai tas nenotiktu vienā laikā ar pastāvīgo komisiju sēdēm. Man ir tāds ierosinājums: apspriest un nobalsot par to, lai pirmdienās, dienas pirmajā pusē darbotos šīs komisijas uz laiku, tad nebūtu pretrunu. Lūk, tāds priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Vai iebildumu nav? Kaut gan prakse acīmredzot parādīs, kā darboties, bet pagaidām šādu priekšlikumu pieņemam zināšanai. Turpinām mūsu darbu.
Kā mēs strādājam nākamnedēļ un visu laiku otrajā sesijā, kādi jautājumi izskatāmi nākamās nedēļas otrdienas un trešdienas plenārsēdē, to mēs esam izskatījuši un šos darba kārtības jautājumus esam apstiprinājuši. Tagad vajadzētu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumiem, kuri šeit izskanēja. Es vēlreiz varu tos īsi nolasīt. Tātad ir izteikts priekšlikums, ka nekavējoties jāizstrādā likumprojekts par pilsonību, ko mūsu komisija arī dara, un jāizdara precizējumi likumā par alternatīvo dienestu. No informācijas, ko komisijas vārdā sniedza J.Dobelis, es sapratu, ka ar šo likumprojektu tiek strādāts un ka tas tiks iesniegts – vai nu uzlabots, vai citā redakcijā, vai pilnīgi jauns. To varēsim vērtēt tad, kad tas būs. Likumu par amnestiju, manuprāt, deputāts Panteļejevs komentēja savas komisijas vārdā, tāpēc neatkārtošos. Ir jāpieņem vesels ekonomisko likumu bloks. Deputāts Dīmanis uzsvēra, ka prioritāte būtu jādod likumprojektiem par devalstiskošanu. Būtu jāizstrādā likumprojekts par referendumu, imigrāciju, likums par Preses centru Augstākajā padomē, par Augstākās padomes vai Augstākās padomes priekšsēdētāja preses sekretāru, likumprojekts par Rīgas pilsētas pašvaldību, likums par nacionālo grupu tiesībām, par pensijām. Pirmajā lasījumā tas jau ir izskatīts, tagad izskatīsim otrajā lasījumā.
Par mūsu darbu šeit. Ja es pareizi atceros, deputāts Zaļetajevs ierosināja, ka katru nedēļu vajadzētu pusstundu veltīt ministru runām, kurās izskanētu atbildes uz deputātu jautājumiem.
Kādi ir jūsu ierosinājumi par to, kādā veidā mēs šos priekšlikumus apspriedīsim? Jo mēs varam tikai izteikt savu attieksmi un dot rekomendācijas komisijām. Vai tur, kur komisija strādā, mums vispār ir vēlreiz jāizsaka kāda attieksme? Komisijas dzirdēja deputātu ieteikumu, ka šis darbs ir jāpasteidzina. Vai mums būtu jāpieņem speciāls lēmums? Tas varētu attiekties uz šādiem likumprojektiem – par pilsonību, par alternatīvo dienestu, uz ekonomisko likumu bloku, piešķirot prioritāti devalstiskošanai. Tas acīmredzot attiektos arī uz likumu par Rīgas pilsētas pašvaldību un vispār par pašvaldību, uz likumprojektu par nacionālo grupu tiesībām. Komisija, kā es saprotu, ar to strādā, un mēs varam tikai izteikt atbalstu un biedrisku pamudinājumu. Par pensijām – tas pats. Domāju, ka mums šeit nav ko debatēt.
Problēma ir tikai tā, ka mums pagaidām nav savas preses un 3.septembrī no astoņiem likumprojektiem, kuri bija jānopublicē tautas apspriešanai, bija publicēti tikai pieci. Komisiju vadītāji un pašas komisijas acīmredzot ierosinās, un sesijai būs jāizlemj, ka varbūt būs jāmaina attieksme pret dažiem likumprojektiem, tos nosūtot visām ieinteresētajām organizācijām un vietējām padomēm, jo mēs nevaram tos nopublicēt, mums pagaidām nav savas preses. Mēs nevaram piespiest, lai avīzes publicē mūsu likumprojektus. Līdz ar to droši vien būs jāmaina savs lēmums par to apspriešanu un publicēšanu presē, katrā ziņā būs jāmaina termiņš. Un kāda gan var būt apspriešana, ja likumprojekts nav publicēts?
Varētu izteikt savu attieksmi pret likumprojektiem par amnestiju, par referendumu, par imigrāciju. Deputāts Ābiķis, kā es saprotu, teica, ka darbs pie šā likuma jau rit. Tāpēc mēs varam vienīgi koleģiāli mudināt turpināt šo darbu. (Balsis no zāles: “Par amnestiju.”) Varam apspriest likumprojektu par amnestiju, jautājumu par preses centru un par Augstākās padomes preses sekretāru. Vairāk arī nav. Tad vēl ir deputāta Zaļetajeva priekšlikums, ka mēs regulāri šeit uz pusstundu aicinātu ministrus, protams, ja ir konkrēti deputātu iesniegumi un pieprasījumi, kurus mēs kopīgi akceptēsim. Lūdzu – par referendumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Es gribētu atgriezties pie jautājuma par ministriem. Mēs Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā jau vakar nolēmām aicināt ministrus. Bet aicināsim pa nozarēm. Teiksim, nākamās nedēļas 13.datumā mēs aicinām gan lauksaimniecības ministru, gan tirdzniecības ministru jautājumā par piena problēmām. Vai tiešām tas būtu visam parlamentam jāapspriež? Vai tas būtu lietderīgi?

Priekšsēdētājs: Mēs varētu vienoties tādā veidā: ja mums būs konkrēti iesniegumi, mēs šeit noklausīsimies ministru pārskatus. Pārskata un debašu kopējais laiks – pusstunda. Tātad mēs visi nobalsojam, konkrēti kuru ministru uzaicināt un par kādu konkrētu jautājumu. Citādi ir grūti. Vai jūs piekrītat, deputāt Zaļetajev?
*/Jūsu priekšlikums paliek spēkā, tomēr šai pusstundai, ja jums ir konkrēta prasība, konkrēts jautājums ministram, tomēr vajadzīgs visu deputātu vai deputātu vairākuma atbalsts, tāpēc ka intereses var būt dažādas un viens deputāts nevar ataicināt ministru un šeit pusstundu ar viņu runāt. Tas nozīmē, ka ar kopīgu piekrišanu šo pusstundu iedalām. Tomēr kolēģi izteica viedokli, ka galvenokārt tas jāpraktizē komisijās, turklāt komisijas var pieaicināt jebkuru ministru./
Par referendumu. Likumdošanas jautājumu komisija, tas tomēr būtu jūsu ziņā. (Smejas.) Deputāts Endziņš lūdz jūs, deputāt Škapar, izteikt savu viedokli.
Godātie kolēģi! Redzat, kā jums iet? Ko mēs te lūgsim viens otru izteikt savas domas, ja komisija vai deputātu grupa šo likumprojektu ir izskatījusi, tad likumdošanas iniciatīvas kārtībā sniedziet to iekšā. Tāpat kā visus pārējos jautājumus iekļausim to darba kārtībā.

A.Endziņš: Vienkārši zināšanai. Frakcija “Līdztiesība” ir iesniegusi alternatīvo variantu likumprojektam par referendumu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, jau pagājušajā gadā vēl vecā sasaukuma Augstākās padomes Prezidija uzdevumā Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte izstrādāja savu likumprojektu. Abi šie projekti ir Juridiskās pārvaldes un Likumdošanas jautājumu komisijas portfelī.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs strādājat ar šo likumu. Paldies. Līdz ar to viss šis garais jautājumu saraksts ir izskatīts. Nākamais ir likumprojekts trešajā lasījumā par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par tautas kontroli.

A.Aleksejevs: */Es, Anatolij Valerianovič, nesapratu, kas ir ar manu priekšlikumu?/

Priekšsēdētājs: */Tas ir ekonomisko jautājumu blokā./

A.Aleksejevs: */Tas nozīmē, kad tas tiks izskatīts? Ko nozīmē – ekonomisko jautājumu blokā? Es tomēr gribētu, lai šis jautājums tiktu izskatīts atsevišķi, tas nevar tikt izskatīts kopā ar likumu par īpašumu, ar kuru tam nav nekāda sakara. Tas ir pilnīgi patstāvīgs jautājums. Tajā skaitā arī valodu likumam ar ekonomisko bloku nav nekāda sakara. Tā ka es iebilstu pret tā ieslēgšanu nezin kādā blokā./

Priekšsēdētājs: */Anatolij Georgijevič! Mēs kopā ar jums šo jautājumu izskatīsim nākamajā nedēļā. Nākamajai nedēļai dienas kārtību mēs noformējām. Šonedēļ mēs šo jautājumu sagatavosim un izskatīsim tā iekļaušanu dienas kārtībā./

A.Aleksejevs: */Es domāju, ka valdībai jāsagatavojas, tāpēc tai laikus jādara zināms./

Priekšsēdētājs: */Dabiski./
Vai vēl ir kādas iebildes?

V.Kostins: */Es atvainojos, Anatolij Valerianovič, varbūt uzdot Tirdzniecības un pakalpojumu komisijai kopā ar Tirdzniecības ministriju, ar Iekšlietu ministriju sagatavot likumprojektu par patērētāju tiesību aizsardzību un cīņu ar spekulāciju, tāpēc ka šis dokuments vajadzīgs jau šodien. Mēs visi runājam par pāreju uz tirgus attiecībām, vienus baida pāreja uz tirgu, citi uzplaukst jau šajā laikā. Un acīmredzot tāds likumprojekts par patērētāja tiesību aizsardzību un cīņu ar spekulāciju pašlaik ļoti vajadzīgs. Es personīgi tā saprotu./

Priekšsēdētājs: */Cik man zināms, Tirdzniecības un pakalpojumu komisija pašlaik strādā, ir kontakti ar valdību, šos jautājumus uzklausa komisijās. Ja jūs nākamajā nedēļā pieņemsit lēmumu iekļaut šo jautājumu dienas kārtībā, mēs to iekļausim./
Vai vēl ir kādas piezīmes? Nav.
Nākamais jautājums ir likumprojekts trešajā lasījumā par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par tautas kontroli. Lūdzu.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! No šīs tribīnes trešo reizi runājot par šo jautājumu, man atliek tikai jums atgādināt, ka tas acīmredzot ne pirmajā, ne otrajā lasījumā neradīja deputātos nekādas pārdomas. Nekādi priekšlikumi netika iesniegti nedz otrajam, nedz trešajam lasījumam. Es vēl varu atgādināt, ka mēs jau jūlijā pieņēmām lēmumu par tautas kontroles likvidēšanu. Divas reizes jau mēs esam nobalsojuši, un tagad es jūs aicinu tikpat vienprātīgi balsot trešo reizi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus! Nekādu iebilžu nav? Procedūra paredz, ka jābalso pa pantiem un tad kopumā. Tā kā iebilžu nav un labojumu nav, varam balsot kopumā. Lūdzu reģistrēsimies. Vai visiem ir šis likuma projekts? Mēs tagad reģistrējamies. Visi ir reģistrējušies? Paldies. Lūdzu rezultātu! 139. Atgādinu jums zināmo, ka tie ir Konstitūcijas labojumi. Lai tos pieņemtu, ir vajadzīgas 134 balsis. Es vēlreiz atkārtoju: nekādu iebilžu par atsevišķiem pantiem nav, tāpēc lūdzu balsojam par projektu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 132. Līdz ar to projekts paliek otrajā lasījumā. Trešajā lasījumā netiek pieņemts.
Nākamais jautājums – par attieksmi pret apspriedi “4+2” Maskavā. Jums ir izsniegts projekts. Lūdzu, deputāt Freimani, nāciet tribīnē un atbildiet uz jautājumiem!

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Dokuments, kas ir jums priekšā, sagatavots ar šādu ieceri. Kā jūs zināt, 12.septembrī Maskavā notiek svarīgākā un, pēc visām zīmēm spriežot, arī pēdējā uzvarējušo lielvalstu – Padomju Savienības, Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Francijas – kopējā apspriede ar abām Vācijām – tātad “4+2” apspriede, lai pavilktu svītru zem Otrā pasaules kara starptautiskajiem aspektiem, jo iekšpolitiskie aspekti jau ir atrisināti. Patlaban, kā jūs zināt, notiek iepriekšējas konsultācijas, kas sagatavos to 12.septembra forumu.
Līdz ar to tiek atrisināts viens no svarīgākajiem Otrā pasaules kara seku likvidēšanas jautājumiem: nebūs vairs sadalītas Vācijas, būs viena Vācija. Tagad pēc kara ir palikusi viena vienīga problēma valstu līmenī, proti, Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – ir vienīgās, kuras vēl nav atjaunojušas savu valstisko neatkarību de facto, palikdamas tādas tikai de iure. Ir iesniegts priekšlikums Augstākajai padomei izteikt savu attieksmi pret to.
Kā jūs zināt, šodien sanāk Baltijas padome, un tur tiks izstrādāts kopīgs paziņojums šajā jautājumā. Acīmredzot tiks apspriests arī priekšlikums lūgt, lai šīs apspriedes organizatori uzaicina tajā piedalīties pagaidām kā novērotājus arī Baltijas padomes vai visu triju Baltijas padomes valstu pilnvarotos pārstāvjus. Turklāt visu triju Baltijas valstu Augstākās padomes šajās dienās apspriedīs šā jautājuma tīri republikāniskos viedokļus.
Mums ir jāsaprot, ka ir divas iespējas. Pirmā iespēja – mums izdosies kā novērotājiem piedalīties šajā apspriedē. Tādā gadījumā tiks izteikts attiecīgs kopējs priekšlikums un atsevišķi priekšlikumi. Ja šāda iespēja netiks panākta, kas arī ļoti iespējams, tad mūsu pienākums ir šos dokumentus no visām trim Baltijas valstīm kopā un no katras atsevišķi iesniegt “4+2” apspriedes dalībvalstīm un, protams, izplatīt presē. Tāpēc ir sacerēts šis memorands. Tas tika sagatavots tikai vakar vakarā, tādēļ, protams, tajā ir zināma sasteigtība. Taču šis dokuments mums noteikti ir jāapspriež un jāpieņem.
Kāds ir šā dokumenta juridiskais saturs? Pirmkārt, tiek konstatēts, kāds ir šīs “4+2” apspriedes mērķis un kā tai pietrūkst. Tātad Vācijas jautājums ir atrisināts, bet ir jāfiksē Baltijas jautājums, kas nav atrisināts. Otrkārt, tiek parādīta pašreizējā vēsturiskā parāda būtība un izteikts konstatējums, ka šis parāds ir jādzēš, šī vēsturiskā kļūda ir jāizlabo, atjaunojot Baltijas valstu neatkarību. Treškārt, ir izteikti konkrēti lūgumi šai “4+2” apspriedei. Abi teksti – viens latviešu valodā un otrs krievu valodā – ir uzrakstīti. Es lūdzu būt augstsirdīgiem attiecībā uz tīri valodnieciskām lietām. Domāju, ka Movela kungs vai Dozorceva kungs man varēs pēc tam palīdzēt tīri gramatiskus jautājumus atrisināt. Gribu atvainoties mūsu kolēģiem, kas ir saņēmuši krievu eksemplāru. Tur otrajā lappusē ir viena kļūda: ir jābūt nevis “priglositj”, bet “prosit priglositj”. Atļaujiet šo dokumentu jums nolasīt.

Priekšsēdētājs: Kāpēc jālasa, ja ir izsniegts? Vai ir jautājumi? Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Man, lūk, tāds jautājums. Sakiet, lūdzu, vai no starptautisko attiecību ētikas viedokļa mums ir tiesības iesniegt šo priekšlikumu, ja tiek izskatīts pilnīgi konkrēts jautājums? Es saprotu, ja tiktu izskatīts, piemēram, jautājums par stāvokli Eiropā, tad mūsu jautājums būtu loģiski attaisnots, bet šoreiz tiek izskatīts ļoti šaurs jautājums, tāpēc man jums jautājums kā speciālistam: vai mēs ne ar ko negrēkojam pret starptautisko attiecību ētiku?/

J.Freimanis: Es gribu uzsvērt, ka runa ir par atgādinājumu četrām lielvalstīm un, protams, šajā gadījumā arī Vācijai, ka, nokārtojot vienu jautājumu Eiropā, tas ir, Vācijas jautājumu, mums ir palicis nenokārtots triju Baltijas valstu jautājums. Tas ir atgādinājums, nevis rīkojums vai kaut kāda interpelācija. Tas ir atgādinājums šīm valstīm. No starptautisko tiesību viedokļa, liekas, ka tādi precedenti ir, un šajā gadījumā mēs nekādas ētiskas normas nepārkāpjam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man ir jautājums vai priekšlikums – uz pusēm. Vai jums neliekas, ka tajā rindkopā, kur “nolemj”, pēdējam palīgteikumam vajadzētu skanēt šādi: “...nevis PSRS iekšēja lieta.” Tagad taču tā nozīmes nokrāsa šajā tekstā ir tāda, ka pamatā tā ir PSRS iekšēja lieta. Manuprāt, vajadzētu akcentu mainīt tādā veidā, ka šo lietu padarītu par starptautisku un tikai pēc tam kaut kādā mērā tā būtu arī PSRS lieta. Mans priekšlikums būtu rakstīt: “...nevis PSRS iekšēja lieta.”

J.Freimanis: Vai es drīkstu komentēt šo jautājumu? Redziet, jautājums par to, vai Baltijas valstu jautājums ir starptautisks jautājums vai PSRS iekšēja lieta, ir viens no vispretrunīgākajiem. Kā jūs zināt, Padomju Savienība šo jautājumu atzīst tikai un vienīgi par PSRS iekšēju lietu. Daļa neitrālo rietumvalstu atzīst to pašu. Mēs, protams, atzīstam, saprotam un uzskatām, ka tas ir starptautisks jautājums. Mēs domājam, ka šajā gadījumā ir vērts atstāt vārdu “un”. Mums ir jāpasaka, pirmkārt, tas, ka mēs šo jautājumu apspriedīsim ar Padomju Savienību, jo to mums iesaka visas pasaules starptautiskās aprindas. Tajā pašā laikā mēs pasakām, ka tas ir starptautisks jautājums. Šeit vajadzētu akcentēt abus šos jautājumus.

S.Dīmanis: Vai jums neliekas, ka vajadzētu mainīt to vietu, kur rakstīts: “...atzīt, ka stabils miers Austrumeiropā var iestāties tikai pēc Baltijas valstu...” un tā tālāk. Šeit, man liekas, ir neveikli izteikts. Šeit izskan tādi kā draudi. Tā varētu rakstīt tikai karalis Huseins, bet ne mēs. Vajadzētu pateikt kaut kā citādi.
Vēl viens jautājums. Par vēsturisko kļūdu. Es varētu pafilozofēt šajā jautājumā, ka vēsture kļūdas neizdara. Varbūt arī šeit vajadzētu izteikties kaut kā citādi.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Man būtu viens neliels priekšlikums un arī īss jautājums. Priekšlikums sekojošs. Lemjošajā daļā trīs reizes atkārtojas vārds “lūgt”. Lieku priekšā šā vārda vietā likt “aicināt”.
Vēl šāds jautājums. Kāds ir mūsu Ārlietu ministrijas viedoklis par šo dokumentu? Vai tā vispār ir informēta?

J.Freimanis: Kas attiecas uz stilistiku. Runa ir par to, ka šajā gadījumā, protams, mēs varam vienīgi un tikai lūgt. Tas ir valodnieciski jāpasaka. Nevar trīsreiz rakstīt vārdu “lūgt”.
Kas attiecas uz Ārlietu ministrijas viedokli. Cik man zināms, Ārlietu ministrija šajā gadījumā iniciatīvu nav parādījusi. Varbūt Gorbunova kungam ir citas ziņas.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

V.Alksnis: */Man ir tāds jautājums. Vai šis memorands ir saskaņots ar Lietuvas Republiku? Vai neiznāks tā, ka mēs viņus nostādīsim ļoti apgrūtinošā situācijā? Lieta tā, ka, pēc ziņām, kas ir manā rīcībā, Vācijai ir noteiktas pretenzijas attiecībā uz Mēmeli, tas ir Klaipēdu. Un ja mēs to saistām ar Baltijas republiku neatkarību, tad vai neiznāks tā, ka pēc tam Vācija pretendēs uz Mēmeli? Visi zina, ka uz Klaipēdu pretendē Lietuva, PSRS un Vācija./
(Zālē rosība, starpsaucieni.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu klusāk!

J.Freimanis: Deputāts Alkšņa kungs uzdeva ļoti svarīgu un būtisku jautājumu. Atbildu. Cik es zinu, visās trijās Baltijas valstīs tiek gatavoti analoģiski dokumenti. Bet tajā pašā laikā mēs varam rakstīt vienīgi un tikai par savu republiku. Tieši tādēļ, ja jūs labi ieskatīsities, šis dokuments ir sastādīts un tajā tiek runāts tikai par Latvijas Republiku. Tātad šajā gadījumā, ja runājam par otro rindkopu, tur mēs skaidri un gaiši lietojam tādus izteicienus, kas nekādā gadījumā neskar ne Lietuvu, ne to, ka mums katram ir savas atšķirības. Otrās rindkopas formulējums ir paredzēts tāds, lai nerastos nekādas pretrunas.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons – deputāts Budovskis.

M.Budovskis: Es gribētu deputātam Viktoram Alksnim ieteikt: pirms nākt klajā ar šādiem paziņojumiem, iepazīstieties ar dokumentiem, ko dažas valstis ir sniegušas. Rietumvācija nekādas pretenzijas pret šo apgabalu nav izteikusi. Es domāju, ka ir bezatbildīgi šeit šādu jautājumu izvirzīt.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to, deputāt Budovski, jums tiek liegts vārds debatēs. Tās jau bija debates. Pašreiz tiek uzdoti jautājumi. Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: */Es nešaubos par to, ka šis memorands ar balsu vairākumu tiks pieņemts. Man pie jums kā pie šī projekta autora tāds jautājums. Lemjošajā daļā, 3.punktā, jūs rakstāt: “... lūgt uzaicināt šajā konferencē piedalīties Latvijas Republikas pilnvarotu delegāciju kā šīs valsts tautas pilntiesīgu pārstāvi.” Man tāds jautājums: ko jūs saprotat ar jēdzienu “šīs valsts tautas pilnvarots pārstāvis”? Vai šajā delegācijā būs arī šīs valsts citas tautas daļas pārstāvji, vai nebūs tāpat kā ar delegāciju sarunām ar Krieviju?/

J.Freimanis: Atbildu kolēģim Šapovālovam. Šajā dokumentā nav jārisina nacionālie jautājumi. Visās valstīs ir pieņemts, ka augstākā likumdevēja institūcija ir augstākā pārstāvības institūcija. Tātad, kādu mēs šo komisiju apstiprināsim, tādi cilvēki tur ietilps. Jebkurā gadījumā delegācija pārstāv visu Latvijas tautu.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Sākam debates. Vārds deputātam Andrejam Krastiņam.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Es varbūt negribētu pamatot, kāpēc šis dokuments ir jāpieņem. Mūsu kolēģis profesors Freimanis jau pamatoja šāda dokumenta pieņemšanas politisko nepieciešamību. Es vienīgi gribētu piedāvāt dažus redakcionālas dabas labojumus.
Pirmo labojumu es piedāvātu otrajā rindkopā. Tur pēdējo teikumu es ierosinu izteikt šādā redakcijā: “Latvija prettiesiski turpina atrasties PSRS sastāvā de facto.” Jo šeit, pēc manām domām, ir jāuzsver prettiesiskuma moments, nevis faktiskais stāvoklis. Varētu piekrist arī kolēģim Dīmanim, ka trešajā rindkopā izteiciens “vēsturiska kļūda” ir patiešām neveikls, jo, kā mēs tagad redzam, kļūda bija nevis vēsturiska, bet gan politiska. Šo vārdu “vēsturiska” vajadzētu nomainīt ar vārdu “politiska”.
Par šo PSRS iekšējo lietu. Es domāju, ka, ņemot vērā situāciju, mums jābūt ļoti konsekventiem. Man liekas, ka visai pasaulei, kas ir mūsu pusē, ir skaidrs, ka Baltijas valstu jautājums nav PSRS iekšējā lieta, nekad nav bijusi PSRS iekšējā lieta un nekad nedrīkst būt PSRS iekšējā lieta. Tas reizi par visām reizēm ir kategoriski jāpasaka, un nekādu kompromisu te nedrīkstētu pieļaut. Šeit no situācijas var rast izeju, vienkārši nosvītrojot vārdiņu “vien” un atstājot vārdus: “...kas nekādā ziņā nav PSRS iekšējā lieta.”
Par lemjošo daļu. Es uzskatu, ka vārds “lūgt” memoranda lemjošajā daļā nav īstais vārdiņš. Latvija šeit neko nelūdz. Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka Baltijas valstis pieprasa atjaunot šo valstu neatkarību de facto un pieprasa atzīt to politiskās tiesības starptautiskajā jomā. Tāpēc es domāju, ka mums ir jāgriežas pie šīs “4+2” apspriedes nevis kā pazemīgiem lūdzējiem, bet jāprasa atjaunot savas tiesības. Un tas ir pilnīgi pareizi gan no diplomātijas, gan no politikas viedokļa. Tāpēc es aicinu šos divus vārdiņus nomainīt ar vārdu “pieprasīt”, bet lemjošās daļas pēdējo punktu pārveidot, aiz vārdiem “tuvākajā nākotnē” liekot komatu un turpinot ar tekstu no trešā punkta:“...uzaicināt šajā apspriedē piedalīties Latvijas Republikas pilnvarotu delegāciju”. Kaut gan tikai redakcionāli, tomēr šeit man ir jāpiekrīt opozīcijas frakcijai, ka nevajag minēt šīs valsts tautas tiesības uz pārstāvību, jo tādā veidā mēs it kā taisnojamies, ka šī Latvijas Republikas delegācija tik tiešām pārstāv visu tautu. Tas ir pats par sevi saprotams, ka tā ir tautas pārstāve, ir Latvijas Republikas pilnvarota delegācija. Un nekādi paskaidrojumi te vairs nav vajadzīgi.
Es domāju, ka šis dokuments ir obligāti jāpieņem, turklāt jāpieņem steidzami, steidzami jānosūta un politiski aktīvi jādarbojas, lai popularizētu šo dokumentu. Ja tiktu izdarīti tādi labojumi, kā es piedāvāju, tas vēl mazliet aktualizētu dokumentu un padarītu to politiski skaidrāku.

Priekšsēdētājs: Citu pieteikumu runāt debatēs nav. Tāpēc debates izbeidzam. Savus priekšlikumus ir iesniedzis arī deputāts Bērzs. Viņa ierosinājumi zināmā mērā sasaucas ar Sergeja Dīmaņa priekšlikumu par šo “vēsturisko kļūdu”. Šeit ir piedāvāts variants: “vēsturiskā netaisnība ir jānovērš”. Es domāju, ka mums vajadzētu izteikt savu attieksmi. Lūgt vai pieprasīt – tie ir atšķirīgāki jēdzieni. Bet visi pārējie priekšlikumi lietas būtību nemaina. Es saprotu, kolēģi Freimani, ka jūs esat gatavs šos redakcionālos labojumus ar pateicību pieņemt.
Kādā sakarā jūs prasāt vārdu? Izziņai. Tas gan mūsu reglamentā nav pieņemts, bet jūs sen neesat bijis mūsu sesijā, tāpēc izņēmuma kārtā – lūdzu.

V.Alksnis: */Es gribu precizēt. Šeit radās dažas šaubas par to, vai es zinu pašreizējo starptautisko stāvokli. Es varu ziņot, ka interesējos Ārlietu ministrijā. Pašreizējā momentā Vācija ir devusi garantijas par Polijas rietumu robežu neaizskaramību. Taču pagaidām nekādu garantiju par Kaļiņingradas apgabala pašreizējā stāvokļa neaizskaramību no Vācijas nav. Tas vienkārši izziņai./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Alksni, bet mēs taču nepretendējam ne uz Mēmeli, ne uz Klaipēdu. Kāpēc mums tagad apspriest šo problēmu? Lūdzu jūsu attieksmi pret lemjošo daļu. Mums vajadzētu precīzāk izteikt savu attieksmi pret vārdiem “lūgt”, “aicināt” vai “pieprasīt”. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Ja mēs esam rakstījuši memorandu, tad te vispār nebūtu vietas vārdam “nolemj”, jo tas nav lēmums. Būtu jāraksta tādā veidā, ka “Latvijas Republikas Augstākā padome aicina”. Un beidzamais – par vārdiem “lūgt, uzaicināt, piedalīties”. Tos varētu rakstīt: “Lūdzu uzaicināt.” Domāju, ka vārdiņš “nolemt” noteikti nav vajadzīgs, jo tā ir memoranda forma.

Priekšsēdētājs: Kādi viedokļi vēl ir? Mums tagad ir divi priekšlikumi. Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāts Dozorcevs.

V.Dozorcevs: */Es domāju, ka ne “prasām”, ne “lūdzam” šeit nav vietas. Runa ir par Augstākās padomes vai Augstākās padomes Prezidija redzes viedokli, tāpēc lemjošajā daļā būtu jāraksta tā: “Latvijas Republikas Augstākā padome uzskata, ka:
1. Stabils miers Austrumeiropā var tikt panākts tikai pēc Baltijas valstu valstiskās neatkarības atjaunošanas de facto.
2. Baltijas jautājums jāizskata speciālā četru lielvalstu konferencē, utt./
3. Tajā pašā redakcijā kā opozīcijai.”

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Dozorcevs ierosina lemjošo daļu pārveidot. Es netulkošu, jo ceru, ka jūs sapratāt. Vai vēl ir kādi viedokļi? Deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu ar vienu teikumu komentēt godājamā kolēģa Dozorceva ierosinājumu. Mēs nedrīkstam sašaurināt šā dokumenta jēgu. Ja mēs uzskatām, tad uzskatīsim ar. Mūsu mērķis ir citus aicināt uz kādu rīcību un viedokļa maiņu. Tāpēc es ierosinātu atstāt principā vienu vai otru redakciju.

Priekšsēdētājs: Vecā redakcija jums ir tikai viena, nevis viena vai otra. Tad mums ir jābalso par trim priekšlikumiem. Pirmais ir komisijas iesniegtais priekšlikums. Pirmais viedokli izteica deputāts Krastiņš. Viņš ierosina vārda “lūgt” vietā rakstīt vārdu “pieprasīt”. Otrs priekšlikums ir vārda “nolemj” vietā rakstīt “aicina”. Kā lūdzu? Pasakiet skaļāk!

R.Rikards: Es sapratu Selecka priekšlikumu tā, ka “nolemj” vietā ir jāraksta “aicina”, nelietojot vārdu “lūgt”.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi.
Trešais ir deputāta Dozorceva ierosinājums: “Augstākā padome uzskata, ka stabils miers” un tā tālāk. Vai esmu pareizi formulējis? Ceturtais ir deputāta Freimaņa priekšlikums, ko viņš iesniedza Ārlietu komisijas vārdā.
Vai es pareizi esmu formulējis iesniegtos priekšlikumus? Lūdzu, reģistrēsimies! 140. Balsosim par visiem priekšlikumiem pēc kārtas! Kuri iegūs vairākumu, tos arī pieņemsim. Tātad pirmais ir par “nolemt”, “pieprasīt”. Lūdzu rezultātu! Par – 52.
Nākamais priekšlikums: “Augstākā padome aicina” un visur tiek noņemti vārdiņi “lūgt”. Rezultāts: 95.

V.Dozorcevs. Es atsaucu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Kolēģis Dozorcevs savu priekšlikumu atsauc.
Nākamā ir deputāta Freimaņa iesniegtā redakcija. Rezultātu! Par – 16. Līdz ar to šī daļa paliek deputāta Selecka redakcijā.
Tagad mēs varētu balsot kopumā, pret dažādajiem redakcionālajiem labojumiem mēs neiebilstam. Rezultātu! 101 – par, 14 – pret, atturas – 15.
Visi šāsdienas jautājumi ir izskatīti. Tagad, lūdzu, uzmanību paziņojumiem! Pirmais tos sniegs sekretariāta vadītājs Dobelis.

J.Dobelis: Cienījamie deputāti! Uzsākot kārtējo sesiju, garastāvokļa uzmundrināšanai īss novēlējums: “Rudenī – rūgto pīlādžu laiks.
Rudeni, neesi pret Latviju bargs!
Vēlam deputātiem izturību un godaprātu jautājumu risināšanā.” Tas nāk no Smiltenes sakaru nodaļas un krājbankas.
Pavisam īsa informācija, kā mūsu deputāti ievēro šos norādījumus. Nolasīšu visus tos, kuri nav reģistrējušies. Daļa – zināmu, attaisnojošu iemeslu dēļ, daļa – pagaidām nezināmu iemeslu dēļ. Nezināmu iemeslu dēļ nav reģistrējušies šādi deputāti: Ļaļins, Berdjakovs, Rubiks, Kurdjumovs, Prokofjevs, Smoļuks, M.Ivanovs, Rodins, Providenko, Beskrovnovs, Agafonovs, Movels, Antons, Lembergs, Cibulis, Lucāns, Radionovs, A.Bērziņš.
Zināmu iemeslu dēļ (komandējums, slimība vai kāds cits iemesls) nav reģistrējušies: J.Krūmiņš, Buka, Blumbergs, Teikmanis, Beluha, Tomašūns, I.Bērziņš, Čebotarenoka, Rjabiņins, Kristovskis, Šļakota, Andrejevs, Birkavs, Rāzna, Laķis, Vulfsons, Plotnieks, Godmanis, Kalniņš, Kārkla, Šteins, Beļskis, Bojārs, Lazda, Briedis un Blažēvičs.
Šos datus, atvainojiet lūdzu, es vienmēr saskaņoju ar komisiju priekšsēdētājiem, jo uzskatu, ka tas ir galvenais kontrolieris, vai arī ar komisiju sekretāriem. Un tikai pēc tam nosaucu vai publicēju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Vidavskis. Pirmais mikrofons. Kolēģi Dobeli, jums jautā deputāts Vidavskis.

A.Vidavskis: */Anatolij Valerianovič! Man liekas, ir viens jautājums, kas jāatrisina līdz galam. Ir mums atbrīvoto deputātu kategorija, ir kategorija neatbrīvoto. Ja šeit nav klāt neatbrīvotais deputāts, tad viņu kontrolēt ir tiesības tikai viņa tiešajam priekšniekam, vadītājam darba vietā. Šim jautājumam pieiesim atšķirīgi: ir atbrīvotie un ir neatbrīvotie. Es ļoti lūdzu to ievērot./

J.Dobelis: Es tikai cenšos darīt zināmu, kā deputāti apmeklē mūsu plenārsēdes. Tā jau ir tālāka komisiju priekšsēdētāju, administrācijas un arī vēlētāju darīšana. Taču es nevaru piekrist, ka deputāts, kurš nav pastāvīgā darbā, var nākt, kad grib. Galu galā galvenais darbs mums ir šeit, Augstākajā padomē. Tas pārējais darbs tomēr ir otršķirīgs.

Priekšsēdētājs: Deputāts Simsons, tad – deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Ir lūgums: bez ceturkšņa trijos Ārlietu komisijai sapulcēties šajā zālē.

Priekšsēdētājs: Tas bija jautājums... (Smejas.)

J.Freimanis: Es atvainojos, es pateicu to, kas man bija jāsaka.

P.Simsons. Es gribētu komentēt deputāta Vidavska priekšlikumu. Tas ir ļoti lietišķs priekšlikums, bet tas ir jāaplūko ciešā kopsakarā. Ja mēs deputātus dalām divās kategorijās, tad arī jautājums par sekretāriem palīgiem ir jādala divās kategorijās un arī par komandējumiem un izdevumu kompensāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kramiņš: Es gribu atgādināt 7.pantu no Likuma par deputāta statusu. Tur teikts, ka deputātam jāpiedalās plenārsēdēs un to Augstākās padomes institūciju sēdēs, kuru sastāvā viņš ir ievēlēts. Ja deputāts uz sesiju vai sēdi nevar ierasties, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo Sekretariātam vai pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam. Tāpēc es lūgtu visus deputātus izpildīt savus pienākumus.

Priekšsēdētājs: Paldies! Godātie kolēģi! Būdams šajā amatā, es esmu pastāvējis un pastāvēšu, lūk, uz ko: ja kāds, kas nesaņem algu Augstākajā padomē, var izpildīt deputāta pienākumus, šeit piedaloties plenārsēdēs un komisiju sēdēs, un palikt darbā savā specialitātē – tā ir viņa personiskā lieta. Bet pirmajā vietā ir deputāta pienākumi un pastāvīga darbošanās plenārsēdēs un komisijās. Jo citādi nevar būt. Pretējā gadījumā mums ir divu šķiru deputāti, un tad mūsu parlaments, manuprāt, kļūs pavisam nespējīgs kaut ko darīt. Tāpēc es vienmēr esmu izteicis viedokli, ka praktiski apvienot nav iespējams. Var kādu laiku tā darīt, var būt kādi īpaši gadījumi, bet citādi es nestādos priekšā, kā to var izdarīt.
Deputāt Bērz, jums bija paziņojums?

A.Bērzs: Man ir jautājums. Kāds liktenis ir maniem priekšlikumiem par memorandu?

Priekšsēdētājs: Tos pieņēma.
Šāds paziņojums. Ņemot vērā, ka Augstākās padomes Prezidija sēde notika pirmdien un Prezidija locekļi nav lūguši izskatīt kādu steidzamu jautājumu, rīt Augstākās padomes Prezidija sēde nenotiks. Ja kāds protestē, tad lūdzu argumentus. Nav. Tad strādājam pēc mūsu pieņemtā grafika. Vai ir vēl paziņojumi?

A.Endziņš: Man ir vēlreiz lūgums visiem deputātiem un it sevišķi komisiju priekšsēdētājiem. Dodiet Likumdošanas jautājumu komisijai savus priekšlikumus par Kārtības rulli. Likumdošanas jautājumu komisija pēcpusdienās strādā savās telpās.

Priekšsēdētājs: Paldies.