Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Turpinājums. Sākums - "LV" Nr.270/271, 26.07.2000.;

"LV" Nr.272/274, 28.07.2000.; "LV" Nr.278/280, 04.08.2000.;

"LV" Nr.283/285, 09.08.2000.; "LV" Nr.286/288, 11.08.2000.

III. Vides politikas līdzekļi un priekšnosacījumi bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas ieviešanai

26. Pasākumu plāns

Lai ieviestu Bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu, ir izstrādāts Bioloģiskās daudzveidības pasākumu plāns, kas ir nacionālās programmas sastāvdaļa (1. pielikums), kā arī novērtētas nacionālās programmas īstenošanas ekonomiskās un sociālās sekas (2. pielikums). Pašlaik pasākumu plāns ir izstrādāts tikai I sadaļai "Dabas aizsardzība" un III sadaļai "Vides politikas līdzekļi un priekšnosacījumi bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas ieviešanai".

Pasākumu plāns tika izstrādāts, savācot informāciju veidlapās un pēc tam to ievadot datu bāzē, kas būs pieejama arī internetā. Veidlapā tiek atzīmēta šāda informācija: sadaļa un uzdevums, uz kuru rīcība attiecas, atbildīgā institūcija un iespējamais izpildītājs, nepieciešamie naudas un cilvēku resursi un vēlamie izpildes termiņi, iespējamie finansu avoti, starptautiskās saistības un integrācija Eiropas Savienībā.

Lai varētu racionālāk plānot resursus un darbus, tiek noteiktas pasākumu prioritātes.

Pasākumu prioritāšu noteikšanai lietoti šādi kritēriji:

- ietekme uz sabiedrisko domu,

- ilgtermiņa ietekme uz vietējo nodarbinātību un uzņēmējdarbības attīstību,

- ietekme uz vietējās pašapziņas celšanu,

- prasmju un iemaņu pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem,

- ietekme uz pašvaldību savstarpējās sadarbības veicināšanu,

- atbalsta alternatīvās lauku attīstības veicināšanu,

- atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām (ieskaitot integrāciju ES),

- nepieciešamo resursu (tajā skaitā finansiālo) daudzums,

- nākotnē novērš papildu izmaksas,

- priekšnosacījums citu rīcību izpildei.

Katru gadu tiek sagatavota un iesniegta valdībai atskaite par pasākumu plāna izpildi. Nacionālās programmas stratēģisko sadaļu vajadzētu pārskatīt reizi trīs gados un pēc vajadzības pārstrādāt un atkārtoti iesniegt valdībai apstiprināšanai.

26.1. Nodrošināt Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas ieviešanu un efektivitātes kontroli.

26.2. Veicināt nozaru rīcības plānu izstrādāšanu un iekļaušanu Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā.

27. Normatīvo aktu sistēma

Kopš 1992. gada Latvijā strauji attīstās normatīvo aktu sistēma. Jāmaina vai atkārtoti jāapstiprina iepriekšējās politiskās sistēmas likumi, lēmumi, noteikumi un instrukcijas.

Šis darbs ir cieši saistīts ar Eiropas līguma parakstīšanu 1995. gadā. Pašlaik visās valsts institūcijās likumdošana tiek salīdzināta un saskaņota ar Eiropas Savienības likumdošanu. Normatīvo aktu sistēma vēl jāpilnveido - jāaizstāj daži Latvijas PSR Ministru padomes apstiprināti dokumenti un, lai veiksmīgi ieviestu ES likumdošanu, jāapstiprina vairāki jauni. Iepriekš pieņemtos likumos un Ministru kabineta noteikumos jāizdara labojumi.

Pašlaik dabas aizsardzības jautājumus regulē šādi normatīvie akti:

• Likums "Par vides aizsardzību"

• Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

• Likums "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" un atbilstošie MK noteikumi

• "Ķemeru nacionālā parka likums" un atbilstošie MK noteikumi

• MK noteikumi "Par Engures ezera dabas parku"

• MK noteikumi "Par aizsargājamo ainavu apvidiem"

• MK noteikumi "Par dabas parkiem"

• MK noteikumi "Par dabas liegumiem"

• LPSR Ministru padomes 1987.gada lēmums Nr.25 "Par īpaši aizsargājamo dabas objektiem Latvijas PSR teritorijā"

Tādēļ nepieciešams:

27.1. Aizstāt vēl spēkā esošo LPSR MP noteikumu sadaļas ar atbilstošiem normatīviem aktiem;

27.2. Sakārtot dabas aizsardzības likumdošanas sistēmu.

28. Institūcijas

Vides aizsardzības institūcijas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības. Vairums no tām veic arī ar dabas aizsardzību saistītas funkcijas, piemēram, Vides konsultāciju un monitoringa centrs, Vides datu centrs. Īpašas dabas aizsardzības struktūrvienības ir aizsargājamo teritoriju administrācijas. Tās tiek izveidotas, lai apsaimniekotu vai pārraudzītu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību tajās. Īpaši aizsargājamās teritorijās pašlaik ir uzkrājusies ievērojama pieredze gan teritoriju apsaimniekošanā, gan zinātniskajā izpētē, gan darbā ar iedzīvotājiem.

Ņemot vērā pieaugošo darbu apjomu visā Latvijā un ES prasību ieviešanas neatliekamību, ir nepieciešama dabas aizsardzības institucionālās sistēmas attīstība. Svarīgi nodalīt Valsts meža dienesta un Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" funkcijas un atbildību aizsargājamās teritorijās, sakārtot valsts zemes tiesiskās valdīšanas jautājumus.

Sekmīgai Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas ieviešanai nepieciešams:

28.1. Izveidot Dabas aizsardzības departamentu un Dabas aizsardzības pārvaldi, lai nodrošinātu pasākumu ieviešanu koordinējošu institūciju.

28.2. Izveidot reģionālo dabas aizsardzības institūciju tīklu, izmantojot esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas.

28.3. Palielināt pašvaldību atbildību par dabas aizsardzības pasākumu ieviešanu. Stiprināt pašvaldību spēju risināt dabas aizsardzības jautājumus.

29. Kontrole

Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu, ir jāizveido efektīva kontroles sistēma. Kontroli dabas aizsardzībā jāveic reģionālajām dabas aizsardzības pārvaldes struktūrām (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijām). Normatīvo aktu ievērošanu kontrolē arī Valsts meža dienests, pašvaldības, policija, muitas dienesti un sabiedriskie vides aizsardzības inspektori. Lai iesaistītu sabiedrību, ir izveidots sabiedrisko vides aizsardzības inspektoru institūts. Nākotnē nopietni jāstimulē sabiedrības paškontrole un jāveido sabiedrības apziņa tiesiskas valsts nostiprināšanai.

Tādējādi:

29.1. Izveidot kontroles sistēmu, kas nodrošinātu sekmīgu dabas aizsardzības normatīvo aktu uzraudzību.

29.2. Celt dabas sargu kvalifikāciju.

29.3. Nostiprināt VARAM iekšējo auditu.

29.4. Veicināt sabiedrības apziņas veidošanu tiesiskas valsts nostiprināšanai un sabiedrības paškontroli.

30. Ekonomiskie līdzekļi

dabas aizsardzības nodrošināšanai

Ekonomiskie līdzekļi, piemēram, nodokļi, subsīdijas, kredīti, valsts garantijas kredītu saņemšanai, administratīvie maksājumi, sodi ir nozīmīgi, lai tieši vai netieši veicinātu dabas aizsardzību. Pašlaik ļoti nozīmīgs ekonomiskais līdzeklis vides aizsardzībā ir dabas resursu nodoklis, kurš jāmaksā par piesārņojošo vielu izvadīšanu vidē, dabas resursu izmantošanu. Kaut arī dabas resursu nodokļa ietekme uz dabas aizsardzības pasākumiem ir neliela, tomēr tas ir nozīmīgs finansu avots dabas aizsardzības pasākumu ieviešanai.

Daļa no šī nodokļa summas (60%) nonāk pašvaldībās un ir paredzēta vides aizsardzības pasākumu veikšanai, daļa - Latvijas Vides aizsardzības fondā, kur atbilstoši fonda nolikumam un padomes apstiprinātām vadlīnijām, tiek izmantots gan dabas, gan vides aizsardzībai. Vides aizsardzības fondā tiek ieskaitītas arī soda naudas par vides piesārņošanu un kaitējuma nodarīšanu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.

"Latvijas lauku attīstības plāns Eiropas Savienības pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai" (2000.-2006.) paredz subsīdijas 5.2.Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšanai. Pašlaik tiek izstrādāti vairāki projekti, lai piemērotu Eiropas Komisijas noteikumus 2078/92 "Par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas savienojamas ar vides aizsardzību un ainavu saglabāšanu". Šo projektu ietvaros tiek izstrādāti līgumu paraugi, apsekotas zemnieku saimniecības, ievadītas sarunas ar zemju īpašniekiem.

Nereti ekonomiskās intereses ir pretrunā ar dabas aizsardzības interesēm. Lai mazinātu sociālo spriedzi, var piemērot kompensāciju mehānismu. Vienreizēja kompensācija varētu tikt izmaksāta par zaudējumiem, kurus nodarījuši aizsargājamie dzīvnieki, kā arī par aprobežojumiem aizsargājamā teritorijā, piemēram, par aizliegumu izmantot meža resursus. Tomēr, lai efektīvi izmantotu ekonomiskos līdzekļus, nepieciešams:

30.1. Izstrādāt kompensāciju juridisko un finansu mehānismu.

30.2. Noteikt zaudējumu atlīdzības likmes par sugām un biotopiem nodarītiem kaitējumiem.

30.3. Veicināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu un subsīdiju ieviešanu.

30.4. Izstrādāt paraugteritorijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai lauksaimniecības zemēs, lai palīdzētu zemniekiem subsīdiju saņemšanā.

31. Izglītība un saziņa

Nereti labus panākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā var panākt ar sabiedrības informēšanu un izglītošanu, sabiedrība kopumā atsaucīgi reaģē uz dabas aizsardzības aktivitātēm. Kā rāda socioloģiskie pētījumi, Latvijas sabiedrība augstu vērtē dabas aizsardzības nozīmi un atsaucīgi reaģē uz dabas aizsardzības aktivitātēm. Savlaicīga un pareizi pasniegta informācija var novērst daudzus pārpratumus un negatīvas reakcijas.

31.1. Masu saziņu līdzekļos regulāri plānot informatīvās programmas vai informācijas kampaņas.

31.2. Iekļaut pirmsskolas un vispārējās vidējās izglītības mācību saturā caurviju tēmas par bioloģisko daudzveidību, kā arī īstenot izglītības pasākumus dažāda vecuma bērniem.

31.3. Profesionālās izglītības mācību programmās un augstskolu studiju programmās iekļaut kursus par bioloģisko daudzveidību, īpaši tajās specialitātēs, kuras tieši vai netieši saistītas ar dabas resursu izmantošanu.

31.4. Sagatavot vienkāršus un plaši pieejamus bukletus par aktuālām dabas aizsardzības tēmām.

31.5. Sagatavot un izvietot vienkāršas informatīvās zīmes pie nozīmīgiem dabas objektiem un aizsargājamām teritorijām, jo tās var izmainīt cilvēku attieksmi un rīcību, palīdzēt saglabāt to dabas vērtības.

31.6. Izglītot un informēt interešu grupas, izmantojot arī jaunākos masu saziņas līdzekļus.

32. Teritorijas plānošana

Liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir pareizai teritorijas attīstības un izmantošanas plānošanai. Plānojot kādas teritorijas attīstību, jāņem vērā arī tās nozīmība bioloģiskajai daudzveidībai - ainavu, sugu, biotopu daudzveidībai. Visām no dabas daudzveidības viedokļa vērtīgākajām teritorijām jābūt noteiktām teritorijas plānojumos. Šādās teritorijās nevajadzētu paredzēt infrastruktūras attīstību vai apbūvi. Paredzot teritorijas izmantošanu rekreācijai un tūrismam, noteikti jāņem vērā atbilstošās teritorijas vides ietilpība. Saprātīgi plānojot teritorijas attīstību, iespējams saglabāt dabas daudzveidībai nozīmīgas vietas, vienlaicīgi nekavējot tās attīstību.

Pašlaik Latvijā tiek izstrādāts Nacionālais plānojums, kas paredz arī dabas pamatnes izstrādāšanu. Ļoti svarīgi, lai šādi pamatdati būtu pieejami pašvaldību plānotājiem.

Lai varētu realizēt dabas aizsardzību ar teritorijas plānošanas starpniecību, nepieciešams izstrādāt kritērijus un metodiku bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prasību iestrādāšanai visu līmeņu teritoriju plānojumos. Jānodrošina, lai dabas aizsardzības plānu un sugu aizsardzības programmu prasības tiek pilnīgi ietvertas teritoriju plānojumos:

32.1. Izstrādāt kritērijus un metodiku bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prasību iestrādāšanai visu līmeņu teritoriju plānojumos.

32.2. Nodrošināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības un sugu aizsardzības plānu prasību ietveršanu teritoriju plānojumos.

32.3. Izplatīt pašvaldībām metodiskos materiālus par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

32.4. Veicināt nacionālā plānojuma dabas pamatnes informācijas pieejamību pašvaldību plānotājiem.

33. Ietekmes uz vidi novērtējums

Ar 1998. gada 13. novembri Latvijā stājās spēkā likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kura mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra attiecas uz tādām paredzētajām darbībām kā aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, teritorijas plānojuma izstrādāšana, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi.

IVN procedūras gaitā tiek novērtēta paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai. Novērtējot paredzēto darbību, tiek analizēta arī tās ietekme uz floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, ainavu un dabas mantojumu, kā arī šo un vēl citu jomu mijiedarbība.

IVN procedūras efektivitātes nodrošināšanai ir izstrādāti vienoti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai ietekmes uz vidi novērtējums paredzētajai darbībai ir nepieciešams gadījumos, ja tā nav iekļauta IVN likuma pielikumā. Tādējādi tiek pamatota tādu objektu pakļaušana IVN procedūrai kā, piemēram, ģenētiski modificētu organismu kultivēšanas projekti un lielāku akvakultūru uzņēmumu izveidošanas projekti. Šo un vēl citu paredzēto darbību, kas varētu būtiski ietekmēt vidi, izvērtēšanā tiek ņemti vērā tādi faktori kā:

a) līdzšinējais zemes izmantošanas veids,

b) attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums, kvalitāte un atjaunošanās iespējas,

c) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību mitrājiem, piekrastes joslai, augstieņu un mežu rajoniem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,

d) teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes kritēriji un standarti,

e) iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā,

f) vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas u. c.

IVN procedūras loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir ļoti nozīmīga un tās sekmīgai lietošanai ir nepieciešams:

33.1. Izveidot konkrētu un dažādām paredzētajām darbībām piemērojamu kritēriju kopu ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtēšanai un noteikt šo kritēriju lietošanas kārtību.

33.2. Dabas aizsardzības normatīvajos aktos iekļaut prasību par IVN veikšanu tādām darbībām, kas varētu negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes.

33.3. Izstrādāt vadlīnijas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtēšanai.

33.4. Izstrādāt rekomendācijas kompensācijas pasākumu veikšanai attiecībā uz katru konkrētu paredzēto darbību.

33.5. Nodrošināt sabiedrības piedalīšanos IVN procesā, kā arī nodrošināt IVN atzinumu pieejamību.

34. Īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas

Kā jau minēts iepriekš, pirmā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā tika izveidota 1912. gadā. Tomēr aizsargājamo teritoriju sistēmas veidošana tika uzsākta tikai Latvijas brīvvalsts laikā. Toreiz gan aizsargājamās teritorijas tika sauktas par dabas pieminekļiem. Pirmais to oficiālais saraksts tika apstiprināts 1923. gadā. 1939. gadā dabas pieminekļi bija noteikti 40 000 ha platībā. Pirmais īpaši aizsargājamo teritoriju saraksts pēc Otrā pasaules kara tika apstiprināts 1952. gadā. Tomēr jāatzīst, ka aizsargājamo teritoriju sistēma īsti tika izveidota 1977. gadā un papildināta 1987. gadā ar Latvijas PSR Ministru padomes 10. aprīļa lēmumu Nr.107 "Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas PSR". Pašlaik Latvijā ir noteiktas 246 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas aizņem 8,7% no teritorijas. Atsevišķi jāmin Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kurš aizņem 475 326 ha un ir izveidots reģiona ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai.

Aizsargājamo teritoriju izveidošana un apsaimniekošana ietver gan normatīvo aktu bāzes izveidošanu, gan institūciju izveidošanu un uzturēšanu, gan apsaimniekošanas pasākumu un kontroles nodrošināšanu. Tās ir nozīmīgas dabas un vides monitoringa, zinātnisko pētījumu un sabiedrības izglītošanas un informēšanas darba veikšanai. Aizsargājamo teritoriju administrācijas ir svarīgs vides aizsardzības institūciju un informācijas sistēmas elements, kas veido vienu no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas ieviešanai.

Lielākajām un starptautiski nozīmīgajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Slīteres valsts rezervātam, Teiču valsts rezervātam, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam, Ķemeru nacionālajam parkam, Engures dabas liegumam, Gaujas nacionālajam parkam) ir izveidotas teritoriju administrācijas, kas nodrošina šo teritoriju* apsaimniekošanu un aizsardzības režīma ievērošanu, veicina ekonomisko, izglītības un saziņas līdzekļu lietošanu šajās teritorijās. Atsevišķas aizsargājamās teritorijas ir iekļautas starptautisko aizsargājamo teritoriju tīklā (Engures dabas liegums un Teiču rezervāts kā starptautiskas nozīmes mitrāji, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts kā UNESCO biosfēras rezervāts).

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas attīstībai Latvijā ir nepieciešams:

34.1. Pilnveidot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu. Izstrādāt kritērijus teritoriju izdalīšanai un robežu noteikšanai.

34.2. Izstrādāt dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus prioritāšu secībā. Nodrošināt to ieviešanu un kontrolēt izpildi.

34.3. Izskatīt iespēju par vairāku teritoriju iekļaušanu starptautiski nozīmīgu teritoriju sarakstos (piemēram, Starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā).

34.4. Izstrādāt nacionālā ekoloģiskā tīkla koncepciju, iekļauties Viseiropas (EMERALD) un Eiropas Savienības (NATURA 2000) aizsargājamo teritoriju tīklā.

34.5. Izstrādāt nacionālā plānojuma sadaļu par valsts nozīmes dabas teritorijām.

34.6. Pilnveidot pārvaldes sistēmu un nodrošināt to ar nepieciešamajiem resursiem.

34.7. Pakāpeniski pārņemt valdījumā valsts zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

* Slīteres valsts rezervāta administrācija pārvalda Slīteres, Grīņu un Moricsalas dabas rezervātu teritorijas; Teiču valsts rezervāta administrācija - Teiču un Krustkalnu dabas rezervātu teritorijas.

35. Monitorings un zinātne

Monitorings un zinātne veido vides aizsardzības, tai skaitā dabas aizsardzības, politikas izstrādāšanas un ieviešanas priekšnoteikumus.

Novērojot procesus dabā un uzkrājot informāciju, kā arī pētot atsevišķas sugas vai ekosistēmas, ir iespējams pamatot dabas aizsardzības pasākumu nepieciešamību un vērst valsts institūciju uzmanību uz nepilnībām tiesību aktos vai to trūkumu, vēlamajiem ekonomiskajiem līdzekļiem, kā arī izstrādāt un uzlabot aizsardzības metodes. Ja nav pietiekamas informācijas par notiekošajiem procesiem, tad nav iespējams nodrošināt sugām un ekosistēmām optimālu aizsardzību vai atbilstošu apsaimniekošanu. Zinātniskās informācijas apkopošana un regulāra papildināšana ļauj novērtēt visus bioloģiskās daudzveidības aspektus un kalpo par pamatu arī izglītības un dabas popularizēšanas darbam.

Pētījumus par dažādiem bioloģiskās daudzveidības aspektiem veic vairāku valsts augstskolu katedrās un zinātniskajos institūtos. Lai īstenotu stratēģijas mērķus un risinātu tajā izvirzītās problēmas, zinātnē nepieciešams:

35.1. Izveidot bioloģiskās daudzveidības zinātnisko padomi.

35.2. Izstrādāt ilglaicīgu valsts programmu bioloģiskās daudzveidības izpētei, nostiprināt zinātnisko iestāžu intelektuālo potenciālu, kā arī nodrošināt to materiālo un tehnisko apgādi.

Bioloģisko pētījumu laukā nepieciešams:

35.3. Attīstīt pētījumus visu organismu grupu sistemātikā.

35.4. Sekmēt pētījumus par dzīvās dabas resursiem, to izplatību un dabisko atjaunošanos.

Dažādām sugām un biotopiem ir ilgtermiņa novērojumu programmas, kuras realizē dažādas institūcijas, galvenokārt zinātniskie institūti un nevalstiskās organizācijas, kā arī nedaudzie aizsargājamo dabas teritoriju speciālisti. Pēdējos desmit gados monitoringa programmās ievāktās informācijas apjoms ir ievērojami sarucis. Ļoti dažādas un grūti salīdzināmas ir monitoringa metodes, lielākā daļa informācijas nav analizēta un apkopota, kā arī nav pieejama, izstrādājot dabas aizsardzības plānus vai metodes. Lai uzlabotu bioloģiskās daudzveidības monitoringu, nepieciešams:

35.5. Izveidot vienotu bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu.

35.6. Attīstīt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu monitoringu, īpaši saistībā ar dažādām apsaimniekošanas un aizsardzības metodēm.

35.7. Izstrādāt bioloģiskās daudzveidības indikatoru un to monitoringa sistēmu.

Būtiski ir jāuzlabo arī informācijas uzkrāšanas, apkopošanas un analīzes sistēma. Tā var palīdzēt uzlabot un koordinēt arī aizsardzības pasākumus, papildināt tās metodes. Bioloģiskās daudzveidības konvencija paredz bioloģiskās daudzveidības informācijas apstrādes centra izveidi. Būtiski ir uzlabojusies zinātniskās informācijas uzkrāšanas materiāli tehniskā bāze, un strauji attīstījušās daudzas jaunas datu bankas zinātniskajās iestādēs un augstskolās. Pēdējos desmit gados diemžēl ievērojami sarucis par Latvijas dabu publicēto zinātnisko monogrāfiju un rakstu skaits, nav regulāri iznākošu zinātnisku žurnālu, kas veltīti atsevišķu bioloģiskās daudzveidības komponentu izpētes vai aizsardzības aspektiem vai problēmai kopumā.

35.8. Apkopot informāciju par esošajām datu bankām un izveidot vienotu bioloģiskās daudzveidības informācijas apmaiņas sistēmu, saistīt to ar starptautisko datu banku tīkliem.

35.9. Nodrošināt primārās informācijas pieejamību un atklātību zinātniskiem un dabas aizsardzības mērķiem.

35.10. Izstrādāt vienotu saimnieciski izmantojamo sugu resursu ieguves un atjaunošanas uzskaites sistēmu.

35.11. Izveidot Bioloģiskās daudzveidības informācijas vienību.

35.12. Atbalstīt dažādiem bioloģiskās daudzveidības aspektiem veltītu zinātnisku darbu publicēšanu, tai skaitā zinātnisku periodisku izdevumu izdošanu.

36. Starptautiskā sadarbība

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika atjaunota arī sadarbība ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar Apvienoto Nāciju Organizāciju. Piecdesmit gadu laikā, kad Latvijai bija liegtas pašnoteikšanās tiesības, pasaulē bija attīstījusies plaša vides aizsardzības kustība, izveidotas daudzas starptautiskas organizācijas un noslēgtas vairākas nozīmīgas starptautiskas vienošanās. Latvijai īsā laikā nācās atgūt zaudētos starptautiskos sakarus un atjaunot sadarbību.

Pašlaik Latvija ir pievienojusies šādām starptautiskām konvencijām - "Par bioloģisko daudzveidību", "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi", "Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām", "Par migrējošo sugu aizsardzību".

1995. gada 10. februārī Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti un iesaistījās šīs organizācijas darbā. Tika ratificēta konvencija "Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu". Iesaistoties procesā "Vide Eiropai", Latvija ir vienlaikus iesaistījusies arī Eiropas Bioloģiskās un ainavu daudzveidības stratēģijas ieviešanā. Ieviešanas koordinēšanu veic Apvienoto Nāciju Vides programma un Eiropas Padome.

Ļoti nozīmīgs ir 1995. gada 31.augustā noslēgtais "Eiropas līgums" starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latviju. Pēc tā noslēgšanas ir sākts darbs pie Latvijas likumdošanas saskaņošanas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, un tiek plānota šo normatīvo aktu ieviešana.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ļoti aktīvi sadarbojas ar daudzām kaimiņvalstīm. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar Dānijas, Ukrainas, Zviedrijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Polijas, Somijas, Igaunijas, Baltkrievijas vides aizsardzības institūcijām.

Īpaši jāatzīmē sadarbība ar Baltijas valstīm, kas notiek Baltijas Ministru padomes Vides aizsardzības komitejas ietvaros. Izveidots kopīgs projekts - Baltijas Vides forums, kas veic visus nepieciešamos darbus, lai nodrošinātu sadarbību un realizētu visām trim valstīm nozīmīgus projektus saistībā ar integrāciju ES. 1995. gadā tika noslēgts trīspusējs līgums "Par sadarbību vides aizsardzības jomā", 1999. gadā ar Igauniju - "Par pārrobežas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru". Parakstīšanai sagatavots līgums ar Lietuvu "Par sadarbību vides aizsardzībā".

36.1. Nodrošināt nacionālās likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

36.2. Noslēgt starpvalstu līgumus par sadarbību pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībā un migrējošo sugu aizsardzībā.

36.3. Nodrošināt Latvijas amatpersonu un ekspertu lietderīgu piedalīšanos starptautisko organizāciju darbā.

36.4. Nodrošināt kvalitatīvu ziņojumu sagatavošanu starptautiskajām konvencijām un Eiropas Komisijai.

36.5. Veicināt pašvaldību sadarbību pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanā.

Starptautiskā sadarbība un draudzīgas kaimiņattiecības nepieciešamas arī risinājumu īstenošanai 1.2.3., 12.1.4., 14.9.6.

37. Programmas vadība,

atskaitīšanās un izvērtēšana

Nacionālo programmu vada par vides aizsardzību atbildīgais ministrs. Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas ieviešanu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šī uzdevuma nodrošināšanai ir izveidota starpministriju komisija jeb Koordinācijas padome(Ministru kabineta 1999.gada 10.februāra rīkojums nr.60), kuru vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs. Komisijas personālsastāvu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Kārtējā finansu gada sākumā nacionālās programmas vadītājs sagatavo pārskatu par nacionālās programmas izpildes gaitu iepriekšējā gadā un nākamā gada plānu.

Pārskatā jāietver nacionālās programmas līdzšinējās izpildes analīze, tiem izlietotie finansu un darba resursi, sasniegtie rezultāti un pašreizējā stāvokļa novērtējums.

Nacionālās programmas aktualizētais darba plāns tiek apspriests Koordinācijas padomē un iesniegts Ministru kabinetam apstiprināšanai.

Atbilstoši Latvijai saistošo starptautisko konvenciju prasībām tiek sagatavoti un iesniegti nacionālie ziņojumi.

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

1.pielikums

Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas pasākumu daļa

1. Baltijas jūra un Rīgas līcis

Nr.	Pasākumu kompleksu, pasākumu (darbu, uzdevumu,	Izpildes termiņš	Atbildīgā	Iespējamās	Starptautiskās saistības	ES direktīvas (Nr.)
p.k.	darbības veidu), projektu, programmu nosaukums	sākums	beigas	institūcija	izmaksas (Ls)
1.	Jūras aizsargājamās teritorijas izveidošana piekrastes sektorā Pape-Pērkone:	2000.01	2000.12	VAD	300	Helsinku konvencija1; Riodežaneiro konvencija2	92/43/EEC; 79/409/EEC
	nosakot aizsardzības statusu un apsaimniekošanas režīmu
2.	Izstrādāt Jūras vides aizsardzības noteikumus un Vides pārvaldes plānus Latvijas ostām	1999.04	2000.04	JVP	131 360*	Helsinku konvencija; HELCOM rekomendācijas3	91/692, 91/656, 77/795
3.	Latvijas nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanas	2000.01	2001.12	Satiksmes	1 750 000*	MARPOL 73/784 OPRC konvencija, 19905
	koordinācija			ministrija		HELCOM rekomendācijas Helsinku konvencija
2. Liedags un kāpas
Nr.	Pasākumu kompleksu, pasākumu (darbu, uzdevumu,	Izpildes termiņš	Atbildīgā	Iespējamās	Starptautiskās saistības	ES direktīvas (Nr.)
p.k.	darbības veidu), projektu, programmu nosaukums	sākums	beigas	institūcija	izmaksas (Ls)
1.	Izdot izglītojošu bukletu "Pludmales un kāpu aizsardzība Latvijā"	2000.01	2000.02	VARAM	1000	Bernes konvencija6	92/43/EEC
2.	Izveidot Papes ezera dabas parku un izstrādāt tā individuālos aizsardzības noteikumus	2000.04	2000.12	VAD	300	Bernes konvencija Ramsāres konvencija7
3.	Integrētā piekrastes zonas apsaimniekošanas plāna izstrāde	1998.03	2000.01	VAD	163 000*	HELCOM rekomendācijas
					7000	Ramsāres konvencija
4.	Izstrādāt individuālos aizsardzības noteikumus Randu pļavu dabas liegumam	2000.04	2000.09	ZBR	400	Helsinku konvencija; Ramsāres konvencija
						Bernes konvencija
5.	Sagatavot piekrastes biotopu monitoringa programmu	2000.08	2000.12	VKMC	800	Ramsāres konvencija; Bernes konvencija
						Helsinku konvencija
6.	Veikt piekrastes ekosistēmu kompleksu monitoringu	2001.04	ikgadējs	VKMC	7000	Helsinku konvencija; Bernes konvencija
						Ramsāres konvencija
7.	Sagatavot informatīvu materiālu par kāpu nostiprināšanas iespējām	2002.02	2002.07	VAD	4000	Bernes konvencija; Helsinku konvencija
8.	Veikt pelēko kāpu un kāpu pļavu inventarizāciju un izpēti	2001.05	2003.12	VARAM	10 000*	Bernes konvencija; Helsinku konvencija	92/43/EEC; 79/409/EEC
3. Upes un ezeri
Nr.	Pasākumu kompleksu, pasākumu (darbu, uzdevumu,	Izpildes termiņš	Atbildīgā	Iespējamās	Starptautiskās saistības	ES direktīvas (Nr.)
p.k.	darbības veidu), projektu, programmu nosaukums	sākums	beigas	institūcija	izmaksas (Ls)
1.	Sabiedriskā upju monitoringa sistēmas izveide un uzturēšana	2000.01	ikgadējs	VDC	10 000	Helsinku konvencija
				VFS
2.	Biotopu rekultivācijas programmas izstrāde Salacai	2001.01	2003.12	ZBR	30 000*	HELCOM rekomendācijas	92/43/EEC
3.	HES celtniecības lietderības uz Rēzeknes upes izvērtējums	2001.01	2001.06	Rēzeknes RVP	1000
4.	Maltas upes kā potenciālās HES celtniecības izvērtējums	2001.01	2001.06	Rēzeknes RVP	1000
5.	Izstrādāt mazo HES ietekmes uz vidi novērtēšanas kritērijus un metodi	2001.01	2002.12	IVNVB	6 000*
6.	Degradēto biotopu rekultivācijas metodikas izstrāde upēm un ezeriem	2000.01	2002.12	VARAM	12 000	Bernes konvencija
7.	Metodikas izstrāde izbūvēto upju caurteku ietekmes uz zivju migrāciju novērtēšanai	2001.01	2001.12	VARAM	6000
8.	Ezeru morfometrisko parametru datu bāzes izveide	2000.01	ikgadējs	VDC	40 000
9.	Upju hidroloģisko rādītāju datu bāzes izveide	2000.01	ikgadējs	VDC	10 000
4. Meži
Nr.	Pasākumu kompleksu, pasākumu (darbu, uzdevumu,	Izpildes termiņš	Atbildīgā	Iespējamās	Starptautiskās saistības	ES direktīvas (Nr.)
p.k.	darbības veidu), projektu, programmu nosaukums	sākums	beigas	institūcija	izmaksas (Ls)
1.	Izdot atslēgas biotopu noteikšanas rokasgrāmatu	2000.01	2000.12	VMD	10 000	Riodežaneiro konvencija; Bernes konvencija	92/43/EEC
2.	Izdot izglītojošu grāmatu par bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumiem mežā	2000.01	2002.12	IZM	35 000	Riodežaneiro konvencija; Bernes konvencija	92/43/EEC
3.	"Baltijas jūras piekraste - cilvēks, daba, vēsture" ekspozīcijas izveidošana	2001.01	2002.11	VARAM	20 000	Riodežaneiro konvencija; Bernes konvencija	92/43/EEC
	Latvijas Dabas muzejā
4.	Izdot mācību grāmatu augstskolām "Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība mežos"	2000.01	2002.12	IZM	45 000	Riodežaneiro konvencija; Bernes konvencija	92/43/EEC
5.	Aizsargājamo augu sugu atradņu inventarizācija	2000.01	ikgadējs	VARAM	10 000	Riodežaneiro konvencija; Bernes konvencija	92/43/EEC
6.	Aizsargājamo dzīvnieku sugu atradņu inventarizācija	2000.01	ikgadējs	VARAM	12 000	Riodežaneiro konvencija; Bernes konvencija	92/43/EEC
7.	Reto meža biotopu inventarizācija	2001.01	ikgadējs	VMD	16 000	Ramsāres konvencija; Riodežaneiro konvencija	92/43/EEC
						Helsinku konvencija
8.	Izstrādāt dabas aizsardzības plānus putniem starptautiski nozīmīgām teritorijām mežos	2001.01	2002.12	LOB	15 000	Riodežaneiro konvencija; Bernes konvencija	92/43/EEC
9.	Meža degumu pētījumi	2001.01	ikgadējs	SNP, ĶNP	4000	Riodežaneiro konvencija
10.	Sekot svešzemju sugu izplatībai mežos un veicināt ekspansīvo sugu apkarošanu	2005.01	ikgadējs	VKMC	5000	Riodežaneiro konvencija	92/43/EEC
5. Purvi
Nr.	Pasākumu kompleksu, pasākumu (darbu, uzdevumu,	Izpildes termiņš	Atbildīgā	Iespējamās	Starptautiskās saistības	ES direktīvas (Nr.)
p.k.	darbības veidu), projektu, programmu nosaukums	sākums	beigas	institūcija	izmaksas (Ls)
1.	Izstrādāt rekomendācijas purvu apsaimniekošanai privātīpašniekiem, kuru	2001.05	2001.09	VAD	600
	īpašumā ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
2.	Nozīmīgāko neaizsargāto purvu ekosistēmu identificēšana un atbilstoša	2000.01	2002.12	VAD	32 000*	Bernes konvencija	92/43EEC
	aizsardzības statusa piešķiršana
3.	Izveidot purva monitoringa staciju Ķemeru Nacionālajā parkā	2005.01	2006.12	ĶNP	32 000
4.	Izveidot purva monitoringa staciju Teiču rezervātā	2005.01	2006.12	TDR	35 000
5.	Abavas ielejas kaļķaino un avotu purvu izpēte	2002.01	2002.07	VAD	1 800	Riodežaneiro konvencija
6.	Gaujas Nacionālā parka purvu biotopu un sugu inventarizācija un izpēte	2000.06	2000.12	GNP	3 000	Riodežaneiro konvencija
7.	Hidroloģiskā režīma atjaunošanas daļā Teiču rezervāta purvā	2000.01	2000.12	TDR	3 000
8.	Lubānas mitrāju kompleksa apsaimniekošanas plāns	1999.08	2000.12	Rēzeknes	600 000*	Ramsāres konvencija
				RVP	60 000	Bonnas konvencija8
9.	Sedas purva Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā renaturalizācijas procesu izvērtēšana	1999.01	2002.12	ZBR	3 000
10.	Ādažu poligona dabas vērtību izvērtējums	2000.01	2000.12	VARAM	7 500*
11.	Pārskata par Latvijas purvu bioloģisko daudzveidību sagatavošana	2003.01	2006.12	IZM	8 000
6. Tīrumi
Nr.	Pasākumu kompleksu, pasākumu (darbu, uzdevumu,	Izpildes termiņš	Atbildīgā	Iespējamās	Starptautiskās saistības	ES direktīvas (Nr.)
p.k.	darbības veidu), projektu, programmu nosaukums	sākums	beigas	institūcija	izmaksas (Ls)
1.	Informatīva materiāla "Bioloģisko, videi draudzīgo augu aizsardzības metožu	2000.01	2000.12	ZM	12 600		2078/92, 746/96
	pielietošana" izdošana
2.	Kompensējošo maksājumu aprēķinu metodikas izstrāde zemniekiem, kas	2000.01	2000.12	ZM	4 200		746/96
	nodarbojas ar vidi saudzējošo lauksaimniecību
3.	Labas lauksaimniecības prakses popularizēšana	2000.01	ikgadējs	ZM	4 000		746/96
4.	Rokasgrāmatas ES Noteikumu Nr.2078/92 "Par lauksaimniecības ražošanas	2000.06	2000.12	VARAM	18 500*		20078/92
	metodēm, kas savienojamas ar vides aizsardzību un ainavas saglabāšanu"
	ieviešanai sagatavošana
5.	Labas lauksaimniecības prakses kodeksa izdošana	2000.01	2000.06	VAD	18 200		746/96
6.	Pētījums - Augsnes bioloģiskā daudzveidība kā ekosistēmas stabilitātes rādītājs	2000.03	ikgadējs	ZM	6 500		2078/92, 746/96
	bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās
7.	Putnu monitorings lauksaimniecības zemēs	2000.01	ikgadējs	ZM	3 600		2078/92, 746/96
8.	Veidot izzūdošo un reto nezāļu kolekcijas	2002.01	2005.12	VAD	2 000		2078/92
7. Pļavas un ganības
Nr.	Pasākumu kompleksu, pasākumu (darbu, uzdevumu,	Izpildes termiņš	Atbildīgā	Iespējamās	Starptautiskās saistības	ES direktīvas (Nr.)
p.k.	darbības veidu), projektu, programmu nosaukums	sākums	beigas	institūcija	izmaksas (Ls)
1.	Bukleta "Pļavu bioloģiskās daudzveidības vērtības un to saglabāšanai veicamie	2002.01	2003.12	VAD	4 000		2078/92
	pasākumi" izdošana
2.	Atbilstošas pļavu apsaimniekošanas demonstrējumu ierīkošana	2003.01	ikgadējs	ZM	5 000		2078/92
3.	Pededzes pļavu saglabāšana, izveidojot aizsargājamo teritoriju un izstrādājot tās	2000.01	2000.12	VAD	200 000*	Bernes konvencija; Ramsāres konvencija	2078/92; 79/409/EEC
	apsaimniekošanas plānu					Bonnas konvencija
4.	Izstrādāt kompensējošo maksājumu aprēķinu metodiku par pļavu un ganību	2000.01	2000.12	ZM	4 900		2078/92
	apsaimniekošanu
5.	Pļavu bioloģiskās daudzveidības valsts monitoringa sistēmas izveide	2003.01	2003.12	VKMC	3 000		2078/92
6.	Pļavu bioloģiskās daudzveidības valsts monitorings	2004.01	ikgadējs	VKMC	4 000		2078/92
7.	Pļavu inventarizācija	2000.01	ikgadējs	VARAM	1 500*		2078/92
8.	Pļavu tipu indikatoru sugu kataloga izveidošana un izdošana	2000.01	2002.12	VARAM	65 000*		2078/92
10.	Aizsargājamo pļavu biotopu saglabāšanas programmas izstrāde	2000.01	2000.04	VAD	330		2078/92
11.	Bioloģiski vērtīgo aizsargājamo pļavu tīkla izveide	2002.01	2004.12	ZM	600		2078/92
12.	Izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējuma principus pļavu

apmežošanai

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma aldermane,  dace bebre

2003.01

2004.12

VARAM

1 300

2078/92