1. Likumā

“Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

2004.gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi:
– paredz mainīt zaudēto parādu norakstīšanas kārtību un atļaut norakstīt pusi no zaudēto debitoru parādu summas, ja ir uzsākta debitora bankrota procedūra, atlikušo zaudēto debitoru parādu summu atļaujot norakstīt, kad ir pabeigta minētā debitora bankrota procedūra. Minēto zaudēto debitoru parādu norakstīšanas kārtību paredzēts piemērot zaudētajiem debitoru parādiem, kuri radušies, sākot ar 2004.gada 1.janvāri;
– paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikt ar ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Likumprojektā ir paredzēts, ka minētās kapitālsabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet katrs dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība, maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par izmaksāto daļu;
– izdarītas izmaiņas saistībā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma spēkā stāšanos:
– turpmāk saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, varēs tikai biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu;
– līdz 2005.gada 31.martam pagarināts termiņš saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, Latvijas Republikā reģistrētajām sabiedriskās, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, kā arī reliģiskajām organizācijām, kurām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus;
– saskaņots pārskatu iesniegšanas termiņš, nosakot, ka publisks pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā ir iesniedzams līdz pēctaksācijas gada 31.martam;
– iestrādāta norma, kas definē ziedojumus;
– izdarītas izmaiņas, lai nodrošinātu ES dalībvalsts rezidentu nediskriminēšanu nodokļu uzlikšanas nolūkos attiecībā uz zaudēto parādu norakstīšanu, zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem citām ES dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošinātājiem vai apdrošinātāju filiālēm u.c.;
– precizētas likuma normas atbilstoši ES Direktīvas 2003/49/EK “Par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs” prasībām, paredzot neieturēt nodokli no procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu, ko kapitālsabiedrība izmaksā citas ES dalībvalsts rezidentam (stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā);
– ietvertas normas, kas radīs iespēju praksē piemērot ES Direktīvā 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu maksājumiem un samaksai par intelektuālo īpašumu, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs, prasības (stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā).

2. Likumā

“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

2004.gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi paredz:
– lai novērstu personu, kuru ienākumi ir zemi, neto ienākuma tālāku samazināšanos, kā arī nodrošinātu regulāru neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu apmēra par apgādībā esošajām personām pārskatīšanu, likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets katru gadu līdz 30.jūnijam noteiks ar IIN neapliekamā minimuma apmēru, to pakāpeniski paaugstinot, kā arī noteiks nodokļa atvieglojumu apmēru par apgādībā esošajām personām;
– paredz mainīt IIN summas proporciju ieskaitīšanai budžetā, paredzot, ka 73% tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 27% valsts pamatbudžetā, tādējādi kompensējot IIN ieņēmumu pieauguma samazinājumu pašvaldību budžetos ar nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu paaugstināšanas dēļ;
– paredz, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru, vienlaikus izvērtē nepieciešamību kompensēt pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājumu;
– paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikt ar IIN, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Paredzēts, ka minētās kapitālsabiedrības dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība, maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru vai nu ietur ienākuma izmaksātājs, vai arī atsevišķos gadījumos deklarē pats nodokļa maksātājs;
– atceļ likuma 22.panta nosacījumu, ka papildu deklarāciju var pieprasīt, tikai uzsākot pārbaudi. Grozījumi paredz VID tiesības pieprasīt papildu deklarāciju, ja VID rīcībā ir informācija, ka maksātāja uzrādītie ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, un tikai pēc tās saņemšanas lemt par pārbaudes (audita) nepieciešamību;
– lai stipendijas, ko izmaksā biedrības vai nodibinājumi (t.sk. sabiedriskā labuma organizācijas), tiktu atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tām piemēro šobrīd esošo kārtību;
– paredz, ka ar nodokli netiks aplikta palīdzības summa gada neapliekamā minimuma apmērā, ko fiziskā persona saņem no sabiedriskā labuma organizācijas, budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas;
– lai nodrošinātu brīvu personu kustības ierobežojumu novēršanu likumā, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesu praksi un ievērojot 1993.gada 21.decembra Eiropas Komisijas Rekomendāciju 94/79/EC, paredzēts, ka citas ES dalībvalsts rezidentam ir tiesības Latvijā piemērot Latvijas likumā noteiktos atskaitījumus, ja nerezidents Latvijā ir guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem gada ienākumiem;
– lai neierobežotu un neapgrūtinātu ES dalībvalstīs reģistrēto sabiedrību pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, paredzētas tiesības nodokļu maksātājam ietvert attaisnotajos izdevumos iemaksas, kas veiktas citā ES dalībvalstī reģistrētā privātajā pensijas fondā, un apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) veikti citā ES dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot likuma 8.panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus;
– lai nodrošinātu Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm 13.panta otrās daļas izpildi, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.pants papildināts ar jaunu 4.¹ daļu, kas nosaka, ka no aplikšanas ar Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli ir atbrīvojami ienākumi, kurus atbilstoši Padomes Regulai Nr.259/68 fiziskā persona – Latvijas rezidents saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes Regulu Nr.260/68;
– paredz, ka ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, ko Latvijas fiziskās personas saņem no ES dalībvalstu kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, tiek atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tāpat kā ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, kas tiek saņemti no Latvijas kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām;
– paredz, ka ar nodokli netiks aplikta kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam);
– paredz precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu attiecībā uz izmaksām no privātajiem pensiju fondiem;
– lai Latvija nodrošinātu Direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, ieviešanu, noteikta kārtība, kādā tiek novērsta nodokļu dubulta uzlikšana gadījumā, kad atsevišķas dalībvalstis un dalībvalstu saistītās un atkarīgās teritorijas, ieviešot minēto direktīvu, ietur direktīvā noteiktajā pārejas periodā īpašu nodokli – nodokli no uzkrājumu ienākuma (stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā).

3. Likumā

“Par pievienotās vērtības nodokli”

2004.gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi:
– noteikts, ka iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, piemēro 5% likmi;
– noteikts, ka samazinātā likme 5% apmērā no 2005.gada 1.janvāra ir piemērojama visiem kartogrāfijas izdevumiem;
– precizētas definīcijas medicīnas pakalpojumiem, kuru sniegšana ir atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa, kā arī medicīnas ierīcēm un precēm, kuru piegādēm piemēro samazināto likmi;
– paredz ieviest Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīvu, kas groza Sesto direktīvu attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes vietas noteikšanu. Noteikts, ka piegādes vieta dabasgāzes piegādes sistēmā un elektroenerģijas piegādei, pirms šīs preces nonāk pēdējā patēriņa posmā, ir vieta, kurā pircējs ir reģistrējis savu uzņēmējdarbību. Par gāzes un elektroenerģijas piegādes vietu pēdējā patēriņa posmā, kad tirgotāji un piegādātāji šīs preces piegādā galapatērētājiem, tiek noteikta vieta, kur pircējam ir gala patēriņš, respektīvi, kur ir novietots pircēja gāzes vai elektroenerģijas patēriņa skaitītājs;
– atbilstoši Padomes 1977.gada 17.maija Padomes Sestās direktīvas (77/388/EEC) normām par PVN piemērošanu ES likumā precizēti termini “preču iegāde ES teritorijā” un “preču piegāde ES teritorijā”; precizēta PVN piemērošanas kārtība, kas saistīta ar preču transportēšanu; precizētas likuma normas par brīdi, kad jāmaksā budžetā nodoklis par jaunu transportlīdzekļu iegādi, ko veic neapliekamās personas;
– precizētas normas, kas nosaka personu reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu reģistrā;
– ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas 2004.gada 29.aprīļa spriedumu lietā Nr.C-152/02 par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām, precizētas likuma normas par PVN rēķinā norādāmo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datumu, priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi un par brīdi, kad jāmaksā nodoklis budžetā;
– precizēts termins “ES teritorijā nereģistrēta persona” atbilstoši Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas (86/560/EEC) normām par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – PVN atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā.

4. Likumā

“Par akcīzes nodokli”

Grozījumi pieņemti 2004.gada 20.decembrī:
– atbilstoši Padomes Direktīvās noteiktajām minimālajām nodokļa likmēm precizētas Latvijas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam nodokļa likmes paaugstinātas par 1,8 santīmiem par litru, dīzeļdegvielai – par 1,6 santīmiem par litru;
– precizētas normas, kas atbrīvo no akcīzes nodokļa akcīzes preces, ko piegādā patēriņam uz kuģiem un gaisakuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus. No nodokļa tiks atbrīvotas akcīzes preces (izņemot naftas produktus), ko piegādā kuģiem un gaisakuģiem mazumtirdzniecībai patēriņam uz vietas vai kuģa apkalpes apgādei (bet ne realizācijai mazumtirdzniecībā promnešanai);
– atļauts nemarķēt alkoholiskos dzērienus, kurus saskaņā ar muitas normatīvajiem aktiem realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos. Šāda norma iekļauta, lai vienkāršotu beznodokļu tirdzniecības veikalu darbību, jo alkoholisko dzērienu apgrozījums beznodokļu tirdzniecības veikalos ir daudz mazāks nekā citās akcīzes preču noliktavās, tajā pašā laikā šajos veikalos tirgo salīdzinoši plašu alkoholisko dzērienu sortimentu;
– precizētas normas, kas atļauj veikt noteiktas darbības ar akcīzes precēm ne tikai akcīzes preču noliktavās, bet arī brīvajās zonās un brīvajās noliktavās. Brīvajās zonās un brīvajās noliktavās atļauts naftas produktiem veikt parastās apstrādes procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, ar nosacījumu, ka pēc tam šie naftas produkti netiek izlaisti brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā vai tos piegādā lidmašīnām vai gaisakuģiem;
– atļauts no akcīzes preču noliktavām Latvijā piegādāt akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu. Tāpat paredzēts atbrīvot no nodokļa akcīzes preces, kas tiks importētas šo personu vajadzībām. Līdz šim minētās personas no Latvijas piegādātājiem akcīzes preces varēja iegādāties tikai ar nodokli, pēc tam noformējot nodokļa atmaksu;
– paredzēts neieviest no 2005.gada 1.janvāra paredzēto akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai atmaksu komersantiem, kuri veic pasažieru regulāros pārvadājumus pilsētu un rajonu maršrutos;
– paredzēts pagarināt termiņu, kādā iesniedzami nepieciešamie dokumenti, lai gadījumos, kad preces tiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm, piemērotu atlikto nodokļa maksāšanu. Turpmāk gadījumos, kad akcīzes preces pārvietotas uz citām dalībvalstīm, nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā būs atļauts iesniegt 90 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām (līdz šim – 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām).

Stājas spēkā arī akcīzes nodokļa likuma pārejas noteikumi:

1. Ar 2005.gada 1.janvāri kombinētā akcīzes nodokļa likme cigaretēm tiks paaugstināta līdz 6,9 latiem par 1000 cigaretēm + 10,5 procentiem no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (līdz 2005.gada 1.janvārim nodokļa likme likumā ir noteikta 6,3 lati par 1000 cigaretēm + 6,1 procents no maksimālās mazumtirdzniecības cenas).
Nodokļa likmes paaugstināšana ir saistīta ar to, ka Latvijas akcīzes nodokļa likmes cigaretēm ir daudz zemākas, nekā noteikts Eiropas Savienības direktīvās, un pēc Latvijas Pievienošanās līguma Eiropas Savienībai nosacījumiem Latvijai līdz 2010.gadam ir pakāpeniski jāpaaugstina nodokļa likmes, lai sasniegtu direktīvās noteikto minimālo līmeni.
2. Ar 2005.gada 1.janvāri ar akcīzes markām ir jāmarķē ne tikai cigaretes, bet arī citi tabakas izstrādājumi, kas tiek izlaisti brīvam apgrozījumam. Tabakas izstrādājumus (izņemot cigaretes), kas jau ir izlaisti brīvam apgrozījumam 2004.gadā, atļauts realizēt bez akcīzes markām līdz 2005.gada 30.jūnijam.

5. Eiropas Komisijas regulā Nr. 364

Šī regula groza regulu 70/2001 (komercdarbības atbalsta jomā), paplašinot tās mērķi, ietverot atbalstu pētījumiem un attīstībai. Pieņemta 2004.gada 25.februārī. Regulas 10. pants stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri, pārējā regula attiecībā uz Latviju stājās spēkā ar 2004. gada 1.maiju.
Tiek grozīta mazo un vidējo komercsabiedrību definīcija, palielinot gada apgrozījuma vai gada bilances kopsummas maksimālo slieksni, kā arī precīzāk definējot citus kritērijus, lai kādu komercsabiedrību klasificētu kā vidēju, mazu vai mikro.

6. Grāmatvedības jomā

Nav jaunu normatīvo aktu, taču jāievēro divi būtiski nosacījumi:
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 77.punktu, ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai (spēkā esoši no 2003.10.30) ir iegādāta grāmatvedības datorprogramma (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūra), kas neatbilst šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām, uzņēmums ir tiesīgs to izmantot līdz 2004.gada 31.decembrim;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 4.pants nosaka, ka katram finanšu gadam, kas sākas 2005.gada 1.janvārī vai pēc tā, uzņēmējsabiedrības, uz kurām attiecas kādas dalībvalsts likumi, sagatavo savus konsolidētos pārskatus atbilstoši ieviestajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņā ar 6.panta 2.punktā noteikto procedūru, ja bilances datumā to vērtspapīri tiek kotēti jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū 1.panta 13.punkta nozīmē Padomes 1993.gada 10.maija Direktīvā 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā.

7. Valsts sektora darba samaksas jomā

1) Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.959 “Noteikumi par ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem”
Noteikumu mērķis ir ieviest vienotu darba samaksas sistēmu tiešās valsts pārvaldes iestādēs, izņemot valsts aģentūras. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2002.gada 15.oktobra noteikumiem Nr.461 “Noteikumi par ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem”, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr.705 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu, pabalstiem un kompensāciju” un Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr.213 “Valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” (iepriekš minētie normatīvie akti zaudēs spēku 2005.gada 1.janvārī).
2) Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” paredz izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.213 “Valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”, turpmāk attiecinot šos noteikumus tikai uz prokuratūras un tiesas darbiniekiem (bet ne prokuroru un tiesnešu), kā arī paaugstināt noteikumu pielikumā noteiktās mēneša darba algu diapazonu augstākās robežas.
3) Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.961 “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem” paredz paaugstināt Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem” 2.pielikumā noteikto no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku mēneša darba algu diapazonu augstākās robežas.

8. Grozījumos “Likumā par budžetu un finanšu vadību”

– lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu līdzekļu apsaimniekošanu;
– lai nodrošinātu hierarhiskās saiknes ievērošanu un normatīvo aktu izdošanu saskaņā ar Satversmē noteikto, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta (turpmāk MK) iekārtas likuma normās paredzēto;
– lai likumā lietotais termins atbilstu Komerclikumā lietotajam.