
– grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli;
– grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli;
– grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli;
– grozījumi likumā par akcīzes nodokli;
– Eiropas Komisijas Regula Nr. 364 (komercdarbības atbalsta kontroles jomā);
– vairāki būtiski jaunumi grāmatvedības jomā.
– valsts sektora darba samaksas jomā:
• MK noteikumi par ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem;
• MK noteikumi “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”;
• grozījumi MK noteikumos par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem;
– grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību.
1. Likumā
“Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
2004.gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi:
– paredz mainīt zaudēto parādu norakstīšanas kārtību un atļaut norakstīt pusi
no zaudēto debitoru parādu summas, ja ir uzsākta debitora bankrota procedūra,
atlikušo zaudēto debitoru parādu summu atļaujot norakstīt, kad ir pabeigta minētā
debitora bankrota procedūra. Minēto zaudēto debitoru parādu norakstīšanas kārtību
paredzēts piemērot zaudētajiem debitoru parādiem, kuri radušies, sākot ar 2004.gada
1.janvāri;
– paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu
pār izdevumiem aplikt ar ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti
kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā.
Likumprojektā ir paredzēts, ka minētās kapitālsabiedrības nodokli pašas nemaksā,
bet katrs dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība, maksā attiecīgi
iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par izmaksāto daļu;
– izdarītas izmaiņas saistībā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma spēkā
stāšanos:
– turpmāk saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa
atlaidi, varēs tikai biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to
iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar
Sabiedriskā labuma organizāciju likumu;
– līdz 2005.gada 31.martam pagarināts termiņš saņemt ziedojumus, ziedotājiem
saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, Latvijas Republikā reģistrētajām
sabiedriskās, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un
vides aizsardzības organizācijām un fondiem, kā arī reliģiskajām organizācijām,
kurām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus;
– saskaņots pārskatu iesniegšanas termiņš, nosakot, ka publisks pārskats par
ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā
ir iesniedzams līdz pēctaksācijas gada 31.martam;
– iestrādāta norma, kas definē ziedojumus;
– izdarītas izmaiņas, lai nodrošinātu ES dalībvalsts rezidentu nediskriminēšanu
nodokļu uzlikšanas nolūkos attiecībā uz zaudēto parādu norakstīšanu, zaudējumu
pārnešanu uzņēmumu grupā, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem citām ES
dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošinātājiem vai apdrošinātāju
filiālēm u.c.;
– precizētas likuma normas atbilstoši ES Direktīvas 2003/49/EK “Par kopīgu
nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti
uzņēmumi dažādās dalībvalstīs” prasībām, paredzot neieturēt nodokli no
procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu, ko kapitālsabiedrība
izmaksā citas ES dalībvalsts rezidentam (stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā);
– ietvertas normas, kas radīs iespēju praksē piemērot ES Direktīvā 2003/49/EK par
kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu maksājumiem un samaksai par intelektuālo
īpašumu, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs, prasības (stājas
spēkā 2005.gada 1.jūlijā).
2. Likumā
“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
2004.gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi paredz:
– lai novērstu personu, kuru ienākumi ir zemi, neto ienākuma tālāku
samazināšanos, kā arī nodrošinātu regulāru neapliekamā minimuma un nodokļa
atvieglojumu apmēra par apgādībā esošajām personām pārskatīšanu, likumprojekts
paredz, ka Ministru kabinets katru gadu līdz 30.jūnijam noteiks ar IIN neapliekamā
minimuma apmēru, to pakāpeniski paaugstinot, kā arī noteiks nodokļa atvieglojumu
apmēru par apgādībā esošajām personām;
– paredz mainīt IIN summas proporciju ieskaitīšanai budžetā, paredzot, ka 73% tiek
ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 27% valsts
pamatbudžetā, tādējādi kompensējot IIN ieņēmumu pieauguma samazinājumu
pašvaldību budžetos ar nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu
paaugstināšanas dēļ;
– paredz, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma
apmēru, vienlaikus izvērtē nepieciešamību kompensēt pašvaldību ieņēmumu bāzes
samazinājumu;
– paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu
pār izdevumiem aplikt ar IIN, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības
dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Paredzēts, ka minētās
kapitālsabiedrības dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība, maksā
attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru vai nu ietur ienākuma izmaksātājs, vai
arī atsevišķos gadījumos deklarē pats nodokļa maksātājs;
– atceļ likuma 22.panta nosacījumu, ka papildu deklarāciju var pieprasīt, tikai
uzsākot pārbaudi. Grozījumi paredz VID tiesības pieprasīt papildu deklarāciju, ja
VID rīcībā ir informācija, ka maksātāja uzrādītie ienākumi neatbilst viņa
izdevumiem taksācijas gadā, un tikai pēc tās saņemšanas lemt par pārbaudes (audita)
nepieciešamību;
– lai stipendijas, ko izmaksā biedrības vai nodibinājumi (t.sk. sabiedriskā labuma
organizācijas), tiktu atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tām
piemēro šobrīd esošo kārtību;
– paredz, ka ar nodokli netiks aplikta palīdzības summa gada neapliekamā minimuma
apmērā, ko fiziskā persona saņem no sabiedriskā labuma organizācijas, budžeta
finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas;
– lai nodrošinātu brīvu personu kustības ierobežojumu novēršanu likumā, ņemot
vērā Eiropas Kopienu tiesu praksi un ievērojot 1993.gada 21.decembra Eiropas Komisijas
Rekomendāciju 94/79/EC, paredzēts, ka citas ES dalībvalsts rezidentam ir tiesības
Latvijā piemērot Latvijas likumā noteiktos atskaitījumus, ja nerezidents Latvijā ir
guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem gada ienākumiem;
– lai neierobežotu un neapgrūtinātu ES dalībvalstīs reģistrēto sabiedrību
pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, paredzētas tiesības nodokļu maksātājam
ietvert attaisnotajos izdevumos iemaksas, kas veiktas citā ES dalībvalstī reģistrētā
privātajā pensijas fondā, un apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas atbilstoši
dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) veikti citā ES
dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot likuma 8.panta
piektajā daļā noteiktos ierobežojumus;
– lai nodrošinātu Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm
13.panta otrās daļas izpildi, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.pants
papildināts ar jaunu 4.1 daļu, kas nosaka, ka no aplikšanas ar Latvijas
iedzīvotāju ienākuma nodokli ir atbrīvojami ienākumi, kurus atbilstoši Padomes
Regulai Nr.259/68 fiziskā persona – Latvijas rezidents saņem no Eiropas Kopienas (tās
institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes Regulu Nr.260/68;
– paredz, ka ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, ko Latvijas fiziskās personas
saņem no ES dalībvalstu kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, tiek atbrīvoti
no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tāpat kā ienākumi no noguldījumiem
un depozītiem, kas tiek saņemti no Latvijas kredītiestādēm un krājaizdevu
sabiedrībām;
– paredz, ka ar nodokli netiks aplikta kompensācija par īres līguma izbeigšanu un
dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama
īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai
likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam);
– paredz precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu attiecībā uz
izmaksām no privātajiem pensiju fondiem;
– lai Latvija nodrošinātu Direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar
nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, ieviešanu, noteikta
kārtība, kādā tiek novērsta nodokļu dubulta uzlikšana gadījumā, kad atsevišķas
dalībvalstis un dalībvalstu saistītās un atkarīgās teritorijas, ieviešot minēto
direktīvu, ietur direktīvā noteiktajā pārejas periodā īpašu nodokli – nodokli no
uzkrājumu ienākuma (stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā).
3. Likumā
“Par pievienotās vērtības nodokli”
2004.gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi:
– noteikts, ka iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem, sākot ar 2005.gada
1.janvāri, piemēro 5% likmi;
– noteikts, ka samazinātā likme 5% apmērā no 2005.gada 1.janvāra ir piemērojama
visiem kartogrāfijas izdevumiem;
– precizētas definīcijas medicīnas pakalpojumiem, kuru sniegšana ir atbrīvota no
pievienotās vērtības nodokļa, kā arī medicīnas ierīcēm un precēm, kuru
piegādēm piemēro samazināto likmi;
– paredz ieviest Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīvu, kas groza Sesto direktīvu
attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes vietas noteikšanu. Noteikts, ka
piegādes vieta dabasgāzes piegādes sistēmā un elektroenerģijas piegādei, pirms
šīs preces nonāk pēdējā patēriņa posmā, ir vieta, kurā pircējs ir reģistrējis
savu uzņēmējdarbību. Par gāzes un elektroenerģijas piegādes vietu pēdējā
patēriņa posmā, kad tirgotāji un piegādātāji šīs preces piegādā
galapatērētājiem, tiek noteikta vieta, kur pircējam ir gala patēriņš, respektīvi,
kur ir novietots pircēja gāzes vai elektroenerģijas patēriņa skaitītājs;
– atbilstoši Padomes 1977.gada 17.maija Padomes Sestās direktīvas (77/388/EEC)
normām par PVN piemērošanu ES likumā precizēti termini “preču iegāde ES
teritorijā” un “preču piegāde ES teritorijā”; precizēta PVN piemērošanas
kārtība, kas saistīta ar preču transportēšanu; precizētas likuma normas par brīdi,
kad jāmaksā budžetā nodoklis par jaunu transportlīdzekļu iegādi, ko veic
neapliekamās personas;
– precizētas normas, kas nosaka personu reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu
reģistrā;
– ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas 2004.gada 29.aprīļa spriedumu lietā
Nr.C-152/02 par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām, precizētas likuma normas par
PVN rēķinā norādāmo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datumu,
priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi un par brīdi, kad jāmaksā nodoklis budžetā;
– precizēts termins “ES teritorijā nereģistrēta persona” atbilstoši Padomes
1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas (86/560/EEC) normām par dalībvalstu
likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – PVN atmaksāšanas
kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā.
4. Likumā
“Par akcīzes nodokli”
Grozījumi pieņemti 2004.gada 20.decembrī:
– atbilstoši Padomes Direktīvās noteiktajām minimālajām nodokļa likmēm
precizētas Latvijas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam nodokļa likmes
paaugstinātas par 1,8 santīmiem par litru, dīzeļdegvielai – par 1,6 santīmiem par
litru;
– precizētas normas, kas atbrīvo no akcīzes nodokļa akcīzes preces, ko piegādā
patēriņam uz kuģiem un gaisakuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus. No
nodokļa tiks atbrīvotas akcīzes preces (izņemot naftas produktus), ko piegādā
kuģiem un gaisakuģiem mazumtirdzniecībai patēriņam uz vietas vai kuģa apkalpes
apgādei (bet ne realizācijai mazumtirdzniecībā promnešanai);
– atļauts nemarķēt alkoholiskos dzērienus, kurus saskaņā ar muitas normatīvajiem
aktiem realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos. Šāda norma iekļauta, lai
vienkāršotu beznodokļu tirdzniecības veikalu darbību, jo alkoholisko dzērienu
apgrozījums beznodokļu tirdzniecības veikalos ir daudz mazāks nekā citās akcīzes
preču noliktavās, tajā pašā laikā šajos veikalos tirgo salīdzinoši plašu
alkoholisko dzērienu sortimentu;
– precizētas normas, kas atļauj veikt noteiktas darbības ar akcīzes precēm ne tikai
akcīzes preču noliktavās, bet arī brīvajās zonās un brīvajās noliktavās.
Brīvajās zonās un brīvajās noliktavās atļauts naftas produktiem veikt parastās
apstrādes procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, ar nosacījumu, ka
pēc tam šie naftas produkti netiek izlaisti brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā
vai tos piegādā lidmašīnām vai gaisakuģiem;
– atļauts no akcīzes preču noliktavām Latvijā piegādāt akcīzes preces citu
dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām, piemērojot atlikto
nodokļa maksāšanu. Tāpat paredzēts atbrīvot no nodokļa akcīzes preces, kas tiks
importētas šo personu vajadzībām. Līdz šim minētās personas no Latvijas
piegādātājiem akcīzes preces varēja iegādāties tikai ar nodokli, pēc tam
noformējot nodokļa atmaksu;
– paredzēts neieviest no 2005.gada 1.janvāra paredzēto akcīzes nodokļa
dīzeļdegvielai atmaksu komersantiem, kuri veic pasažieru regulāros pārvadājumus
pilsētu un rajonu maršrutos;
– paredzēts pagarināt termiņu, kādā iesniedzami nepieciešamie dokumenti, lai
gadījumos, kad preces tiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm, piemērotu atlikto
nodokļa maksāšanu. Turpmāk gadījumos, kad akcīzes preces pārvietotas uz citām
dalībvalstīm, nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā būs atļauts
iesniegt 90 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām (līdz šim – 15 dienu laikā
pēc taksācijas perioda beigām).
Stājas spēkā arī akcīzes nodokļa likuma pārejas noteikumi:
1. Ar 2005.gada 1.janvāri kombinētā akcīzes nodokļa likme
cigaretēm tiks paaugstināta līdz 6,9 latiem par 1000 cigaretēm + 10,5 procentiem no
maksimālās mazumtirdzniecības cenas (līdz 2005.gada 1.janvārim nodokļa likme likumā
ir noteikta 6,3 lati par 1000 cigaretēm + 6,1 procents no maksimālās
mazumtirdzniecības cenas).
Nodokļa likmes paaugstināšana ir saistīta ar to, ka Latvijas akcīzes nodokļa likmes
cigaretēm ir daudz zemākas, nekā noteikts Eiropas Savienības direktīvās, un pēc
Latvijas Pievienošanās līguma Eiropas Savienībai nosacījumiem Latvijai līdz
2010.gadam ir pakāpeniski jāpaaugstina nodokļa likmes, lai sasniegtu
direktīvās noteikto minimālo līmeni.
2. Ar 2005.gada 1.janvāri ar akcīzes markām ir jāmarķē ne tikai cigaretes, bet arī
citi tabakas izstrādājumi, kas tiek izlaisti brīvam apgrozījumam. Tabakas
izstrādājumus (izņemot cigaretes), kas jau ir izlaisti brīvam apgrozījumam
2004.gadā, atļauts realizēt bez akcīzes markām līdz 2005.gada 30.jūnijam.
5. Eiropas Komisijas regulā Nr. 364
Šī regula groza regulu 70/2001 (komercdarbības atbalsta jomā),
paplašinot tās mērķi, ietverot atbalstu pētījumiem un attīstībai. Pieņemta
2004.gada 25.februārī. Regulas 10. pants stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri,
pārējā regula attiecībā uz Latviju stājās spēkā ar 2004. gada 1.maiju.
Tiek grozīta mazo un vidējo komercsabiedrību definīcija, palielinot gada apgrozījuma
vai gada bilances kopsummas maksimālo slieksni, kā arī precīzāk definējot citus
kritērijus, lai kādu komercsabiedrību klasificētu kā vidēju, mazu vai mikro.
6. Grāmatvedības jomā
Nav jaunu normatīvo aktu, taču jāievēro divi būtiski nosacījumi:
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par
grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 77.punktu, ja līdz šo noteikumu spēkā
stāšanās dienai (spēkā esoši no 2003.10.30) ir iegādāta grāmatvedības
datorprogramma (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūra), kas neatbilst
šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām, uzņēmums ir tiesīgs to izmantot līdz
2004.gada 31.decembrim;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par
starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 4.pants nosaka, ka katram finanšu
gadam, kas sākas 2005.gada 1.janvārī vai pēc tā, uzņēmējsabiedrības, uz kurām
attiecas kādas dalībvalsts likumi, sagatavo savus konsolidētos pārskatus atbilstoši
ieviestajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņā ar 6.panta 2.punktā
noteikto procedūru, ja bilances datumā to vērtspapīri tiek kotēti jebkuras
dalībvalsts regulētā tirgū 1.panta 13.punkta nozīmē Padomes 1993.gada 10.maija
Direktīvā 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā.
7. Valsts sektora darba samaksas jomā
1) Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.959
“Noteikumi par ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu,
kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem”
Noteikumu mērķis ir ieviest vienotu darba samaksas sistēmu tiešās valsts pārvaldes
iestādēs, izņemot valsts aģentūras. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Ministru
kabineta 2002.gada 15.oktobra noteikumiem Nr.461 “Noteikumi par ierēdņu un valsts
pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu
pabalstiem”, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr.705 “Noteikumi par
valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu, pabalstiem un kompensāciju” un Ministru
kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr.213 “Valsts pārvaldes iestāžu,
prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” (iepriekš minētie
normatīvie akti zaudēs spēku 2005.gada 1.janvārī).
2) Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu
darbinieku darba samaksas noteikumi” paredz izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta
2002.gada 28.maija noteikumus Nr.213 “Valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un
tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”, turpmāk attiecinot šos noteikumus tikai uz
prokuratūras un tiesas darbiniekiem (bet ne prokuroru un tiesnešu), kā arī
paaugstināt noteikumu pielikumā noteiktās mēneša darba algu diapazonu augstākās
robežas.
3) Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.961 “Grozījumi Ministru
kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no
valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem” paredz paaugstināt Ministru
kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no
valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem” 2.pielikumā noteikto no valsts
budžeta finansējamo iestāžu darbinieku mēneša darba algu diapazonu augstākās
robežas.
8. Grozījumos “Likumā par budžetu un finanšu vadību”
– lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu Eiropas Savienības
(turpmāk – ES) fondu līdzekļu apsaimniekošanu;
– lai nodrošinātu hierarhiskās saiknes ievērošanu un normatīvo aktu izdošanu
saskaņā ar Satversmē noteikto, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta
(turpmāk MK) iekārtas likuma normās paredzēto;
– lai likumā lietotais termins atbilstu Komerclikumā lietotajam.
Finanšu ministrijas preses dienests