Par Valsts kases nozīmīgākajiem darbiem 2004.gadā

Starptautiskās reitinga aģentūras paaugstina Latvijas reitingu

Standard&Poor`s un Fitch Ratings Latvijai paaugstināja reitingu par vienu iedaļu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā, tādējādi atzīmējot, ka valsts attīstības virziens un stabilā fiskālā un monetārā politika, kas vērsta uz tālāku Latvijas ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu, ir pareiza. Tāpat reitingu palielinājums tika balstīs uz Latvijas lieliskajiem makroekonomiskajiem rādītājiem – strauju IKP pieaugumu, zemu valsts parādu un vidēji zemu valsts budžeta deficītu. Aģentūras atzinīgi novērtēja valstī veiktās strukturālās reformas un konsekvento integrāciju Eiropas Savienībā. Fitch Ratings pat prognozē, ka Latvijas reitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtās varētu tikt paaugstināts par vienu līdz divām iedaļām pēc eiras ieviešanas.

Latvija pirmo reizi emitē 10 gadu eiroobligācijas

Īpaši jāatzīmē 2004.gada martā izcenoto jaunu 10 gadu eiroobligāciju 400 miljonu eiru apmērā emisijas veiksmīgais rezultāts. To pamato aizņemšanas izmaksu zemais līmenis un negaidīti lielais investoru pieprasījums pēc Latvijas vērtspapīriem, kas divas reizes pārsniedza piedāvājumu. Tāpat jāpiemin fakts, ka, Latvijai aizņemoties, eiroobligāciju uzcenojums virs 10 gadu swap likmēm bija 28 bāzes punkti, bet šobrīd tas ir samazinājies līdz 11–12 bāzes punktiem. Savukārt eiroobligāciju uzcenojums virs etalona vērtspapīriem (Vācijas vērtspapīriem, t.s. Bunds), ko izmanto vērtspapīru izcenošanas procesā, Latvijai ar katru eiroobligāciju emisiju ir ievērojami samazinājies, un pēdējā emisijā uzcenojums bija septiņas reizes mazāks, salīdzinot ar pirmo (+ 330 bāzes punkti 1999.gadā un + 43,7 bāzes punkti 2004.gadā).
Turklāt arī iekšējā finanšu tirgū Valsts kase veica paralēlu atbilstošā termiņa latos denominētu obligāciju emisiju, kuras fiksētā ienākuma izmaksas bija tikai par 0,5 procentiem augstākas nekā eiroobligācijām, kas norāda uz latu un eiru valūtas procentu likmju konverģenci ilgtermiņā.

Saņemti struktūrfondu avansa maksājumi no EK

Jūlijā saņemti pirmie ES struktūrfondu avansa maksājumi no Eiropas Komisijas. Pašlaik kopumā kā avansa maksājumi no EK saņemti 62,56 miljoni eiru.

Sākas struktūrfondu maksājumi gala saņēmējiem

Oktobrī tika veikti pirmie maksājumi Eiropas Reģionālā attīstības fonda ietvaros, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonda virzības daļas ietvaros un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta ietvaros.
Kopumā līdz 2004.gada 30.novembrim saņēmējiem no ES līdzekļiem bija izmaksāti 3,86 miljoni eiru.
Lai saņemtu atpakaļ izmaksātos līdzekļus vēl 2004.gadā, pirmo pārskatu par veiktajiem izdevumiem (regulas vārdiem runājot – izdevumu deklarācijas) Valsts kase kā ES struktūrfondu maksājumu iestāde iesniedza Eiropas Komisijai oktobra pēdējā nedēļā, līdz 31. oktobrim. Kopumā tika nosūtītas 3 izdevumu deklarācijas, un jau 13.decembrī Valsts kase no Eiropas Komisijas saņēma 238 327,97 eiras par Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta izdevumiem un 21.decembrī – 1 345 103 eiras par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonda virzības daļas izdevumiem.

Uzsākta darījumu ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem pielietošana valsts parāda vadībā

2004.gadā valsts parāda portfeļa vadības ietvaros tika ieviesti jauni atvasinātie finanšu instrumenti. Viens no tiem – tīrā valūtu parāda (valūtu saistības – valūtu aktīvi) portfeļa valūtu atklātās pozīcijas novēršanai. Valsts kase 2004.gada 2. un 5.aprīlī noslēdza nākotnes valūtas pirkšanas/pārdošanas (FX forward) darījumus, lai ierobežotu tīrā valūtu parāda vērtību izmaiņas latu izteiksmē, kas rodas no valūtu kursu svārstībām. Šobrīd, kad lielāko daļu no valūtu tīrā parāda veido parāds eiras valūtā, pieaugot eiras vērtībai pret latu, palielinās tīrā valūtu parāda vērtība latu izteiksmē, ko kompensē peļņa no noslēgtajiem nākotnes valūtas pirkšanas/pārdošanas darījumiem. Kā otrs jāmin šā gada decembrī veiktais procentu likmju mijmaiņas (Interest Rate Swap) darījums, kas tika noslēgts, lai sasniegtu Valsts parāda vadības stratēģijā noteikto procentu likmju struktūru valsts parāda portfelī.

Veiksmīgi pārvaldīti valsts fondēto pensiju līdzekļi

Kopš Latvijā vairāk nekā divus gadus darbojas pensiju sistēmas 2.līmenis – valsts fondētās pensijas, un to līdzekļu pārvaldīšana uzticēta arī Valsts kasei, Valsts kasē uzkrāto un pārvaldīto līdzekļu vienas daļas vērtība ir pieaugusi par 18% – no 1 lata līdz 1,184 latiem. Valsts kases pārvaldījumā esošo valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu kopējā vērtība 2004.gada 1.decembrī bija 14 736 897 lati. Valsts kase šo naudu ir ieguldījusi valsts parādzīmēs un banku termiņnoguldījumos, līdzekļu kopējais ienesīgums kopš shēmas darbības sākuma ir 5,3% gadā.

Finanšu ministrijas preses dienests