Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1069 "Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2004., Nr. 210 https://www.vestnesis.lv/ta/id/98765

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1070

Kārtība, kādā persona sedz izdevumus par maksas pakalpojumiem augu aizsardzības jomā, fitosanitāro pasākumu piespiedu veikšanu un fitosanitāro robežkontroli

Vēl šajā numurā

30.12.2004., Nr. 210

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1069

Pieņemts: 28.12.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1069

Rīgā 2004.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 8.§)
Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
1. Noteikumi nosaka prasības gāzes apgādes, siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas, ārējo pneimatisko atkritumu cauruļvadu, telekomunikāciju līniju, elektroapgādes līniju un iekārtu (turpmāk — inženierkomunikācijas) izvietojumam pilsētās, ciemos un lauku teritorijās (turpmāk — teritorija). Šajos noteikumos noteiktās prasības ievēro:

1.1. izstrādājot un grozot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus (turpmāk — teritorijas plānojums) un detālplānojumus;

1.2. sagatavojot plānošanas un arhitektūras uzdevumu, tehniskos noteikumus un īpašos noteikumus būvprojektiem;

1.3. izstrādājot būvprojektus.
2. Inženierkomunikāciju izvietojumu teritorijā plāno tādu, lai tas atbilstu Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-01 "Būtiskās prasības būvēm"" (turpmāk — LBN 006-01) noteiktajām prasībām, kā arī nodrošinātu vides kvalitāti, teritorijas, enerģijas un dabas resursu racionālu izmantošanu un vides pieejamību.
3. Inženierkomunikāciju izvietojumu un prasības to būvniecībai un ekspluatācijai, ja nepieciešams, detalizē un precizē detālplānojumos.
4. Ja inženierkomunikācijas nav iespējams izvietot atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, atkāpes no tām pieļaujamas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

4.1. būvniecības ierosinātājs var nodrošināt tehniskā risinājuma drošumu atbilstoši LBN 006-01 prasībām;

4.2. Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā teritorijas plānojuma, detālplānojuma un būvprojekta risinājums ir saskaņots ar attiecīgo zemes īpašnieku, blakus esošo inženierkomunikāciju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, kā arī ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.
5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu izpildei.
6. Minimālie horizontālie attālumi no pazemes inženierkomunikācijām (ņem vērā ārējos izmērus) līdz citām būvēm noteikti šo noteikumu pielikuma 1.tabulā.
7. Minimālie horizontālie attālumi starp blakus esošajām pazemes inženierkomunikācijām (ņem vērā ārējos izmērus) noteikti šo noteikumu pielikuma 2.tabulā.
8. Minimālie horizontālie attālumi no virszemes inženierkomunikācijām līdz citām būvēm noteikti šo noteikumu pielikuma 3., 4., 5. un 6.tabulā.
9. Šo noteikumu pielikumā inženierkomunikāciju attālumi norādīti starp malējo tuvāk esošo inženierkomunikāciju vertikālajām projekcijām.
10. Publiskās lietošanas dzelzceļa zonā ievēro šādas prasības:

10.1. inženierkomunikācijas izvieto aiz dzelzceļa nodalījuma joslas. Inženierkomunikācijas var izvietot dzelzceļa nodalījuma joslā, ja tiek ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības un risinājums ir saskaņots ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;

10.2. attālums no pazemes inženierkomunikācijām līdz dzelzceļa zemes klātnei (uzbēruma pēdai vai ierakuma krotei), ūdens novadīšanas ierīcei (bedres krotei) ir vismaz 2 m, bet ne mazāks par tranšejas dziļumu;

10.3. dzelzceļa zemes klātnē atļauts izvietot vienīgi dzelzceļa tehnoloģiskās inženierkomunikācijas;

10.4. minimālais horizontālais attālums no inženierkomunikācijām līdz dzelzceļa malējā sliežu ceļa asij ir 3,2 m.
11. Ārpus pilsētām un ciemiem inženierkomunikācijas pie autoceļiem izvieto aiz ceļu zemes nodalījuma joslas.
12. Pilsētās un ciemos maģistrālās un sadalošās inženierkomunikācijas izvieto starp ielas (ceļa) brauktuvi un sarkano līniju vai ielas (ceļa) sadalošajā joslā.
13. Pilsētās un ciemos, kur ir maz vietas inženierkomunikāciju izvietošanai, inženierkomunikāciju kolektorus, kanālus, tuneļus vai kabeļu kanalizāciju var izvietot zem ietvēm vai ielu (ceļu) sadalošajām joslām.
14. Pilsētās un ciemos zem ielu (ceļu) sadalošajām joslām izvieto ūdensvadu, vidēja un augsta spiediena gāzesvadus, sadzīves notekūdeņu vai lietusūdeņu kanalizāciju, siltumvadus un elektrības kabeļus.
15. Pilsētās un ciemos zem ietvēm, gājēju celiņiem un zaļajām joslām izvieto elektrības kabeļus, telekomunikāciju kabeļus un to kanalizāciju, kabeļus signalizācijai un operatīvai sadalei, kā arī, ja iespējams ievērot drošības attālumus, zema spiediena gāzesvadus.
16. Ja pilsētā vai ciemā inženierkomunikācijas nav iespējams izvietot starp ielas (ceļa) brauktuvi un sarkano līniju vai ielas (ceļa) sadalošajā joslā, inženierkomunikāciju izvietošana zem ielu (ceļu) brauktuvēm atļauta pēc inženierkomunikāciju izvietojuma un būvniecības nosacījumu (piemēram, ielas seguma atjaunošana, būvdarbu veikšanas laiks un organizācija) saskaņošanas ar ielas (ceļa) īpašnieku vai valdītāju.
17. Izbūvējot cieto segumu un rekonstruējot ielas, zem kuru brauktuvēm izvietotas pazemes inženierkomunikācijas, pārbauda inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli, kā arī paredz inženierkomunikāciju pārlikšanu zem ietvēm un sadalošajām joslām, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots vai to atstāšana zem brauktuves nav pieļaujama inženierkomunikāciju ekspluatācijas apstākļu dēļ.
18. Minimālais horizontālais attālums no gāzesvadiem un kanalizācijas vadiem (ņem vērā ārējos izmērus) līdz saglabājama koka stumbram ir 1,5 m, no citām pazemes inženierkomunikācijām — 2 m, izņemot parkus un alejas valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos, kur atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām var noteikt citu attālumu.
19. Minimālais horizontālais attālums no siltumtrases, ūdensvada un kanalizācijas vada (ņem vērā ārējos izmērus), elektropārvades un telekomunikāciju pazemes kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas līdz saglabājamam krūmam ir 1 m.
20. Jaunbūvējamās 110 kV un augstāka sprieguma elektropārvades gaisvadu līnijas izvieto ārpus pilsētu un ciemu dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijām.
21. Pilsētu un ciemu dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijās elektropārvades līnijām ar 110 kV un augstāku spriegumu līdz dziļo ievadu apakšstacijām paredz kabeļu līnijas.
22. Plānojot elektropārvades tīklu rekonstrukciju, paredz esošo 110 kV un augstāka sprieguma elektropārvades gaisvadu līniju pārvietošanu ārpus pilsētu un ciemu dzīvojamās apbūves vai elektropārvades gaisvadu līniju nomaiņu ar kabeļu līnijām.
23. Pilsētu un ciemu četrstāvu un augstāku dzīvojamo ēku apbūves teritorijās elektriskajiem tīkliem ar spriegumu līdz 20kV paredz pazemes kabeļu līnijas. Elektrisko tīklu izbūve ar gaisvadu līnijām ir pieļaujama, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots.
24. Esošās un plānotās dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijās izvieto vienīgi slēgta tipa transformatoru apakšstacijas (izņemot 10 MVA un lielākas jaudas transformatorus) un sadales punktus.
25. Apakšstaciju un sadales punktu pieejās paredz joslas kabeļu un gaisvadu līniju ievadiem un izvadiem.
26. Minimālais attālums no atsevišķiem sadales punktiem ar 6-20 kV spriegumu un no apakšstacijām ar diviem un vairākiem transformatoriem ar 1000 kVA vai lielāku jaudu līdz dzīvojamo un publisko ēku logiem ir 10 m, ārstniecības iestāžu teritorijā — atbilstoši veselības aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
27. Minimālais attālums no visu veidu elektrības kabeļiem, telekomunikāciju kabeļiem vai šo kabeļu kanalizācijas apvalka virsmas līdz tramvaju un trolejbusu kontakttīkla balstu asij ir 1 m.
28. Detālplānojumi un būvprojekti, kuri uzsākti likumā noteiktajā kārtībā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām.
29. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.aprīli.
Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Ekonomikas ministra vietā — tieslietu ministre S.Āboltiņa
Pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1069

1.tabula

Minimālie horizontālie attālumi no pazemes inženierkomunikācijām līdz citām būvēm

Nr.
p.k.
Pa­zemes inže­nier­komu­nikā­cijas

Horizontālais attālums (m) no pazemes komunikācijām līdz

ēku un būvju pama­tiem žogu (ar masī­viem pama­tiem), esta­kāžu pama­tiem dzelz­ceļa kontakt­tīklu balstu pama­tiem un zemē­jumiem tele­komu­nikā­ciju līniju balstu kon­struk­cijām malējā sliežu ceļa asij ielas ap­males akme­nim (brauk­tuves malai, nostipri­nātajai joslas nomalei) auto­ceļa grāvja ārējai malai vai auto­ceļa uzbē­ruma pēdai gais­vadu balstu pama­tiem un zemē­tājiem elektro­pārvades līnijām virs­zemes gāzes vadu balstu pama­tiem
elektri­ficēts 1520 mm sliežu dzelz­ceļš ne­elektri­ficēts
1520 mm sliežu dzelz­ceļš
750 mm dzelz­ceļš un tram­vaja sliežu ceļš ar sprie­gumu līdz 1 kV; ārējam ap­gaismo­jumam ar sprie­gumu 6 kV - 20 kV ar sprie­gumu 110 kV; 330 kV gāzes vadi ar spie­dienu līdz 1,6 MPa

1

2

3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15
1. Ūdens­vads un kana­lizācijas spied­vads 5 3 10 1 7,6 4 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
2. Saim­niecisko, fekālo un lietus notek­ūdeņu paš­teces kanali­zācija 3 1,5 10 1 7,6 4 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
3. Drenu kolek­tors 3 1 5 1 4 4 2,8 1,5 1 1 2 3 1
4. Līdz­tekus dre­nāža 0,4 0,4 0,6 1 3,2 3,2 2,3 0,4 - - - - 1
5. Gāzes vadi ar šādu spie­dienu (MPa):
5.1. zemais spie­diens
(līdz 0,005)
1 1 10 1 7,6 3,8 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
5.2. vidējais spie­diens (virs 0,005 līdz 0,4) 1 1 10 1 7,6 4,8 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
5.3. augstais spie­diens (virs 0,4 līdz 1,6) 5 1 10 1 10,8 10,8 3,8 1,5 1C 1 2 3 1
6. Siltum­vadi:
6.1. no kanāla, tuneļa ārējās sieniņas 2 1,5 10 1,5 7,6 4 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
6.2. no bez­kanāla veidā ieliktas caurules apvalka 5 1,5 10 1,5 7,6 4 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
7. Visu veidu elektr­ības kabeļi 0,6 0,6 5 1 (2) L 10,8 3,2 2,8 1,5* 1C 1 2 (5) L 2 (10) L 1
8. Tele­komu­nikāciju kabeļi un to kanali­zācijas cauru­les 0,6 0,6 2 1 10,8 5 2,8 1,0 1C 1 (2) L 2 (5) L N 1
9. Kanāli un komuni­kāciju tuneļi 2 1,5 1,5 1 4 4 2,8 1,5 1C 1 2 3 1
10. Ārējie pnei­matiskie atkritum­vadi 2 1 1 1 3,8 3,8 2,8 1,5 1C 1 3 5 1

Piezīmes.

1. L - ārpus iekavām norādītais attālums attiecas uz pilsētu un ciemu teritorijām, iekavās norādītais - uz lauku apvidu.

2. N - attālumus nosaka, aprēķinot drošību un elektromagnētisko ietekmi, risinājumu saskaņo atbilstoši šo noteikumu 5.punktam.

3. C - ar nosacījumu, ja inženierkomunikācijas neatrodas ceļa zemes nodalījuma joslā.

4. * - uz ielas (brauktuves) pusi.

2.tabula

Minimālie horizontālie attālumi no pazemes inženierkomunikācijām

Nr.
p.k.
Pa­zemes inže­nier­komu­nikā­cijas Horizontālais attālums (m) no pazemes inženierkomunikāciju ārējām sienām līdz
ūdens­vadam saim­niecī­bas un fekālo notek­ūdeņu kana­lizā­cijai dre­nāžai un lietus­ūdens kana­lizā­cijai gāzes vadiem ar šādu spiedienu (MPa) visu veidu un sprie­gumu elektrī­bas kabe­ļiem tele­komu­nikā­ciju kabe­ļiem un to kana­lizā­cijai siltum­vadu kanāla, tuneļa ārējai sieni­ņai siltum­vadu bez­kanā­la veidā ieliktas cau­rules apval­kam kanā­liem, tune­ļiem ārē­jiem pneima­tiska­jiem atkri­tumu cauruļ­vadiem
zemais spie­diens (līdz 0,005) vidē­jais spie­diens (virs 0,005 līdz 0,4) augstais spie­diens (virs 0,4 līdz 1,6)
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14
1. Ūdens­vads 1,5 1,5* 1,5* 1 1,5 1,5 1 1 1,5 1,5 1,5 1,5
2. Saim­nie­cisko un fekālo ūdeņu kana­lizā­cija 1,5 0,4** 0,4** 1 1,5 1,5 1 1 1,5 ***** 1,5***** 1,5***** 1,5*****
3. Dre­nāža un lietus­ūdeņu kana­lizā­cija 1,5* 0,4** 0,4 1 1,5 1,5 0,5 1 1 1 1 1
4. Gāzes vadi ar šādu spie­dienu MPa (skg/cm2):
4.1. zemais spie­diens
(līdz 0,005)
1 1 1 0,5*** 0,5*** 0,5*** 1 0,5 0,4**** 0,4**** 0,4**** 1
4.2. vidē­jais spie­diens (virs 0,005 līdz 0,4) 1,5 1,5 1,5 0,5*** 0,5*** 0,5*** 1 0,5 0,4**** 0,4**** 0,4**** 1
4.3. augstais spie­diens (virs 0,4 līdz 1,6) 1,5 1,5 1,5 0,5*** 0,5*** 0,5*** 1 0,5 0,4**** 0,4**** 0,4**** 1
5. Elektrī­bas kabeļi ar sprie­gumu līdz 110 kV 1 1 0,5 1 1 1 0,1-0,5 N 0,5 (2)L 2 2 2 1,5
6. Tele­komu­nikā­ciju kabeļi un to kana­lizā­ciju cau­rules 1 1 1 0,5 0,5 0,5 0,5 (2) L 0,5 (2) L 1 1 1 1
7. Siltum­vadi: 1,5 1,5***** 1
7.1. kanāls, tuneļa ārējā sieniņa 0,4**** 0,4**** 0,4**** 2 1 - - 2 1
7.2. bez­kanāla veidā ieliktas caurules apvalks 0,4**** 0,4**** 0,4**** 2 1 - - 2 1
8. Kanāli, tuneļi 1,5 1,5***** 1 0,4 0,4 0,4 2 1 2 2 - 1
9. Ārējie pnei­matiskie atkritum­vadi 1,5 1,5***** 1 1 1 1 1,5 1 1 1 1 1

Piezīmes.

1. * Pieņem, ka attālums no kopējās un sadzīves pašteces kanalizācijas līdz ūdensvadam vai kanalizācijas spiedvadam ir 3 m, ja ūdensvada vai spiedienkanalizācijas iekšējais diametrs (atkarībā no materiāla) ir 500 mm un lielāks.

2. ** Izbūvējot vienlaikus vienā tranšejā vienādā dziļumā (dziļuma starpība līdz 0,4 m). Izbūvējot dažādos laikos atšķirīgā dziļumā (iebūvēšanas dziļuma starpība lielāka
par 0,4 m), pieņem, ka attālums starp cauruļu ārsieniņām ir 1,5 m.

3. *** Izvietojot vienlaikus vienā tranšejā paralēli divus vai vairākus gāzes vadus ar cauruļu diametru līdz 300 mm, pieļaujamais attālums starp tiem ir 0,4 m.

4. **** Ja iespējama gāzes vada sasilšana virs 40 oC, polietilēna gāzes vadiem paredz siltumizolāciju.

5. ***** Izbūvējot vienādā dziļumā (dziļuma starpība līdz 0,4 m), attālumu starp cauruļu ārējām virsmām var samazināt līdz 1 m.

6. N - kabeļiem ar spriegumu līdz 10 kV minimālais attālums ir 0,1 m, kabeļiem ar spriegumu līdz 20 kV - 0,25 m. Ja kabeļus ekspluatē dažādi uzņēmumi, attālums starp kabeļiem neatkarīgi no sprieguma ir 0,5 m. Minimālos attālumus kabeļiem ar spriegumu no 110 kV nosaka tehniskajā projektā.

7. L - ārpus iekavām norādītais attālums attiecas uz pilsētām un ciemiem, iekavās norādītais - uz lauku apvidu. Pilsētās un ciemos, kur ir maz vietas inženierkomunikāciju izvietošanai, attālumu var samazināt, ja nodrošina papildu aizsardzību.

3.tabula

Minimālie horizontālie attālumi no virszemes gāzes vadu balstiem līdz citām būvēm

Nr.
p.k.
Inže­nier­komuni­kācijas

Horizontālais attālums (m) no virszemes gāzes vadu balstu pamatiem līdz

sprā­dzien­bīsta­mai vai uguns­bīstamai ražo­šanas vai nolik­tavu ēkai vai būvei ar uguns­slodzi > 1200 MJ/m2, kur sprā­dziens var izraisīt uguns­grēku vai uguns­grēks var izraisīt sprā­dzienu ražo­šanas vai nolik­tavu ēkai vai būvei ar uguns­slodzi < 1200 MJ/m2 atklātām viegli uz­liesmo­jošu un degt­spējīgu šķid­rumu nolik­tavām un degošu mate­riālu nolik­tavām rūpnie­ciskās terito­rijās atklātām īpaši viegli uz­liesmo­jošu, viegli uz­liesmo­jošu un degt­spējīgu šķid­rumu nolik­tavām un degt­spējīgu mate­riālu nolik­tavām ārpus rūpnie­ciskām terito­rijām dzīvo­jamām un publis­kajām ēkām dzelz­ceļu kon­takt­tīklu bal­stiem un zemē­ju­miem tele­ko­muni­kā­ciju tīklu balstu kon­struk­cijai malējā sliežu ceļa asij ielas ap­males akme­nim (brauk­tuves malai, no­stipri­nāta­jai joslas no­malei) ceļa grāvja ārējai malai vai ceļa uzbēruma pēdai* atklātas elektro­apakš­stacijas ie­žogo­jumam elektro­pār­vades gais­vadu līniju tuvā­kajam malējam vadam, ja līnijas sprie­gums ir
elek­tri­ficēts 1520 mm sliežu dzelz­ceļš ne­elek­tri­ficēts
1520 mm sliežu dzelz­ceļš
750 mm dzelz­ceļš un tram­vaja sliežu ceļš līdz 1 kV 6 kV-20 kV 110 kV; 330 kV
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18
1. Balstu pamati virs­zemes gāzes vadiem ar šādu spie­dienu (MPa): Ne mazāks kā elektro­pārva­des līni­jas balsta aug­stums**
1.1. zemais spie­diens
(līdz 0,005)
5 2 10 20 2 10 1 20 10 3 1,5 1,5 10
1.2. vidējais spie­diens (virs 0,005 līdz 0,4) 5 2 10 20 5 10 1 20 10 3 1,5 1,5 10
1.3. augstais spie­diens (virs 0,4 līdz 0,6) 5 2 20 40 5 10 1 40 20 3 1,5 1,5 10
1.4. augstais spie­diens (virs 0,6 līdz 1,6) 10 5 20 40 - 10 1 40 20 3 1,5 1,5 10

Piezīmes.

1. Ja gāzes vada balsta augstums pārsniedz elektropārvades līnijas balsta augstumu, pieņem, ka attālums starp gāzes vadu un elektropārvades līnijas tuvāko malējo vadu ir ne mazāks kā gāzes vada balsta augstums.

2. Virszemes gāzes vadu izbūve pa ēku sienām un pārsegumiem pieļaujama atbilstoši būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

3. * Ja inženierkomunikācijas neatrodas ceļa zemes nodalījuma joslā.

4. ** Ierobežotos apstākļos pieļaujams attālumu samazināt: no elektropārvades līnijas ar spriegumu līdz 1 kV - 1 m, no elektropārvades līnijas ar spriegumu 6 līdz 20 kV - 3 m, no elektropārvades līnijas ar spriegumu 110 kV - 4 m, no elektropārvades līnijas ar spriegumu 330 kV - 8 m.

4.tabula

Minimālie horizontālie attālumi no gaisvadu telekomunikāciju līnijas līdz citām būvēm

Inže­nier­komu­nikā­cijas Minimālais horizontālais attālums (m) no telekomunikāciju līnijas balsta konstrukcijas vai tuvākā malējā vada, piekārtā kabeļa vertikālās projekcijas līdz
ēku un būvju pama­tiem žogu (ar masī­viem pama­tiem), esta­kāžu pama­tiem tram­vaja vai trolej­busa kontakt­tīkla balsta asij 1520 mm dzelz­ceļa tuvākā malējā sliežu ceļa asij 750 mm sliežu dzelz­ceļa vai tram­vaja tuvākā sliežu ceļa asij dzelz­ceļa kontakt­tīkla balstu pama­tiem vai zemē­jumam dzelz­ceļa inženier­būvēm (tiltiem, pārmiju pārvada robežām) dzelz­ceļa lukso­foriem, to balstiem, ārējā ap­gaismo­juma balstiem virs­zemes gāzes vada vai tā balstu kon­struk­ciju pama­tiem, vai malējā vada verti­kālajai projek­cijai tele­komuni­kāciju līnijas tuvākā malējā vada, pie­kārtā kabeļa verti­kālajai projek­cijai auto­ceļa grāvja ārējai malai vai ceļa uzbē­ruma pēdai gais­vadu elektro­līnijas tuvā­kajam malē­jam vadam vai kabelim maksi­mālā novirzē
līdz 1 kV 6-20 kV 110 un 330 kV
Tele­komuni­kāciju līnijas balsta kon­struk­cija vai tele­komuni­kāciju līnijas tuvākā malējā vada, piekārtā kabeļa vertikālā projek­cija - atka­rībā no tā, kas atrodas tuvāk būvei 3,5 0,6 5 10,8 10 5 10 2 1 2 * 2 1,3H** Aug­stākā balsta aug­stums***

Piezīmes.

1. H - telekomunikāciju līnijas balsta augstums.

2. * Minimālais horizontālais attālums no gaisvadu telekomunikāciju līnijas tuvākā malējā vada vai piekārtā kabeļa vertikālās projekcijas līdz autoceļa grāvja ārējai malai vai ceļa uzbēruma pēdai ir 2,5 m.

3. ** Ja ir maz vietas komunikāciju izvietošanai, minimālo attālumu pieļaujams samazināt līdz 2 m.

4. *** Ja ir maz vietas komunikāciju izvietošanai, minimālo attālumu pieļaujams samazināt līdz 4 m (110 kV) un 8 m (330 kV).

5.tabula

Minimālie horizontālie attālumi no gaisvadu zemā sprieguma (0,4 kV) un vidējā sprieguma (6-20 kV) elektropārvades līnijām līdz citām būvēm

Nr.
p.k.
Gais­vadu elektro­līnijas elementi Minimālais horizontālais attālums (m) līdz
ēku un būvju balko­niem, tera­sēm un logiem ēku un būvju ciešām sienām ēkām un būvēm tram­vaja vai trolej­busa kontakt­tīkla balsta asij vispārējās lietošanas dzelzceļa sliedes galviņai vai līdz elektri­ficēta dzelzceļa kontakt­tīkla balstiem vai to malējam EPL vadam dzelz­ceļa garen­līnijas vai signa­lizā­cijas un radio­sakaru baro­šanas GEL malējam vadam autoceļa grāvja ārējai malai vai ceļa uzbēruma pēdai uguns­bīsta­mām vai sprā­dzien­bīsta­mām zonām koku vaina­giem
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
1. Gais­vadu elektro­līnijas ar sprie­gumu līdz 1 kV:
1.1. atvirzīts malējais kailvads 1,5 1,0 7,5 2,0 2,5 1,0
1.2. atvirzīts malējais piekar­kabelis 1,0 0,5 7,5 2,0 2,5 0,3
1.3. elektro­līnijas ass > 1,5H
2. Gaisvadu elektro­līnijas ar sprie­gumu 6-20 kV:
2.1. neat­virzīts malējais vads lauku apvidos 1,0
2.2. atvirzīts malējais vads, ja ir maz vietas komuni­kāciju izvieto­šanai 2
2.3. atvirzīts malējais vads apdzī­votā vietā 2
2.4. atvirzīts malējais vads 3 7,5 2,0 2,5 2,0*
2.5. elektro­līnijas ass > 1,5H

Piezīmes.

1. H - gaisvadu elektrolīnijas balsta augstums.

2. * Gaisvadu elektrolīnijām ar izolētiem vadiem attālumu var samazināt līdz 1,25 m.

6.tabula

Minimālie horizontālie attālumi no zemā sprieguma (0,4 kV) un vidējā sprieguma (6-20 kV) gaisvadu elektrolīnijām līdz citām virszemes inženierkomunikācijām

Nr.
p.k.
Gais­vadu elektro­līnija Minimālais horizontālais attālums (m) līdz
gais­vadu elektro­līnijas malējam vadam gais­vadu elektro­līnijas balsta kon­struk­cijām tele­komuni­kāciju gais­vadu līnijas malējam vadam vai piekar­kabelim virs­zemes gāzes vadiem ar spie­dienu līdz 1,2 MPa, kas būvēti uz balstiem virs­zemes gāzes vadiem ar spie­dienu līdz 1,2 MPa, kas būvēti uz balstiem, ja ir maz vietas komuni­kāciju izvieto­šanai virs­zemes maģistrā­lajiem naftas un naftas produktu vadiem
1 2 3 4 5 6 7 8
1. 0,4 kV līnijas:
1.1. malējais vads 2,0 > H 50
1.2. malējais vads maksi­mālā atvirzē 2,0 2,0 1
2. 6-20 kV līnijas:
2.1. malējais vads 2,5 > H 50
2.2. malējais vads maksi­mālā atvirzē 2,0 1,3 H* 3

Piezīmes.

1. H - gaisvadu elektrolīnijas balsta augstums.

2. * Ja ir maz vietas komunikāciju izvietošanai, minimālo attālumu pieļaujams samazināt līdz 2,0 m.

Ekonomikas ministra vietā - tieslietu ministre S.Āboltiņa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!