Par sadarbību ar Uzņēmumu reģistru

Trešdien, 16.augustā, Valsts ieņēmumu dienesta telpās Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Māris Gulbis tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Andreju Sončiku, ģenerāldirektora vietnieku Andri Anspoku, VID Galvenās nodokļu pārvaldes, Finansu policijas pārvaldes, Galvenās muitas pārvaldes, Korupcijas apkarošanas centra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājiem, lai apspriestu, kā uzlabot šo iestāžu sadarbību, mazinot iespējas reģistrēt fiktīvus uzņēmumus.

M.Gulbis ierosināja VID aktīvāk izmantot iespējas uzlikt liegumu tām kompānijām, kas pretēji likumam pēc reģistrēšanās UR 10 dienu laikā nestājas VID uzskaitē kā nodokļu maksātāji. VID pilnvaras paredz arī šī uzņēmuma darbību apturēt. Galvenais valsts notārs atzina, ka šie uzņēmumi ir viena no riska grupām, un atgādināja, ka UR funkcija ir reģistrēt uzņēmumus, taču to pārbaudes un kontroles funkcija ir uzticēta Finansu un Ekonomikas policijai.

Amatpersonas apsprieda arī iespēju, ka turpmāk informāciju par reģistrētajām, reorganizētajām un likvidētajām kompānijām VID struktūras no UR saņemtu katru dienu. Pašreiz informācija tiek sniegta reizi nedēļā, un VID amatpersonas uzskata, ka nepieciešams informāciju saņemt operatīvāk. VID struktūras šo informāciju plāno izmantot, lai veiktu operatīvās pārbaudes iepriekš noteiktajās riska grupās.

Viena no iespējamām riska grupām ir maznodrošinātās personas, kas dibina uzņēmumus. Pēc UR rīcībā esošās informācijas nereti šīs personas kompānijas reģistrē uz sava vārda par nelielu samaksu. " Uzņēmumu reģistrs ir bezspēcīgs pret uzņēmumu dibinātājiem — maznodrošinātajiem, jo tiesiskiem līdzekļiem šī problēma nav atrisināma — šo personu rīcībspēja nav ierobežota," sacīja M.Gulbis. Viņš atzina, ka šis ir ļoti strīdīgs jautājums. No vienas puses, maznodrošinātās personas — uzņēmumu dibinātāji — būtu jāizvirza kā riska grupa pastiprinātai tiesībsargājošo struktūru uzmanībai, bet, no otras puses, — to var izprast kā cilvēktiesību pārkāpumu.

"Nepieciešama aktīvāka likumdošanas piemērošana, lai liegtu negodīgajiem uzņēmējiem uz laiku nodarboties ar uzņēmējdarbību. Līdz šim bijuši tikai 20 tiesu spriedumi ar šādām sankcijām," sacīja galvenais valsts notārs. Viņaprāt, tā būtu viena iespēja, kā mazināt fiktīvo uzņēmumu skaitu.

UR ir informācija par 20 personām, kurām ar tiesas spriedumu ir aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību. Piecām personām jau ir beidzies aizlieguma laiks.

Pēc M.Gulbja ierosinājuma attiecīgās valsts iestādes apspriedīs UR priekšlikumus, lai risinātu jautājumu par ārvalstnieku (fizisku personu) reģistrācijas koda ieviešanu, t.i., nosakot, ka ārvalstnieki ir tiesīgi veikt uzņēmējdarbību Latvijā tikai pēc reģistrēšanās PMLP. Pēc tam priekšlikumi tiks iesniegti Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, jo jautājums prasa konceptuālu valdības lēmumu. Līdzīga kārtība ir noteikta lielākajā daļā Eiropas valstu.

Galvenais valsts notārs akcentēja arī ārzonu problēmu — nepieciešams stingrāk kontrolēt arī šo kompāniju darbību. Viņš kopā ar A.Sončiku vienojās apsvērt iespēju mainīt Latvijas normatīvos aktus, nosakot, ka ārzonās reģistrētajām kompānijām UR ir jāiesniedz gada pārskats, kā arī ziņas par kompānijas īpašniekiem.

UR reģistrēti 156 718 uzņēmumi 255 gadījumos UR fiksējis informāciju, kas liecina par iespējamu fiktīvas firmas reģistrāciju. Šo informāciju UR nosūtījis tiesībsargājošām iestādēm un saņēmis 112 lēmumus par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Ierosinātas 32 krimināllietas. Diemžēl 76 gadījumos no 112 par atteikšanos ierosināt krimināllietu jau bija iestājies noilgums.

Par šajā gadā reģistrētajiem uzņēmumiem līdz šim saņemti pieci iesniegumi, kuros uzņēmuma dibinātāji izsaka aizdomas:

- vienā gadījumā paši dibinātāji dokumentus parakstījuši par samaksu;

- vienā gadījumā paši dibinātāji savu pasi aizdevuši;

- trijos gadījumos dibinātāji par uzņēmuma dibināšanu it kā neko nezina un neuzņemas atbildību.

UR papildus likumdevēja uzliktajām funkcijām reģistrēt uzņēmumus veic šādas darbības:

- sadarbībā ar Valsts policiju, VID, Centrālo statistikas pārvaldi un Satversmes aizsardzības biroju izveidojis fiktīvo uzņēmumu datu bāzi;

- pārbauda uzņēmumu dibinātāju iesniegto dokumentu un sniegto ziņu atbilstību Iedzīvotāju reģistra datu bāzē esošajām ziņām. Ja tiek konstatēta ziņu nesakritība, UR pieprasa rakstisku informāciju no reģistra datu bāzes, kā arī ziņo tiesībsargājošām iestādēm;

- regulāri informē tiesībsargājošās iestādes par iespējamajiem fiktīvajiem uzņēmumiem;

- tiekas ar tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, lai risinātu fiktīvo uzņēmumu problēmu, iesniedz savus priekšlikumus Kontrabandas apkarošanas koordinācijas centram, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai, VID u.c. iestādēm.

Maija Celmiņa, Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja