2004. gada 20. decembra stenogramma plkst. 15.30

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, mēs sākam Saeimas 20.decembra ārkārtas sēdi!
Un, pirms mēs izskatām sēdes darba kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un kā pēdējo punktu izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2005.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nē!) Deputātiem iebildumu nav. Sākam izskatīt darba kārtību!
Pirmais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Labdien, kolēģi, deputāti! Labdien, Prezidij! Jāsaka, ka šajā likumprojektā “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, un līdz ar to aicinu atbalstīt likumu galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 12, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Tātad lūdzu skatīt dokumentu nr.3476-B – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, un tas ir attiecībā par numerāciju, un es domāju, iebildumu nevarētu būt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
2.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
3.priekšlikums – deputātes Stalidzānes. Jāsaka, ka šajā likumprojektā ir līdzīgi vairāki priekšlikumi, un deputātes Stalidzānes priekšlikums daļēji atbalstīts finanšu ministra priekšlikumā.
Līdzīga situācija ir arī ar frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, kurš arī ir daļēji atbalstīts finanšu ministra priekšlikumā.
Līdz ar to 3.priekšlikums ir noraidīts, un aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
5.priekšlikums – noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
6.priekšlikums – Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
7.priekšlikums – Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
8.priekšlikums – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
9.priekšlikums – deputāta Sokolovska priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 51, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
10., 11. un 12.priekšlikums ir līdzīgi. Un 10. ir deputātes Stalidzānes priekšlikums, kuru komisija neatbalsta, bet tas ir daļēji atbalstīts finanšu ministra priekšlikumā, kas ir 11.priekšlikums. Un līdzīga situācija ir ar frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, kas arī daļēji atbalstīts finanšu ministra priekšlikumā, kas ir nr.11.
Sēdes vadītāja.
Pret 10., 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
13.priekšlikums – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
14.priekšlikums. Deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
15.priekšlikums – deputāta Sokolovska. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
16.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Aicinu deputātus nobalsot galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 13, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Aicinu deputātus skatīt dokumentu nr.3477–B.
Tātad 1.priekšlikums ir atrodams 12.lappusē, un tas ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums, un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.2, un aicinām to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
3.priekšlikums ir 24.lappusē. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Un atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
4.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
5.priekšlikums. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
Līdz ar to likumprojektā “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Aicinu skatīt dokumentu nr.3478–B.
1.priekšlikums ir 9.lappusē. Tas ir deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Un atbildīgā komisija nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
2.priekšlikums ir 18.lappusē. Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu, un šis priekšlikums ir iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā nr.3, un atbildīgā komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
4. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
Tas arī bija pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 14, atturas – 1. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 12, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Arī šim likumprojektam otrajā lasījumā komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt to galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par valsts budžetu 2005.gadam”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Aicinu deputātus skatīties... meklēt dokumentu nr.3474–C.
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas aicina precizēt skaitļus pielikumos pēc balsojumiem par iesniegtajiem priekšlikumiem. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
2. – Ministru kabineta priekšlikums: piešķirt līdzekļus Tulkošanas un terminoloģijas centram. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
3. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir neaizmirst Latvijas Nacionālo partizānu apvienību un tās darbu. Es piekrītu tam, ka 7500 latu ir piešķirti, bet tie ir no Aizsardzības ministrijas rīcībā esošajiem līdzekļiem. Un tā kā ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums ir pietiekami liels – pusotra miljona –, mēs pievēršam uzmanību šai iespējai papildināt Latvijas Nacionālo partizānu apvienības kasi vēl ar 5000 latu, jo darba apvienībai ir ārkārtīgi daudz. Un, ja nu gadījumā mums neizdosies šodien panākt atbalstu, es domāju, ka mēs mēģināsim pārliecināt kolēģus tad, kad runa būs par ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmo finansējumu. Nacionālie partizāni ir godam pelnījuši pietiekami lielu atbalstu arī finansiālajā ziņā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Arī no “Jaunā laika” puses mēs uzskatām, ka ir ļoti atbalstāms, ka Latviešu Nacionālā partizānu apvienība, gan arī nākamais priekšlikums, kas ir par dotāciju Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai. Šie ir cilvēki, kas ir cīnījušies par Latvijas neatkarību, un mēs noteikti šos priekšlikumus principā atbalstām.
Tomēr mēs uzskatām, ka šie priekšlikumi būtu atbalstāmi no tiem līdzekļiem, kas izdalāmi ar Ministru kabineta akceptu. Un tādēļ šodien mēs atturēsimies no balsojuma, bet mēs arī būsim iesnieguši līdzīgus priekšlikumus no Ministru kabineta izdalāmajiem līdzekļiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu apliecināt visiem kolēģiem to, ka arī mēs, Tautas partija, šodien šo jautājumu frakcijas sēdē apspriedām un nolēmām, ka gan Nacionālo partizānu apvienība, gan Nacionālo karavīru biedrība būs jāatbalsta, un es ceru, ka Ministru kabinets to izdarīs. Tas ir Tautas partijas viedoklis.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Slakteris.
Jā, komisijas vārdā es gribu piebilst, kolēģi, ka arī komisijā par to runājām, tā ka ir paredzēti šie līdzekļi, ko Ministru kabinets varēs sadalīt, un nav iespējams vienai frakcijai atbalstīt priekšlikumu, otrai – ne. Un, ticiet man, es par šīm problēmām esmu lietas kursā gan saistībā ar Aizsardzības ministrijas finansējumu, gan ar valsts budžetu kopumā, tā ka tas tiks atrisināts, un es aicinu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kolēģus par to nekreņķēties, bet modri sekot. Tautas partija...
Sēdes vadītāja.
Vai ir nepieciešams balsojums? Jā. Lūdzu deputātus balsot par 3. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 26, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
Līdzīgi ir ar 4.priekšlikumu – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Atbildīgā komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Man tiešām acīs sariesās asaras pēc jūsu pateicīgā atbalsta. Un tas ir ļoti labi, kā konstruktīvs opozīcijas pārstāvis es priecājos par to, ka pozīcijā beidzot ir arī dzirdīgas ausis, un izsaku cerību, ka šie mūsu priekšlikumi nepaliks karājoties kaut kur gaisā, bet tiešām nonāks līdz īstenošanai. Un šeit ir apmēram tieši tas pats. Tātad ir pelnījuši mūsu kara varoņi šo atbalstu, un par to nav ko kautrēties, un paldies Aizsardzības ministrijas vadībai, ka viņi ir iekļāvuši savā budžetā šo atbalstu un šie 5000 nāk kā papildu atbalsts.
Tā ka mēs tomēr piedāvāsim balsot par savu priekšlikumu ar vienu vienīgo nolūku – atgādināt par to, kas ir svarīgi, un ar cerību, ka valdība varbūt būs pēc ilgiem laikiem tāda, kas skaidri un gaiši paudīs savu atbalstu nacionālajiem karavīriem.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Vai nepieciešams balsojums?
Lūdzu deputātus balsot par 4. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 18, atturas – 58. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
5.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Urbanovičs un Agešins. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 46, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
6.priekšlikums – Ministru kabineta. Zemkopības ministrija – augstākajai izglītībai. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
7.priekšlikums – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Līdzīgs priekšlikums kā Ministru kabinetam. Līdz ar to daļēji atbalstīts Ministru kabineta priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
8.priekšlikums – deputāta Jāņa Urbanoviča. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 52, atturas – 5 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
9.priekšlikumu iesniegusi politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
10.priekšlikums – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 24, atturas – 35 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
11.priekšlikums. Priekšlikumu iesniedz deputāts Leopolds Ozoliņš, kurš ierosina pārdalīt Kultūras ministrijas līdzekļus. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Dārgie draugi! Kolēģi!... Tā, kur te gaismiņa? Dārgie kolēģi! Šis te jautājums, kuru mēs skatām jau kuro Saeimu, nekust ne no vietas. Diemžēl ir saņemti dažādu ministru un citu politiķu solījumi – gan Repšes kunga solījums savā laikā, gan Andrejevas kundzes solījums, gan Spurdziņa kunga solījums, ka pievērsīs lielāku vērību kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanas problēmai.
Maza atkāpe. Pili atzinis par skaistu itāļu diplomāts pēc sava apmeklējuma Latvijā 1683.gadā. Vēlāk arī dažādi valdnieki tai pievērsa uzmanību, bet 17.gadsimtā pils zaudēja savu nozīmi. Ziemeļu kara laikā tā tika sagrauta un nav atjaunota. Tilta galos saglabājušies atsevišķi pāļi, kaut gan pirms dažiem gadiem to bijis daudz vairāk. Muiža nodedzināta 1905.gadā, atjaunošanas darbi virzījās lēni. Klostera mūkus arestēja 1949.gadā un izsūtīja. Ēkā ievietoja slimnīcu, pēc tam izmitināja kolhoza viesstrādniekus. Tagad ēka atdota draudzei, bet nav atjaunota un izmantota. Tikai pils tornis joprojām slejas debesīs. Pēc 1990.gada ugunsgrēka ēka kļuvusi par lētu celtniecības materiālu ieguves vietu vietējiem iedzīvotājiem. Arhitektoniski interesantā kalēja māja sabruka 2003.gadā, bet 19.gadsimta sākuma krogus ēka tikko sabruka. Te veidojas vispārējais Latvijas ainavas pašreizējais skats kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības nozīmē.
Iepriekš minētais attiecas uz 8423 valsts aizsargājamiem pieminekļiem.
Pilsdrupas. Es nosaukšu tikai dažas šīs apdraudētās vietas: Koknesē, Bauskā, Ērģemē, Embūtē, Kandavā, Ludzā, Smiltenē.
Muižas: Vecapguldē, Gatartā, Rankā, Bērzvircavā, Ezerē, Burtniekos, Elejā.
Baznīcas. Sēlpils, Džūkstes un daudzi simti citu baznīcu, to daļējas drupas vai pilnīgas drupas. Tās jau ir sabrukušas vai tūlīt arī izzudīs no mūsu vēstures.
Saglabāts kultūras mantojums ir viens no valsts stabilitātes apliecinājumiem. Tautas vēlētiem pārstāvjiem ir jābūt lepniem par savas kultūras vērtībām. Es nezinu, vai jūs esat lepni par šīm vērtībām. Derētu ieklausīties, jo tas cels vismaz izglītības līmeni...
Tātad atkārtoju. Tautas vēlētiem pārstāvjiem, tas ir jums, cienījamie kolēģi, jābūt lepniem par savas kultūras vērtībām un jābūt spējīgiem vērtīgāko izvērtēt un nosargāt, dot to tālākai apbrīnai un kopšanai, saglabāt nākamajām paaudzēm.
Latvija ar savu daudzo pārdzīvo to vēstures posmu dažādību ir interesanta Eiropas Savienībai un pasaulei. Daudzu valstu pieredze arhitektūrā, pilsētbūvniecībā, ainavu veidošanā, parku arhitektūrā, kulta celtnēs ir atstājusi savdabīgu kultūras mantojumu.
Joprojām daudzās lēmējgalvās kultūras vēstures mantojums ir apgrūtinājums, attīstības traucēklis, gružu vai graustu kaudze. Bet varbūt tā ir neizpratne, neizpratne par vērtībām arī ekonomiskajai attīstībai.
Kultūras vēstures arhitektūras mantojums visā pasaulē piesaista ievērojamus līdzekļus. Tie ir vairāk vai mazāk pazīstami tūristu apbrīnas objekti.
Kas būtu Ēģipte bez sfinksām, piramīdām un izlaupītām kapenēm; Pēterburga bez Smoļņijas un Taurijas pilīm, Rīga bez Jēkaba, Pētera baznīcas, Doma, Saeimas nama, Brīvības pieminekļa, starp citu, kuru glābšanā jāpateicas okupācijas laikā maršalam Bagramjanam – armēnim no Kalnu Karabahas. Tas notika 1947.gadā.
Kas būtu Liepāja bez Annas baznīcas? Talsi bez vēsturiskā centra un Zemdegas Koklētāja? Rūjiena bez Sējēja, kuru komunistu funkcionāri 50.gados notrieca, skulptūras ķermeni paraka zem liepām, galvu noslīcināja Raunas upē. Ūdenslīdēji to atrada. Viņa tika pielīmēta ķermenim un šodien vismaz vēstī par brīvvalsts Latvijas pirmo zemkopības ministru Alberingu.
Ja tas nebūtu atjaunots un būtu piemineklis pilnībā zudis, tad arī neviens neatcerētos, ka bija tāda Latvijas pirmā brīvvalsts ar ministru, zemkopības ministru Alberingu.
Tūristu tērētās naudas piesaistītāja ir Rundāles pils.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
L.Ozoliņš.
Kā lūdzu?
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies diemžēl.
L.Ozoliņš. (Kaut ko saka bez mikrofona.)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu... jā... bet jūsu laiks ir beidzies tagad.
L.Ozoliņš.
Nu tad es pagaidīšu tagad... labi... Es turpināšu tad par nākošo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu savu kolēģi Leopoldu Ozoliņu, jo, kamēr vien es viņu atceros, strādājot Saeimā par deputātu, viņš vienmēr ir aizstāvējis mūsu kultūras mantojumu, kultūras pieminekļus, mūsu kultūras vērtības.
Bet šoreiz nu diemžēl man ar sāpīgu sirdi ir jāsaka, ka nevar atbalstīt ne 11. – deputāta Ozoliņa, ne 12. – deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kur viņš ir paredzējis piešķirt papildus 300 000 atsevišķiem vēsturiskajiem, kultūras objektiem, jo vienā gadījumā tas ienākuma avots, no kurienes viņš grib pasmelt šos 150 000, ir atņemt naudu Kultūras ministrijas pakļautībā esošajām izglītības iestādēm, tas ir, mākslas, mūzikas skolām, mākslas, mūzikas un kultūras akadēmijām, un otrā gadījumā paņemt 150 000... atņemt Valsts kultūrkapitāla fondam, kurā, starp citu, ir arī programmas, kurās tiek īstenota mūsu kultūras pieminekļu restaurācija, saglabāšana un tamlīdzīgi.
Es tiešām ar sāpīgu sirdi saku, ka nevar atbalstīt šos priekšlikumus tā iemesla dēļ, ka mēs tādā gadījumā atņemam vitāli svarīgām kultūras nozarēm un, starp citu, arī tajā skaitā kultūras pieminekļu atjaunošanai atņemam naudu. Un tas nu diemžēl nebūtu godīgi.
Tā ka diemžēl ar sāpīgu sirdi es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt Ozoliņa kunga piedāvājumu, tāpēc ka no dažiem informācijas avotiem mums ir zināms, ka Kultūrkapitāla fonds ir institūcija, kura ir politiski pārvaldīta ar Tautas partijas ietekmi. Un Leopolds Ozoliņa kungs tagad runā par Latvijas pilsdrupām, kuras ir tuvas katram Latvijas cilvēkam, un es domāju, ka gan pilsoņi, gan nepilsoņi grib apmeklēt mūsu pilsdrupas. Un nevar atbalstīt Kultūrkapitāla fonda darbību, kura vērsta uz modernismu, uz pornogrāfijas mākslu un tā tālāk, un tā joprojām. Vai jūs zināt, kuru abstrakto mākslu atbalsta Kultūrkapitāla fonds?
Es atbalstu Ozoliņa kunga priekšlikumu un domāju, ka mums jābalso “par” to!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš – otro reizi.
L.Ozoliņš (ZZS).
Es lūdzu cienījamos deputātus ieskatīties tajās summās, no kurām es lūdzu vienu simto daļu tikai veltīt šai problēmai, par kuru es runāju. Un es varu apliecināt, ka Rundāles pils apciemojuma laikā... es biju nupat ar Francijas un Latvijas parlamentāriešu sadarbības grupu. Un parlamentārieši izteica apbrīnu par vēl esošo Bauskas pili, lauku ainavām ar senajām klētīm, plēsto laukakmeņu saimniecības un dzīvojamām ēkām. Latvijā vēl ir daudz vietu, kur mūsu atmiņa, mūsu vēsture, kā arī iespējamā ekonomiskā attīstība strauji un neatgriezeniski brūk.
Tāpēc es aicinu jūs vēlreiz: ieskatieties, kādas ir summas un no kurām es lūdzu, pazemīgi lūdzu finanšu ministru, mūsu jauno premjerministru, jo Repše solīja, tā arī neko neizdarīja šai sakarībā, lūdzu veltīt kaut niecīgu daļu no budžeta līdzekļiem šo sabrūkošo kultūras vēstures pieminekļu glābšanai.
Es turpināšu vēl pie 2.priekšlikuma, tāpēc ka es redzu, ka atsaucība nav pārāk liela, ja, un neizpratne un nevēlēšanās vai kūtrums... es nezinu, kāpēc.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis – otro reizi.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Man jāatvainojas, ka es vēlreiz aizkavēšu jūsu uzmanību, bet tomēr deputātam Kabanovam vajadzētu atbildēt par teikto, jo es kategoriski noraidu to, ka Kultūrkapitāla fonds ir kādas partijas angažēta organizācija, vēl jo vairāk – Tautas partijas angažēta organizācija. Jo Kultūrkapitāla fonds, cienījamie kolēģi, ir izveidots ar Saeimas likumu, un Saeima ir noteikusi, ka pa atsevišķām kultūras nozarēm Kultūrkapitāla fondā lēmumus pieņem ekspertu padomes, kas ir neatkarīgi eksperti, kuri pārstāv mākslas, mūzikas un citas kultūras nozares. Un pašas sabiedriskās organizācijas izvirza Kultūrkapitāla fonda ekspertu padomēs savus cienījamākos cilvēkus, un tur nu mēs, neviena partija, nekādi nevaram šo procesu ietekmēt. Un, starp citu, tad, kad mēs izstrādājām un pieņēmām šo likumu, tas bija arī viens no šiem likuma mērķiem – lai politiķi nevarētu diktēt mūsu labākajiem, izcilākajiem profesionāļiem, kā labāk ieguldīt naudu kultūrā. To šobrīd dara viņi paši, un to nedara ne Tautas partija, ne “Jaunais laiks”, ne “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un arī jūs, cienījamā frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.
Sēdes vadītāja.
Helēna Demakova – Latvijas Republikas kultūras ministre.
H.Demakova (kultūras ministre).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Dārgie kolēģi! Man ir labas ziņas Leopoldam Ozoliņa kungam un jums visiem. Varbūt esat presē lasījuši, ka pirms neilga laika mēs parakstījām memorandu ar Norvēģijas valdību par palīdzības naudām, kur kultūra saņem nedaudz vairāk par 4 miljoniem eiro piecu gadu laikā, un koka apbūve ir viena no tām prioritātēm.
Kas attiecas uz šo konkrēto priekšlikumu, tā nauda būs lielāka, nekā Leopolds Ozoliņš ir prasījis.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 11. – deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 4, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
12. – deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums, par kuru viņš jau debatēja. Atbildīgā komisija neatbalstīja viņa priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Sirsnīgi pateicos par laba solījumiem no kultūras ministres puses un iedvesmojos no viņas solītā. Man gan jāsaka, ka Eiropas Savienība droši vien ir sapratusi, ja mēs paši līdz šim nesapratām, mūsu brīnumainās vērtības, kas ir saglabājušās. Tās ir senās zemnieku sētas, tās ir baznīcas, pilskalni. Tās nav tikai pilsdrupas. Tās ir Kuldīga, Aizpute, tās ir pilsētas. Talsi, Liepājas vecpilsēta ar 18. – 19.gadsimta koka ēku kompleksiem. Ielas, kvartāli. Tās ir vēl neatklātas ainavas, pilsētbūvniecības vēstures un arhitektūras brīnumi. Liepājas karostas Virsnieku nams, kur vēl tikko griestu freskas un barakālos cilņus skalojošo ūdeni vāca bļodās un vanniņās, cenšoties glābt parketa intersijas. Cik zināms, tagad mēģinās to glābt, un vismaz jumts ir uzlikts, pateicoties bijušā, nu kā saka, ministra Slaktera kunga gādībai.
Mainās vēlētās Saeimas, mainās kultūras pieminekļi, mainās kultūras ministri, bet kultūras vēsturiskais mantojums turpina brukt. Es ļoti ceru, ka ar ministres Demakovas solījumu neizies tāpat kā ar visiem iepriekšējiem, netiks izliets kopā ar bērniņu.
Ikgadējai atjaunošanai līdz šim finanšu līdzekļi ir tikai tie paši 300 tūkstoši latu. Tā ir viena desmitā daļa no nepieciešamā minimuma konservācijai. Ja Eiropas Savienība iedos kaut daļu tātad no šiem 3 miljoniem latu, kas ir nepieciešami, tas būtu ļoti jauki.
Kārtējā sasaukuma Saeima, es jūtu, neizprot vai neizjūt, vai arī pietrūkst loģikas, tātad spriestspējas. Tā nav ieinteresētība saglabāt iepriekšējo autentisko īpašo un arī visādā ziņā vērto daudzu gadsimtu vēstures mantojumu. Vēlreiz to visu pārsvītrot un sākt no baltas lapas. Apbrīnas vērta psiholoģija! Vai varbūt ideoloģija, kam netīk mūsu vēsture. Finanšu līdzekļi ir, atrodas finansējums gan vienreizējai grupai multihalles celtniecībai, valdībai, valdei, padomei, ir finansējums digitālās televīzijas programmai un “Kempmayer” vadošo amatpersonu algām. Miljoni pazūd Maltas ofšoros. Valsts uzņēmumu ģenerāldirektoru, prezidentu, valsts kontrolieru, locekļu un priekšsēdētāju fantastiskās algas nav samērojamas pat ar Saeimas deputātu, Valsts prezidentes un ministru algām. Kur nu vēl apdrošināšanas kompāniju izmaksātām prēmijām!
Tātad finanšu līdzekļi ir! Nauda atrodas apšaubāmās koncertzāles celtniecībai uz ūdenī šķīstošiem pamatiem un jau novecojušam gaismas pils projektam plūdu apdraudētā zonā. Neierobežoti finanšu līdzekļi miera misijas un demokrātijas ieviešanai Irākā, lielgabalu un haubicu iegādēm no šaubīgām un dārgām starpnieku firmām. Nauda ir “lojeriem” un “laijeriem”. Valsts līgtie superslavenie advokāti zaudē 17 miljonu latu tiesā ar organizāciju “Kālija parks”, Latvijas Banka zaudē 12,8 miljonu latu, glābjot privāto komercbanku, un tā tālāk, un tā joprojām. Nauda ir, ar naudu šķiežas, naudu šķiež! “Zelta rokām” dāvā greznu BMW, tad atrod 5 miljonus latu, tad atkal pazaudē. Nauda ir jāskaita! Jāseko naudai!
Kultūras pieminekļus, pārejot no kapitālisma uz mežonīgo kapitālismu un no komunisma uz mežonīgo kapitālismu un atpakaļ, pamet, izdemolē, šķietami izdevīgās vietas pārpērk, neveicot ieguldījumus pieminekļu glābšanā. Vēstures pieminekļus pamet, lai atbrīvotos no tiem, lai to vietā būvētu ko citu. Spilgts piemērs ir Jūrmalas 19.gadsimta koka arhitektūras šedevra vasarnīcu masveida dedzināšana, sākot no 1990.gada līdz šim laikam. Daudzas vēsturiski vērtīgas vietas, ainavas izkropļo, neatbilstoši rekonstruējot vai veidojot ko pilnīgi citu. Triangula bastions pārvērties par siltumnīcu – lupatu bodi, un tas notiek UNESCO aizsargātajā senās Rīgas centrā. Rīgas panorāma neglābjami ir sabojāta.
“Stockmann” centrā iebūvētais pilsētas kanāls atgādina kanalizācijas notekgrāvi. Veikals “Olimpija” – lodkaste ar Lasvegasas cienīgu reklāmu. Tāda ir jaunā Rīga! Savlaicīgi neveicot preventīvus pasākumus pieminekļu glābšanā, jārēķinās ar simtiem reižu lielākām izmaksām. Atcerieties Brīvdabas muzeja Kurzemes sētas degšanu un vēlākās atjaunošanas izmaksas. Jo, lūk, neatradās nauda signalizācijas iekārtošanai. Par ko, Ābiķa kungs, es brīdināju tajā Saeimā, kad mēs bijām kopā ar jums, un tad jūs to labi atceraties.
Cesvaines pils atjaunošanai jau izdoti 80 tūkstoši latu budžeta naudas, lai gan drošības signalizācijai vajadzēja tikai 8000 latu. Un atjaunots ir tikai viens pils spārns. Vai sekosim huņņu un barbaru piemēram, kuri dauzīja seno romiešu un grieķu skulptūrām degunus un grāva tempļus, un izlaupīja kapenes? Kultūras un arhitektūras mantojumam ļaujot sabrukt, mēs rīkojamies līdzīgi barbariem. Joprojām ceru, lai gan cerības ir mierinājums kam? Tiem, kam sāp sirds, redzot pieminekļu sabrukumu, aiziešanu nebūtībā, tiem mierinājums, kuri tic valstsvīru solījumiem un simts gudro galvu patiesai tālredzamībai un saprātam. Tiem, kuri saskata arhitektūras, vēstures un valsts kultūras pieminekļu nozīmi, kuri tic valsts kultūrai. Arī Jurim Dambim –Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam, kurš raksta: “Ceru, ka grāmatā, ko es izdalīju deputātiem, un arī tajā nelielajā lapā ir aprakstīta šī problēma... Ceru, ka grāmata “100 apdraudētie kultūras pieminekļi Latvijā” rosinās lielāku atbalstu politiķos un palielinās izpratni par visu līmeņu atbildību kultūras mantojuma saglabāšanā.” Cerībā uz solījumu un uz jūsu balsojumu, visu labu. Bet tā kā man tas ir skaidrs, un mani mazliet mierināja ministre Demakova, tad es ceru, joprojām ceru, un man tas ir tiešām mierinājums, ka šoreiz piepildīsies šis finansējums kultūras vēstures un arhitektūras pieminekļu glābšanā, tas ir, Latvijas kultūras glābšanā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 12. – deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 1, atturas – 61. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
13.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
14.priekšlikums – deputātu Urbanoviča un Agešina. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 13, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
15.priekšlikums – deputātu Urbanoviča un Agešina. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 19, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
16.priekšlikums – Urbanoviča un Agešina. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Liepājas 2.vidusskola tagadējā ēkā strādā no 1976.gada. Un tā ir izveidota pilsētai nozīmīgā dienvidrietumu mikrorajonā. Tas ir, kūrorta zonā, kuru apmeklē daudz tūristu un ievērojamu cilvēku. Blakus atrodas modernas ēkas, Baltijas Krievu institūts, projektē Eiropas līmeņa atpūtas centru. Skolas ēkas ārējam veidolam jāiekļaujas pilsētas kopējā detālplānojumā. Liepājas pilsētas dome ir uzsākusi skolas sienu siltināšanu. Tomēr ļoti sliktā stāvoklī atrodas viena no skolas nozīmīgākajām detaļām – ārējās durvis. Tām ir koka konstrukcija, kura ir stipri bojāta, jo kalpojusi 26 gadus. Morāli un fiziski ir nolietojusies, nepakļaujas remontam un nerada pozitīvu motivāciju.
Skola atrodas pie jūras, un durvis neiztur stiprus vējus, un priekštelpas ir aukstas, un tas veicina skolas darbinieku un skolēnu saslimšanu. Skolas pamatbudžets nenodrošina iespēju jaunām durvīm.
Un līdz ar to mēs lūdzam izskatīt iespēju un atbalstīt mūsu priekšlikumu logu un durvju nomaiņai Liepājas 2.vidusskolā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 16. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – nav, atturas – 59. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
17.priekšlikums – deputātu Urbanoviča un Agešina. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Liepājas 3.pamatskolā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolai notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto pirmsskolas izglītības programmu. Lai realizētu, veiksmīgi organizētu un izpildītu valsts rīkojumu, ir nepieciešams veidot izglītības darba procesu tā, lai bērni iekļautos tajā pakāpeniski. Īpaši aktuāls šis jautājums ir Liepājas 3.pamatskolā, jo skola atrodas rajonā, kur dzīvo liels skaits nelabvēlīgo un trūcīgo ģimeņu. Šis rajons ir sociāli depresīvs, kurā dzīvo 18 000 cilvēku. Daudzu bērnu vecākiem nav finansiālu iespēju sūtīt bērnus pirmsskolas iestādē, jo viņi ir bezdarbnieki. Un šajos divos rajonos – Karostā un Tosmarē – ir tikai viena pirmsskolas iestāde.
Skola realizē programmu jau trešo gadu, ir saņemta Izglītības un zinātnes ministrijas licence 2004.gadā, bet materiālā bāze ir novecojusi un nolietojusies. Un papildināt to ar pašvaldības finansējumu nav iespējams.
Līdz ar to Liepājas 3.pamatskolas administrācija lūdz sniegt finansiālu palīdzību piecgadīgo un sešgadīgo bērnu programmas īstenošanai 1750 latu apmērā.
Paldies par atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 17. – deputāta Urbanoviča un Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 1, atturas – 61. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
18.priekšlikums. Deputātu Urbanoviča un Agešina. Tāpat kā iepriekšējā priekšlikumā ierosina pārdalīt pievienotās vērtības nodokļa līdzekļus par labu investīcijām. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – nav, atturas – 60. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
19.priekšlikumā ir deputātu Urbanoviča un Agešina ierosinājums pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus pārdalīt par labu investīcijām. Atbildīgā komisija ierosina neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 1, atturas – 62. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
20. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums – līdzīgi kā iepriekšējos aicina no pievienotās vērtības nodokļa ieguldīt līdzekļus investīcijās. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdzu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – nav, atturas – 65. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
21. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums – līdzīgi tāpat no pievienotās vērtības nodokļa paredz naudu investīcijām. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Liepājas internātskola atkārtoti griežas pie Saeimas deputātiem ar lūgumu rast iespēju piešķirt papildu finansējumu darbgaldu iegādei zēnu amatmācības darbnīcā. Liepājas internātskolā 2004./2005. mācību gadā mācās ap 200 skolēnu no trūcīgām vai no nelabvēlīgām ģimenēm. Dažādu iemeslu dēļ šiem skolēniem nav izveidojusies mācīšanās motivācija, ir nepietiekamas patstāvīgās mācīšanās spējas, kā arī liela daļa skolēnu neprot savu brīvo laiku pavadīt sociāli pieņemamā veidā. Tādēļ Liepājas internātskolā 2001./2002. mācību gadā tika uzsākta pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu īstenošana, kas paredz praktiskās nodarbības galdniecībā, šūšanā un frizieru darbnīcā. Skolā tika iekārtotas šūšanas un frizieru darbnīcas, taču joprojām trūkst līdzekļu zēnu amatmācības darbnīcas labiekārtošanai, kaut arī vairāki instrumenti un darbgaldi darbnīcā ir nolietojušies un nodarbībās praktiski neizmantojami.
Liepājas internātskola uzskata, ka, labiekārtojot zēnu amatmācības darbnīcu un dodot zēniem iespēju strādāt praktiski un redzēt sava darba rezultātus, būtu iespējams motivēt viņus mācīties, kā arī brīvo laiku pavadīt sociāli pieņemamā veidā.
Līdz ar to Liepājas internātskola lūdz piešķirt no valsts budžeta 5752 latus.
Paldies par atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 21. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – nav, atturas – 62. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
22.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas ierosina pārdalīt ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmo finansējumu par labu mērķdotācijām, investīcijām. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 1, atturas – 61. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
23. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums – līdzīgi kā iepriekš no pievienotās vērtības nodokļa ierosina novirzīt līdzekļus mērķdotācijas investīcijām. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – nav, atturas – 59. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
24.priekšlikums – deputātu Urbanoviča un Agešina. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
25.priekšlikums – deputāta Bartaševiča. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
26.priekšlikums – deputāta Bartaševiča. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – nav, atturas – 60. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
27.priekšlikums – deputāta Bartaševiča. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – nav, atturas – 62. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
28.priekšlikums – deputāta Bartaševiča. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – nav, atturas – 57. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
29.priekšlikums – deputāta Bartaševiča. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 1, atturas – 60. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
30.priekšlikums – deputāta Bartaševiča. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – nav, atturas – 61. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
31.priekšlikums – deputāta Bartaševiča. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 25, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
32.priekšlikums – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Rīcība no spēka pozīcijām ir ļoti parasta parlamentā. Bet vai tā ir tā labākā un cienīgākā rīcība vienmēr un visur? Es par to šaubos, pareizāk sakot, noliedzu un ierosinu padomāt par to un sākt šaubīties arī jums. Jūs redzat – neviens no opozīcijas priekšlikumiem netiek atbalstīts. Labi. Tas ir pierasts parlamenta praksē. Mēs aicinām nacionālajiem partizāniem iedot dažus tūkstošus klāt. Nacionālajiem karavīriem – dažus tūkstošus klāt. Jūs sakāt – būs, būs tur 7 tūkstoši vai kaut kas. Bet plus 5 tūkstoši, tas būtu ārkārtīgi daudz šīm organizācijām, kuras veic milzīgu darbu. Arī audzinošu darbu. Jaunatnes audzināšanu.
Un tagad paskatieties uz šo 32. – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Mēs lūdzam pieminekļa Latgales nacionālajiem partizāniem izveidei 1500 latu. Jūs zināt, tās cīņas, tās Latgales cilvēku cīņas pret padomju režīmu vēl pēc kara daudzus gadus, līdz pat 1955., 1956.gadam. Un tagad atrod šīs vietas, atklāj un zina, un tur mēģina par saviem līdzekļiem cilvēki uzstādīt pieminekļus, piemiņas akmeņus, lai nākamās paaudzes atcerētos, kādas cīņas ir bijušas par Latvijas neatkarību pret šo komunistisko režīmu. Un paskatieties! Jūs teicāt, ka tātad nacionālajiem partizāniem un karavīriem būšot iedalīta kaut kāda nauda kaut kādā veidā, bet tas vēl arī nav skaidrs. Tā ir zīle kokā.
Bet šeit, to taču jūs neapliecināt, ka tiks iedalīts? 1500 latu! Spurdziņa kungs, vai budžets sabruks? Redziet, Spurdziņa kungs krata galvu un saka, ka budžets nesagrūs, ja iedosim šī pieminekļa izveidei 1500 latus. Lūk! Neviens priekšlikums nav atbalstīts, bet es domāju, ka šo priekšlikumu, cilvēki, jūs atbalstīsiet. Jo redziet, es atgādināšu vēlreiz. No šīs tribīnes es esmu runājis desmitām reižu! Vispār pret Latgali attieksme aizvien no Rīgas, no parlamenta un no valdībām ir ļoti, ļoti slikta. Teiksim skaidri un gaiši, investīciju sadalīšanā, es esmu runājis arī no šīs tribīnes par to, Latgalei vismazāk. Tur, kur vajadzīgs visvairāk, kur situācija visdrūmākā – vismazāk! Nu tad, kolēģi, atbalstiet! Atbalstiet šo priekšlikumu, un 1500 latu budžetā nu nekādu robu neiesitīs.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tabūna kungs jau teica ļoti pareizus vārdus, bet, sēžot un klausoties Tabūna kungu, man ir tikai viena vienīga doma. Nu, godātie “tēvzemieši”, nu kāpēc jūs izlēmāt palikt opozīcijā un nepievienojāties valdošajai koalīcijai?
Protams, ka šis priekšlikums ir labs, summa ir maza, un piemineklis ir vajadzīgs. Un droši vien, ka, strādājot ar budžeta programmu – ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums, to varēs izvērtēt un iekļaut. Bet vai nebūtu daudz labāk, “tēvzemieši”, ja jūs paši to darītu, esot koalīcijā, nevis kā opozīcija kritizētu pozīciju? Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja! Un arī cienījamie “tēvzemes” deputāti! Tā nu ir sagadījies, ka šī gada lielāko daļu es biju aizsardzības ministrs. Un ja runājam par Latgali, tad pavisam konkrēti – tikko Līvānos tika atklāts piemineklis atbrīvotājiem, kur netika ieguldīts vis pusotrs tūkstotis latu, bet krietni lielāka summa. Un ir ieguldīti līdzekļi Oskara Kalpaka pieminekļa vietas izveidošanai Rīgā. Tā ka Latgale, Rīga, visa Latvija tiek atbalstīta, un esmu pārliecināts, ka arī nākamā gada budžetā tas tiks darīts. Bet jūs paši labi saprotat un zināt kā pieredzējis deputāts, ka tajā sadaļā, kas ir ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmie līdzekļi, par to tiks spriests vēlāk, iespējams, ka starp tiem būs konkrētais piemineklis. Bet Latgali aizmirsuši neesam.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 32. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 15, atturas – 56. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
33.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Atbildīgā komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 2, atturas – 59. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
34.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Atbildīgā komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir divi visai pieticīgi PCTVL frakcijas priekšlikumi. Izdalīt 10 000 latu, lai atjaunotu Otrā pasaules kara dalībnieku kapus Dagdā Krāslavas rajonā. Šis priekšlikums. Kā arī ir Klapkalnciemā Tukuma rajonā – 39.priekšlikums.
Ko varētu pastāstīt par šiem kapiem? Klapkalnciemā, kas tika atbrīvots no fašistiem tūlīt pēc Rīgas atbrīvošanas 1944.gada 19.oktobrī, atdusas 97 padomju karavīru pīšļi. Dagdā, kas tika atbrīvota 1944.gada 23.jūlijā, ir apglabāti 162 karavīri.
2005.gadā, kā zināms, apritēs 60 gadu kopš Otrā pasaules kara beigām un uzvaras pār fašismu – brūno mēri, kas nesa neredzētu postu visai cilvēcei un Latvijas tautai. Tātad šādi budžeta asignējumi slavenās jubilejas gadā būtu īstajā vietā.
PCTVL frakcijas prasības ir visai pieticīgas, jo šajā Krāslavas rajonā atrodas vēl desmit Brāļu kapi, bet Tukuma rajonā – vēl 25.
Vislielākais Brāļu kapu daudzums, kur atdusas varonīgie cīnītāji pret fašismu, atrodas Rīgas rajonā – 31 kapi, kuros apglabāti vairāk nekā 6000 karavīru un virsnieku. Bet pirmajā vietā pēc apbedīto skaita atrodas Liepājas rajons – 31 359 kareivji, kas apbedīti 8 Brāļu kapos. Pavisam Latvijas teritorijā ir 345 kareivju apbedīšanas vietas, kurās atdusas 172 495 varoņi, kas savulaik glāba Eiropu un demokrātiskās vērtības.
Bez šaubām, te ir runa tikai par tām apbedīšanas vietām, kurās upuru skaits ir precīzi zināms. Bet cik šādu kapu ir plašajos Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Polijas, Vācijas līdzenumos! Mēs esam samaksājuši pārāk dārgu cenu, lai izcīnītu uzvaru pār fašismu. Mums ir vienmēr jāatceras par to un jāuztur kārtībā ne tikai bijušo Waffen SS leģionāru un citu esesiešu apbedīšanas vietas. It īpaši jāņem vērā, ka līguma paketē par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas, kas tika noslēgts pirms desmit gadiem, pienākumus rūpēties par šīm apbedīšanas vietām ir uzņēmusies Latvijas puse. Šo Brāļu kapu kopšana arī ir jāfinansē no valsts budžeta. Ja mēs, protams, negaidīsim Krievijas karaspēka stroibata atgriešanos.
Tādēļ balsošana par abiem šiem PCTVL frakcijas priekšlikumiem demonstrēs, pirmkārt, cik lielā mērā Latvijas Republika ir gatava pildīt savas starptautiskās saistības. Un otrkārt, vai tagadējais Saeimas vairākums atrodas Hitlera aizstāvju pusē, vai ir gatavs, kaut arī ar kavēšanos, pievienoties antihitleriskajai koalīcijai...
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, neatļaujieties šādus izteicienus, kas neatbilst Saeimas Kārtības rullim!
V.Buzajevs.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates.... Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs kārtējo reizi esam pieskārušies ļoti nopietnai un humānai lietai. Es vairākkārt esmu atgādinājis, ka karš beidzas nevis ar miera līguma parakstīšanu, nevis ar sveša karaspēka izvešanu, bet ar varoņu apbalvošanu un kritušo aprakšanu. Un tiešām, kā kolēģis Buzajevs šeit runāja, un sākumā man šķita, ka tiešām mēs runāsim par ļoti nopietnu, svarīgu, mūsu izpratnei un saskaņai aktuālu jautājumu. Bet, kā redzam, vienalga, mūsu kreisais spārns nevar iztikt bez apvainojumiem arī kritušajiem karavīriem.
Un es gribu šajā sakarā tikai atgādināt vienu lietu: Latvija nebija kara dalībniece, Latvijas zeme bija karalauks, kurā karoja divu valstu karaspēks. Un parasti tradīcija ir tāda, ka katra valsts pēc kara savāc un apbedī savus kritušos un uzkopj savu karavīru kapus. Un šeit šajā karalaukā dzīvojošie ar cieņu izturas pret šiem kapiem, neposta tos un, protams, neredz šo atšķirību: vai tas karavīrs bija vienā pusē vai otrā pusē, jo tie ir krituši karavīri. Un nevajadzētu aizskart arī Latvijas pilsoņus un Latvijas iedzīvotājus, kuri dus ļoti dažādos kapos, jo pret mirušajiem nevajadzētu vērst politiskus apvainojumus.
Un tāpēc es pilnībā gribu piekrist valdības un komisijas nostājai, ka katrai valstij ir jārūpējas par saviem kritušajiem ar saviem līdzekļiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka daudziem ir garlaicīgi klausīties runas par Otro pasaules karu. Bet, ja jau šeit nāk tribīnē cilvēki un aicina uz godīgumu un uz atbalstu, tad, pirmkārt, jautājums numur viens: kāda starpība starp komunismu un fašismu? Nekāda! Un abi divi šie tumšie spēki bija Otrā pasaules kara vaininieki. Sāksim ar to. Ko tad – Latvijai ir jābūt priecīgai par to, ka te vienu okupantu vietā ienāca citi okupanti? Par ko tad Latvija lai priecājas?
Tālāk. Kāda ir attieksme pret kritušo karavīru piemiņas vietām? Varbūt atcerēsimies, kāda attieksme pret šīm piemiņas vietām bija okupācijas laikā, kad uz kritušo latviešu karavīru kapiem cēla cūkkūtis, būvēja ceļus un centās visu aizmirst! Nevienā vietā Latvijā nebija oficiāli uzrādīti Otrā pasaules kara laikā kritušie latviešu leģionāri! Nekur – ne Latvijā, ne vēl jo vairāk ārpus Latvijas! To vajag atcerēties! (No zāles deputāts V.Orlovs: “Kurā vietā tas bija?”)
Kā izturas šodien Krievija pret latviešu leģionāru piemiņas vietām, izvairoties runāt vispār par to? Pie tam jo smieklīgāk tas ir tāpēc, ka Krievija tajā pašā laikā, drebēdama Vācijas priekšā šodien, ar mīļu prātu apzina kritušo vācu karavīru kapus Krievijā, ne tikai vācu, bet itāļu, piemēram, karavīru kapus un citu tautību. Un tur nekādas vainas nav. Turpretim nebeidzamie latviešu leģionāru mēģinājumi iegūt informāciju par saviem kritušajiem atduras kā pret sienu. Kā jūs varat šīs divas lietas salīdzināt? Padomju vara kā pēdējie nelieši ir izturējusies pret kritušajiem karavīriem, viņiem jēdziens “karavīra gods” nekad nav bijis. Es ilgus gadus vadīju Latviešu karavīru piemiņas vietu, cīņu vietu kopšanas grupas darbus. Nekad mēs nepieskārāmies nevienam sarkanarmieša kapam, lai to apgānītu. Tas nebija mūsu nolūks. (Starpsauciens: “Kur tas bija?”) Jūs te tagad nākat un runājat par padomju okupantu kapiem, kurus mēs neaiztiekam, bet uzskatīt Sarkano armiju par Latvijas atbrīvotāju ir vienkārši smieklīgi, ja ne vairāk!
Es nerunāju par tiem cilvēkiem, kurus tur iesauca armijā. Tur bija dažādu tautību pārstāvji. Viņiem uzmauca mugurā šo sarkanarmieša formas tērpu un vajadzēja bļaustīties par dzimteni, par Staļinu, aiz muguras bija šāvēju grupa, un viņiem nekas cits neatlika, kā skriet uz priekšu ar 200 gramiem degvīna ribās un kliegt. Un daudzus no viņiem vienkārši nopļāva tā kā zāli. Tā ka par to nav runa!
Bet, ja jūs te nākat runāt godīgi par kapu kopšanu, tad jājautā: “Cik jūs pats kāds esat izdarījis šajā lauciņā? Kāda ir jūsu pašu attieksme, un cik jūs domājat par to, lai vienreiz liktu mieru kritušajiem karavīriem, kuru kapu vietas ar tādu rūpību ir kopuši tie cilvēki, kas tur ir ieguldījuši savus personīgos līdzekļus? (Starpsauciens: “Mēs dzīvojam Latvijā!”)
Vēl šeit mums būs runa gan par Mori, gan par Lesteni. Es nākšu un nedaudz pastāstīšu no vēstures, kas tur ir noticis. Bet šeit nākt un runāt, un vēl runāt par Latvijas un Krievijas līgumu? Tad ko šie runātāji pārstāv? Vai viņi pārstāv Latvijas valsti? Vai Latvijas Republikas Saeimas deputāts sāks runāt kā Krievijas pārstāvis? Par ko es, protams, nebrīnos. Tas jau sen tāpat ir skaidrs. Bet nu vismaz drusciņ gudrāk gan to vajadzētu iemācīties darīt.
Jebkurā gadījumā, kur ir Krievijas ieguldījumi šo karavīru kapu kopšanā? Kur ir viņu piešķirtie līdzekļi? Lūdzu, lai “Jukos” un “Mukos” un tamlīdzīgi piedalās šajos procesos!
Tās valsts pārstāvji, kur viens Domes deputāta mandāts maksā vienu miljardu dolāru. Lūdzu! Lai iegulda šo miljardu dolāru šo pašu Otrā pasaules kara karavīru kapu kopšanā. Bet tāpēc nevajag šeit runāt un nostādīt pretim vienu pret otru. Tas ir ļoti negodīgi!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs – otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es ļoti īsi atbildēšu uz kolēģu jautājumiem. Pirmkārt, Simsona kunga vēlme, lai tieši Krievija būtu atbildīga par visiem šiem kapiem. Cienījamais Simsona kungs, šeit Brāļu kapos atrodas visu 15 bijušo brālīgo republiku iedzīvotāji, tajā skaitā arī latvieši. Jo tieši Latvijas korpuss karoja šeit, un ļoti daudz poļu šajos kapos ir kopā ar krieviem, baltkrieviem un tā tālāk.
Un otrkārt. Par Staļina un PSRS tā laika politisko orientāciju. Tomēr visi viņi kopā ar citām antihitleriskās koalīcijas valstīm cīnījās pret hitlerismu un Latvijas atbrīvošana bija šīs cīņas sastāvdaļa. Tas tā, bez šaubām, ir.
Un trešais arguments. Ir runa par konkrētu divpusēju līgumu, kuru parakstīja Latvijas valdība 1994.gadā. Un saskaņā ar šo līgumu tieši Latvijas pienākums ir rūpēties par šiem kapiem. Un kāpēc mēs neizpildījām desmit gados šo līgumu un gribējām parakstīt ar Krieviju citus līgumus, es nevaru saprast. Un visi šie argumenti par šo priekšlikumu.
Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es aicinātu Buzajeva kungam brīvajā laikā nevis staigāt ar megafonu pa Rīgu un tracināt jauniešus, bet paņemt lāpstu un grābekli un ar saviem domubiedriem doties kopt kapus, kā to dara normāli, kārtīgi cilvēki. (Zālē aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 34. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 41, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
35. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
36. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem...
Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Godātais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāj! Godātais finanšu ministr! Godātie ministru kabineta locekļi, kas ir klāt!
Protams, kad skatās budžetā izdevumus 500 000 latu Cesvaines vidusskolas būvniecības uzsākšanai, var rasties jautājums – vai šī būvniecība ir tik aktuāla, vai to nevar veikt labākā brīdī, kad valstī būs piemērotāka ekonomiskā situācija? Neapšaubāmi, ka visus būvniecības projektus var sadalīt divās daļās. Viena daļa, kurus tiešām var sākt šogad, var sākt pēc trijiem gadiem un var sākt arī pēc pieciem gadiem. Un ir projekti, kurus vajag sākt. Un šis ir tas konkrētais gadījums, jo pirms pāris gadiem Cesvaines pils smagi cieta ugunsgrēkā, un tieši šajā pilī atradās visu laiku Cesvaines vidusskola. Šobrīd vidusskolnieki ir spiesti mitināties dažādās telpās, tiesa, ar izglītības jomu saistītās, tomēr sešās dažādās vietās, kas norāda uz to, ka šobrīd Cesvainē normāls mācību process, kvalitatīvs mācību process vidusskolā nav iespējams. Šobrīd nav iespējams arī kabinetu darbs mācību priekšmetos, kur tas īpaši vajadzīgs vecāko klašu skolniekiem. Šāda situācija agri vai vēlu ir jānovērš. Es domāju, ka Cesvaines pašvaldība arī pati ir gatava kaut ko darīt, tomēr pašvaldība, kuras budžets ir tomēr zem viena miljona latu gadā un kuras aizņemšanās iespējas nav tik lielas, nevar izpildīt 3,7 miljonu latu vērtu projektu. Projekts, kurš arī skatīts un mazliet kritizēts, protams, katrā projektā varbūt kaut ko var samazināt, tomēr jāsaprot, ka šīs samazināšanas iespējas nav lielas. Tas, ko pašvaldība ir izdarījusi, ir, ka šis projekts ir sadalīts divās daļās – pirmajā kārtā un otrajā kārtā, turklāt pirmo kārtu var veikt neatkarīgi no otrās kārtas un sākt šīs skolas darbību jau ātrāk. Tātad pirmās kārtas izmaksas ir 2 miljoni 425 tūkstoši latu. Šajā laikā tiktu izveidotas telpas, kas ir vajadzīgas pamata un vidējās izglītības apgūšanai – ēdnīca, tātad vajadzīgās telpas skolotājiem, administrācijai, aktu zāle un neliela sporta zālīte, bibliotēka. Savukārt otrā kārta, kas attiektos uz lielo sporta zāli, saimniecības telpām un sākumskolu vēl 200 skolniekiem, tā tiktu atlikta uz vēlāku laiku. Šāds projekts būtu ļoti vajadzīgs, un neapšaubāmi, ka nav runa par septiņiem “tēvzemiešu” deputātiem, bet runa ir par 500 Cesvaines vidusskolniekiem, kuri šobrīd jau labu laiku mitinās mācībām ne visai, teikšu godīgi, maigi izsakoties, ne visai piemērotos apstākļos.
Tāda ir šī situācija. Jautājums – vai Cesvaine ir pelnījusi skolu, normālu, modernu skolu? Es domāju, ka jā, jo tā ir pilsēta ar 2000 iedzīvotājiem. Arī pēc pašvaldību reformas un novadu izveidošanas, ja tāda tiks veikta, un cerams, ka tuvākajos trijos četros gados tiks veikta, Cesvaine paliks kā novada centrs. Tādēļ neatkarīgi no jebkurām reformām pie 102 novadu modeļa Cesvaine ir centrs. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta starp Madonu un Gulbeni, un šajā 50 kilometru attālumā vismaz viena kārtīga vidusskola arī nākotnē būs vajadzīga. Ja vecāko klašu skolnieki izklīdīs tāpēc, ka mācību apstākļi nav piemēroti, tad, protams, būs apdraudētas arī vairāk nekā 50 pedagogu un skolas darbinieku darbavietas. Bet šādā mazpilsētā 50–60 darbavietas ir ļoti jutīgas. Un, kā teica Cesvaines domes priekšsēdētājs Špata kungs, viņam arī būtu ļoti bēdīgi apzināties, ka vidusskolas neatjaunošana vistuvākajā laikā nozīmētu to, ka cilvēki pamazām no Cesvaines plūstu projām, un no tā nebūtu ieguvusi ne Latvija, ne šis novads.
Ja valdība ir gatava palikt pie 102 novadu projekta, tad ir jāsaka jā. Ja nu ir plāns veidot 33 novadu projektu, ko es ceru, ka Kalvīša valdība neatbalstīs, tad, protams, var rasties retorisks jautājums, vai Madonā, Madonas tagadējā rajonā, izņemot Madonu, vispār kāds centrs ir vajadzīgs?
Mans personiskais ieskats ir tāds, ka šie centri ir vajadzīgi un Madonas rajonā bez Cesvaines būs vajadzīga gan Lubāna, gan Ērgļi, gan Varakļāni.
Tā ka es aicinātu arī valdības pārstāvjus un it sevišķi finanšu ministru ieklausīties, mūsu piedāvājums nekādā gadījumā nesagrauj nevienas ministrijas piedāvāto projektu, tas ir uz Ministru kabineta lemjamo 1,5 miljonu latu rēķina. Kabinetam agri vai vēlu šis jautājums tāpat būs jāizskata, un jo vēlāk šo skolas būvniecību uzsāks, jo vairāk šī summa – 2,4 miljoni – pirmajai kārtai pārvērtīsies par krietni lielāku summu, kā zina visi tie, kas atliek būvniecības sākšanu.
Tā ka es aicinu valdību ieklausīties. Jo, protams, ka koalīcija bez valdības ziņas neko neizlems, bet priekšlikums ir pilnīgi atbilstošs gan izglītības sistēmas sakārtošanai, gan arī Latvijas novadu attīstībai, tajā skaitā pašas valdības apstiprinātajai 102 novadu programmai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, tad lūdzu deputātus balsot par 36. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – nav, atturas – 61. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
37.priekšlikums. Deputāti Urbanovičs un Agešins. Arī ierosina piešķirt līdzekļus Cesvaines vidusskolas celtniecībai, norādot vienīgi citu līdzekļu avotu. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 6, atturas – 57. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
38.priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs turpinām tālāk sēdi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu turpināt Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu līdz pilnīgai jautājumu izskatīšanai.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nē. Ja nav iebildumu, tad turpinām sēdi.
Tad atklājam debates par 38. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Man, protams, ir ļoti žēl, ka jūs neatbalstījāt 1500 latu, niecīgu naudiņu Balvu pagastā paredzētajam nacionālo partizānu piemiņai veltītajam piemineklim.
Bet interesanti ir argumenti. Šadurska kungs, kuru es ļoti cienu un mēs allaž viens otru esam sapratuši un atbalstījuši, atrodoties opozīcijā, bet pēkšņi viņš ir nokļuvis pozīcijā, un es esmu opozīcijā, un bilde ir krasi mainījusies, absolūti, un viņa dziesma ir pretdziesma. Tikai tāpēc, ka mēs nesēžam ar Šadurska kungu vienos ratos. Lai gan mēs, tēvzemieši, jūsu ratus stumjam, atbalstot tad, kad jūs veidojāt valdību, arī tagad, kad nodevām komisijām šo budžetu, un arī pirmajā lasījumā atbalstījām. Bet redziet, mums nav taisnība tikai tāpēc un mūsu priekšlikumi ir slikti tikai tāpēc, ka mēs esam opozīcijā.
Nu paklausieties! Tādus argumentus likt lietā un vēl par tiem nākt šurp un runāt, nu tas nu tā... Vērtējiet paši! Jo mēs jau neesam pērkami ne par mazu naudu, “tēvzemieši”, es domāju, ne par mazu, ne par lielu naudu. Neesam! Nu neesam un nebūsim! Un tāpēc jau mēs negājām iekšā... nebūtu gājuši iekšā, vai ne, ka jūs tagad būsiet labdabīgi un mūsu priekšlikumus atbalstīsiet. Tā nav... nu tā nav.
Un man nepatīk, patiešām mani skumdina pārvērtības no jums, Šadurska kungs, kuru es aizvien cienu un vēl cienīšu. Es domāju, ka jūs pārdomāsiet savu attieksmi.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Gribot negribot ir jārunā par vēsturi – tuvāku un tālāku. Un tāpēc šoreiz parunāsim par to, kas ir noticis Mores pagastā, ar ko ir saistīts arī mūsu priekšlikums. Šeit viens izteicās par tādu “brūno mēri”. Es gribētu atgādināt, ka bez “brūnā mēra” bija arī “sarkanais mēris”, un bija tie, kas dauzīja to “sarkano mēri” un pietiekami sekmīgi. Un tas notika arī pie Mores 1944.gada septembrī, kad latviešu leģionāri cīnījās pret desmitkārtīgu sarkanarmiešu pārspēku, kur sarkanarmiešiem vēl nāca palīgā neskaitāms daudzums tanku. Un vairākas dienas risinājās Mores kaujas, kuru rezultātā sarkanarmieši netika cauri, un varēja cilvēki, kas vēlējās, bēgt uz rietumpusi, izmantot šo te Latvijas leģionāru varonību. Starp tādiem bija arī mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas radi un draugi.
Un katru gadu septembrī Mores pagastā ierodas tie cilvēki, kas atceras šīs kaujas, ierodas šo kauju dalībnieki, it īpaši leitnants Kovtuņenko, kurš ir arī sarakstījis grāmatu par šīm kaujām. Un pulcējas šie cilvēki gan Mores pagasta centrā, gan pie Roznēnu ozola. Un tur ir apglabāti kritušie leģionāri – nedaudz zem 200 –, un tur ir daži tūkstoši sarkanarmiešu, kurus nu varēja no tiem grāvjiem izvilkt ārā, apglabāti divās vietās.
Un pēdējos gadus vienmēr no valsts budžeta mēs esam atraduši līdzekļus, kā balstīt Mori, kā balstīt Mores pagasta kaujas piemiņas parka labiekārtošanas darbus.
Šeit jau izskanēja solījumi, ka ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmo finansējumu varēšot izmantot šo līdzekļu iegūšanai. Lai nu Dievs dod! Mēs katrā ziņā izsakām savas rūpes par šo jautājumu, uzsverot to, ka visus pēdējos gadus tieši no valsts budžeta, tieši balsojot plenārsēdes laikā, šādi līdzekļi tika piešķirti. Un, vienalga, vai cilvēki bija pozīcijā vai opozīcijā, tie, kas cienīja latviešu leģionārus – Mores kauju varoņus, viņi balsoja “par” šo līdzekļu piešķiršanu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Jāsaka, ka, tiklīdz mūsu saruna aiziet par šīm tēmām, mēs laikam nespējam tā mierīgi, ar vēsu prātu par tām runāt. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim atrast sevī spēkus, lai par tām runātu tā, kā tas pienākas, – par karavīriem, par karavīru cieņas uzturēšanu un to goda atdošanu viņiem, kuru viņi nopelnījuši, cīnoties par tiem uzdevumiem, kas viņiem ir uzlikti.
Bet tagad par Mori, par kolēģu “tēvzemiešu” priekšlikumu. Un ne tikai par Mori, bet arī par 40.priekšlikumu, kas saistās ar Lestenes Brāļu kapiem.
Frakcijā – Tautas partijas frakcijā – mēs šīs lietas pārrunājām kā iepriekš, tā arī šodien, un tie līdzekļi, kuri ir deputātu rīcībā, lai atrisinātu dažādus projektus, kuri pašreiz nav iekļauti budžetā, mēs to noteikti darīsim un atbalstīsim, un sakārtosim tos jautājumus, kas ir saistīti ar mūsu karavīru piemiņas iemūžināšanu un piemiņas vietu sakārtošanu. Bet domāsim nākotnē par visiem karavīriem.
Un to es gribu lūgt jums visiem, bet nemaisīt šeit iekšā ne brūnu, ne sarkanu mēri, jo karavīri ir pelnījuši to, lai viņus atcerētos.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 38. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 4, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
39.priekšlikums – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Atbildīgā komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Tagad jūs saprotat, ka katrai Latvijas tautas daļai ir savas militārās kapsētas. Vai ne? “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nebalso par sarkanarmiešu kapsētu Dagdā, un mēs nebalsojam “pret”, mēs vienkārši atturamies, teiksim, Mores jautājumā, tāpēc ka mēs ticam, ka cilvēki, kas karoja tolaik, viņi nebija Latvijas kareivji. Viņi bija Vērmahta kareivji.
Bet šoreiz es gribētu runāt par Klapkalnciemu. Klapkalnciems ir ne tikai Kalvīša kunga dzimtas ligzda, kur viņš dzīvo. Klapkalnciems bija pirmā vieta Baltijas jūras piekrastē, kur Sarkanā armija ieņēma jūrmalu, un tur mūsu tankisti simboliski iedzēra no Baltijas jūras šo ūdeni.
Un tagad, Ziemassvētku priekšvakarā, es gribu, lai jūs nobalsotu par to, lai katrai zaldātu šķirai – gan Sarkanās armijas, gan Vērmahta, gan Latvijas armijas cilvēkiem – šeit, Latvijā, būtu sava kapsēta un lai tā būtu apkopta un ļoti labā stāvoklī!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Daži vārdi par to Baltijas jūras ūdens dzeršanu.
Laikam, dzerot to ūdeni, daudziem vēderi gan sabojājās. Jo es gribētu atgādināt, kāda tā vēsture bija. Tanki tika gan līdz Baltijas jūrai, bet kas pēc tam notika? Ko? Jūs to gan negribat šeit stāstīt. Tos tankus aiztrieca atpakaļ! Daži tanki palika tur, un aptuveni 200 ūdensdzērāju arī tur palika Klapkalnciema kapos. Ne jau velti jūs šodien par šiem kapiem runājat.
Tā ka, redziet, te jau ir tā lieta, ko nozīmē godīga un ko nozīme negodīga attieksme pret vēsturi. Mēs nenoliedzam uzvaras vai zaudējumus, izņemot vienu valsti pasaulē, kas tiešām vienmēr ir rūpīgi slēpusi visus savus zaudējumus, visus savus bojāgājušos un tikai ārkārtīgu piespiedu apstākļu gadījumā ir kaut ko par to runājusi.
Es atkārtoju vēlreiz: šeit nav runa par karavīriem! Neviens te neko negrib teikt sliktu ne par vienu karavīru kā tādu. Runa ir par politisko spēku, kas šos karavīrus trieca bez sagatavošanās, bez jebkādiem priekšdarbiem. Trieca vienkārši uz priekšu. Un viss! Tā ir vienīgā valsts pasaulē – tā ir PSRS, kas nekad nav rūpējusies par saviem karavīriem. Tieši tāpēc šie karavīri ir izsvaidīti pa visu Eiropu. Nekādas rūpes nekad nav izrādītas par varoņiem. Bet, protams, tad, kad ir svinības, tad jau nu gan uztaisa pavisam kaut ko citu. Vienu pompozu Uzvaras svētku pieminēšanu, kādu taisās rīkot arī nākamajā gadā Maskavā. Tas man atgādina to pašu olimpisko spēļu priekšdarbus, kur bija paredzēti zirgi, krievu trijjūgs. Tikai tad, kad zirgi sāka uzvesties tā, kā daba viņiem lika, tad svētku vadītāja atcerējās, kas ir zirgs un kas ir tehnika. Tā ka redziet, šeit jau ir par to runa!
Savā laikā deputāts Cilevičs un vēl daži nobalsoja par līdzekļu piešķiršanu Lestenes brāļu kapiem. Tas bija vēsturisks balsojums! Lūk! Un toreiz runa bija tāda. Visi karavīri ir vienādi, lai visiem tiek! Nu šodien acīmredzot sākas šo jautājumu politizācija. Mēs neesam pret līdzekļu piešķiršanu nevienu karavīru kapu kopšanai. Tikai ir visvisādas organizācijas – krievu brālības, skolēnu aizstāvības un vēl daudzas citas, draudzības un brālības ar Krieviju. Cik jūs esat paši strādājuši pie šo kapu kopšanas? Cik jūs tur vispār esat bijuši? Es Klapkalnciemā atceros tanku, kas bija izkrāsots visdažādākajās varavīksnes krāsās, un uz šī tanka bija uzrakstīts “circenis”. Un tagad tas tanks vispār vairs tur neatrodas Klapkalnciemā.
Tā ka, ja jau jūs gribat godīgi runāt par pagātni, godīgi runāt par kaujām, kritušie bija abās pusēs. To taču neviens nenoliedz! Bet jūsu reportāžas no šīm sēdēm ir tādas, kas ir vienā virzienā vērstas. Tad par kādu godīgumu te var būt runa? Par ko mēs te varam strīdēties? Jums ir jūsu patiesība, un jūs gribat uzspiest savu patiesību. Jūs gribat viltot vēsturi, jūs gribat aizmirst to, ka PSRS ir palīdzējusi fašistiskajai Vācijai, lai viņa varētu karot Otrā pasaules kara laikā. Jūs to visu gribat aizmirst, it kā tā visa nebūtu bijis!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu tuvāk priekšlikumam!
J.Dobelis.
Tur ir tā nelaime! Priekšlikums ir tiešs, un runa ir tieši par to. Runa ir par karavīru kapiem. Un lūdzu atcerēties to! Tā kā ūdeni jūs varat dzert, cik jūs gribat, bet tikai ar prātu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu tagad atgādināt, ka mēs runājam par budžetu, nevis par vēsturi, nevis par Otro pasaules karu. Un patiešām ar nožēlu jākonstatē, ka daži kolēģi izmanto jebkuru iespēju, lai paustu savu politisko nostāju. Ļoti prasmīgi piedēvē citiem savus grēkus. Jā, patiešām, Dobeļa kungs, ja jums visi kritušie karavīri ir vienādi, ja jūs patiešām negribat glorificēt tos, kas karoja zem Hitlera karogiem, bet jums rūp visu cilvēku liktenis, visu kritušo atmiņa, jums vienkārši jānobalso par šo priekšlikumu. Un es sapratu jūsu uzstāšanās patosu. Tieši tādā veidā jūs faktiski aicinājāt atbalstīt šo priekšlikumu. Un es gaidu no jums, ka jūs būsiet godīgs un jūsu vārdi sakritīs ar jūsu darbiem, un ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Lieta ir ne tikai par to, vai Saeima piešķir naudu latviešu pašvaldībai kapsētas, teiksim, sakopšanai, bet runa ir par Otrā pasaules kara novērtēšanu. Tagad jūs gribat izsvītrot ārā visu krievu zaldātu kara notikumus, kas bija Latvijā, un līdz ar to mūsu mācību grāmatās būs tas, ka ASV vinnēja šo karu. Ja jūs, Dobeļa kungs, esat latviešu nacionālists, jums tomēr vajadzētu zināt, ka šajā frontē ASV nav karojusi. Bet teiksim tā, aģentūra “Tēvijas sargs” nodarbojas ar ASV un šīs valsts sabiedrotajiem... ar propagandu Irākā un tā tālāk, un tā joprojām. Ja jūs izlasītu šo žurnālu, jūs tur varat uzzināt daudz ko interesantu par Irāku, cik tā ir brīnumu zeme, cik daudz tur ir latviešu karavīru un tā tālāk, un tā joprojām. Bet es pats biju Klapkalnciemā. Es tur nodarbojos ar remontu kopā ar saviem kolēģiem no frakcijas PCTVL. Un es jums prasu nenodarboties ar cinismu. Un jūs zināt, ka tolaik bija daudz kritušo – 200 cilvēku, daudz tanku bija iznīcināti, bet uzvara bija mūsu un būs arī.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams. Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 39.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 24, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
40. priekšlikums – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Atbildīgā komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis. Cienījamie kolēģi deputāti! Lūdzu runājiet par konkrēto priekšlikumu.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Bet tad arī citiem ir jāsaņem aizrādījums... Nu... nu...
Cienītie kolēģi! Ir Latvijā, Rīgā, Brāļu kapi, kuros atdusas latviešu karavīri, brīvības cīņu dalībnieki un Pirmā pasaules kara dalībnieki. Un ilgus gadus, kā jūs zināt, latviešu karavīri, kas krita Otrajā pasaules karā, gulēja kur nu kurais, lielākoties šīs kapu vietas bija nolīdzinātas ar zemi.
Un pirms vairākiem gadiem netālu no Lestenes baznīcas, klajā laukā, sākās Lestenes piemiņas vietas apgūšana. Un katru gadu... katru gadu Latvijas Republikas Saeima nav kautrējusies no sava budžeta oficiāli piešķirt naudu Lestenes Brāļu kapu izbūvei. Protams, bez latviešu atbalsta no visas pasaules diez vai mēs tik tālu būtu tikuši, cik esam tikuši šodien.
Neapšaubāmi, “Daugavas vanagu” materiālais atbalsts nospēlēja galveno lomu, taču arī nauda, kas ir nākusi no valsts budžeta, ir bijusi ļoti noderīga Lestenes Brāļu kapu izbūves darbu turpināšanai.
Un nekad nav bijis atkal īpaši jāstrīdas šeit par to, un parasti nav bijušas nekādas debates par šīs naudas piešķiršanu Lestenes Brāļu kapiem. Kāpēc taisni šogad mēs esam atkal iesēdušies un solām, ka kaut kad kaut kas būs? Vai tiešām mēs nevarējām uzreiz šo naudu piešķirt? Nauda ir piešķirta oficiāli Lestenes pagasta padomei. Pagasta vadītāja ilgus gadus ir rīkojusies kopīgi ar Kurzemes Brāļu kapu vadību, izbūves vadību, un ir apspriedusi šos jautājumus. Tagad mēs solām, ka no tā pusotra miljona būs. Nu Dievs dod! Atkal man ir jāsaka.
Bet nu jau es esmu ceturto reizi tribīnē un mēģinu atgādināt un mēģinu cīnīties, lai neizlaistu no uzmanības. Labi, šeit bija solījums, ka šī uzmanība tiks pievērsta Lestenes kapu izbūvei. Pieņemsim! Bet budžetu sāk apgūt gada sākumā. Ja mēs tagad atliekam to pusotra miljona sadalīšanu, kad tas notiks? Kā var plānot darbu tie cilvēki, kas ir saistīti ar šo kapu izbūvi? Es esmu vienkārši nolēmis pievērst tam uzmanību. Vairāk neko citu!
Un jūs, kolēģi kreisajā pusē, varat nesatraukties. Jūs cīnāties par savām idejām, es cīnos par savu ideju! Jums tas ir vienreiz jāsaprot. Un nekad citādi šeit nebūs, jo jūsu domāšana ir diemžēl saistīta ar krievisko domāšanu, impērisko domāšanu, un tas ir jāsaprot.
Tieši tāpēc šeit ir jāatgādina par to, kas ir noticis patiesībā, kā tas ir noticis. Desmitiem gadu Latvijā par to runāja tikai kaut kur ārpus oficiālām aprindām.
Tā ka es aicinātu... varbūt kāds var mani pārliecināt, ka tiešām nauda Lestenes Brāļu kapu izbūves darbu turpināšanai būs, tā būs savlaicīgi, jo, kā jūs saprotat, darbi ir jāplāno savlaicīgi, un nevar šo darbu turpināšanu saistīt ar kaut ko steidzamu.
Un pēdējais. Manā domāšanā paliks uz mūžiem šo Brāļu kapu izbūves iniciatora Nikolaja Romanovska vārds, un es ne vienu reizi vien šeit no tribīnes atgādināšu šo cilvēku, pateicoties kuram tiešām Latvijā tik daudz varam šodien domāt par latviešu leģionāru cīņām.
Tā kā mans ierosinājums, draudzīgs ierosinājums valdībai: ņemt vērā mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par 40. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 9, atturas – 56. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
Arī 41. – deputāta Gulbja priekšlikums – ir saistīts arī ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmā finansējuma pārskatīšanu. Mana rīcībā ir informācija, ka valdība šo lēmumu pieņems janvāra mēneša laikā. To es gribu teikt arī Dobeļa kungam. Un es domāju, ka klātesošie deputāti... Nu nemānīsim viens otru! Mēs ļoti labi saprotam, ka šis lēmums ir tāpēc, ka budžets ir jāpieņem pietiekami ātri, ir vairākas svarīgas programmas, kurām ir no svara sākties no 1.janvāra, un tieši tāpēc šādā formā tiek piedāvāts. Aicinu tiešām debatēt pēc būtības, un lai mums labi sokas!
Sēdes vadītāja.
Pret 41.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
41.priekšlikumu tātad komisija neatbalstīja.
42. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, arī piedāvā to pašu finanšu avotu. Atbildīgā komisija arī neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – nav, atturas – 61. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
43. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie deputāti! Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ilgtermiņa skatījumā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās no 2,3 līdz 1,8 miljoniem. Lielā mērā tas ir saistīts ar zemo dzimstības līmeni. Rezultātā objektīvā situācija skolās ir tāda, ka daudzās klasēs skolēnu skaits nepārsniedz 26 skolēnus. Tas ir minimālais un padomju laikos noteiktais minimums, pie kura klase var tikt dalīta divās grupās efektīvai valodas apguvei. Visiem ir zināms, ka, jo mazāka ir skolēnu grupa, jo efektīvāka ir valodas apguve šajā grupā. Pirmkārt, skolēnu latviešu valodas zināšanu līmenis stipri atšķiras, kas kavē efektīvu latviešu valodas apguvi; otrkārt, bērni prasa papildu uzmanību no pasniedzēju puses. Un 26 cilvēku klase jau ir par lielu, lai pasniedzēji varētu pievērst pietiekamu uzmanību katram skolēnam.
Pašreiz viena no nopietnām problēmām mazākumtautību skolās ir tieši latviešu valoda. Un situāciju vēl vairāk pasliktina manis iepriekšminētais minimums – 26 skolēni –, pie kura klase var tikt dalīta divās grupās.
Ar šo problēmu saistīts frakcijas PCTVL priekšlikums. Par cik viens no galvenajiem izglītības reformas mērķiem bija tieši vēlme uzlabot latviešu valodas zināšanas mazākumtautību skolēniem, tad es domāju, ka jūs, visi deputāti, konsekventi atbalstīsiet arī šo budžeta grozījumu, kas ir tieši vērsts uz valsts valodas zināšanu uzlabošanu. Papildu finansējums dotu iespēju sadalīt klasi divās grupās arī tad, ja skolēnu skaits klasē būs mazāks par 26 skolēniem. Te es gribu atzīmēt, ka frakcijas iesniegtais priekšlikums attiecas tikai uz klašu dalīšanu latviešu valodas apguvei.
Paldies! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 43. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 5, atturas – 56. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
Un pēdējais – 44.priekšlikums – ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kura vērtība ir ne vairāk, ne mazāk kā 20 miljoni. Un atbildīgā komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Frakcija PCTVL vienīgā piedāvā nākamā gada budžetā izdalīt naudu denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. Mēs piedāvājam izdalīt nākamā gada budžetā 20 miljonus. Mūsuprāt, šī summa būtu pietiekama, lai atrisinātu principā šo problēmu, un palīdzētu gan denacionalizēto namu īrniekiem, gan denacionalizēto namu īpašniekiem, jo, ja mēs izdalīsim 20 miljonus pārcelšanās pabalstiem, tas nozīmē, ka pašvaldība varēs izdarīt to pašu un izdalīt tādu pašu summu. Un līdz ar to šī problēma būs atrisināta, un apmierinātas būs abas puses.
Es gribu vērsties pie divām lielākajām frakcijām. Tautas partija ļoti cītīgi lobē namīpašnieku intereses un balsoja par īres griestu atbrīvošanu. Bet, godātie kolēģi, ja mēs izdalīsim šo naudu, mēs palīdzēsim arī namīpašniekiem. Kāpēc jūs neizdalījāt, kāpēc jūs šo naudu neparedzējāt nākamā gada budžetā? Kāpēc mēs nepalīdzam namīpašniekiem?
Godātie kolēģi no “Jaunā laika”! Pirms mēneša jūs cītīgi aizstāvējāt arī manu priekšlikumu par to, ka nākamā 2005.gadā ir jāizdala nauda šo programmu finansēšanai. Bet diemžēl šajā likumprojektā es nevienu santīmu šim mērķim neredzu.
Protams, ka tur var būt divi iemesli: pirmais iemesls varētu būt, ka jūs aizmirsāt par tiem cilvēkiem. Var būt otrs paskaidrojums. Varbūt jūs atrodaties tādā stāvoklī šajā valdībā, ka jūs vienkārši nevarat neko panākt. Un, protams, ka mēs varam, kā apsolīja finanšu ministrs, grozīt nākamā gada budžetu martā vai jūnijā, kad būs kārtējie grozījumi. Bet es šaubos, ka šī summa tiks atrasta. Es stipri šaubos!
Un gribētu cerēt, ka tomēr mēs sāksim risināt problēmas, nevis šīs problēmas atlikt. Atlikt kārtējo reizi! Šodien mēs arī izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Un es ceru, ka mēs pagarināsim īres griestus.
Bet, godātie kolēģi! Tas neatrisinās problēmu! Mēs tikai atliekam šīs problēmas risināšanu. Bet kur ir nauda?
Ceru uz jūsu atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 44.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 19, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
Tā kā ir izskatīti visi priekšlikumi, tad aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2005.gadam” kopumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 19, neviens deputāts neatturas. Likums “Par valsts budžetu 2005.gadam” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Šodien dzimšanas dienā es vēlētos sveikt mūsu visu vārdā mūsu kolēģi Sarmīti Ķikusti! (Aplausi.)
Un kopīgi ar svarīgā likumprojekta “Par valsts budžeta 2005.gadam” pieņemšanu es vēlētos sveikt apaļā jubilejā arī mūsu cienījamo kolēģi Jevgeniju Stalidzāni! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu... Vai! Reģistrācijas režīmu! Es atvainojos.
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu deputātiem, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu – sasaukt otru ārkārtas sēdi šodien, 20.decembrī, kurā mēs darba kārtībā skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Sēde tiek sasaukta 30 minūtes pēc tam, kad ir beigusies pirmā ārkārtas sēde. Tātad pulksten 18.00 es gaidu deputātus atkal zālē uz otru ārkārtas sēdi.
Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi! Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēde pēc 10 minūtēm notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūgums pēc 10 minūtēm!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt reģistrācijas rezultātus!
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Emsis, Artis Pabriks, Māra
Ceriņa... (Starpsaucieni: “Ir!”), Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Liene Liepiņa, Ināra Ostrovska... (Starpsaucieni: “Ir!”), Krišjānis
Peters, Jānis Straume, Ēriks Zunda. Paldies.