Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2004. gada 22. decembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2004.gada 22.decembrī plkst.17.00:

1. Deputātu J.Urbanoviča, A.Klementjeva, I.Ribakova, V.Orlova un V.Agešina jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (Jautājumu reģistra nr.47)
“Par ministra attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, N.Kabanova, A.Aleksejeva, A.Tolmačova un V.Buzajeva jautājums Ministru prezidentam I.Emsim (Jautājumu reģistra nr.48) “Par Ministru kabineta š.g. 16.novembra lēmumu svītrot no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdes locekli Juriju Petropavlovski”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.3426)

3. Deputātu A.Golubova, M.Bekasova, I.Solovjova, S.Fjodorova un O.Deņisova jautājums zemkopības ministram M.Rozem (Jautājumu reģistra nr.50) “Par Latvijas zvejnieku problēmām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu A.Golubova, S.Fjodorova, M.Bekasova, O.Deņisova un I.Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (Jautājumu reģistra nr.51) “Par Izglītības likuma praktisko realizāciju mazākumtautību skolās”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

5. Deputātu A.Golubova, S.Fjodorova, M.Bekasova, O.Deņisova un I.Solovjova jautājums veselības ministram G.Bērziņam (Jautājumu reģistra nr.52) “Par Satversmē garantētā medicīniskās palīdzības minimuma īstenošanu” (pilns jautājuma teksts pielikumā).

6. Deputātu J.Urbanoviča, A.Klementjeva, I.Ribakova, V.Agešina un A.Vidavska jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (Jautājumu reģistra nr.53)
“Par pasu izsniegšanas termiņiem personām, kuras ieguvušas Latvijas Republikas pilsonību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

7. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, N.Kabanova, A.Aleksejeva, A.Tolmačova un V.Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (Jautājumu reģistra nr.54)
“Par mazākumtautību skolu audzēkņu konkurētspēju, iestājoties Latvijas augstskolās”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2004.gada 20.decembrī

Pielikums

Par ministra attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem

God.A.Pabrika kungs!

Jūs savā intervijā LNT raidījumam “Nedēļa” š.g. 14.novembrī paudāt vairākas oriģinālas idejas un lietojāt terminus, kuri nav atrodami Latvijā spēkā esošajā Satversmē un likumos. Tā, piemēram, Jūs apgalvojāt, ka Latvijas varas iestādes “atšķirībā no daudzām Eiropas Savienības valstīm attiecina mazākumtautību tiesību vairumu – sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības arī uz padomju laika 1. un 2.paaudzes imigrantiem”. Jūs apgalvojāt arī to, ka Latvija jau tagad par 99% izpilda Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas prasības, bet neattiecina šo konvenciju uz “imigrantiem” un ka pēc konvencijas ratifikācijas nekas nemainīsies. Jūs stingri “t.s. krievvalodīgos” (Jūsu apzīmējums) sadalāt “minoritātēs” un “imigrantos”.
Jūsu paustais viedoklis un lietotā terminoloģija rosina vairākus jautājumus, jo, kā zināms, Ministru kabinetam un Jums kā šī kabineta loceklim būtu jādarbojas saskaņā ar Latvijas likumiem.
1. No kura Latvijas likuma ir aizgūts Jūsu intervijā lietotais termins “padomju laika 1. un 2.paaudzes imigranti”? Kuras Latvijas iedzīvotāju grupas Jūs iekļaujat šajā apzīmējumā?
2. Kurš Latvijas likums nosaka personu sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību atšķirīgu apjomu atkarībā no tā, vai attiecīgā persona ir vai nav imigrants (vēlams norādīt arī attiecīgos Satversmes pantus)?
3. Ja Jūs apgalvojat, ka Latvija jau šobrīd izpilda 99% Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas prasību, tad kuros jautājumos slēpjas šis trūkstošais 1% un vai šo 99% izpildi Jūs attiecināt arī uz pēc Jūsu apzīmējuma “imigrantiem” (uz kuriem, Jūsuprāt, konvencija neattiecas)? Ja neattiecināt, lūdzam norādīt tiesību atšķirības starp šīm Jūsu definētajām grupām – “minoritātēm” un “imigrantiem”?
4. Ja tiks ņemts vērā Jūsu ieteiktais “t.s. krievvalodīgo” sadalījums “minoritātēs” un “imigrantos”, kā jūs domājat atšķirīgi piemērot minētās konvencijas prasības šīm iedzīvotāju grupām (vieniem – piemērot, otriem – nepiemērot)? Vai šis sadalījums tiks fiksēts ar atzīmēm personas dokumentos vai varbūt ar speciālām uzšuvēm uz apģērbiem u.tml.?
5. Vai ar Jūsu cilvēktiesību izpratnes un Latvijas likumu (t.sk. Satversmes) zināšanu līmeni ir iespējams strādāt par ārlietu ministru?

LR 8.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, A.Klementjevs,

 I.Ribakovs, V.Orlovs, V.Agešins

2004.gada 17.novembrī

Par Ministru kabineta š.g. 16.novembra lēmumu svītrot no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdes locekli Juriju Petropavlovski

“Sī gada 16.novembrī Ministru kabinets no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta svītroja apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdes locekli Juriju Petropavlovski. Tas tika izdarīts, neskatoties uz to, ka pret pilsonības piešķiršanu J.Petropavlovskim neiestājās ne Naturalizācijas pārvalde, ne Drošības policija, ne jebkāda cita institūcija. Sakarā ar to lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
1. Kas bija iniciators J.Petropavlovska svītrošanai no naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta?
2. Lūdzam Jūs uzskaitīt tos iemeslus, kuru dēļ Petropavlovskis tika svītrots no saraksta?
3. Sakarā ar to, ka apvienība PCTVL izvirzīja J.Petropavlovski par mēra kandidātu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, vai jūs neuzskatāt, ka viņa svītrošana no naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta (automātiski liedzot viņam iespēju piedalīties vēlēšanās, kurās piedalīsies arī Zaļo un Zemnieku savienība) ir uzskatāma par mēģinājumu atbrīvoties no politiskajiem konkurentiem?
4. Kurš būs atbildīgs gadījumā, ja tiesa atzīs šo lēmumu par nelikumīgu (valstij nāksies maksāt visus ar to saistītos tiesu izdevumus, materiālās kompensācijas u.c.)?
5. Sakarā ar to, ka šādi lēmumi līdz šim vēl netika pieņemti, lūdzam paskaidrot, kāds ir šī Ministru kabineta lēmuma juridiskais raksturs (tas ir administratīvais akts vai nav) un kādā veidā šis lēmums var tikt pārsūdzēts?
6. Kad (konkrēti termiņi) J.Petropavlovskim tiks izsniegts oficiāls lēmums par viņa svītrošanu no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta?

8.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, N.Kabanovs,

 A.Aleksejevs, A.Tolmačovs, V.Buzajevs

2004.gada 25.novembrī

Par Latvijas zvejnieku problēmām

Sakarā ar to, ka frakcija ir saņēmusi atklātu vēstuli no Latvijas Zvejnieku federācijas Liepājas piekrastes zvejnieku apvienības par zvejnieku problēmām, lūdzu atbildēt uz mūsu frakcijas deputātu jautājumiem:

1. Ar ko ir pamatots Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldes rīkojums Nr.133, kas izdots 21.10.2004. “Par mencu zvejas pārtraukšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē”?

2. Kā šī norma ietekmē faktisko iedzīvotāju nodarbinātību piekrastes reģionos?
3. Vai juridiski ir noteikts piekrastes zvejnieku statuss un, ja nav, tad kad tiks noteikts?

Saeimas deputāti: A.Golubovs, M.Bekasovs, I.Solovjovs,

 S.Fjodorovs, O.Deņisovs

2004.gada 8.decembrī

Par Izglītības likuma praktisko realizāciju mazākumtautību skolās

Atbilstoši Izglītības likumam un tā praktiskajai realizācijai mazākumtautību skolās daļa priekšmetu tiek pasniegti valsts valodā. Šajā sakarībā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Vai nacionālo minoritāšu skolās ir pietiekams latviešu valodas skolotāju skaits?
2. Kāda kvalifikācija ir latviešu valodas skolotājiem? Vai viņiem visiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība latviešu valodas specialitātē?
3. Vai pietiekamā daudzumā ir sagatavoti metodiskie materiāli un mācību grāmatas latviešu valodā iepriekš minētajās skolās?

Saeimas deputāti: A.Golubovs, S.Fjodorovs, M.Bekasovs,

O.Deņisovs, I.Solovjovs

2004.gada 9.decembrī

Par Satversmē garantētā medicīniskās palīdzības minimuma īstenošanu

Satversmes 111.pantā ir noteikts: “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.” Kā šī Satversmē ietvertā norma tiek īstenota mūsu valstī, ar šādu jautājumu LSP frakcijas deputāti 2004.gada 28.oktobrī griezās pie toreizējā veselības ministra. Saņēmām formālu atbildi, kas mūs neapmierina. Tādēļ esam spiesti atkārtoti lūgt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kāds medicīnisko pakalpojumu minimums iedzīvotājiem plānots 2005.gadā? Kādi līdzekļi ir jāiedala 2005.gada budžetā, lai nodrošinātu šo minimumu?
2. Kā valstī pēdējo trīs gadu laikā ir mainījies medicīnisko pakalpojumu minimums?

Saeimas deputāti: A.Golubovs, S.Fjodorovs, M.Bekasovs,

O.Deņisovs, I.Solovjovs

2004.gada 9.decembrī

Par pasu izsniegšanas termiņiem personām, kuras ieguvušas
Latvijas Republikas pilsonību

Cien. S.Āboltiņas kundze!

Pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā ir strauji pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā. No 2004.gada rudens naturalizācijas iesniegumu skaits mēnesī regulāri pārsniedz 2000 iesniegumu, bet š.g. novembrī pilsonības pretendentu skaits pieauga par 2440 personām.
Pēc Naturalizācijas pārvaldes prognozēm, 2004.gadā Latvijas Republikas pilsonību iegūs ap 15 000 cilvēku.
Tomēr straujais pilsoņu skaita pieaugums iezīmē arī naturalizācijas procesa “šaurās vietas”.
Tā, pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, ievērojami palielinās termiņš, kurā jaunie pilsoņi pēc naturalizācijas pārbaudījumu nokārtošanas saņem Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Jo īpaši šāda situācija ir vērojama Rīgā, kur jaunie pilsoņi ir spiesti gaidīt pases saņemšanu pat 8–9 mēnešus.
Tādēļ mēs vēlētos saņemt no Jums analīzi, kuros naturalizācijas etapos pēc pārbaudījumu nokārtošanas ir pieauguši dokumentu sagatavošanas termiņi, kādi ir šīs aizkavēšanās cēloņi un kādi pasākumi tiek veikti, lai likvidētu šīs “šaurās vietas”.
1. Vai ir pieauguši termiņi, kādos Naturalizācijas pārvalde sagatavo dokumentus Ministru kabineta rīkojuma projektam par pārbaudījumus nokārtojušo personu uzņemšanu Latvijas Republikas pilsonībā? Ja ir, kādi ir aizkavēšanās cēloņi?
2. Vai ir pieauguši termiņi, kādos likumā noteiktās institūcijas pārbauda naturalizējamo personu sniegtās informācijas patiesumu? Cik procentos gadījumu noteiktais mēneša termiņš atbildes sniegšanai tiek pagarināts līdz 3 mēnešiem dēļ nepieciešamības veikt papildu pārbaudi?
3. Cik ilgā laikā Ministru kabinets izskata Naturalizācijas pārvaldes iesniegtos rīkojumu projektus par uzņemšanu pilsonībā? Vai nav vērojama šī procesa palēnināšanās?
4. Vai nav pieauguši termiņi, kādos pēc MK rīkojuma pieņemšanas pilsonībā uzņemtās personas saņem Latvijas Republikas pilsoņa pasi? Ja ir, norādīt šo termiņu pieauguma cēloņus.
5. Kādus pasākumus Tieslietu ministrija ir veikusi un plāno veikt, lai novērstu nepamatotu aizkavēšanos pasu izsniegšanā personām, kuras nokārtojušas naturalizācijas pārbaudes?

8.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, A.Klementjevs, I.Ribakovs,
V.Agešins, A.Vidavskis

2004.gada 14.decembrī

Par mazākumtautību skolu audzēkņu konkurētspēju,
iestājoties Latvijas augstskolās

Viens no svarīgākajiem argumentiem, kurš tika minēts, pārejot uz valsts valodu kā apmācības valodu valsts un pašvaldību vidējās izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, bija izglītības turpināšana valsts finansētajās augstākās izglītības iestādēs, kur izglītības ieguves valoda ir valsts valoda.
Konkrēti oficiālajā materiālā “Izglītības un zinātnes ministrijas informācija par mazākumtautību izglītības aktualitātēm”(http://www.izm.gov.lv/default.aspx?tablD=7&lang+1&id=409) tiek apgalvots sekojošais: “Kopš 1999.gada 1.septembra augstākās izglītības ieguve valsts augstākajās izglītības iestādēs ir valsts valodā. Tādējādi ir pamatota rīcība mazākumtautību 10.klases skolēniem nodrošināt iespēju daļu mācību priekšmetu apgūt valsts valodā. Tas garantē vidusskolas absolventam veiksmīgas turpmākās izglītības ieguves iespējas Latvijā.”
Šāda argumentācija, pamatojot pāreju uz valsts valodu kā apmācības valodu, skanēja arī no dažāda ranga amatpersonām. Tajā pašā laikā nepastāv oficiāla statistika, kura apliecinātu mazākumtautību skolu absolventu zemo konkurētspēju salīdzinājumā ar latviešu skolu absolventiem, iestājoties valsts finansētajās augstākās izglītības iestādēs.
Sakarā ar iepriekšminēto lūdzu Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Vai Jūs varat uzrādīt salīdzinošus datus par latviešu un mazākumtautību skolu absolventu rezultātiem iestāšanās eksāmenos valsts finansētajās augstākās izglītības iestādēs, kas varētu apstiprināt vai apgāzt minēto secinājumu par mazākumtautību skolu absolventu zemo konkurētspēju, tajā skaitā pirms un pēc 1999.gada 1.septembra?
2. Uzrādiet augstākās izglītības iestāžu studentu – mazākumtautību un latviešu skolu absolventu – skaitliskās attiecības dinamiku laika posmā no 1999.gada 1.septembra līdz 2004.gadam?
3.Kādai, Jūsuprāt, jābūt valodu lietošanas proporcijai vidusskolās un pamatskolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, lai pilnībā novērstu šo skolu absolventu zemo konkurētspēju, iestājoties augstākās izglītības iestādēs?

8.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, N.Kabanovs,
A.Aleksejevs, A.Tolmačovs, V.Buzajevs

2004.gada 15.decembrī