Latviešu dziesma Krievzemē

Pa ceļam pie savas māmuļas Kolkā Ziemsvētku priekšvakarā “LV” redakcijā ciemojās Maskavas Latviešu kultūras biedrības kora “Tālava” mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente Tamāra Semičeva.

Vologdas klosteris Foto: Ilze Rugule

Viņa atnāca, lai dalītos priekā par kora rosīgo koncertdarbību un līdzdalību starptautiskajā mūzikas festivālā Vologdā. Tā ir pazīstamā krievu komponista Valērija Gavriļina (1939–1999) dzimtā pilsēta, un tradicionālais festivāls, kas risinājies no septembra līdz decembrim, ticis veltīts komponista 65.dzimšanas dienai.
Tamāra Semičeva: – Esam dziedājuši Maskavas prestižākajās koncertzālēs, arī Gņesinu Mūzikas akadēmijā un Tretjakova galerijā, bet ielūgums uz Valērija Gavriļina festivālu mums sagādāja sevišķu prieku. Viņš cilvēka balsi uzskatīja par pašu jūtīgāko, pašu maigāko un reizē pašu spēcīgāko instrumentu un kori uztvēra kā vienotu organismu, garīgi stipru personību. Latvijā labi pazīstams viņa balets “Aņuta” un arī daudzas kora kompozīcijas. Mēs dziedājām trīs dziesmas no vokāli instrumentālā cikla “Zeme” un divas no brīnišķīgā cikla “Perezvoni”, ko varētu tulkot kā “Zvanu sasaukšanās” vai “Zvanu mūzika”.
Kā vienmēr, liela programmas daļa bija atvēlēta latviešu klasikai, mūsdienu komponistu jaunradei un tautasdziesmām. Dziedājām Jāzepa Vītola kantāti “Saule austrumos”, Pētera Vaska dziesmu “Savā tautā” un Georga Pelēča garīgo mūziku, kā arī latviešu tautasdziesmas Jāņa Kalniņa, Imanta Ramiņa, Helmera Pavasara, Jēkaba Graubiņa, Anitas Kuprisas un Selgas Mences apdarē. Un, kā allaž, pirmajā koncerta daļā bijām ģērbušies savos koncerttērpos, otrajā – Rīgā darinātajos latviešu tautastērpos. Tikām uzņemti ļoti atsaucīgi. Tā mums ir liela atzinība, jo bija ar ko salīdzināt. Festivālā, kas iemanto ar katru gadu lielāku popularitāti, uzstājās Pētera Čaikovska Lielais simfoniskais orķestris, pazīstami Sanktpēterburgas filharmonijas un operas solisti.
“Tālavas” koncerts noticis apgabala bibliotēkas zālē, kur prasmīgas rokas bija izveidojušas ziedu kompozīciju Latvijas karoga krāsās. Klausītāju iejūtīgā mūzikas uztvere ļāvusi koristiem atraisīties, pilnīgi nodoties muzicēšanas priekam. Savukārt baltā, klusā ziemeļu daba palīdzējusi dziļāk izprast Valērija Gavriļina mūziku. Komponists ne vienu reizi vien sacījis, ka piederību savai tautai viņš vistiešāk izjutis dzimtajā pusē.

Lappusi sagatavojusi

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv

Uzziņai:

Maskavas Latviešu kultūras biedrības koris “Tālava” tika izveidots 1993.gadā. Patlaban tajā ir 40 dziedātāju. Mākslinieciskā vadītāja Tamāra Semičeva beigusi Sanktpēterburgas konservatoriju. Kormeistars Ziedonis Graudiņš ir Maskavas konservatorijas absolvents, koncertmeistare Ņina Šubina – Gņesinu Mūzikas akadēmijas absolvente. Kopš 1997.gada “Tālava” ik gadus koncertē Latvijā un ir piedalījusies visos Vispārējos dziesmu svētkos, kā arī Ziemeļu un Baltijas valstu festivālos Zviedrijā, Norvēģijā un Lietuvā. 1999.gadā “Tālava” kļuva par Maskavas festivāla “Koru pavasaris” diplomandi.