Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nodokļu sistēma un tautsaimniecības attīstība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2004., Nr. 208 https://www.vestnesis.lv/ta/id/98605

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

2004.gada virsotnes zinātnē Latvijā

Vēl šajā numurā

28.12.2004., Nr. 208

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nodokļu sistēma un tautsaimniecības attīstība

DAINA ROBEŽNIECE, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

ROBEZNIECE.PNG (118406 bytes)
Daina Robežniece
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Uzņēmējus var atbalstīt dažādi

– Izvērtējot pašreizējo nodokļu atvieglojumu sistēmu, Finanšu ministrijas (FM) speciālisti nākuši pie secinājuma, ka tajā nepieciešami grozījumi. Kādi varētu būt šie grozījumi?

– Jau ilgstoši, pārsvarā gan presē, notiek diskusijas par to, ka vajadzētu vēl vairāk samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi, lai gan Latvijā šobrīd ir spēkā 15% likme un Latvija, tāpat kā Lietuva, kur ir tāda pati UIN likme, ir otrajā vietā Eiropā aiz Īrijas, kur ir spēkā 12,5% likme. Tomēr, neraugoties uz šo visai zemo UIN likmi, pastāv viedoklis, ka mūsu valstī varētu šo likmi vēl samazināt, vismaz līdz tādam līmenim kā Īrijā.
Šajā sakarā ir izskanējuši iebildumi, ka FM vēlas atbalstīt tikai lielos uzņēmumus, nosakot tiem nodokļa atlaidi 40% apmērā par investīcijām, kas pārsniedz 10 miljonus latu. Taču ministrijas speciālisti konstatējuši: ja ļautu visiem samazināt apliekamo ienākumu vai aprēķināto nodokli par lielumu, kas saistīts ar ieguldījumiem pamatlīdzekļos, galarezultātā UIN samazinājums varētu būt tāds, ka vairs netiktu segtas administratīvās izmaksas. Šobrīd UIN ieņēmumu rādītājs ir ievērojami labāks nekā pirms gada vai diviem. Bet tas zināmā mērā izskaidrojams ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, kas vērojams jau divus trīs gadus. Taču īstas pārliecības, ka šī tendence būs stabila un ilgstoša, pašlaik vēl nav.
Iespēja piemērot visiem uzņēmumiem UIN atlaidi ir diezgan nosacīta. FM speciālisti pārrunās ar Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ekspertiem, kas pārstāv uzņēmējus, noskaidrojuši, ka patiesībā uzņēmēji nemaz nevēlas 12,5% UIN likmi, tomēr viņi neiebilstu pret atvieglojumiem, ja tiek veiktas investīcijas ražošanā. Tādēļ esam griezušies valdībā ar priekšlikumu kā nākamo valsts atbalsta veidu ļaut izmantot paātrinātās amortizācijas norakstīšanas koeficientus. Tas ļautu pirmajos uzņēmuma darbības gados izmaksās norakstīt daudz vairāk, nekā paredz grāmatvedības noteikumi. Mēs ierosinām palielināt nolietojuma koeficientu, taču tikai attiecībā uz mašīnām un iekārtām. Tas būtu reāls atbalsts ražotājiem, tiem, kas iegulda pamatlīdzekļos un tehnoloģijās. Te koeficients varētu būt 1,5. Tas dotu pozitīvu efektu – kapitālieguldījumus būtu iespējams norakstīt ātrāk un zināmu daļu no to vērtības varētu izslēgt no apliekamā ienākuma, un par to nebūtu jāmaksā ienākuma nodoklis. Respektīvi, koeficients ļautu izmaksās norakstīt vairāk, nekā iekārta izmaksājusi. Šis atvieglojums veicinātu reinvestēšanu uzņēmumos.
Valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi un, cerams, nākamajos likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” grozījumos šīs normas tiks iestrādātas, lai ar 2007.gadu varētu sākt darboties. Tomēr, sniedzot atbalstu, mēs nedrīkstam aizmirst, ka budžetā nepieciešams iekasēt ieņēmumus, jo dažādo vajadzību, kas jāsedz no budžeta, šobrīd ir daudz vairāk nekā iepriekš.

Mazie netiek diskriminēti

– Kādēļ uzņēmumiem netiek pagarināts zaudējumu norakstīšanas periods, kas pašlaik ir pieci gadi?

– FM pagaidām nav ierosinājusi valdībai pagarināt šo periodu fiskālu apsvērumu dēļ. Pagarinot zaudējumu norakstīšanas periodu, budžeta ieņēmumi ar katru gadu aizvien straujāk samazinātos. Dažkārt šie zaudējumi nav nemaz tik pamatoti, un ir diezgan grūti administrēt un kontrolēt, kāpēc uzņēmumam saimnieciskajā darbībā rodas zaudējumi. Saskaņā ar uzņēmējdarbības attīstības teoriju uzņēmumam piecos gados jāspēj stabilizēties tā, lai strādātu ar peļņu.

– Šobrīd pastāv atšķirība starp ienākuma nodokļa likmi kapitālsabiedrībām, kas maksā UIN 15% apmērā, un mazajiem uzņēmējiem, kuru ieņēmumi gadā nepārsniedz 45 tūkstošus latu un kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā. Vai, jūsuprāt, mazie uzņēmēji tādējādi netiek diskriminēti?

– Es domāju, ka viņi netiek diskriminēti kaut vai tāpēc vien, ka viņiem tiek piemērota citāda apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtība. Uzņēmumiem apliekamo ienākumu aprēķina, balstoties uz ieņēmumiem, kas attiecīgajā gadā bija jāsaņem, un izdevumiem, kam šajā pašā gadā bija jānotiek. Savukārt fiziskās personas maksā ienākuma nodokli tikai no summas, kas konkrētajā gadā nopelnīta. Turklāt fiziskām personām ir iespējams piemērot tādu atvieglojumu kā, piemēram, lauksaimniecības produktu ražotājiem, kam ienākumi 3000 latu apmērā vispār netiek aplikti ar nodokli. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, ir ļoti mazs apliekamais ienākums. Apliekamo ienākumu, kas pārsniedz divus tūkstošus latu, gūst tikai apmēram 3% fizisko personu, kas izvērš saimniecisko darbību.

– Uzņēmējdarbības attīstību veicinātu, piemēram, fiksētā ienākuma nodokļa noteikšana mazajiem uzņēmējiem. Cik liela varētu būt fiksētā maksājuma likme, un kad to varētu ieviest?

– Pašlaik ministrijas speciālisti izskata šāda nodokļa ieviešanas iespējas. Tas nozīmētu, ka uzņēmējiem ar ne visai augstiem saimnieciskās darbības rādītājiem tiktu noteikta fiksēta nodokļa summa. FM savos priekšlikumos valdībai lielāku uzmanību pievērsusi tieši fiziskām personām, lai tām atvieglotu vismaz nodokļu nomaksas administratīvo slogu. Turklāt aptaujas rāda, ka uzņēmēji vēlas, lai valstī tiktu ieviesta stabila, ilgstoša nodokļu sistēma, jo biežajām pārmaiņām grūti izsekot. Fiksētā ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis faktiski ir zināmā mērā atvieglot mazajiem uzņēmējiem pienākumus, kas saistīti ar nodokļa aprēķināšanu.
Šobrīd ir ierosināts noteikt apliekamā ienākuma intervālus, paredzot, ka ikvienā ienākuma intervālā apliekamais ienākums ir no 2% līdz 5%. Iecerēts ņemt vērā arī sfēru, kurā fiziskā persona darbojas, lai gan, kā rāda VID statistika, izmaksu un ienākumu samērs dažādās sfērās ir līdzīgs.

– Vai Latvijā ar laiku nevarētu ieviest progresīvo nodokļu likmi, kā tas ir lielākajā daļā pasaules valstu, kur, pieaugot ienākumiem, jāmaksā procentuāli vairāk nodokļu?

– Tas ir politikas jautājums. Līdz šim visas mūsu valdību veidojošās partijas ir aizstāvējušas viedokli, ka jāsaglabā viena likme, un šai ziņā ir arī pozitīvi momenti, kas gan vairāk saistīti ar administratīvām problēmām. Pastāvot vienai likmei, katram nodokļu maksātājam nav jāveic nodokļu pārrēķins. Ja cilvēkam ir vairāki ienākumu gūšanas avoti, esot spēkā progresīvajai likmei, aizvien rodas nepieciešamība pārrēķināt par gadu maksājamo nodokli, jo augstākajos ienākuma intervālos maksājamais nodoklis ir lielāks. Tādējādi nodokļu iekasēšanas process kļūst sarežģītāks un dārgāks gan valstij, kas nodrošina nodokļu administrēšanu, gan nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas šī kārtība.
Latvijā zināma nodokļu likmes diferenciācija varētu tikt nodrošināta ar neapliekamā minimuma un nodokļu atvieglojumu palīdzību – ar nosacījumu, ka šī ar nodokļiem neapliekamā summa garantētu cilvēka pamateksistenci.

– Ar nodokļiem neapliekamo darba algas minimumu nākamajos sešos gados plānots paaugstināt trīsarpus reizes, bet atvieglojumus par apgādājamajiem – vairāk nekā piecas reizes – attiecīgi no 21 lata un 10,5 latiem tagad līdz 70 latiem un 55 latiem mēnesī 2010.gadā, taču straujā inflācija pēc 1.maija vedina domāt, ka šim paaugstinājumam vajadzētu būt lielākam.

– Maijā, kad tika pieņemts lēmums par šo paaugstinājumu, inflācija ne tuvu nebija tāda kā pašlaik. Kopumā gada vidējā inflācija būs zemāka par 7%, taču jāņem vērā, ka arī iepriekšējos gados ir bijusi inflācija, lai arī zemāka nekā šogad. Šis ir pirmais paaugstinājums kopš 1997.gada. Vienmēr jau var vēlēties vairāk, bet labi vismaz, ka sperts pirmais solis.
Attiecībā uz iespējamu vēl lielāku ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu jāteic, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību budžetu ieņēmumu avots. Tiklīdz valdība pieņem lēmumus, kas ietekmē pašvaldību budžetu ieņēmumus, tos samazinot, pašvaldības aizvien pieprasa kompensēt šo samazinājumu. Tāpēc arī šogad, pieņemot lēmumu par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, tika nolemts mainīt pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no 71,4% līdz 73%. Bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad ir diezgan strauji auguši, un tie stabili paaugstinās katru gadu, pat neraugoties uz diezgan lielo nedeklarēto ienākumu daļu, tā dēvētajām aplokšņu algām.

Akcīzes nodokļa pieaugums un inflācija

– Sarunās par iestāšanos ES Latvija apņēmās pieskaņot savu akcīzes nodokli ES minimālajai likmei. Cik lielā mērā, jūsuprāt, akcīzes nodokļa paaugstināšana no 1.janvāra ietekmēs inflāciju?

– Pēc FM speciālistu aprēķiniem, inflācija šā iemesla dēļ varētu celties par nepilnu procentu. Ja mēs savu nacionālo valūtu agrāk būtu piesaistījuši eirai, mums atkristu problēma ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu naftas produktiem. Arī Latvijā 2002.gada sākumā mūsu nacionālajā valūtā noteiktās likmes naftas produktiem atbilda ES minimālajām likmēm. Taču, sākoties straujam eiras kursa kāpumam, mūsu likmes stipri atpalika.

– 2003.gadā ES tika pieņemta jauna direktīva par energoproduktu aplikšanu ar akcīzes nodokli. Īstenojot šo direktīvu, Latvijai jāsasniedz jaunas minimālās likmes arī mūsu valstī visvairāk lietotajiem naftas produktiem – svinu nesaturošajam benzīnam un dīzeļdegvielai.

– No 2005.gada 1.janvāra atbilstoši ES direktīvai svinu nesaturošā benzīna akcīzes nodokļa likme būs 192 lati par tūkstoš litriem jeb par 1,8 santīmiem litrā lielāka nekā pašlaik, dīzeļdegvielas – 164 lati par tūkstoš litriem jeb par 1,6 santīmiem litrā augstāka nekā tagad. Taču pēc šā paaugstinājuma FM plāno benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmi divus gadus, līdz 2007.gadam ieskaitot, necelt – protams, ja dzīve šajos plānos neizdarīs savas korekcijas. Paaugstināšana tiks atsākta ar 2008.gadu. Līdz 2010.gadam svinu nesaturošā benzīna akcīzes nodokļa likme atbilstoši ES prasībām jāpaaugstina līdz 240 latiem par tūkstoš litriem, bet dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likme – līdz 220 latiem par tūkstoš litriem.

– Palielinot akcīzes nodokli, varētu samazināties pieprasījums pēc akcizētajām precēm. Vai to patēriņa samazināšanās, jūsuprāt, nesamazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus?

– Pagaidām līdz ar nodokļa palielināšanu tā ieņēmumi nav samazinājušies. Protams, ir grūti dot ilgtermiņa vērtējumu, jo dažādos laika periodos darbojas dažādi faktori, kas ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus. Īstenībā viss ir atkarīgs no tā, kā mainās cilvēku ieradumi, kas nosaka to vai citu preču izvēli.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim