Par jauno kopējo lauksaimniecības politiku un tās stāšanos spēkā 2005.gada 1.janvārī

No 2005.gada 1.janvāra 10 dalībvalstis uzsāks kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, par ko tās vienojās 2003.gada jūnijā. Tiks pilnīgi mainīts Eiropas Savienības (ES) atbalsta veids lauku saimniecību sektoram, dodot ES lauksaimniekiem vairāk brīvības pielāgot ražošanu tirgus pieprasījumam. Nākotnē subsīdiju lielāko daļu maksās neatkarīgi no ražošanas apjoma. Šie jaunie “vienotie saimniecību maksājumi” būs cieši saistīti ar vides, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartu ievērošanu. Atsakoties no subsīdiju atkarības no ražošanas apjoma, ES lauksaimnieki kļūs konkurētspējīgāki un vairāk orientēsies uz tirgu, vienlaikus nodrošinot ieņēmumu stabilitāti. Samazinot tiešos maksājumus lielākajām saimniecībām, lauksaimniekiem būs pieejams vairāk līdzekļu vides, kvalitātes vai dzīvnieku labturības programmām. Reforma patērētājiem ļaus iegādāties to, ko tie vēlas, nodrošinās labāku pārskatāmību nodokļu maksātājiem un veicinās uz tirgu orientētu saimniecību pasaules tirdzniecību.
Komentējot reformētās KLP stāšanos spēkā, lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla teica: “KLP 2005.gada sākumā vairs nemaz nelīdzināsies tam, kā to daudz kur kariķē. Reforma Eiropas lauksaimniekiem ļaus kļūt par uzņēmējiem vārda tiešā nozīmē. Laukiem pavērsies ilgtspējīgas nākotnes iespēja, kā arī iespēja dažādot ražošanu un veicināt Eiropas konkurētspēju. Reforma mums ļaus izmantot mūsu stiprās puses: ražot visā pasaulē atzītu augstākās kvalitātes pārtiku. Tā kā pasaulei tiek dots nepārprotams signāls, palielināsies izredzes panākt veiksmīgu pasaules tirdzniecības sarunu iznākumu.”
Jaunās, reformētās KLP pamatelementi ir šādi:
• vienoto saimniecības maksājumu jeb vienoto maksājumu shēma (VMS) Eiropas lauksaimniekiem neatkarīgi no ražošanas apjoma, tomēr līdztekus var tikt saglabāti atsevišķi elementi, lai novērstu atteikšanos no ražošanas;
• šie maksājumi būs atkarīgi no vides, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartu ievērošanas, kā arī prasības uzturēt visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (“savstarpējās atbilstības prasība”);
• paplašināta lauku attīstības politika, nodrošinot tai vairāk ES līdzekļu, ieviešot jaunus pasākumus vides, kvalitātes un dzīvnieku labturības veicināšanai un pasākumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem ievērot ES ražošanas standartus, sākot no 2005.gada;
• tiešo maksājumu samazinājums (“modulācija”) lielākajām saimniecībām, lai finansētu jauno lauku attīstības politiku;
• “finanšu disciplīnas” mehānisms, lai novērstu maksājumu griestu pārsniegšanu.
Vienoto maksājumu shēma attiecas uz galvenajiem tirgus sektoriem, tostarp labību, gaļu un pienu. Tabakas, olīveļļas un kokvilnas sektori pievienosies sistēmai 2006.gadā.
Dalībvalstīm tika dota iespēja VMS piemērošanu sākt laikā no 2005. līdz 2007.gadam. Desmit dalībvalstis nolēma piemērošanu sākt 2005.gada 1.janvārī, un tās ir: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Portugāle, Vācija un Zviedrija. Piecas pārējās “vecās” dalībvalstis (Francija, Grieķija, Nīderlande, Somija un Spānija) piemēros VMS 2006.gadā, savukārt divas “jaunās” dalībvalstis, kas izvēlējās VMS, – Malta un Slovēnija – to ieviesīs 2007.gadā.
Astoņās pārējās jaunajās dalībvalstīs piemēro “vienoto platības maksājuma shēmu” (VPMS). Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā reģionā no reģionālā finansējuma tiek maksāti vienoti maksājumi par hektāru.