
Mīļie tautieši!
Paldies Dievam, aizvadītajā gadā piepildījies, ko daudzi mūsu tautā un Baznīcā ilgi cerējuši un lūguši: Latvija kļuvusi par NATO un Eiropas Savienības locekli, un tā, cerams, spērusi soļus uz drošību un labklājību. Kaut laicīgiem “piepildījumiem” parasti ir arī nepilnības iezīmes – dažreiz pat ļoti sāpīgas –, neaizmirsīsim pateikties. Vismaz ārēji Latvija kļuvusi tuvāka un sasniedzamāka. Arī garīgā ziņā mūsu Baznīcas Latvijā un ārpus Latvijas sadarbojas arvien ciešāk, uzturot un veidojot kopējas saites, sanāksmēs, publikācijās, piekopjot vienotību lūgšanās un darbos.
Mēs pateicamies visiem, kas mūsu baznīcās un tautā arī aizvadītā gadā apvienojuši “ora et labora” – “lūdz un strādā”, savā draudzē, dzīves un atbildības lokā. Mūsu Baznīcas uzdevumu loks ir paplašinājies. Sveicam kā mūsu Baznīcas daļu Sanktpēterbugas latviešu ev.lut. Jēzus draudzi Krievijā. Adventē noticis mūsu pirmais dievkalpojums Īrijā. Saites ar latviešiem Sibīrijā ir mūsu paliekošais uzdevums, tāpat kā mūsu misijas lauks Indijā. It īpaši pateicamies par labo sadarbību ar Latvijas Republikas vēstniecībām, kas rūpējas par mūsu tautiešiem ārzemēs. Mūsu ordinēto darbinieku saimei atkal pievienojušās amata māsas un brāļi no Latvijas.
Organizatoriskie darbi nav pašmērķis, bet tie dzīvo no lūgšanas un aizlūgšanas, dzīvo no garīgā pamata un ticības. To nevar mākslīgi radīt, bet nedz valsts, nedz tauta bez tā nevar ilgstoši pastāvēt. Tā iemiesojumu ar prieku svinam Kristus dzimšanā. Viņa brīnišķais spēks vieno un silda arī tos, kam pašlaik grūti pastāvēt Latvijā, un tos, kuri ir tālu no tēvzemes, tomēr jūtas tai piederīgi.
Novēlam, lai šis spēks dzimtu, augtu un veidotos mūsos, mūsu tautā un valstī, “lai ticība nemitētos”. Mīlestība un lūgšana veido stipru ģimeni un saimi. Lūgšanās arī turpmāk pieminēsim ik svētdienas mūsu tautu, valsti un tās vadību. Ieslēdzot to rūpēs par visu plašo pasauli, kurai arī 2005.gadā vēlam Dieva vadību un svētību.
Abi kopā ar manu mūža draugu sveicinām Jūs no senu laiku “mazās Latvijas” Eslingenē, Vācijā.