• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Aizvadītais gads lauksaimnieku acīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.12.2004., Nr. 206 https://www.vestnesis.lv/ta/id/98480

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Bruņoto spēku kodolam top jauna mītne

Vēl šajā numurā

24.12.2004., Nr. 206

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Aizvadītais gads lauksaimnieku acīm

Lauksaimnieki, vērtējot aizvadīto gadu, atzīst, ka tas bijis sarežģīts, dažādu pārsteigumu pilns, problēmu nav trūcis, bet vērojamas arī pozitīvas tendences nozares attīstībā.

KOMBAINS.PNG (95192 bytes)
Viena no pozitīvajam tendencēm lauksaimniecības nozares attīstībā – šogad saražots vairāk graudu
Foto: Vitālijs Stīpnieks, A.F.I.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) apkopojusi vairāku speciālistu viedokļus par 2004.gadu.

Eiropas nauda attīstībai

LOSP priekšsēdētājs Varis Sīmanis uzskata, ka Latvijai līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) ir pavērušās iespējas piesaistīt papildu līdzekļus lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Zemniekiem dota iespēja izmantot Lauku attīstības plāna pasākumiem paredzēto atbalstu. Daļai lauksaimnieku atmaksāti līdzekļi par SAPARD programmas ietvaros īstenotajiem projektiem.
“Paziņojums par lauksaimniecības strukturālo pasākumu projektu pieņemšanu bija liels pārsteigums. Priecē tas, ka Latvijas lauksaimnieki bijuši tik aktīvi, taču žēl, ka daļai zemnieku projekti bija tikai izstrādes procesā. Tas nozīmē, ka viņu iesāktais darbs bijis veltīgs,” uzsver Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja vietniece Ligita Silaraupa.
Arī LOSP priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Beļavnieks atzīst, ka daudzas saimniecības nepanāca iecerēto ražošanas attīstību un modernizāciju, jo nepaspēja iesniegt plānotos projektus. Viņaprāt, Latvijas lauksaimnieki ir bijuši ļoti aktīvi un dažu mēnešu laikā paspējuši iesniegt projektus lauksaimniecības strukturālajiem pasākumiem par trīs gadu laikā pieejamo naudas summu. Kā jau ziņots, projektu pieteikumu pieņemšana lauksaimniecības strukturālajiem pasākumiem visās programmās pārtraukta septembrī.
Tomēr, pateicoties iespējai gūt papildu līdzekļus no ES, nākotnē varētu samazināties problēmas, kādas Latvijas zemniekiem ir radījušas augstās ES prasības un kuras saistītas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pārstrādi. “Pašlaik tām ir grūti piemēroties,” uzskata V.Sīmanis. Viņš arī atzīst, ka ES prasības nereti ir pretrunīgas.

Augļkopju un lopkopju nedienas

Šis gads bijis grūts augļkopjiem, jo 2004.gada pavasara salnās šī nozare cieta visvairāk. Dažādi ilggadīgie stādījumi salnās cieta pavisam 806 hektāru platībā, nodarot aptuveni 317 000 latu zaudējumus nozarē, liecina Latvijas Augļkopju asociācijas veiktais pētījums.
Augļkopju zaudējumi esot lieli, jo lauksaimniekiem neesot finansiālu iespēju ierīkot pretsalnu aizsardzības sistēmas, uzskata asociācijas pārstāve Māra Rudzāte. “Ceram, ka nākotnē lauksaimniecības struktūrfondos augļkopjiem būs iespējas startēt ar saviem projektiem, lai šādas aizsardzības sistēmas ierīkotu,” rezumē M.Rudzāte.
Šogad bijušas problēmas arī Latvijas liellopu gaļas audzētājiem zemo liellopu gaļas iepirkuma cenu dēļ. “Liellopu gaļas ražotājiem nav ekonomiski izdevīgi realizēt savu produkciju par tik zemām cenām. Šo problēmu vajadzētu risināt valsts līmenī. Šajā gadā liellopu gaļas zemās cenas ir aktuāla problēma lauksaimniecībā,” uzsver J.Beļavnieks. Viņš atgādina, ka rudenī Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu policija veica pārbaudes gaļas pārstrādes uzņēmumos. Tajās atklāti nopietni pārkāpumi, kas varētu būt par iemeslu pārlieku zemajām liellopu gaļas iepirkumu cenām.
Savukārt Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas pārstāvis Valdis Dzenis, vērtējot aizvadīto gadu, norāda: “Pozitīvais ir tas, ka I.Emša valdība pildīja savas saistības pret zemniekiem. Ceram arī, ka jaunā valdība to darīs.”

Jāsasparojas un jāatgūst iniciatīva

Šogad lauksaimniecības nozares attīstībā ir vērojamas pozitīvas tendences – ir palielinājies saražoto graudu, rapšu sēklu un piena apjoms, kā arī stabilizējušās piena iepirkumu cenas. “Saimniecības uzlabojušas ekonomiskos rādītājus. Prieks par to, ka daļa zemnieku jau šogad ir saņēmuši ES vienotos platības maksājumus,” gandarīts J.Beļavnieks.
LOSP projektu vadītāja Linda Bille informē, ka līdz 17.decembrim Lauku atbalsta dienests vienotā platību maksājumus bija izmaksājis 61 222 pretendentiem par kopējo summu 15 454 623,42 lati.
Lai lauksaimniecība varētu turpināt veiksmīgi attīstīties, piesaistot arī ES piedāvātos līdzekļus, ir jāveicina zemnieku intereses pārstāvošo organizāciju aktivitāte. “Latvijas zemnieki ir zaudējuši iniciatīvu un aktivitāti, jo pēc Latvijas iestāšanās ES domā, ka kāds cits viņu vietā visu izdarīs. Tā nedrīkst. Jaunajā gadā ir jāsasparojas,” uzskata V.Dzenis.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!