
J. Vuškāns ir ar bagātu mūža pieredzi – dzimis 1919.gadā,
savulaik piedzīvojis komunistu represijas, bijis apcietināts un vergojis koncentrācijas
nometnē Sibīrijā, pēc atgriešanās tēvzemē strādājis par skolotāju un mežzini,
tieši Latvijas mežiem nokalpojis 41 gadu.
Autors, ievadot lasītāju savā grāmatā, cita starpā raksta:
“Kad sāku vākt informāciju par piemiņas kokiem, birzīm un alejām pasaulē, radās
ideja, ka vajadzētu, cik vien iespējams, aptaujas veidā, apkopot ziņas par tiem arī
savā dzimtenē – Latvijā.” Un turpina: “Manuprāt, Latvijā katrā rajonā un
pilsētā vajadzētu stādīt kokus arī politiski represēto un daudzbērnu ģimeņu
piemiņai. Tūrisma ceļvežos valsts nozīmes kokiem norādāma atrašanās vieta un īsa
informācija par tiem, tāpat izveidojama norāde arī dabā. Ar to mēs vēl labāk
iepazīsim savu dzimteni.”
Materiāls grāmatā izkārtots divās daļās. Plašākā no tām veltīta piemiņas
kokiem Latvijā, mazāk apjomīgākā stāsta par piemiņas kokiem citviet pasaulē.
Sniegts arī ieskats koku stādīšanas tradīcijās citās zemēs un pastāstīts par
kokiem seno kultūru piemiņas iemūžināšanai.
Var piekrist J.Vuškānam, ka piemiņas koku apzināšana vēl jāturpina, tomēr arī
pašreizējais autora vākums par Latvijas rajoniem sniedz daudz vērtīgu liecību, kas
lieti noderēs novadpētniekiem, ceļotājiem, vēstures izzinātājiem, turklāt tekstu
papildina bagātīgs fotoattēlu klāsts.
“LV” informācija