Interneta komentāri – graudi un pelavas

Arnis Kaktiņš Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Pieaugot interneta lietotāju skaitam, arvien biežāk elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos parādās lasītāju komentāri par aktuālām tēmām. Tādēļ arī gluži likumsakarīgi gribas noskaidrot: kas ir šie rakstītāji, cik vērā ņemami ir viņu viedokļi?

Raksta lielākoties biroju darbinieki

Interneta komentāru rakstītāji pamatā iedalāmi trīs kategorijās, skaidro sociālo pētījumu institūta “Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis. Lielākoties tie ir cilvēki, kuriem pieejams internets. Daļa no tiem ir birojos strādājošie, kas šo iespēju izmanto darbavietā, daļa ar to nodarbojas mājās, ja tur ir dators ar interneta pieeju. Trešā kategorija ir cilvēki, kuriem neatkarīgi no iespējām piekļūt internetam ir vēlme publiski paust savu viedokli kādā konkrētā jautājumā. Visbiežāk komentāru autori ir gados jauni sociāli aktīvi ļaudis ar rakstīšanas iemaņām, pilsētnieki.
Tā kā Latvijā datorizācija nav pārāk izplatīta, turklāt lielākā daļa no tiem, kam pieejams internets, neuzskata par vajadzību savu viedokli paust publiski, komentāru rakstītāju skaits nevarētu būt sevišķi liels, norāda tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, skaidrojot, ka publisko komentāru autori galvenokārt ir biroju darbinieki, tā sauktās baltās apkaklītes. Neliels skaits viedokļu paudēju internetā ir profesionāļi, kas vēlas dot skaidrojumu kādā ļoti konkrētā jautājumā, taču viņu teiktais lielākoties grūti pamanāms citu komentāru jūklī, uzskata A. Freimanis. Katrā gadījumā pamatoti speciālistu viedokļi par konkrētām problēmām ir mazākumā.

Neliela, specifiska grupa

“Vairums komentāru ir izteikti negatīvi tendēti. Taču tas nav lielas sabiedrības daļas viedoklis,” atzīst A. Freimanis. “Ir saprotams, ka vairāk tiek reaģēts uz negatīvo. Uz pozitīva fona ir grūtāk izcelties, pašapliecināties,” līdzīgās domās ir A. Kaktiņš, norādot, ka interneta komentāru rakstītāji lielākoties ir “īpatnēji tipāži”, jo kurš katrs ar šādām aktivitātēm nenodarbojas. “Šaura, psiholoģiski jūtīga auditorija,” precizē A. Freimanis.
Minētie faktori – mazskaitlīgums un tendenciozitāte – ir arī galvenie iemesli, kuru dēļ interneta komentāri nevar pretendēt uz respektējamu publisko viedokli kādā jautājumā. “Aptaujas internetā nav uzmanības vērtas no sabiedrības domas izpētes viedokļa, tas nav nopietns izpētes instruments,” skaidro SKDS vadītājs. Plašsaziņas līdzekļi internetā paustos lasītāju viedokļus un komentārus vairāk varot uztvert kā interaktīvu atgriezenisko saiti. Tiesa, “starp pelavām var atrast arī graudus”, atzīst A. Kaktiņš.

Aigars Freimanis Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Iesaista pat policiju

Latvijā laika gaitā izveidojušies vairāki interneta lietotāju forumi. Visplašāk, kā skaidro A. Freimanis, viedokļi par aktualitātēm tiek pausti portālā Delfi, Tvnet un Apollo, kā arī laikraksta “Diena” elektroniskajā versijā. Raksturīgi, ka bieži šajos medijos figurē vieni un tie paši atsauksmju autori.
Par spīti sociologu noraidošajai nostājai, interneta komentāru rakstītāji publiskajā telpā arvien biežāk tiek pieminēti kā noteikta auditorija, ko daļēji apzīmē arī ar plašāku jēdzienu – interneta auditorija. Par to, ka gluži bez ievērības tā nepaliek pat no valsts augstāko amatpersonu puses, liecina gadījums, kad 2002. gadā Valsts kontroles vadītājs Raits Černajs mēģināja panākt krimināllietas ierosināšanu par goda un cieņas aizskaršanu pret kādu anonīmu Delfu komentāra autoru, kas viņu bija raksturojis kā “politikāņu kabatas vaukšķi”. Tiesa, policija krimināllietu ierosināt atteicās.