Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Baltijas asamblejas 23.sesijā Rīgā 2004.gada 18.decembrī:

Godātie Baltijas asamblejas delegāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Priecājos jūs atkal sveikt Latvijas Republikas Saeimas namā!
Baltijas asamblejas ikgadējās sesijās ir ierasts izvērtēt gada laikā paveikto un iezīmēt turpmākās darbības virzienus. Šai sesijai īpašu nozīmi piešķir fakts, ka šogad mūsu trīs valstis ir kļuvušas par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO loceklēm. Ir sasniegti tie lielie stratēģiskie mērķi, kurus formulējām 90.gadu sākumā.
Neatkarības atgūšanas sākumposms bija laiks, kad Baltijas valstu sadarbība izpaudās visredzamāk. Šai laikā veidojās un nostiprinājās mūsu valstu sadarbības institūcijas. Regulāras konsultācijas visdažādākajos līmeņos, jomās un formās laika gaitā ir kļuvušas par ierastu lietu. Tik pašsaprotamu, ka “normālā”, nevis krīzes situācijā šīs sadarbības patiesā vērtība it kā aizvirzās otrajā plānā. Liekas – nu jau esam lielajā apvienotajā Eiropā, kur visas durvis ir vaļā, iespēju tik daudz, ka grūti izvēlēties, kāpēc gan tērēt laiku, nodarbojoties ar ko ierastu un pazīstamu. Tomēr tā ir maldīga ilūzija. Ir lietas, kuru vērtība, gadiem ritot, tikai pieaug. Parasti tas attiecas uz prasmīgu meistaru darinājumiem. Uz to, ko esam paraduši saukt par tradicionālu un klasisku.
Atmodas laika līderu īstenotā ideja – es domāju parlamentu sadarbības institūciju, Baltijas asambleju – ir izcils rezultatīvas reģionālās sadarbības paraugs. To apbrīno Dienvidkaukāza valstis. Par to interesējas Balkānu reģionā. Mūsu pieredze ir vērtīgs ieguvums. Spēja atrast kopīgos saskares punktus, būt vienotiem savā dažādībā bagātina ne tikai mūs pašus. To novērtē arī citi. Mūsdienu pasaulē, kas ir tik dinamiska un savstarpēji saistīta, ir grūti iedomāties, kā, norobežojoties un koncentrējoties tikai uz sevi vien, varētu panākt attīstību un izaugsmi.
Tāpēc manī patiesi rada izbrīnu runas par Baltijas asamblejas lietderību, tās organizatorisko smagnējību, pārāk plašo delegāciju sastāvu un tā tālāk. Latvijas Republikas Saeimā būt par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekli ir prestiža lieta. To zinu no savas personiskās pieredzes, jo esmu bijusi Latvijas delegācijas dalībniece.
Ekonomika, komunikācijas, informātika, izglītība, zinātne, kultūra, sociālās lietas, tieslietas, vides aizsardzība, enerģētika, drošība, ārlietas – visas šīs jomas ir triju Baltijas valstu deputātu uzmanības lokā. Notiek konkrētas un saturiskas diskusijas, semināri un konferences, pieredzes apmaiņa un jaunu ideju ģenerēšana. Baltijas asamblejas ietvaros tiek rīkotas arī radniecīgo partiju grupu tikšanās, kas ir tik svarīgi, strādājot Eiropā.
Ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Ziemeļu padomi un Beniluksa starpparlamentu konsultatīvo padomi. Vēlos izmantot šo iespēju un sveikt visus mūsu viesus, kas šodien pagodinājuši Baltijas asamblejas 23.sesiju.
Baltijas asamblejas ikgadējās balvas literatūrā, mākslā un zinātnē tiek augstu vērtētas profesionāļu vidū. Tās rosina arī plašākas sabiedrības interesi par mūsu tuvāko kaimiņu sasniegumiem. Un tas nav mazsvarīgi.
Protams, ļoti būtisks ir jautājums par pietiekamu finansējumu. Ja vēlamies, lai Baltijas asambleja savas aktivitātes izvērstu, iesaistot tajās tuvākus un tālākus paplašinātās Eiropas kaimiņus, kā arī stiprinātu transatlantisko saiti, tam nepieciešami adekvāti resursi.
Lemjot par reformām, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai, kad un tieši kādas tās nepieciešamas. Mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka, tiecoties pēc kā tāla un nezināma, mēs nepazaudēsim tepat tuvumā esošu vērtību.
Dāmas un kungi!
Baltijas valstu jaunais starptautiskais statuss ļauj mums pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas nākotnei būtisku lēmumu pieņemšanā. Jaunā politiskā telpa ir mainījusi arī mūsu trīspusējās sadarbības raksturu. Ir pieaugusi Baltijas valstu nozīme un ietekme kā Baltijas jūras reģionā, tā Eiropā kopumā. Mūsu sadarbība pārtop partnerībā, kas veicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas veiksmīgu dalību Eiropas Savienības politikas veidošanā un Baltijas jūras reģiona kā viena no dinamiskākajiem Eiropas reģioniem attīstību, vienlaikus rūpējoties par drošību un stabilitāti Eiropā un visā pasaulē. Ir ļoti būtiski to ņemt vērā, definējot ilgtermiņa trīspusējās sadarbības mērķus un nosakot turpmākās sadarbības prioritātes.
Baltijas valstu trīspusējās sadarbības mehānismi savu darboties spēju ir pierādījuši ilgākā laika posmā. Tāpēc to pielāgošana jaunajai situācijai un efektivitātes paaugstināšana lielā mērā būs atkarīga no iesaistīto personu ieinteresētības to turpmākā izmantošanā. Tas tieši ietekmēs Baltijas valstu spēju aktualizēt un aizstāvēt kopīgās intereses Eiropas Savienības ietvaros, sadarboties Eiropas Savienības programmās un iesaistīties reģionālos projektos, kā arī optimāli izmantot Baltijas valstu aizsardzības resursus, lai stiprinātu NATO spējas vairot drošību reģionā.
Integrācijas procesā Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās esam ieguvuši unikālu pieredzi, kā īstenot reformas un harmonizēt likumdošanu. Par to ir liela interese tajās valstīs, kas uzsākušas līdzīgas pārmaiņas. Tāpēc arī turpmāk ir jāsniedz koordinēts atbalsts Ukrainai, Baltkrievijai, Moldovai, Dienvidkaukāza un Balkānu valstīm demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veidošanai un šajās valstīs notiekošo reformu procesu veicināšanai. Te savu ieguldījumu var sniegt tieši parlamentārieši, gan nododot savu likumdošanas darbā gūto pieredzi, gan daloties sekmīga daudzpusējās parlamentārās sadarbības modeļa izveides un darbības principos.
Šogad aprit 10 gadu, kopš izveidota triju Baltijas valstu valdību sadarbības institūcija – Baltijas Ministru padome. Tās ietvaros tiek koordinēta sadarbība valstu izpildvaras līmenī. Veidojot ciešāku un efektīvāku Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību, mūsu valstīm aktuālo jautājumu risināšanā vienlīdz būs iesaistīti gan deputāti, gan valdību locekļi. Jo Baltijas asamblejas delegāciju deputāti ir tie, kuri uztur kopīgo Baltijas reģionālās sadarbības interesi un aizstāv tās prioritātes katrs savas valsts parlamentā, vai nu tas būtu igauņu Rīgikogu, lietuviešu Seims vai Latvijas Saeima.
Tāpēc novēlu jums veiksmīgu darbu mūsu valstu labā!