
Ceļ saulītē neparastos iegruvumus
Bauskas rajona Skaistkalnes pagasta padome kārtējā sēdē apstiprinājusi Eiropas nozīmes dabas pieminekļa “Skaistkalnes karsta kritenes” dabas aizsardzības plānu.Dabas piemineklis aizņem 114 hektāru teritoriju, kas ir tikai daļa
no aktīvā karsta – ģeoloģiskās parādības – teritorijas Latvijas dienviddaļā.
Tajā ietilpst arī Bārbeles, Stelpes, daļēji arī Vecsaules un Brunavas pagasts
Bauskas rajonā, kā arī Valles, Kurmenes, Sērenes, Mazzalves un Daudzeses pagasts
Aizkraukles rajonā, informē Latvijas Lauksaimniecības universitātes preses daļas
vadītājs Juris Kālis. Minētajos apvidos lielākā vai mazākā mērā novērotas
ģeoloģiskā procesa virszemes izpausmes – karsta kritenes. Šie zemes virsējo
slāņu piltuvveida iegruvumi radušies vietās, kur pazemes ūdeņi izskalojuši
minerālus un tādējādi pazemes slāņos izveidojuši tukšumus.
Kā norāda J.Kālis, Skaistkalnes apkaimē koncentrējies visvairāk
karsta kriteņu, kas šo teritoriju ļauj dēvēt par vienu no neparastākajiem apvidiem
visā Zemgalē. Par tām interesējas arvien vairāk tūristu.
Dabas aizsardzības plānu izstrādāja LLU Meža fakultātes zinātnieki fakultātes
dekāna Dagņa Dubrovska vadībā, bet dokumenta apspriešanā piedalījās zemes
īpašnieki, pagasta padomes un sabiedriskās organizācijas “Zemgales piekūns”
pārstāvji, kā arī citi aktīvākie Skaistkalnes iedzīvotāji.
Tas izstrādāts, lai saglabātu un aizsargātu dabas piemineklī sastopamās unikālās
dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot tūrisma un izglītības iespēju attīstību.
“LV” informācija