16. un 17.decembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis Briselē piedalījās Eiropadomes sanāksmē.
Vizītes laikā 16.decembrī Ministru prezidents piedalījās Eiropas Tautas partiju sammitā Meises pilsētā, kur tikās Eiropas Savienības (ES) valstu premjerministri – Tautas partiju pārstāvji, lai pārrunātu Eiropadomes aktuālos jautājumus.
Darba turpinājumā A.Kalvītis piedalījās tradicionālajā trīs Baltijas valstu un trīs ES Ziemeļvalstu premjeru sanāksmē un apsprieda nostāju Eiropadomes sanāksmes darba kārtības jautājumos.
Ceturtdienas vakarā Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un iesniedza oficiālu Latvijas vēstuli ar lūgumu dot Komisijas vērtējumu Zviedrijas arodbiedrību rīcībai, ierobežojot brīvu pakalpojumu kustību ES vienotajā iekšējā tirgū. Latvijas valdība lūdza Eiropas Komisiju izvērtēt, vai Zviedrija ir pilnībā ieviesusi ES direktīvas, kas regulē brīvu pakalpojumu kustību. Ministru prezidents cer uz šī jautājuma detalizētu izpēti.
Pirms Eiropadomes sanāksmes Aigars Kalvītis tikās ar savu kolēģi – Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēršonu un informēja viņu par Latvijas vēršanos Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt Zviedrijas likumdošanas atbilstību ES noteikumiem brīvas pakalpojumu kustības jomā. Ministru prezidents lūdza Zviedrijas premjerministru veicināt Latvijas būvuzņēmuma “Laval un partneri” blokādes atcelšanu.
Jērans Pēršons sarunā uzsvēra, ka Zviedrijas valdība saglabās neitralitāti un neiesaistīsies strīdīgā jautājuma risināšanā, jo lieta ir iesniegta izmeklēšanai Zviedrijas tiesā un tās kompetencē būs pieņemt lēmumu. Abas puses uzsvēra, ka tas ir saimniecisks strīds, nevis strīds starp Latvijas un Zviedrijas valdībām. A.Kalvītis un J.Pēršons pauda apņēmību iespējami ātri atrast visām pusēm pieņemamu risinājumu.
Pēc sarunas ar J.Pēršonu Ministru prezidents Aigars Kalvītis piedalījās Eiropadomes sanāksmē – ES dalībvalstu un valdību vadītāju darba vakariņās, kuru laikā galvenā uzmanība bija veltīta ES tālākai paplašināšanai. Centrālais jautājums, par kuru galotnei bija jāvienojas, – sarunu uzsākšana ar Turciju. Valstu un valdību vadītāji vienojās uzsākt iestāšanās ES sarunas ar Turciju 2005.gada 3.oktobrī. Attiecībā uz Horvātijas pievienošanās ES sarunu sākšanu nolemts sarunas sākt 2005.gada martā. Galīgais lēmums par ES paplašināšanos tika pieņemts 17.decembra sanāksmē.
Piektdien, 17.decembrī, valstu un valdību vadītāji pārrunāja cīņu ar terorismu, finanses 2007.–2013.gadam, ES stratēģiju narkotiku apkarošanai 2005.–2012.gadam, ārējās attiecības un citus jautājumus.