Par grāmatu “Spriedumi un lēmumi lietās pret Latviju”

Eiropas Padomes Informācijas birojs laidis klajā grāmatu “Spriedumi un lēmumi lietās pret Latviju”, kur apkopoti nolēmumi lietās, kas izskatītas Eiropas Cilvēktiesību tiesā līdz 2002. gada beigām.
Spriedumu un lēmumu atlasi veikuši Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta speciālisti, spriedumu tulkojumus no franču valodas veikušas Gita Feldhūne un Vineta Skujeniece. Brošūras veidošanu konsultējis bijušais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits, spriedumiem pievienoti viņa komentāri un skaidrojumi par Eiropas Cilvēktiesību tiesas būtību un katru no lietām atsevišķi.
Šis apkopojums ir pirmā iespēja latviskā tulkojumā detalizēti iepazīties ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nozīmīgākajiem nolēmumiem Latvijas lietās, tostarp 2002.gada 28. novembra spriedumu lietā “Lavents pret Latviju”, lēmumu lietā “Džeriņš pret Latviju” un vēl 11 citās lietās.
Grāmatā ir ap 230 lapaspušu, tā izdota 1000 eksemplāros, 400 no tiem ar Tieslietu ministrijas starpniecību tiek izplatīti Latvijas tiesās, pārējos nogādās pašvaldībās, bibliotēkās un augstskolās.
Patlaban rit darbs pie otrās grāmatas sagatavošanas, tajā būs apkopoti spriedumi un lēmumi, kas Eiropas Cilvēktiesību tiesā pasludināti pēc 2002. gada, Eiropas Padomes Informācijas biroja direktors Uldis Krastiņš prognozēja, ka tā varētu nākt klajā 2005.gadā.
2003.gadā apritēja 50 gadu, kopš stājās spēkā Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ko 1950. gadā izstrādāja Eiropas Padomes dalībvalstis. Patlaban 46 līgumslēdzējās valstīs tā kļuvusi par neatņemamu tiesību sistēmas sastāvdaļu un būtiski ietekmē valstu juridisko un morālo klimatu, grāmatas priekšvārdā pauž Uldis Krastiņš.
Latvija Eiropas Cilvēktiesību konvenciju parakstīja, iestājoties Eiropas Padomē, 1995.gada 10.februārī. Saeima konvenciju ratificēja 1997.gada 27.jūnijā. Konvencija ir viens no galvenajiem Eiropas Padomes sasniegumiem, tā iedibināja starptautisku cilvēktiesību aizsardzības mehānismu – valstis un indivīdi neatkarīgi no savas pilsonības var griezties Strasbūras Cilvēktiesību tiesā, ja uzskata, ka pārkāptas Konvencijā minētās tiesības.
Kā norāda U.Krastiņš, Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir svarīgākais cilvēktiesības regulējošais dokuments Eiropā un līdz ar to arī Latvijā, tādēļ ir būtiski iepazīstināt Latvijas institūcijas un speciālistus ar tiesvedības precedentiem, lai novērstu iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus nākotnē.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa