Valsts sekretāru 2004. gada 16.decembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā augstskolu studenti apgūst speciālo militārās apmācības kursu”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā valsts licencēto augstskolu studenti apgūst valsts apstiprinātu speciālo militārās apmācības kursu, lai iegūtu nepieciešamās militārās zināšanas un tiktu sagatavoti valsts mobilizācijas rezervei.
Militārās mācības notiek šādās programmās: rezerves kareivja pamatkurss; rezerves jaunākā instruktora pamatkurss; rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkurss; rezerves virsnieka speciālista (ārsta) pamatkurss. Rezerves kareivja pamatkurss ietver Nacionālajos bruņotajos spēkos noteikto kareivja pamatapmācības programmu, kura tiek īstenota viena gada laikā un uz kuru var pieteikties visu specialitāšu studenti.
Studenti, kuri sekmīgi apguvuši rezerves kareivja pamatkursu, saņem sertifikātu par pamatkursa apgūšanu un var turpināt militārās mācības viena gada rezerves jaunākā instruktora pamatkursā. Studenti, kuri sekmīgi apguvuši rezerves jaunākā instruktora pamatkursu, saņem sertifikātu par rezerves jaunākā instruktora kvalifikācijas iegūšanu un pēc augstskolas beigšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkurss ietver divu gadu mācību programmu, un uz to var pieteikties visu specialitāšu studenti, kuri pirms tam sekmīgi apguvuši rezerves kareivja pamatkursu. Studenti, kas sekmīgi apguvuši rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkursu, saņem sertifikātu par vada komandiera kvalifikācijas iegūšanu, leitnanta dienesta pakāpi un pēc augstskolas beigšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Rezerves virsnieka speciālista (ārsta) pamatkurss ir viena gada mācību programma, uz kuru var pieteikties medicīnas studenti ārsta specialitātēs. Pamatkursu sekmīgi apguvušie saņem sertifikātu par virsnieka speciālista kvalifikācijas iegūšanu, leitnanta dienesta pakāpi un pēc augstskolas beigšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Militārās mācības studenti apgūst pēc brīvprātības principa. Militāro mācību nodarbību kalendāros plānus saskaņo ar augstskolas studiju plānu. Aizsardzības ministrija un augstskola noslēdz līgumu, kurā nosaka pušu tiesības un pienākumus militāro mācību jomā.
Augstskola, pamatojoties uz studentu iesniegumiem, katru gadu līdz 1.oktobrim informē Nacionālos bruņotos spēkus par to studentu skaitu, kuri vēlas apgūt militārās mācības. Studentiem, kuri vēlas apgūt militārās mācības, veic obligāto veselības pārbaudi Nacionālo bruņoto spēku Militārās medicīnas centrā. Visus ar obligāto medicīnisko pārbaudi saistītos izdevumus sedz no Aizsardzības ministrijas budžetā paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Pirms militārajām mācībām studenti noslēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurā noteiktas pušu tiesības, pienākumi, materiālā atbildība un militāro mācību ilgums.
Rezerves kareivja un rezerves jaunākā instruktora pamatkursi notiek atbilstošas kvalifikācijas virsnieku vadībā. Militāro mācību teorētiskās nodarbības notiek augstskolā semestra laikā reizi nedēļā darbdienu vakaros (pa divām akadēmiskajām stundām). Praktiskās nodarbības un lauka mācības notiek semestra laikā divas reizes mēnesī sestdienā vai svētdienā (pa astoņām stundām) vai reizi mēnesī sestdienā un svētdienā (kopā ne vairāk par 16 stundām). Vasaras brīvlaikā notiek trīs nedēļas ilga vasaras lauka nometne pēc katra pamatkursa apgūšanas.
Rezerves kareivja un rezerves jaunākā instruktora pamatkursu apgūšanu organizē Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas izstrādātajām mācību programmām. Rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa un rezerves virsnieka speciālista (ārsta) pamatkursa apgūšanu organizē Nacionālajā aizsardzības akadēmijā saskaņā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas izstrādātajām mācību programmām.
Augstskola saskaņā ar attiecīgās augstskolas un Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu nodrošina studentu fizisko sagatavošanu.
Militārās mācības nodrošināmas no Aizsardzības ministrijas budžetā studentu apmācībai paredzētajiem līdzekļiem. Lauka mācību un vasaras lauka nometņu laikā studentus apdrošina pret iespējamiem apdraudējumiem tāpat kā obligātā militārā dienesta karavīrus, un viņi tiek nodrošināti saskaņā ar obligātā militārā dienesta karavīriem noteiktajām materiāltehniskā nodrošinājuma normām un uzturdevu. Šajā laikā studentiem tiek segti visi transporta izdevumi, kas saistīti ar ierašanos lauka mācību vai vasaras lauka nometnēs.
Augstskolu studenti, kuri apgūst militāro mācību programmas, pirms piedalīšanās lauka mācībās un vasaras lauka nometnēs saņem nepieciešamās vakcīnas un nepieciešamo medicīnisko aprūpi.
Nacionālie bruņotie spēki nodrošina militāro mācību procesu ar personālu, mācību līdzekļiem, ieročiem, formas tērpiem, ekipējumu un munīciju, kā arī organizē lauka mācības un vasaras lauka nometnes.
Augstskolas nodrošina militāro mācību nodarbībām nepieciešamās telpas, kā arī nodrošina šo telpu uzturēšanai nepieciešamos komunālos pakalpojumus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;

– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos Nr.714 “Kārtība, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi””.
Lai nodrošinātu iepirkuma procedūras atklātumu un caurspīdīgumu, kā arī atbalstītu preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju brīvu konkurenci, nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos. Tas būtu viens no priekšnoteikumiem stingrākas kontroles veikšanai pār valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu. Šo grozījumu izdarīšana palielinātu kontroli pār iepirkuma procedūras norisi, nosakot kārtību, kādā veicama iepirkuma procesa un rezultātu apstrīdēšana.
Noteikumi papildināti, nosakot: ja iepirkuma, kas tiek veikts saskaņā ar šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteikto kārtību, plānotā vērtība nepārsniedz 500 000 latu, pasūtītājs informē Iepirkumu uzraudzības biroju par šo iepirkumu pirms procedūras uzsākšanas. Pasūtītājs informē Iepirkumu uzraudzības biroju pirms procedūras uzsākšanas par katru plānoto iepirkumu, kas tiek veikts noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā.
Grozījumi noteikumos precizē prasības attiecībā uz iepirkumu veikšanu, kuri saistīti ar valsts noslēpumu. Grozījums nosaka: ja iepirkums ir atzīts par valsts noslēpumu vai ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, pasūtītājs pārliecinās: vai Latvijā reģistrētam pretendentam ir Satversmes aizsardzības biroja izsniegts derīgs industriālās drošības sertifikāts; vai ārvalstu pretendentam, ja tas reģistrēts Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīs, ir attiecīgās valsts nacionālās drošības iestādes izsniegts derīgs industriālās drošības sertifikāts (“Facility Security Certificate”); vai ārvalstu pretendentam, kas reģistrēts valstī, kura nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, ir izsniegts derīgs attiecīgās valsts kompetentas iestādes un Satversmes aizsardzības biroja atzīts sertifikāts, kas apliecina pretendenta spēju nodrošināt klasificētas informācijas aizsardzību.
Grozījums noteic, ka lēmumu par iepirkuma izpildes tiesību piešķiršanu pretendents var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā. Iepirkumu uzraudzības biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā vispārējā kārtībā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kontrolē;

– pieteica rīkojuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2005. gadā”.
Projektā noteikts, ka saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” paredzēts 2005. gadā nosūtīt Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vienības uz kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs.
Minētās mācības ir ieplānots rīkot dažādās ārvalstīs, lai pilnveidotu militāro gatavību un stiprinātu NATO un PfP (“Partnerattiecības– mieram” programmas) valstu savstarpējo sadarbību.
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki plāno piedalīties šādās ārvalstu mācībās: Allied Reach – augstākā līmeņa seminārs par NATO operāciju koncepciju, kas notiks no 1. līdz 3. februārim Norvēģijā; Garrison 1 – štāba mācības, kas notiks no 25. līdz 26. janvārim Dānijā, divpusējās sadarbības ietvaros; EODEX – mācības ūdenslīdējiem darbam ziemas apstākļos, veicot zemūdens atmīnēšanu, kas notiks no 31. janvāra līdz 11. februārim Norvēģijā, divpusējās sadarbības ietvaros.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, projekts saskaņojams līdz 27.decembrim.

Iekšlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”.
2004.gada 30.novembrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.993 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru”, kas nosaka nederīgo dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami Nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību.
Lai tiesiski nostiprinātu Ministru kabinetam deleģējumu noteikt Nederīgo dokumentu reģistra izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, nepieciešams izdarīt grozījumu Personu apliecinošu dokumentu likumā, paredzot Ministru kabinetam attiecīgu deleģējumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;

– pieteica noteikumu projektu “Ārzemniekiem nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs un finanšu līdzekļu esamības konstatēšanas kārtība”.
Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs to trešo valstu pilsoņiem, kas ieceļo Latvijā bez vīzām, kā arī finanšu līdzekļu esamības konstatēšanas kārtība.
Nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ārzemniekiem, kuri ieceļo ar vīzu, noteikts Vīzu noteikumos. Uzturēšanās atļauju noteikumos noteikts, ka ārzemnieks iesniedz dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr viņš uzturēsies Latvijas Republikā, kā arī noteikts nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs. Tomēr minētajos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kā konstatēt finanšu līdzekļu esamību.
Nepieciešamība pārbaudīt finanšu līdzekļu esamību, ārzemniekam šķērsojot ārējo robežu, kā arī pieņemot lēmumu par vīzas izsniegšanu, noteikta Šengenas konvencijā, kā arī Kopīgajā konsulārajā instrukcijā un Kopīgajā rokasgrāmatā (finanšu līdzekļu apmēru katra Eiropas Savienības dalībvalsts pašlaik nosaka individuāli). Lai harmonizētu prasības attiecībā uz pietiekamu iztikas līdzekļu esamību, kā arī noteiktu to apjomu, ir sagatavots Padomes lēmuma projekts par grozījumiem Kopīgās konsulārās instrukcijas V daļā un Kopējās rokasgrāmatas I daļā, kas vairākkārt skatīts ES Padomes Vīzu darba grupas, kā arī SCIFA sanāksmēs.Projektā paredzēts, ka ārzemniekam jāpierāda, ka viņam ir pietiekami uzturēšanās līdzekļi – vismaz 40 – 60 eiras katrai uzturēšanās dienai.
Noteikumu projektā noteikts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ārzemniekiem, kuri pieprasa vai ir saņēmuši uzturēšanās atļauju, kā arī detalizēti uzskaitīti dokumenti, kādus personas var iesniegt, lai pierādītu nepieciešamo finanšu līdzekļu esamību. Minētās normas ir nepieciešamas, lai efektīvāk varētu konstatēt personu atbilstību Imigrācijas likumā noteiktajām prasībām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica rīkojuma projektu “Par Jēkabpils 109.arodskolas un Viesītes arodvidusskolas reorganizāciju”.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un tālākizglītības departaments pēc iepazīšanās ar pašreizējo stāvokli audzēkņu izglītošanā un izglītības iestāžu rīcībā esošo ēku izmantošanas apstākļiem ierosina reorganizēt Jēkabpils 109.arodskolu un pievienot to Viesītes arodvidusskolai. Tādējādi tiks turpināta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, veicināta izglītības kvalitātes uzlabošana (tajā skaitā audzēkņiem ar speciālām vajadzībām ieslodzījuma vietās), valsts budžeta līdzekļu un profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes racionālu izmantošana, ieviestas normējošās izmaksas profesionālās izglītības programmu īstenošanā.
Jēkabpils 109.arodskola atrodas Jēkabpils cietuma telpās (656 kv.m, 5 darbinieki, 58 audzēkņi – uz 01.10.2004.) un tur īsteno otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas metālapstrādē (virpotājs), elektromontāžā un elektromehānikā (apgaismes elektriķis), siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijā (rūpnīcas katlu kurinātājs) viengadīgajās mācību grupās, kur uzņem audzēkņus ar vidējo izglītību.
Viesītes arodvidusskola (10 886 kv.m, t.sk. dienesta viesnīca 1400 kv.m, 59 darbinieki, 289 audzēkņi – uz 01.10.2004.) īsteno otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas trīsgadīgajās vai četrgadīgajās mācību grupās (datorsistēmas, ēdināšanas serviss, lauku mājamatnieks, galdniecības izstrādājumi un apdares darbi). Ar 2004.gada 1.jūliju Viesītes arodvidusskola atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.
Rīkojuma projekts paredz reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestādi – Jēkabpils 109.arodskolu – un ar 2005.gada 1.jūliju pievienot to Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai profesionālās izglītības iestādei – Viesītes arodvidusskolai.
Balstoties uz iepriekšējās Jelgavas 105.arodskolas reorganizācijas pozitīvo pieredzi, Jēkabpils 109.arodskolas reorganizācijā iecerēta ne tikai administratīvo izdevumu samazināšana, bet arī iespēja labāk izmantot abu iepriekšminēto profesionālo izglītības iestāžu pedagoģisko un materiāli tehnisko potenciālu, kā arī iespēja uzlabot izglītības programmu tehnisko nodrošinājumu, iesniedzot projektus Eiropas Savienības sociālajam fondam, tajā skaitā cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumos Nr. 474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu””.
Noteikumu grozījumu mērķis ir vienkāršot saskaņošanas un atļauju saņemšanas kārtību darbībām kultūras piemineklī vai to aizsardzības zonās, kas veicinās demokrātisko procesu pilnveidošanu valsts pārvaldes jomā.
Samazinot instanču skaitu, kurās privātpersonai jāgriežas, lai realizētu savas tiesības un tiesiskās intereses, kā arī samazinot no privātpersonām pieprasāmās informācijas apjomu, iespējams veidot pozitīvu attieksmi pret valsts pārvaldes procesu attīstību.
Tā kā pašvaldības, kurās ir izveidots kultūras mantojuma saglabāšanas dienests, jau nodarbojas ar jautājumiem, kurus regulē noteikumi, tad sagatavotie grozījumi tikai novērš funkciju dublēšanos. Grozījumi pielikumos precizēs atļaujās iekļaujamās informācijas apjomu.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas funkcijas, uzdevumi un kompetence ar šo noteikumu projektu netiek mainīta.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos likumā noteiktajos gadījumos”.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos likumā noteiktajos gadījumos. Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 69.panta otrajā daļā minēto, tas nepieciešams, lai īstenotu Operatīvās darbības likumā noteikto operatīvās darbības uzdevumu realizēšanu.
Lai tīklam pievienotu operatīvā darbības subjekta iekārtas operatīvās informācijas iegūšanai un sarunu operatīvai noklausīšanai, tīkls tiek aprīkots ar tīkla pārtveršanas punktu (punktiem).
Operatīvās darbības subjekts iesniedz Satversmes aizsardzības birojam (SAB) rakstveida pieprasījumu pēc akceptēšanas ierīkot tīkla pārtveršanas punktu (punktus) attiecīgajā tīklā. SAB izskata pieprasījumu un nedēļas laikā informē operatīvās darbības subjektu par akceptēšanu vai atteikumu ierīkot tīkla pārtveršanas punktu (punktus). Ja pieprasījums tiek akceptēts, tad SAB, informējot operatīvās darbības subjektu, vienlaikus informē arī attiecīgo komersantu par to, ka viņa tīklā tiks ierīkots tīkla pārtveršanas punkts (punkti). Pēc akcepta saņemšanas operatīvās darbības subjekts izstrādā tīkla pārtveršanas punkta (punktu) projektu un tehniskos noteikumus un saskaņo tos ar SAB.
SAB tīkla pārtveršanas punkta (punktu) projektu un tehnisko noteikumu saskaņošanas stadijā ir tiesības pieprasīt no komersanta tīkla pārtveršanas punkta (punktu) projektu un tehnisko noteikumu saskaņošanai nepieciešamo informāciju.
Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums bez maksas ierīkot tīkla pārtveršanas punktu (punktus) ne ilgāk kā divu mēnešu laikā pēc SAB direktora rakstveida pieprasījuma par tīkla pārtveršanas punkta (punktu) ierīkošanu saņemšanas.
Tīkla pārtveršanas punktu (punktus) komersants ierīko atbilstoši tīkla pārtveršanas punkta (punktu) projektam un tehniskajiem noteikumiem un pēc operatīvās darbības subjekta vadītāja rakstveida pieprasījuma uztur un nodod bez maksas tā lietošanā operatīvās darbības pasākumu veikšanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Satversmes aizsardzības birojā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”.
Likumprojekts saskaņo Reliģisko organizāciju likuma 15.pantā lietoto terminoloģiju ar Komerclikumu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu. Projektā noteikts, ka reliģiskajām organizācijām ir tiesības veikt saimniecisko darbību. Ja reliģiskās organizācijas ieņēmumi no saimnieciskās darbības kalendārā gada laikā 500 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru Ministru kabinets noteicis attiecīgajam laika posmam, šai organizācijai jādibina kapitālsabiedrība, kas jāreģistrē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības izlietojami reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) paredzētajiem mērķiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību, sastāda pārskatus un maksā nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments