
Industriālie parki – uzņēmumu un valsts konkurētspējai
“Latvijas Vēstnesis” jau informējis (“LV” 30.09.2004., 17.11.2004.) par industriālo un tehnoloģisko parku aktualitātēm un problēmām. Šābrīža situācija liek runāt gan par pozitīvo, gan satraucošo.Elita Moiseja “Nordic Technology Park” foto |
No vienas puses, esošo parku noslogojums arvien pieaug. Novembrī tika konstatēts, ka šis rādītājs sasniedzis jau 70 procentus, un, ja ņem vērā 2002.gada noslogojumu – 48,4 procentus, var runāt par ievērojamu pieaugumu. Savukārt nule savas kapacitātes griestus sasniedzis “Nordic Technology Park” – tajā aizņemta visa izīrējamā platība. No otras puses, speciālisti uzsver nepieciešamību Latvijā veidot vairāk industriālo un tehnoloģisko parku, jo to darbība lielā mērā garantē rūpniecības attīstību. Parku paspārnē teicamas iespējas paveras inovatīvi strādājošiem uzņēmumiem. Un, visbeidzot, tēmas trešā puse – vai industriālo un tehnoloģisko parku izveide ir tikai to saimnieku problēma?
Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu
Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTICA) valdes priekšsēdētāja vietniece Elita Moiseja atzīst, ka mūsu valstī industriālo parku tiešām ir krietni par maz. Viņa norāda – ir tikai pieci parki, kuros iespējams izvietot ražotnes, turklāt tie visi atrodas Rīgā vai tās apkārtnē. E.Moiseja uzsver, ka neapšaubāmi pieprasījums pēc telpām industriālajos parkos ir ļoti liels – par to liecina LTICA produktīvā sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kuras rezultātā ne viens vien uzņēmums radis sev pajumti. Mājvietu ražošanai nereti meklē arī ārvalstu investori, taču iespēju to piedāvāt kļūst arvien mazāk. E.Moiseja, kura ir arī “Nordic Technology Park” mārketinga direktore, pauž pamatotu pieņēmumu, ka laikā kopš minētā pētījuma publiskošanas ar īrnieku piesaistīšanu labi veicies arī citiem parkiem, tāpēc šābrīža kopējais parku noslogojums acīmredzot ir krietni pārsniedzis 70 procentus. Tas nozīmē, ka vajadzīgi jauni parki. E.Moiseja norāda, ka par šīs jomas attīstību bija jādomā jau agrāk, tagad jau būtu jāvar nodrošināt pašmāju un ārvalstu uzņēmumus ar nepieciešamām telpām.
Izdevīgi gan vietējiem, gan ārzemniekiem
Protams, par attīstību domā arī šobrīd funkcionējošie
industriālie un tehnoloģiskie parki. “Nordic Technology Park” nākamgad
paredzēta biroju ēkas rekonstrukcija, tādējādi paplašinot izīrējamo platību par
6,5 tūkstošiem kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka vieta atradīsies vismaz vēl vairākiem
klientiem. Taču saprotams, ka ar to ir daudz par maz. “Kamēr mēs renovējam telpas un
būvējam jaunas ēkas, paiet krietns laiks, bet investori negaidīs,” saka E.Moiseja un
arī uzsver, ka parku piedāvāto iespēju izmantošana nav tikai lielu ārvalstu
kompāniju privilēģija. Pētījumi liecina, ka apmēram 60 procenti industriālo parku
“iemītnieku” ir ārvalstu firmas vai kopuzņēmumi, bet pārējie 40 procenti –
vietējie ražotāji un tirgotāji. Un tikai trijos parkos apmēram 90 procenti īrnieku
ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu.
E.Moiseja min interesantu faktu – 15 līdz 20 procenti īrnieku ir jaundibināti
uzņēmumi. Viņa norāda, ka parka apstākļos šādam uzņēmumam ir labākas
attīstības iespējas. Industriālajā parkā ir gan ražošanas telpas, gan biroji, gan
noliktavas, pieejamas visas nepieciešamās komunikācijas – ūdens, gāze, protams,
elektroenerģija. Parasti tiek piedāvāti arī citi pakalpojumi – ēdnīca, banka,
preses kiosks. Par to, ka parku iemītnieki šos labumus prot novērtēt, liecina skaitļi
– 40 procenti pēdējā gada laikā “Nordic Technology Park” iznomātās
kvadratūras nodots jau esošo klientu rīcībā. Tas nozīmē, ka īrnieki vēlas
paplašināt savu dzīves telpu parkā, bet tas arī ļauj spriest par pozitīvu biznesa
attīstību. E. Moiseja paskaidro, ka parka pakalpojumu izmantošana nebūt nepaaugstina
ražošanas izmaksas. Pirmkārt, uzņēmēji var savus resursus izmantot tikai
ražošanai, jo infrastruktūras uzturēšana ir parka saimnieku ziņā. Otrkārt,
komunikāciju, piemēram, apkures sistēmas, ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas,
dalītas uz visu īrnieku skaitu, būtiski samazinās. Tādējādi, kā uzsver E. Moiseja,
industriālajā parkā arī mazs uzņēmums komunālos pakalpojumus pērk par liela
patērētāja cenām. Piemēram, “Nordic Technology Park” saņem
“Latvenergo” piegādāto elektroenerģiju par zemāka tarifa cenu.
Nepieciešams valsts atbalsts
Protams, industriālo un tehnoloģisko parku veidošana pirmām
kārtām ir parku īpašnieku interesēs. Taču šķiet, ka arī valstij un pašvaldībām
būtu jāatbalsta šis process. Tā notiek daudzās valstīs, labs paraugs ir arī dažas
jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis. Jo īpaši tas sakāms par Ungāriju, kurā
darbojas vairāk nekā 160 parku. Latvijā valsts pagaidām atbalsta tikai tehnoloģisko
parku veidošanu un darbību, taču pašvaldības dažuviet jau iesaistījušās
industriālo parku veidošanā. Kā pozitīvus piemērus var minēt Ventspils, Liepājas
un Daugavpils pašvaldību un topošo parku saimnieku sadarbību.
Taču, kā uzsver E. Moiseja, parku atbalstam tomēr būtu jābūt pirmām kārtām valsts
rūpei. Kāpēc? “Industriālo un tehnoloģisko parku attīstība ļaus paaugstināt
Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgū,” norāda E. Moiseja. Strādājot
patstāvīgi, uzņēmumam daudz laika prasa piemērotu telpu vai zemes gabala izvēle,
ēku celtniecība vai telpu remonts. Savukārt industriālais parks pāris mēnešos
sagatavo telpas atbilstoši īrnieka vēlmēm un vajadzībām. Turklāt parkā,
strādājot līdzās virknei citu firmu, uzņēmumam ir iespējama intensīvāka
informācijas apmaiņa un sadarbība atsevišķu ražošanas operāciju veikšanā.
E. Moiseja atzīst, ka šobrīd nav nevienas valsts līmenī apstiprinātas parku
attīstības programmas. Pirms diviem gadiem gan tika izstrādāta un Ministru kabinetā
izskatīta parku atbalsta koncepcija, taču tā diemžēl neguva valdības akceptu un
tālāk netika virzīta. Tādējādi industriālie parki šobrīd nevar pretendēt uz ES
strukturālo fondu finansējumu, kaut arī 80 procenti parku īpašnieku šos līdzekļus
labprāt izmantotu. Atliek vien apkārtceļi – piemēram, atsaucoties uz Nacionālo
inovāciju programmu, pierādīt, ka parkā tiek veikta inovatīva uzņēmējdarbība. E.
Moiseja piekrīt, ka šobrīd projektu izstrāde un iesniegšana varētu būt jau
novēlota, jo fondu līdzekļi nav neierobežoti. Taču būtu svarīgi, lai parku
saimnieki varētu pretendēt uz nākamās projektu kārtas naudu. E. Moiseja uzsver –
šajā procesā ieinteresēti ir visi. Un arī jau esošo parku saimnieki konkurences
nebaidās – tirgū brīvu vietu vēl ir ļoti daudz.
Juris Bārtulis, “LV”