ASV dolāra kursa lejupslīde! Cik ilgi vēl?

Pasaules valūtas tirgus brīnumi

Pasaules valūtas tirgus ir brīnumiem bagāts. Īpatnība ir tā, ka visiem šiem brīnumiem ir savi likumsakarīgi izskaidrojumi.

Foto: EPA/A.F.I.

Pirmais brīnums – funkcionē dīvaina naudas monēta vai papīra zīme: jo blāvāka ir monētas jeb papīra zīmes viena puse, jo spilgtāk zaigo otrā puse. Šīs naudas apgrozības divsejaino Jānusu pārstāv divas savstarpēji saistītas pasaules visvarenākās valūtas: ASV dolārs un eira.
Otrais brīnums – tieši pēc nedēļas, kad ASV vēlētāju vairākums izteica uzticību savam līdzšinējam prezidentam, būtībā atbalstot tā ekonomisko politiku, ASV varenības simbols – dolārs krietni nobālēja un par 1 eiru varēja jau iemainīt 1,30 ASV dolāru. Tas bija dolāra antirekords ar turpmākajiem vēl dižākajiem antisasniegumiem. Novembra pēdējā nedēļā pasaules valūtas tirgū par 1 eiru vajadzēja dažbrīd atdot 1,33 ASV dolāru.
Trešais brīnums – vājais dolārs veicina ASV eksportu, mazina ārējās tirdzniecības bilances deficīta virslielo apmēru un galarezultātā stutē dolāru. Imports kļūst dārgāks, sekmējot cenu celšanos.
Ceturtais brīnums – Ķīna, Japāna, citas Dienvidaustrumāzijas valstis – ekonomiski vārguļi pret ASV ar saviem dolāra krājumiem – ir galvenais ASV dolāra ārējais balsts, kas ļauj amerikāņiem vairāk tērēt un labāk dzīvot.

Skaidrojumi

Peldoši ASV dolāra un eiras apmaiņas kursi nedaudz uz augšu, nedaudz uz leju ir normāla, neizbēgama tirgus svārstību parādība. Mainās ik brīdi konkrētu valūtu pieprasījuma un piedāvājuma apjoms un paklausīgi mainās valūtas kurss. Lielākas svārstības jau prasa dziļāku analīzi.
2001.gada 5.jūlijā par 1 dolāru apmainīja 1,19 eiras (ASV dolāra smaguma rekords). Tas bija Rubikons, kam sekoja ASV dolāra lejupslīde nemitīgo svārstību režīmā. 2002.–2003.gadu mijā dolāra un eiras kurss izlīdzinājās. Katrā nākamajā periodā dolārs kļuva “vieglāks”, eira – “smagāka”. Kas bija noticis? Teorija vadās no tā, ka lejup-augšupejas valūtu maiņas kursu nosaka virkne faktoru. Kā galvenos nosacījumus gan min iekšzemes kopprodukta dinamikas un ārējās tirdzniecības bilances perspektīvu. ASV ekonomika nebūt neiegāzās recesijas atvarā, valsts nepārdzīvoja aptverošu dabas katastrofu. Tieši otrādi: tiek droši prognozēts, ka ASV iekšzemes kopprodukts 2004.gadu noslēgs ar 4,4% pieaugumu; eiraszonas IKP izaugsme gaidāma tikai ap 2%. ASV budžeta deficīts šogad līdzināsies 422 miljardiem ASV dolāru. Atbaidošs efekts ir maksājumu bilances tekošā konta deficītam – 2004.gadā 531 miljards dolāru un 2005.gadā vēl palielinājums par 120 miljardiem dolāru. Tā galvenais cēlonis – importa augošais pārsvars pār eksportu. Šāda nelabvēlīga prognoze iegrožo investoru apetīti īstenot ieguldījumus ASV tautsaimniecībā.
Republikāņa Džordža Buša atkalievēlēšana ASV prezidenta augstajā amatā dažu valūtas analītiķu starpā radīja īslaicīgu eiforiju: iepriekšējais prezidents, iepriekšējā politika, iepriekšējais ASV dolāra kurss un ... kārtējo reizi nošāva griezi. Kara dievs Marss, “karš pēc kara” Irākā, augošie izdevumi cīņā ar terorisma draudiem būs turpmāk vēl rijīgāki nekā iepriekš, solot budžeta deficīta tālāku izaugsmi. Paklīda runas, ka prezidentam nāksies atteikties no kārtējā nodokļu samazinājuma – tālākās attīstības motora. Eļļu ugunī vēl ielēja analītiķi, paredzot, ka 2005.gadā ASV IKP pieaugums būs mazāks – vairs tikai 3,5%. Tālredzīgākie valūtu darboņi steidzās nodrošināties pret valūtu operāciju risku un mainīt ASV dolāru pret eirām. Rezultāts bija viegli paredzams: ASV dolāra apmaiņas kurss pazeminājās; pasaules valūtas tirgus galvenā virzība – prom no arvien “liesākā” dolāra. Bez īpašiem nopelniem “smagākā” eira nebūt nav Ziemassvētku dāvana eiras zemes eksportieriem: to eksportpreces sadārdzinās, konkurētspēja krītas, peļņa sarūk.
Jāievēro vēl viens nozīmīgs faktors: zelta cenas jauni augstlēkšanas rekordi. 2004.gada 12.februārī zelta biržas fiksēja rekordaugstu zelta cenu – 425 ASV dolāri par 1 unci (31,1g). Rekords ilgi nenoturējās. Šā paša gada novembrī unce zelta jau maksāja 448 dolārus. Kas noticis? Atkal brīnums? Naudas papīrīši ir it kā visu mīlulis, visi vēlas šo vērtīguma apliecinājumu gūt, bet ar nosacījumu – neko nezaudēt. Bija laiks, kad kāroja ASV dolārus. Tagad tādu plānprātiņu nav. Varbūt krāt eiras? Ej nu sazini, kāds būs eiras “svars” pēc mēneša, pusgada, gada? Drošs paliek drošs! Uzticēsimies cēlmetālam, kas gadu simteņus bijis drošības, stabilitātes garants. Pirksim un glabāsim seifos zeltu. Un zaudētājs vispirms ir ASV dolārs, pēc kura pieprasījums neizbēgami krītas un kura kurss pēc pasaules valūtas tirgus likumiem slīd lejup.

Valūtas rezervju krājumu loma

Kādas valsts valūtas rezervju krājumu loma nebūt nav teorētiķu sadomāta. Valūtai ar trūcīgām rezervēm, tātad necilu drošības ķīlu, maziem valūtas (arī zelta) krājumiem centrālās bankas elektroniski apsargātajos pagrabos un seifos uz vispārēju atzinību un spēku nav ko cerēt. Kam pasaulē 2004.gadā, pēc SVF ziņām, ir vislielākās valūtas rezerves (pārrēķinātas ASV dolāros)? Pirmo trijotni veido Japāna – 808,4 miljardi dolāru, Ķīna – 496,2 miljardi dolāru, eiraszona – 173,7 miljardi dolāru. Lasītājs pamatoti jautās, ar cik lielām valūtas rezervēm var lepoties ASV? Atbilde šokējoša – šīs visu varenās lielvalsts glabātavās atrodas tikai 39,1 miljards ASV dolāru, proti, 20,7 reizes mazāk nekā Japānā, 12,7 reizes mazāk nekā Ķīnā, 4,4 reizes mazāk nekā eiraszonas Eiropas Centrālās bankas krātuvēs. Ja šīs valūtas rezervju realitāti savieno ar citiem faktoriem, kas vājina ASV dolāra kādreizējo varu un vispārējo cieņu, kļūst skaidrāka izpratne par dolāra kursa lejupslīdes cēloņiem.
Ziņkārīgie vēlēsies izdibināt, kāpēc minētajai valūtas rezervju dižtrijotnei sakrājies tik daudz dolāru? Atbilde vienkārša: tie ir vispirms šo valstu enerģiskā un konkurētspējīgā eksporta raženie augļi un pirmām kārtām arvien jaunu nišu iekarošana ASV iekšējā tirgū. Mehānisma izpratne grūtības nerada: lētas, tehnoloģiski pievilcīgas preces platā straumē plūst pāri okeāniem uz ASV tirgiem, bet dolāru plūsma – pretējā virzienā. Ķīna ar magnēta spēku vēl piesaista miljardiem ASV dolāru investīciju.
Valūtas rezerves, kas guļ dīkā, ir “bezdarbnieces” un prasa vēl apsardzes izdevumus, nes paprāvus zaudējumus. Dolāra papīrīši, informācija datoru atmiņā liek strādāt, centīgi “ražot” ienākumu, gādāt par “piecepumu”. Domāts, darīts! Kur ieguldīt sakrātos dolāru miljardus? Ieguldīšana valūtas spekulācijās ir augsta riska darījums. Tālāk prom no grēka! Parastie ieguldījumi tautsaimniecības objektos nav pārāk droši, peļņa – gaužām svārstīga, var arī iegāzties bankrota bedrē. Visdrošāk iegādāties valsts parādzīmes, procenti ir iepriekš zināmi un garantēti, ienākumu apmaksas termiņi arī, riska nav. Tā valūtu rezervju dolāri, kas gūti no tirdzniecības ar ASV, pārvēršas par šīs valsts parādzīmēm – reālu naudu, lai lāpītu lielos caurumus ASV izdevumu tāmē. Citiem vārdiem, īstenot ASV uzdevumu noteiktu daļu, tai skaitā sociālās programmas, nodrošināt ASV iedzīvotāju dzīves līmeni kļūst iespējams, pateicoties tam, cik aktīvi vispirms Japāna un Ķīna pārvērš savus dolārus ASV valsts parādzīmēs. Tā ir īpatnēja simbioze, kur Japāna, Ķīna un dažas citas valstis ir liela mēroga ASV kreditores, bet ASV – atkarīgs debitors. Lūk, fakti: aizvadītajā gadā no ASV maksājumu bilances tekošā konta deficīta 531 miljarda dolāru apmērā 441 miljards ASV dolāru tika nosegti ar no ārzemēm saņemtiem kredītiem, turklāt to galvenā daļa – 377 miljardi ASV dolāru jeb 92% – nāk no Āzijas valstīm. Tas nozīmē, ka katru baltu dienu Tālie Austrumi ASV tautsaimniecībā iepludina pāri par 1 miljardu dolāru. Starptautiskais līdzsvars pagaidām tiek uzturēts. Tomēr leduskārta, uz kuras šurp un turp šaudās dolāru miljardi, aktīvi ar valūtu maiņu darbojas komersanti, baņķieri, valūtu spekulanti un to uzticības personas – brokeri, ir pietiekami plāna. Ja tā kaut vienā vietā iebruks, sekas būs postošas un neparedzamas.

Inflācija Latvijā un dolāra kursa lejupslīde

Vasarā Latvijas iedzīvotājus satrauca inflācijas pieaugums. Maijā patēriņa cenu indekss (PCI) palēcās līdz 106,2%, jūnijā – 106,1%, jūlijā – 106,7%, augustā – 107,8%, septembrī – 107,7%, oktobrī nedaudz noplaka – ap 7,2%. Nav lāgā noskaidrots, kāpēc Baltijas kaimiņvalstīs inflācija šajā pašā laika posmā ir krietni zemāka: PCI Lietuvā – ap 102%, Igaunijā – ap 104%.
Kategoriski jānoraida daudzkārt mutiski un rakstiski deklarētais uzskats, ka inflācijas “vaininieks” Latvijā ir mērķtiecīgie pūliņi nolīdzināt cenas ar ES vecajām 15 valstīm vai īpatnējs inflācijas “imports” no ES telpas. ES 2004.gadā inflācija pēc PCI līdzinājās tikai ap 102% un nekādi nevar būt Latvijas augstās inflācijas “grēcinieks”. Inflācijas “importa” teorija totāli nevar izskaidrot, kāpēc Latvija inflācijas jomā tik būtiski pārtrumpo savus dienvidu un ziemeļu kaimiņus.
Inflācijas faktors, ko nevar ne noliegt, ne apiet, ir lata, lita un kronas kurss pret ASV dolāru un eiru. Ar 2002.gada 1.janvāri lits un krona tika cieši piesaistīti eirai. Tas nozīmē, pirmkārt, ka lita un kronas kurss pret eiru nemainās, t.i., jebkuros apstākļos ir absolūti stabils. Otrkārt, cenas importa precēm eirās vairs nesvārstās, importa darījumos ar eiras zemes valstīm nav vairs mazākā valūtas kursa riska. Treškārt, dolāra “nobālēšana” un eiras “svara” izaugsme nesadārdzina preces, kas jāapmaksā eirās. Ceturtkārt, jo augstāks eiras kurss pret ASV dolāru, jo lētākas ir importa preces, kas jāapmaksā ar ASV dolāriem. Šai sakarībā var pamatoti apgalvot, ka Lietuvai un Igaunijai ir savas inflācijas reālā ASV dolāra kursa bremze.
Cita situācija ir Latvijā. “Pārgudrā” valūtas politika 2002.gadā nepiesaistīja latu eirai, bet saglabāja līdzšinējā lata “piekalšanu” SDR (speciālās aizņēmuma tiesības) pēc iepriekšējā nemainīgā kursa. Lats turpināja svārstīties līdz ar ASV dolāru un eiru. Kā zināms, SDR veido četru valūtu grozs, kur dominante ar 45% ir ASV dolārs; seko eira ar 29%. Līdz ar dolāra “nobālēšanu” zaudē svaru arī lats valūtas maiņas darījumos. Imports no eiras zemes, kas apmaksājams eirās, kļūst latos attiecīgi dārgāks. Šinī apstāklī, šķiet, jāmeklē viens no cēloņiem, kāpēc inflācija Latvijā ir krietni augstāka nekā Baltijas kaimiņvalstīs. Laikā no 2002.gada janvāra līdz 2004.gada augustam (visaugstākais inflācijas līmenis Latvijā) cenas latos par importu no eiras zemes pieaugušas par 18%. Šis imports augtin aug. Pašlaik ap 60% no visa importa apmaksājams eirās. Gada laikā (2003.gada augusts – 2004.gada augusts) importa cenas eirās izaugušas sakarā ar “bālāko” dolāru vismaz par 3% un pēc ķēdes reakcijas principa iespaidojušas daudzu preču, t.sk. pakalpojumu, ražošanas izmaksas. Attiecīgi mazinājušās importa cenas ASV dolāros.
Valūtas kurss nebūt nav vienīgais faktors, kas nosaka importa preču cenu izmaiņas. Pasaules tirgū preču cenu līmeni regulē vēl lērums citu konkrētu apstākļu. 2004.gada vasarā Latvijas imports, salīdzinot ar iepriekšējā gada vasaru, sadārdzinājās vismaz par 6,4% un bija visai būtisks izmaksu inflācijas ārējais faktors.
Kā veidojās attiecīgā situācija Igaunijā un Lietuvā? Importa cenas eirās, pārrēķinot kronās un litos, palika nemainīgas, ASV dolāros – mazinājās. Rezultāts bija it viegli paredzams. PCI (inflācija) bija pieticīgāka nekā Latvijā (ap 2% un 4%). Pie eiras cieši piekaltā krona un lits darbojās kā efektīvs inflācijas amortizators. Tajos pašos vasaras un rudens mēnešos, kad Latvijā inflācija turējās nepatīkami augstā līmenī (6%–8%), kaimiņvalstīs tā bija 2–3 reizes zemāka. Un tas nebija brīnums, bet likumsakarīgs rezultāts. Gada gaitā importa vienības vērtīgums bija audzis tikai ap 2% (trīs reizes mazāk nekā Latvijā). Atbilstoši tam veidojās arī zemāks patēriņa cenu līmenis, krietni mērenāka bija inflācija.

Pretrunīgas prognozes

Visu novembri ASV dolāra kurss nelielu svārstību režīmā slīdēja lejup. Eira sāka līdzināties 1,307, pēc tam 1,315 dolāriem. Mazu solīti ASV dolāra kursa stabilizāciju veica Federālā Rezervju sistēma – oficiālo kredītu procentu likmi pacēla par 0,25 procentu punktiem – līdz 2%. Daži prognozētāji steidzās pareģot, ka pieprasījums pēc ASV dolāra pieaugs, bet lejupslīde apstāsies. Pēc pāris dienām izrādījās – nekā: dolārs pasaules valūtas tirgū no jauna zaudēja svaru.
Preses izdevumus, internetu, radio, televīziju kā no pārpilnības raga pārsātina “zinātniski izsvērtas” valūtu kursu prognozes. Vieni analītiķi apgalvo, ka līdz gada beigām 1 eiru jau mainīs pret 1,5 dolāriem un tad dolāra lejupslīde apstāsies. Citi speciālisti nav tik optimistiski un sola, ka 2005.gadā varot gaidīt, ka par 1 eiru jau varēšot iemainīt 1,8 un pat 2,2 ASV dolārus. Drūmu prognožu ir liku likām. Vieni brīdina, ka Ķīna savas dolāra rezerves vienā jaukā dienā vairs nevēlēsies mainīt pret ASV valsts parādzīmēm, bet pieprasīs eiras. Tas draudētu ar pasaules valūtas sistēmas krahu: dolārs drāztos lejup, velkot sev līdzi atkarīgās valūtas, bet eira tiektos pretī kosmiskām tālēm. Tomēr ekspertu vairākums šādu kataklizmu vērtē kā nereālu. Ir prognozes, kas paredz citus valūtas tirgu pārkārtošanas variantus. Pirmkārt, ķīnieši, ieviešot cenu koridoru 5 līdz 10 procentu apmērā, kura ietvaros valūtas varēšot brīvi “peldēt”. Tas atgādinās šūpoles, kur juaņs, dolārs, eira, jena. Lielbritānijas mārciņa iegrožoti lidos uz augšu un leju.
Japānas un Ķīnas līdzšinējais stingrais balsts tad ievērojamā mērā paliks pagātnē. Otrkārt, Ķīnas juaņu piesaistīs valūtu grozam, paredzot attiecīgajā daudzumā juaņu mainīt pret eiru kā rezerves valūtu. Tas var izraisīt pasaules tirgū ASV dolāra plūdus.
Izskanējis analītiķu viedoklis, ka “normālais” kursa samērs starp eiru un dolāru līdzināšoties 1,25, ka nākamajā piecgadē šāda kursa sasniegšana ir reāla un prognozējama. Strīdus ābols ir problēma, kad šis samērs tiks sasniegts. Ar 2005.gada 1.janvāri lats būs nemainīgi piesaistīts eirai. Tas nozīmē, ka eiras zemes importa cenas latos nekādi nemainīsies atkarībā no eiras svara pret dolāru. Eiras cenu izaugsme vairs neiespaidos inflāciju Latvijā, dolāra kursa lejupslīde pazeminās importa cenu dolāros un līdz ar to latos.
Lasītāju var iepriecināt: ar jauno gadu inflācija Latvijā būtiski noplaks.

Georgs Lībermanis,

Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks