Mākslinieka krāsainā Itālija

Alekseja Naumova kolorītais un savdabīgais rokraksts izkopts jau studiju gados (1974 – 1980) LMA, kur profesora Induļa Zariņa vadītajā Monumentālās glezniecības nodaļā viņš apguva klasiskās glezniecības pamatus, klasisko zīmējumu, iepazina figurālās glezniecības kompozīcijas principus un tehniku. Otrs nozīmīgākais “mākslas skolas” posms A.Naumovam saistās ar tā laika Vissavienības Mākslas akadēmijas aspirantūru, pie mākslinieka Eduarda Kalniņa apgūstot tonalitātes un krāsu izjūtas principus.
Aktīva radošā darbība pagājušā gadsimta 80.gados, par ko liecināja personālizstāžu rīkošana, pavēra iespēju A.Naumovam stažēties Francijā Sorbonnas Mākslas augstskolā. Tur mākslinieka reālistisko tonalitāti nomainīja fascinējošs fovisma krāsainais smagums un pilnībā apgūta impresionistiskā brīvība.
1985.gadā A.Naumovs kļuva par LMA pasniedzēju. Saistībā ar pedagoga darbību mākslinieks atzīst, ka radošajos meklējumos ir svarīgs darbs ar studentiem. Meistardarbnīca, kuru A.Naumovs vada kopā ar mākslinieku Kristapu Zariņu, vieno studentus, kas ir vienlīdz talantīgi, taču vienlaikus ļoti atšķirīgi. Meistardarbnīca dod iespēju pedagogam iedziļināties studentu daiļradē un arī mācīties no tiem. Mākslas zinātniece Austra Avotiņa par A.Naumovu saka: “Viņš ir visur, viņa sabiedriskā aktivitāte ir unikāla parādība radošu mākslinieku pasaulē; nāk prātā flāmu 17.gadsimta mākslinieka un diplomāta Rubensa dzīve – desmitiem studentu, simtiem oficiālu pienākumu un spēja “atslēgties”, lai gleznotu tūkstošiem ainavu.”
Mākslas pazinējiem un mīļotājiem A.Naumova vārds galvenokārt saistās ar jēdzienu “izcils ainavists”, “plenēra meistars” un “pilsētvides iemūžinātājs”. LMA rektors Jānis Andris Osis atzīst, ka A.Naumovs precīzi uztver un poētiski atklāj katras pilsētvides vēsturiskos slāņus, arhitektūras un atmosfēras vienreizējo raksturu un aizvien rosina nojaust cilvēka, paša pilsētnieka, klātbūtni aizkadrā. Savukārt Kristaps Zariņš kolēģa māksliniecisko darbību vērtē šādi: “Viņa acs un krāsu izjūta ir kā Šveices pulkstenis. Triepiens ir veikli ekspresīvs kā daiļslidotājam. Rīga, Roja, Rēzekne, Roma, Parīze, Ņujorka, Palermo, Alkāmo, Florence – vietas, pilsētas, kuras A.Naumovs gleznojis, ieliekot katrā ainavā savus priekus, bēdas un pārdomas par krāsu tonalitāti.”

Pīnija (2003). Gleznu reprodukcija no Alekseja Naumova izstādes kataloga “Aleksejs Naumovs”