
Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu atbilstoši iedzīvotāju skaitam vēlēšanu izsludināšanas dienā nosakāms katrā pašvaldībā ievēlamais deputātu skaits.
Pašvaldībās līdz 2000 iedzīvotāju ievēlami 7 deputāti, pašvaldībās, kurās ir no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju, – 9 deputāti, no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju – 11 deputāti, no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju – 13 deputāti. Pašvaldībās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju jāievēlē 15 deputāti, bet Rīgas domē – 60 deputātu.
Pēc iedzīvotāju skaita vēlēšanu izsludināšanas dienā nosakāms arī tas, vai līdz ar partijām un partiju apvienībām deputātu kandidātu sarakstus pašvaldībā var iesniegt arī vēlētāju apvienības. Pēdējie grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā paredz, ka vēlētāju apvienības deputātu kandidātu sarakstus varēs pieteikt tajās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā būs mazāks par 5000. Pārējās pašvaldībās sarakstus drīkstēs iesniegt tikai partijas un partiju apvienības.
Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā būs reģistrēti. Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji iegūs tiesības vēlēt to pašvaldību, kurā viņiem būs reģistrēta dzīvesvieta šā gada 12.decembrī.
Par to, kurā vēlēšanu iecirknī vēlētājs reģistrēts, informēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, līdz 1.janvārim uz vēlētāja reģistrēto dzīvesvietu izsūtot informatīvu vēstuli.
Savukārt no 3.janvāra līdz 15.februārim vēlētājiem būs iespēja mainīt sākotnēji reģistrēto vēlēšanu iecirkni. Iecirkni mainīt varēs savas pašvaldības robežās vai reģistrējoties balsošanai kādā no tās pašvaldības vēlēšanu iecirkņiem, kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums. Vēlēšanu iecirkņa maiņa būs jāpiesaka pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas vietā.
Arī pašvaldību vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs – katrs vēlētājs būs reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī, uz kuru balsot jādodas vēlēšanu dienā vai kādā no iepriekšējās balsošanas dienām. Citā iecirknī balsot nevarēs. Vēlētāju saraksti pašvaldību vēlēšanās nepieciešami tāpēc, ka jaunā parauga pasēs vairs netiek likta atzīme par dzīvesvietu. Tas nozīmē, ka pēc pases nav iespējams noteikt vēlētāja piederību pašvaldībai.
Tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās būs tiem vēlētājiem, kuriem līdz 90.dienai pirms vēlēšanu dienas (12.decembrim) būs reģistrēta dzīvesvieta attiecīgajā pašvaldībā.
Līdz 1.janvārim Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrs uz vēlētāju reģistrēto dzīvesvietu izsūtīs paziņojumu ar informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī vēlētājs reģistrēts pašvaldību vēlēšanām.
Sākot ar 1.janvāri, savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot, arī piezvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 7049999.
Sākotnēji reģistrēto vēlēšanu iecirkni nomainīt varēs līdz 15.februārim jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas vietā.
Pašvaldību vēlēšanās iecirkni mainīt varēs savas pašvaldības robežās; reģistrējoties balsošanai tajā pašvaldībā, kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums. Šajā gadījumā, pārreģistrējot iecirkni, jāuzrāda īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (Zemesgrāmata vai izziņa no Zemesgrāmatas).
Ja vēlētājs mainīs dzīvesvietu pēc 12.decembra, viņam saglabāsies tiesības vēlēt to pašvaldību, kurā viņš bija reģistrēts līdz 12.decembrim.
Kārtējās pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanas Latvijā notiks 2005. gada 12.martā, sestdienā. Iepriekšējā balsošana – 9., 10. un 11.martā.
Vēlēšanu iecirkņu darba laiks – vēlēšanu dienā,
12.martā, – no plkst.7 līdz 22;
iepriekšējās balsošanas dienās:
9.martā – no plkst.17 līdz 20;
10.martā – no plkst.9 līdz 12;
11.martā – no plkst.10 līdz 16.
Pašvaldību vēlēšanās katras pilsētas, novada un pagasta
administratīvā teritorija veido atsevišķus vēlēšanu apgabalus. Tādējādi
pašvaldību vēlēšanās ir tik vēlēšanu apgabalu, cik pašvaldību.
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām notiks no
21.janvāra līdz 31.janvārim. Deputātu kandidātu sarakstus pieņems attiecīgās
pašvaldības vēlēšanu komisija.
Deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām var iesniegt reģistrētas
partijas, reģistrētas partiju apvienības un vairākas reģistrētas partijas kopīgi,
apvienību nereģistrējot. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits vēlēšanu
izsludināšanas dienā ir mazāk par 5000, deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt
arī vēlētāju apvienības.
Tiesības piedalīties noteiktas pašvaldības vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas
un ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un kuriem 90 dienas pirms vēlēšanu
dienas (12.decembrī) ir reģistrēta dzīvesvieta attiecīgajā pašvaldībā.
Pašvaldību vēlēšanas sarīko pilsētu, pagastu un novadu vēlēšanu komisijas.
Pašvaldību vēlēšanu finansēšanas avots ir attiecīgo pašvaldību budžeti.
Pašvaldību vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi 952
vēlēšanu iecirkņus.
Centrālā vēlēšanu komisija