Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.2004., Nr. 196 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97681

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

09.12.2004., Nr. 196

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra sēdē

Pamatā akceptēti grozījumi likumā par valsts budžetu 2004.gadam, paredzot kopumā par 28,1 miljonu latu palielināt valsts budžeta ieņēmumus, par 18,7 miljoniem latu palielināt valsts budžeta izdevumus un par 9,4 miljoniem latu samazināt valsts budžeta fiskālo deficītu. Tādējādi likumā paredzētais budžeta deficīts 2004.gadā būtu 1,8%. Grozījumus galīgi paredzēts akceptēt valdības 11.decembra sēdē un nākamās nedēļas sākumā iesniegt Saeimā.
Valsts budžeta kopējie ieņēmumi pēc grozījumiem plānoti 2,066 miljardi latu, izdevumi – 2,218 miljardi latu, fiskālais deficīts – 144,6 miljoni latu.
2004.gada valsts budžeta likuma grozījumos nodokļu ieņēmumus kopumā paredzēts palielināt par 50 miljoniem latu: uzņēmumu ienākuma nodokli – par 21 miljonu latu, akcīzes nodokli – par 11,7 miljoniem latu, muitas nodokli – par 5,1 miljonu latu, izložu un azartspēļu nodokli – par 1,1 miljonu latu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – par 11,6 miljoniem latu. Neliels samazinājums plānots dabas resursu nodokļa un automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumos. Nodokļu ieņēmumu palielinājumu nosaka 2004. gada 11 mēnešos vērojamais straujais ekonomiskās aktivitātes pieaugums.
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi kopumā tiek prognozēti par 9,1 miljonu latu vairāk nekā apstiprinātajā gada plānā.
Kopumā valsts pamatbudžeta izdevumi ir palielināti par 18,8 miljoniem latu, tai skaitā paredzēti papildu izdevumi no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par 25,5 miljoniem latu.
Lielākie papildu līdzekļu piešķīrumi valsts budžeta izdevumos: 14 miljoni latu pašu resursu iemaksām Eiropas Kopienas budžetā par 2005.gada pirmajiem mēnešiem; 1,43 miljoni latu Iekšlietu ministrijas investīciju projektam IA–16 “Valsts robežas infrastruktūras attīstība”; 300 tūkstoši latu Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa būvniecībai; 1 miljons latu – vienreizējs finansējums jaunizveidotajai apakšprogrammai “Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai valsts galvoto aizdevumu atmaksai”; 2 miljoni latu finansējumam ES struktūrfondu projektu īstenošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā; 4,05 miljoni latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai; 2,45 miljoni latu iemaksām Eiropas Investīciju bankas kapitālā un rezervēs.
Papildus no Finanšu ministrijas programmas “Finansējums ES fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana” veikta līdzekļu pārdale 5,1 miljona latu apjomā uz Zemkopības ministrijas apakšprogrammu “Finansējums ES struktūrfondu projektu īstenošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā”. Savukārt no Finanšu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veikta līdzekļu pārdale 86,5 tūkstošu latu apmērā Kultūras ministrijai Rīgas Akadēmiskā krievu drāmas teātra nodokļu parāda segšanai.
Pamatā akceptēti grozījumi vairākos nodokļu likumos, kas tiks galīgajā variantā izskatīti valdības 11.decembra sēdē un iesniegti Saeimā 2005.gada budžeta likumprojekta paketē. Paredzams, ka tie tiks pieņemti līdz gada beigām un stāsies spēkā no 2005.gada 1.janvāra. Grozījumi akceptēti likumā par pievienotās vērtības nodokli, likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli un likumā par akcīzes nodokli. Būtiskākie grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli: precizēti formulējumi medicīnas pakalpojumiem, kuru sniegšana ir atbrīvota no PVN, kā arī medicīnas ierīcēm un precēm, kuru piegādēm piemēro PVN 5% likmi; sabiedriskā transporta pakalpojumiem noteikta PVN samazinātā likme 5% apmērā; precizētas likuma normas – termini “preču iegāde ES teritorijā” un “preču piegāde ES teritorijā”; nodokļa rēķinā norādāmais preču piegādes datums; priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis; brīdis, kad jāmaksā nodoklis budžetā; PVN piemērošanas kārtība, kas saistīta ar preču transportēšanu; brīdis, kad jāmaksā budžetā nodoklis par jaunu transportlīdzekļu iegādi, ko veic neapliekamās personas; precizēts likuma norma, kas nosaka to personu loku, kuru saņemtā autoratlīdzība būtu atbrīvojama no PVN; noteikts vienāds PVN piemērošanas režīms kartogrāfiskajiem izdevumiem.
Būtiskākie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli:
palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums mēnesī no 21 lata uz 26 latiem, kā arī atvieglojumi par apgādībā esošu personu no 10,5 latiem uz 18 latiem mēnesī; paredzēts, ka Ministru kabinets katru gadu līdz 30.jūnijam noteiks ar IIN neapliekamā minimuma apmēru un nodokļa atvieglojumu apmēru par apgādībā esošajām personām, tos pakāpeniski paaugstinot; mainīta IIN summas sadales proporcija starp budžetiem, paredzot, ka 73% tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 27% valsts pamatbudžetā, tādējādi kompensējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājumu pašvaldību budžetos ar nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu paaugstināšanas rezultātā. Tāpat paredzēts, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru, vienlaikus nosaka kārtību, kādā tiks kompensēts pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājums; noteikts, ka no aplikšanas ar Latvijas IIN ir atbrīvojami ienākumi, kurus fiziskā persona – Latvijas rezidents saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr.260/68; paredzēts vienādot IIN režīmu ienākumiem no noguldījumiem un depozītiem, ko Latvijas fiziskās personas saņem no ES dalībvalstu kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām ar šādiem ienākumiem, ko tās saņem no Latvijas kredītiestādēm; paredzēts, ka ar nodokli netiks aplikta palīdzības summa gada neapliekamā minimuma apmērā, ko fiziskā persona saņem no sabiedriskā labuma organizācijas; paredzēts, ka pēc bezpeļņas organizācijas pārreģistrācijas vai reorganizācijas, sadalot starp dalībniekiem tās darbības laikā uzkrāto rezervi (ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem), nodokli par šīm summām maksā ienākuma saņēmējs.
Būtiskākie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli:
paredzēts pēc direktīvas 2003/49/EK ieviešanai Latvijā noteiktā pārejas perioda beigām neieturēt nodokli no procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu, ko Latvijas kapitālsabiedrība izmaksā saistītai sabiedrībai citā ES dalībvalstī; paredzēts mainīt zaudēto parādu norakstīšanas kārtību un atļaut norakstīt pusi no zaudēto debitoru parādu summas, ja ir uzsākta debitora bankrota procedūra, atlikušo zaudēto debitoru parādu summu atļaujot norakstīt, kad ir pabeigta minētā debitora bankrota procedūra. Šo kārtību paredzēts piemērot zaudētajiem debitoru parādiem, kuri radušies, sākot ar 2004.gada 1.janvāri; sakarā ar Latvijas iestāšanos ES paredzētas izmaiņas, kas nodrošinātu ES dalībvalsts rezidentu nediskriminēšanu nodokļu uzlikšanas nolūkos attiecībā uz zaudēto parādu norakstīšanu, zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem citām ES dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošinātājiem vai apdrošinātāju filiālēm; paredzēts pēc bezpeļņas organizāciju pārreģistrācijas vai reorganizācijas tās darbības laikā uzkrāto rezervi (ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem) aplikt ar ienākuma nodokli tikai tad, ja iepriekš uzkrātā rezerve tiek izmaksāta dalībniekiem, nosakot, ka nodokli par to maksā ienākuma saņēmējs.
Būtiskākie grozījumi likumā par akcīzes nodokli:
pārrēķinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem atbilstoši eiras/lata kursam 2004.gada 1.oktobrī; atļauts no akcīzes preču noliktavām Latvijā piegādāt akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu. Tāpat likumprojekts paredz atbrīvot no nodokļa akcīzes preces, kas tiks importētas šo personu vajadzībām; precizētas normas, kas atbrīvo no akcīzes nodokļa akcīzes preces, ko piegādā patēriņam uz kuģiem un gaisakuģiem; atļauts nemarķēt alkoholiskos dzērienus, kurus saskaņā ar muitas normatīvajiem aktiem realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos; paredzēts atbrīvot no akcīzes nodokļa degvielu, kas nodrošina komerciālo transportlīdzekļu, kas iebrauc Latvijas Republikas teritorijā no ārvalsts, kura nav dalībvalsts (piemēram, pasažieru autobusiem), darbību un uzturēšanu, ja minētā degviela tiek atbrīvota no muitas nodokļa; precizētas normas, kas atļauj veikt noteiktas darbības ar akcīzes precēm ne tikai akcīzes preču noliktavās, bet arī brīvajās zonās un brīvajās noliktavās; paredz neieviest no 2005.gada 1.janvāra paredzēto akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai atmaksu komersantiem, kuri veic pasažieru regulāros pārvadājumus pilsētu un rajonu maršrutos. Tā vietā ir paredzēts šiem pārvadājumiem noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā.

Finanšu ministrijas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim