Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2004.gada 1.decembrī plkst.17.00:

1. Deputātu A.Golubova, I.Solovjova, S.Fjodorova, M.Bekasova un O.Deņisova jautājums Ministru prezidentam un veselības ministram (Jautājumu reģistra Nr.43)
“Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās palīdzības minimuma nodrošināšanai”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.Nr.3359)

2. Saeimas deputātu jautājums aizsardzības ministram A.Slakterim (Jautājumu reģistra Nr.46)
“Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.Nr.3358)

3. Deputātu J.Urbanoviča, A.Klementjeva, I.Ribakova, V.Orlova un V.Agešina jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (Jautājumu reģistra Nr.47)
“Par ministra attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, N.Kabanova, A.Aleksejeva, A.Tolmačova un V.Buzajeva jautājums Ministru prezidentam I.Emsim (Jautājumu reģistra Nr.48)
“Par Ministru kabineta š.g. 16.novembra lēmumu svītrot no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdes locekli Juriju Petropavlovski”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2004.gada 29.novembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Pielikums

Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās palīdzības
minimuma nodrošināšanai

Satversmes 111.pantā ir noteikts: “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”. Kurš normatīvais akts paredz šo minimumu, un kāds ir šā minimuma apjoms? Kādi līdzekļi ir jāiedala 2005.gada budžetā, lai nodrošinātu šo Satversmes prasību?

Deputāti: A.Golubovs, I.Solovjovs, S.Fjodorovs,

M.Bekasovs, O.Deņisovs

2004.gada 28.oktobrī

Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes
Ādažos izmaksām

Pieprasījumu komisijas atzinums

Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Dzintara Zaķa, Gunta Bērziņa, Kārļa Šadruska, Lindas Mūrnieces, Artura Krišjāņa Kariņa, Ingrīdas Circenes, Viestura Šiliņa, Edgara Jaunupa un Arta Kampara pieprasījumu aizsardzības ministram Atim Slakterim “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām” (reģ.Nr.525; dok. Nr.3215), atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar saeimas Kārtības ruļļa 126.panta 5.daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu. (Pielikumā: jautājums aizsardzības ministram Atim Slakterim.)

Ar cieņu –

 komisijas priekšsēdētājs A.Brigmanis

2004.gada 10.novembrī

Pielikums

Š.g. 21.oktobrī plašsaziņas līdzekļi ziņoja par Ministru kabineta izbraukuma sēdi Ādažos, lai it kā iepazītos ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spējām un attīstību. Kā Saeimas deputāti to varēja vērot gan laikrakstos, gan televīzijā, ministri, iepazīstoties ar 1.Sauszemes spēku kājnieku bataljona bruņojumā esošajiem strēlnieku ieročiem, paši aktīvi šaušanai izmantoja ieročus, arsenālu un vizinājās ar Latvijas NBS bruņutehniku.
Saeimas deputāti uzskata, ka bruņoto spēku līdzekļi ir jāizmanto maksimāli efektīvi, nodrošinot vislabākos apstākļus Latvijas karavīru apmācībai un profesionālajai izaugsmei. Arī līdzekļu izmantošanas lietderība, pēc mūsu domām, ir ļoti svarīga, it īpaši ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nesen NBS atklātos bruņojuma iepirkuma pārkāpumus un to, ka iespējams, Aizsardzības ministrija nav nodrošinājusi pietiekami efektīvas līdzekļu izmantošanas kontroles sistēmas ieviešanu NBS. Jebkuros apstākļos NBS tehnika, ekipējums un citi resursi nav izmantojami amatpersonu izpriecu sarīkojumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu parlamentam par sekojošiem jautājumiem:
1. Kāds bija plašsaziņas līdzekļos atspoguļotā pasākuma budžets?
2. Kādi bija lietderības apsvērumi šādas Ministru kabineta sēdes rīkošanai?

Par ministra attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem

God.A.Pabrika kungs!

Jūs savā intervijā LNT raidījumam “Nedēļa” š.g. 14.novembrī paudāt vairākas oriģinālas idejas un lietojāt terminus, kuri nav atrodami Latvijā spēkā esošajā Satversmē un likumos. Tā, piemēram, Jūs apgalvojāt, ka Latvijas varas iestādes “atšķirībā no daudzām Eiropas Savienības valstīm attiecina mazākumtautību tiesību vairumu – sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības arī uz padomju laika 1. un 2.paaudzes imigrantiem”. Jūs apgalvojāt arī to, ka Latvija jau tagad par 99% izpilda Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas prasības, bet neattiecina šo konvenciju uz “imigrantiem” un ka pēc konvencijas ratifikācijas nekas nemainīsies. Jūs stingri “t.s. krievvalodīgos” (Jūsu apzīmējums) sadalāt “minoritātēs” un “imigrantos”.
Jūsu paustais viedoklis un lietotā terminoloģija rosina vairākus jautājumus, jo, kā zināms, Ministru kabinetam un Jums kā šī kabineta loceklim būtu jādarbojas saskaņā ar Latvijas likumiem.
1. No kura Latvijas likuma ir aizgūts Jūsu intervijā lietotais termins “padomju laika 1. un 2.paaudzes imigranti”? Kuras Latvijas iedzīvotāju grupas Jūs iekļaujat šajā apzīmējumā?
2. Kurš Latvijas likums nosaka personu sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību atšķirīgu apjomu atkarībā no tā, vai attiecīgā persona ir vai nav imigrants (vēlams norādīt arī attiecīgos Satversmes pantus)?
3. Ja Jūs apgalvojat, ka Latvija jau šobrīd izpilda 99% Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas prasību, tad kuros jautājumos slēpjas šis trūkstošais 1% un vai šo 99% izpildi Jūs attiecināt arī uz pēc Jūsu apzīmējuma “imigrantiem” (uz kuriem, Jūsuprāt, konvencija neattiecas)? Ja neattiecināt, lūdzam norādīt tiesību atšķirības starp šīm Jūsu definētajām grupām – “minoritātēm” un “imigrantiem”?
4. Ja tiks ņemts vērā Jūsu ieteiktais “t.s. krievvalodīgo” sadalījums “minoritātēs” un “imigrantos”, kā jūs domājat atšķirīgi piemērot minētās konvencijas prasības šīm iedzīvotāju grupām (vieniem – piemērot, otriem – nepiemērot)? Vai šis sadalījums tiks fiksēts ar atzīmēm personas dokumentos vai varbūt ar speciālām uzšuvēm uz apģērbiem u.tml.?
5. Vai ar Jūsu cilvēktiesību izpratnes un Latvijas likumu (t.sk. Satversmes) zināšanu līmeni ir iespējams strādāt par ārlietu ministru?

LR 8.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, A.Klementjevs,

I.Ribakovs, V.Orlovs, V.Agešins

2004.gada 17.novembrī

Par Ministru kabineta š.g. 16.novembra lēmumu svītrot no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdes locekli Juriju Petropavlovski

“Sī gada 16.novembrī Ministru kabinets no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta svītroja apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdes locekli Juriju Petropavlovski. Tas tika izdarīts, neskatoties uz to, ka pret pilsonības piešķiršanu J.Petropavlovskim neiestājās ne Naturalizācijas pārvalde, ne Drošības policija, ne jebkāda cita institūcija. Sakarā ar to lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
1. Kas bija iniciators J.Petropavlovska svītrošanai no naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta?
2. Lūdzam Jūs uzskaitīt tos iemeslus, kuru dēļ Petropavlovskis tika svītrots no saraksta?
3. Sakarā ar to, ka apvienība PCTVL izvirzīja J.Petropavlovski par mēra kandidātu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, vai jūs neuzskatāt, ka viņa svītrošana no naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta (automātiski liedzot viņam iespēju piedalīties vēlēšanās, kurās piedalīsies arī Zaļo un Zemnieku savienība) ir uzskatāma par mēģinājumu atbrīvoties no politiskajiem konkurentiem?
4. Kurš būs atbildīgs gadījumā, ja tiesa atzīs šo lēmumu par nelikumīgu (valstij nāksies maksāt visus ar to saistītos tiesu izdevumus, materiālās kompensācijas u.c.)?
5. Sakarā ar to, ka šādi lēmumi līdz šim vēl netika pieņemti, lūdzam paskaidrot, kāds ir šī Ministru kabineta lēmuma juridiskais raksturs (tas ir administratīvais akts vai nav) un kādā veidā šis lēmums var tikt pārsūdzēts?
6. Kad (konkrēti termiņi) J.Petropavlovskim tiks izsniegts oficiāls lēmums par viņa svītrošanu no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta?

8.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, N.Kabanovs,
A.Aleksejevs, A.Tolmačovs, V.Buzajevs