2004. gada 2. decembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 2.decembra sēdi!
Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu– Kalvīša, Bērziņa, Pietkeviča, Brieža, Petera un citu deputātu– lūgumu– izdarīt izmaiņas šā gada 2.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā pirmo jautājumu lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas lūgumu– izdarīt izmaiņas 2.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības tās 13. darba kārtības punktu– likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu– izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 2.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 23.punktu– likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt sēdes darba kārtību!
Pirmais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.
Vārds ziņojumam par Ministru kabineta sastādīšanu deputātam un arī Ministru prezidenta kandidātam Aigaram Kalvītim.
A.Kalvītis (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Kolēģi! Latvijas valsts politisko dzīvi vienmēr ir raksturojusi daudzu lielāku un mazāku partiju savstarpējā cīņa. Es teiktu, tā vienmēr ir bijusi Latvijas politikas lielākā problēma. Daudzpartiju dažādo interešu un ambīciju cīņa. Lai kā to negribētos teikt, savā ziņā– sīkpartiju cīņa. Ja kādu partiju Latvijā atbalsta 10% vēlētāju, tad tā jau skaitās liela partija. Bet ir taču vēl mazākas partijas, kuras atbalsta 2% vēlētāju, 5%, 7% un tamlīdzīgi. Neskatoties uz to, mūsu politiķu uzdevums ir vadīt šo valsti, rūpēties par to, lai strādātu skolas un policija, lai karavīri būtu paēduši un slimnīcās ārstētu cilvēkus, lai pensionāri saņemtu pensijas, lai robežas būtu apsargātas, un par daudzām, daudzām citām lietām.
Es domāju, mums tas izdodas vairāk vai mazāk labi. Tas ir atkarīgs, ar ko salīdzina. Ja salīdzinām ar Baltkrieviju un Ukrainu, tad mums izdodas lieliski, ja ar Igauniju vai Lietuvu– jāsecina, varētu strādāt labāk. Ja salīdzinām ar Īriju un Somiju, tad mums iet pavisam grūti.
Mēs esam pēdējie starp labākajiem. Tāds ir rezultāts. Vai tā ir vieta, ko mēs vēlamies ieņemt? Vai tas ir rezultāts, ar kuru mēs lepojamies? Protams, nē. Mums ir vajadzīgs uzrāviens, saņemšanās, otrais uzrāviens. Enerģija, ko radīja atmoda, jau ir izsīkusi. Spēks un enerģija, kas dzima kopības sajūtā un vienotībā, ir izčabējusi savstarpējos strīdos, naidā, skaudībā un tukšā lepnumā. Tagad mums visiem ir jāsaņemas un jāatrod sevī spēks vēl vienam uzrāvienam. Uzrāvienam, kas varētu pacelt mūsu valsti jaunā attīstības pakāpē. Mums ir jāizrauj sevi no apkaunojošās pēdējās vietas turpat visos tautas attīstības rādītājos Eiropas Savienībā.
Es domāju, ka savstarpējie strīdi, neiecietība un naids pēdējos gados ir sasnieguši kulmināciju.
Es nevienu necitēšu un nevienu nevainošu, bet kara terminoloģija ir pats nevainīgākais no tā, kas šajos gados ir dominējis Latvijas politikas, politiskās retorikas sakarā.
Es tiešām negribu nevienu vainot, un negribu teikt, ka pats pilnībā esmu nevainīgs šajā ziņā. Nē! Es arī esmu viens no mums, politiķiem, un arī atbildīgs par visu, kas šajā valstī noticis. Es tikai aicinu visus apdomāt un skatīties uz rezultātiem. Tad mums nebūtu jāsecina, ka tikai tajās lietās, kurās mums ir izdevies visiem vienoties, tikai tajās esam kaut ko sasnieguši.
Vai nav tā, ka, karojot vienam ar otru, nodarbinot vienam otru ar saviem kompromātiem, dubļu straumēm un neticību, neļaujot strādāt, mēs esam karojuši ne tik daudz viens ar otru, cik ar savu valsti. Radījuši vidi, no kurienes daudziem gribas braukt prom, nevis palikt un strādāt. Mēs esam radījuši vidi, kurā bez nervu zālēm skatīties televizoru vairs nav iespējams. Vidi, kurai tik daudzi vairs nevēlas būt piederīgi. Bet tā taču ir mūsu valsts!
Es to visu saku tikai tāpēc, ka valdība, kuru mums ir izdevies izveidot, arī ir dzimusi mokās un pretrunās. Daudziem nepatīk piedāvātais modelis.
Vieniem tāpēc, ka tur ir “Jaunais laiks”, citiem tāpēc, ka to vada Tautas partija. Vieniem tāpēc, ka tur nav Šķēle, citiem tāpēc, ka tur ir Repše. Vieniem tāpēc, ka tur ir Šlesers, citiem tāpēc, ka tur nav Gulbis. (Zālē smiekli.) Taču, ja mēs neizdarīsim neko, lai pamēģinātu pacelties pāri savai patikai vai nepatikai, ja mēs neizdarīsim neko, lai noliktu pie malas savus dunčus, zobenus un visus pārējos ieročus, ja mēs neizdarīsim neko, lai vismaz pamēģinātu vienoties kopīgam darbam, tad nekāda uzrāviena nebūs. Nekāds jauns spēks un enerģija mūsu valstiskumam neparādīsies. Un viss turpināsies kā šos pēdējos gadus– lēnām, vāji un brīžiem greizi.
Vispirms pazudīs spējīgākie, tad pazudīs slimnīcas, tad skolas, tad baznīcas un tad arī latvieši. Tie, kas nedzīvo Rīgā, saprot, ka tas var notikt daudz ātrāk, nekā jūs varat iedomāties. Šī valdība ir mūsu mēģinājums vienot. Mūsu mēģinājums pārvarēt savu sīko nepatiku, savu sīko pašlepnumu un strādāt kopā. Mums bija jāsper solis pretī, mums bija jāsāk pašiem ar sevi. Jūs redzējāt, ka tas nebija viegli. Jūs redzējāt, ka tas negāja gludi. Neiztika bez pārpratumiem un bez neskaidrībām. Bet šodien es esmu lepns par iznākumu. Un tas ir galvenais.
Mēs esam radījuši iespēju. Es patiesi ticu, ka tā ir iespēja ne tikai Tautas partijai un “Jaunajam laikam”, ne tikai Zaļo un Zemnieku savienībai, Latvijas Pirmajai partijai, apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, neatkarīgajiem deputātiem un visiem, kas atbalstīs šo valdību, bet tā ir iespēja arī mūsu valstij. Mums ir jāizmanto šī iespēja.
Paldies jums.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ir pagājis novembris, tāds tumšs, drūms mēnesis. Mēnesis, kad mēs atceramies savus aizgājējus. Vispār vissmagākais mēnesis gadā. Tas tagad ir aiz muguras.
Un nāk decembris– nāk ziemas saulgrieži, jaunas cerības, jauni prieki. Tātad laiks mieram, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.
Bet kas tad mums ir radījis šo nemieru? Vairākus gadus mēs pūlējāmies rast mieru, bet visu laiku bija šis nemiers. Kaut kāda neprasme sastrādāties, nevēlēšanās divām lielākajām frakcijām atrast kopīgu valodu, mūžīgi strīdi, kāpšana kaut kur, krišana no kaut kurienes... Protams, šajos strīdos parādījās daudz interesantu, līdz šim nezināmu faktu. Un tas man atgādināja viena dāņu valodnieka piedzīvojumus Krievijā, kad viņš bija tur ieradies, lai apgūtu krievu valodu, nokļuvis krievu kompānijā un neizturējis dzeršanas slodzi, nokļuva atskurbtuvē. Un nākamajā rītā teica, ka vienā naktī apguvis tik daudz jaunu vārdu, kādus nav apguvis visā studiju laikā.
Nu tagad beidzot strīdnieki ir kopā. Bet vai tad tas nav tas galvenais? Vai tas nav jauki, ka viņi ir kopā? Un tagad var novēlēt tikai saules mūžu tādai kopai! Un tas ir valsts interesēs, un tas ir latviešu tautas interesēs! Un mums, apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ir patiess prieks par to, jo mēs darījām visu, kas no mums bija atkarīgs, lai tā tas būtu. Un tagad tiešām– lai sakārto vienreiz valsts saimniecību! Lai vienreiz sāk apkarot korupciju, kas laikam ir svarīgi!
Tagad jautājums: kāpēc apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izvēlējās šādu savu ceļu? Bet vai mums vienmēr jāiet tas ceļš, ko grib citi? Vai mums nav tiesības uz savām domām un uz savu ceļu? Mūžīgi tās apnicīgās runas: “Tieksme pēc krēsliem. Jums vajag krēslus pēc iespējas vairāk!” Nē, mums nevajag nevienu krēslu! Te viens nupat runāja par skuju taku. Tas ir pārbēdzējs, kurš ir trīs reizes mainījis savu partiju, zinādams, ka iepriekšējā partija var nokļūt uz šīs takas. Es neesmu mainījis nevienu partiju.
Mums ir skaidrs, kāpēc mēs tā rīkojamies. Es saprotu, ka citi mūsu vietā centīsies skaidrot nevis to, kas ir, bet to, ko viņi gribēs teikt par mūsu rīcību. Ir ļoti jauki paklausīties tad, kad citi tavā vietā kaut ko domā un spriedelē. Mēs atbalstīsim Aigara Kalvīša veidoto valdību– no tīras sirds un ar skaidriem nodomiem. Un atbalstīsim vienmēr tad, kad mums būs pārliecība par to, ka šī valdība strādā tā, kā mums tas ir pieņemami. Un mums tas būs pieņemami tad, kad mēs jutīsim tiešām darbu Latvijas valsts un latviešu tautas interesēs.
Bet, redziet, mūžīgās piekāpšanās, mūžīgās klanīšanās. Un kā tad bija ar Ždanokas kundzi? Kam pateicoties Ždanokas kundze šodien sēž Eiropas Parlamentā? (Starpsaucieni.) Uzstādiet sev šo jautājumu un padomājiet, kurš kā toreiz balsoja, un kāda mums bija sajūta pēc šī balsojuma!
Tagad kārtējā brēkuļošana un tracis ap tā saucamo minoritāšu konvenciju, nesaprotot, kas tā tāda minoritāte ir. Un tikai tā runāšana par to, ka, lūk, minoritāte būšot tie, kas te līdz 1940.gadam ir dzīvojuši, un kā tad būs, ja tāds, līdz 1940.gadam dzīvojis, sev sameklēs sievu vai vīru tādu, kas te ir iebraucis pēc 1940.gada? Tad uz minoritāšu saietiem ies viens kā minoritāte un otrs kā minoritātes draugs? Un ko tad ar tiem bērniem darīsim? (No zāles deputāts J.Pliners: “Juri, gada laikā ratificēsim!”)
Līdz ar to mūsu pārliecība ir, ka tikai viena minoritāte ir Latvijā, un tie ir līvi un neviens cits, jo līviem ir šī vēsturiskā piesaiste Latvijai, ilgstoši sakari ar latviešu tautu un nav savas valsts. Un šeit Latvija ir vienīgā vieta, kur līvi var kopt savu valodu, kultūru un tradīcijas. Un, ja jūs to, kolēģi, nesapratīsiet un sāksiet te maisīt visu kopā, tad jūs tikai nodarīsit ļaunu Latvijas valstij un latviešu tautai.
Lūk, viens no iemesliem, arī pietiekami svarīgs, lai mēs strādātu tā, ka mūsu darbs palīdz valdībai tikt galā ar šo problēmu.
Cienītie kolēģi! Ne vienreiz vien taču ir izskanējušas domas par to, cik vērtīga būtu konstruktīva opozīcija. Tos tur, nu, kā viņus var nosaukt par konstruktīviem! Es, paskatoties vien uz viņiem, jau skumji smaidu. (No zāles deputāts J.Pliners: “Tikai neraudi!”) Kāda tur konstrukcija! Tur ir dekonstrukcija! Lūk, tādas tās lietiņas ir. Tāpēc... Pie tam šīs domas ir skanējušas no vairāku šodien koalīcijā esošo pārstāvju mutēm: “Mums vajag konstruktīvu opozīciju! Mums vajag, lai tur ir cilvēki, kas var palīdzēt valdībai strādāt, kas viņai netraucēs strādāt.”
Kalvīša kungs! Mēs netraucēsim jums strādāt. To jūs varat ticēt. Mēs jūs atļausimies kritizēt tad, kad mums liksies, ka tas ir jādara. Bet tas nebūs ar ļaunu prātu. Tā būs tieksme jums palīdzēt. Un jums tomēr kādreiz vajadzētu saprast, ka Latvijā ir vajadzīga konstruktīva opozīcija, konstruktīva kritika, kas nevēlas valdību gāzt. Mums nebūtu ne mazākās vēlēšanās šādu sekmīgi izveidotu valdību gāzt. Mēs pat netaisāmies domāt par to un to vajadzētu arī saprast, lūk! Un tagad tajās tur avīzītēs, tajās tenku lapelītēs, kur viens jau skribelē ļoti ātrā tempā, tur parādīsies tādas skumjas, tāda nožēla, ka nu tie pseidonacionāļi un nacionāļi ir atraduši kopīgu valodu, un visi tur sēdēs, un nabaga karotājus pret Poliju un pret Somiju neatzīs par Otrā pasaules kara varoņiem. Nav viņi nekādi varoņi un nebūs! Un neceriet nekad! (Starpsauciens: “Par valdību runā!”)
Latvijai vajag kādu ietekmīgu politisku spēku, kas ir spējīgs skaidri un asi noformulēt jebkuru domu, kas stiprina nacionālo pārliecību valstī. Diemžēl šāda partija nevar aptvert plašu vēlētāju loku šodien. Diemžēl! Tā ir taisnība.
Bet apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK centīsies strādāt tā, lai mūsu pārliecība šajos jautājumos būtu saprotama, un centīsies strādāt savā nišā, nelienot no turienes ārā uz liberālo pusi. Mēs esam nacionāli konservatīva partija un tāda paliksim. Un neviens mūs te nepiespiedīs mainīt mūsu pārliecību.
Ja šī valdība darbosies sekmīgi, tas nāks par labu gan pozīcijai, gan opozīcijai. Tai opozīcijai, kas vēlas palīdzēt valdībai. (No zāles deputāts V.Agešins: “Bet mums?”) Jo jums nekas netiks. Neņemiet ļaunā! Neņemiet ļaunā, un jums, es ceru, ilgi vēl nekas netiks. Jūs varat sapņot, sapņot un priecāties, skatīties uz sarkanām zvaigznēm. Nu, tā ir jūsu sūtība. Bet tā jums arī vajag. Lūk!
Bet mēs ceram, ka arī Latvijas Republikas pilsoņu vidū beidzot radīsies kaut kāda cieņa gan pret Saeimu, gan pret valdību, pret politiķiem vispār, un to es gribētu skaidri pateikt, ka tas arī ir viens no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nolūkiem– dot vienreiz iespēju mums– Latvijas Republikas pilsoņiem– izprast, ka varbūt tomēr 8.Saeimā lielākā daļa deputātu vēlas pārliecināt pilsoņus, lai būtu par ko mūs visus cienīt. Visus! Un man jūs visi esat kolēģi, pat tie arī kolēģi. Kāds ta viņus tur ir ievēlējis. Ir jau dažādi tie kolēģi. Bet mēs meklēsim izpratni, iespēju sadarboties ar tiem kolēģiem, kas patiesi strādās un kas vēlēsies kaut ko izdarīt.
Paldies jums par uzmanību, par ļoti tādu klusu klausīšanos, un vēlu sekmes Aigara Kalvīša izveidotajai valdībai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Diemžēl pēdējos gados Latvijā, mūsuprāt, nav bijusi neviena valdība, par kuru nebūtu kauns balsot. Un kārtējo reizi mēs vērojam netīras politiskas spēlītes valdības veidošanas procesā.
Sākumā Repše ir uzticams partneris, pēc tam viņš it kā rāpo uz vēstniecības jumta, tad viņš atkal ir cienīgs saņemt aizsardzības ministra portfeli. Sākumā Šķēle it kā var novērst krīzi veselības aprūpes jomā, pēc tam viņš vērtējams kā kontroversiāla persona. Sākumā “tēvzemieši” aicina “Jauno laiku” pievienoties koalīcijai, pēc tam paši atsakās to darīt. Atvainojiet, bet tas ir absurda teātris, par kuru ne tikai cilvēki, bet arī vistas smejas.
Daudz labas lietas ir ierakstītas valdības deklarācijā. Bet koalīcijas līgums ļauj secināt, ka šie uzdevumi netiks īstenoti. Kārtējo reizi tautai mēģina iesmērēt labēji konservatīvas politikas ideālus, kuri sevi Latvijā jau sen ir diskreditējuši. Atkal tā pati koalīcijas padome, opozīcijas ignorēšana. Pie kā viss tas noved, mums ir sen zināms. Latvijas tautai arī.
Kolēģi, mēs dzīvojam 21.gadsimtā, bet savu politiku veidojam pēc 1934.gada standarta. Tas ir nekonstruktīvi un pat bīstami mūsu valstij. Mūs ļoti uztrauc tas, ka Eiropas konstitūcijas projektu Saeimā ratificēs ne tikai bez tautas nobalsošanas, bet arī steidzamības kārtā, bez jebkādas analīzes. Vēl jo vairāk– bez apspriešanas. Koalīcijas padomē pozīcijas deputāti nedrīkstēs atbalstīt tautas nobalsošanas rīkošanu par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvijā parakstīja jau 1995.gadā, bet par desmit gadiem “nepaspēja” izdiskutēt, pēdiņās. Vispār dokumentā nav teikts ne vārda.
Bažas rada arī tas, ka ilgu laiku neviena partija negribēja uzņemties atbildību par sabiedrības integrācijas jomu. Acīmredzot šī joma kārtējo reizi būs pabērna lomā un kalpos tikai tam, lai starptautiski varētu propagandēt, ka kaut kas Latvijā arī šinī jomā notiek.
Mēs nevēlamies atbalstīt politisko šovu taisītājus tajā laikā, kad ir nepieciešams steidzami risināt akūtas problēmas mūsu valstī. Tāpēc mēs atbalstīsim tautas viedokli. Laikam daudzi no jums vakar skatījāties TV raidījumu “Kas notiek Latvijā?” un redzējāt, ka trīs ceturtdaļas virtuālo respondentu jau nobalsoja pret Kalvīša kunga valdību. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Jakov, beidz!”)
Man ir gods jums paziņot, ka PCTVL frakcijas deputāti balsos “pret” Aigara Kalvīša valdības apstiprināšanu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 23, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Es apsveicu jauno Ministru prezidenta kungu un jaunizveidoto valdību! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu” Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas komercsabiedrību likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu” Par– 73, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu” Par– 77, pret– 3, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu” Par– 39, pret– 35, atturas– 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 8, atturas– 9. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– 7, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kara tiesu likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 9, atturas– 8. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumu Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumā par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 4, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Pirms balsojuma... Nē? Neieslēgt mikrofonu? Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Politisko partiju likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamais Prezidijs! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3187–b! Tas ir likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Otrajam lasījumam tika saņemti kopumā 17 priekšlikumi.
1.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
3.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
4.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
5.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
6.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
7.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
8.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
9.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
11.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
12.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
13.– deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir vienkārša: aizliegt ievest Latvijā tos atkritumus, kuru pārstrādāšana šeit nav iespējama vai esošo iekārtu jauda nav pietiekama šo atkritumu pārstrādei.
Apspriežot manu priekšlikumu komisijas sēdē, galvenais pretarguments bija tāds, ka šādi aizliegumi Eiropas Savienības likumdošanā nav paredzēti. Diemžēl mūsu deputāti tic ierēdņiem uz vārda, un situācijās, ka trūkst argumentu, par tādu kļūst Eiropas Savienības prasības.
Konkrēti šajā gadījumā tā ir 1993.gada regula “Par atkritumu pārvadājumiem” Nr.259. Taču regulas tekstā nekur nav tieša aizlieguma šādus ierobežojumus nacionālajā likumdošanā ieviest. Izskatās, ka šajā gadījumā ierēdņi vienkārši baidās, ka šo ierobežojumu nāksies argumentēti aizstāvēt Eiropas Komisijā.
Godātie kolēģi! Ko mēs rezultātā gribam panākt? Vai mēs gribam panākt to, ka Latvija pārvēršas par Eiropas Savienības izgāztuvi, vai tomēr paliek par vienu no ekoloģiski tīrām ES valstīm? Nav noslēpums, ka tas ir visai ienesīgs bizness, kas nes peļņu gan dažādiem ekonomiskiem grupējumiem, gan negodīgiem valsts ierēdņiem. Taču tas ir absolūti neizdevīgi Latvijai un tās iedzīvotājiem, kuri vēlas dzīvot sakārtotā un tīrā vidē. Izlemiet paši, kas ir svarīgāk,– atsevišķu grupējumu intereses vai visas valsts intereses.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Patiešām ieskatieties šajā priekšlikumā, kas ir ļoti loģisks, ka atkritumus pārstrādei ir atļauts ievest tikai tad, ja valsts teritorijā darbojas attiecīgo atkritumu pārstrādes iekārtas, kuru īpašnieki saņems atļauju attiecīgo atkritumu pārstrādei un kurām ir atbilstoša jauda. Lieta tāda, ka atkritumi… kā jūs zināt, ir milzīgs atkritumu bizness, un tas, kā saka, drīz būs lielāks nekā naftas bizness. Atkritumu iznīcināšana ir arī ārkārtīgi tāds ienesīgs un, vārdu sakot, ļoti liels bizness. Un šinī sakarībā mēs zinām veselu rindu piemēru ar daudz dažādām gan auto riepām, gan citādām, kas tiek ievestas visādos mistiskos veidos kā otrreizēja izejviela kaut vai Olainē, un bez tam šie milzīgie atkritumu krājumi, kas ievesti. Tā kā šeit nav īsti, kas tos pārstrādā, tie tiek… vai nu notiek nejauši ugunsgrēki, kā mēs ļoti labi zinām, kuru cēloņus nevar nekādi pēc tam atrast, vai arī kaut kādā citā veidā tie tiek daļēji it kā pašķiroti un nonāk arī mūsu izgāztuvēs, karjeros, mežos un tā tālāk.
Vai tiešām tas ir slikts priekšlikums, ka tikai tos atkritumus var ievest, kuriem šeit attiecīgi var parādīt pretim, ka tos var pārstrādāt. Tas taču ir loģisks un elementārs priekšlikums. Un man vispār nevarēja ienākt prātā, ka komisija ... ka te kaut kas nesaprasts būs. Bet ar kaut kādām direktīvām, cienījamie deputāti, dažādu ierēdņu atsauces uz direktīvām, lūdzu, pārbaudiet, jo bieži vien tās ir vairāk, tā sakot, spekulatīvas.
Un kā var kāda direktīva aizliegt mums neatļaut ievest atkritumus, par kuriem mēs zinām, ka šeit tos nevar pārstrādāt– vai jaudas dēļ vai tehnoloģijas dēļ. Nu kur tad tādu direktīvu kāds var atrast vispār? Lūdzu, patiešām šajā gadījumā balsojiet “par”, un tad tikai šo atkritumu situāciju uzlabos, un šeit patiešām būs tīrāka Latvija.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 13.– deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 30, pret– 53, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais ir 14.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
15.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
16.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
17.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
Sakarā ar to, ka visi otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi tiek izskatīti un likumprojekts tiek ierosināts par steidzamu, komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojektu, “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret– 2, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pieņemts. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Uz otro lasījumu likumprojektā “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību tiesībaizsardzības jomā” mums nav saņemts pašreiz neviens priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt, šādējādi saņemot 125 000 ASV dolāru palīdzību tiesībsargājošo iestāžu darbības uzlabošanai. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– 2, neviens deputāts neatturas. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību tiesībaizsardzības jomā” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anda Kāposta iesniegumu ar paziņojumu, ka par likumprojektu ar dokumenta Nr.3396 balsojot viņš ir kļūdījies un viņš ir vēlējies balsot “par” šo likumprojektu.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām dokumentu Nr.3375.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4.priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 22, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 10, atturas– 13 deputāti. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 2.decembra Saeimas sēdē un lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas Nr.907– likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”.
Tātad 1.priekšlikums– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
2.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
3.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
4.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
5.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
6.– ministra priekšlikums. Ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
7.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
8.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Šķesters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.decembris. Šis gads. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– šā gada 8.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likums “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3382. Tā ir likuma “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrreizēja caurlūkošana.
Mēs zinām, ka šis likumprojekts tika atgriezts atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Un komisija otrajai caurlūkošanai ir saņēmusi kopumā 2 priekšlikumus.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu atkārtoti izskatījām Tautsaimniecības komisijā, un, tajā brīdī saņemto informāciju izvērtējot, deputātu domas dalījās. Likumprojektā nobalsoja, ka atstāj spēkā iepriekšējo redakciju, neko nemainot. Bet 30.datuma komisijas sēdē tika saņemta papildu informācija gan no Konkurences padomes par šo likumprojektu, gan no Satiksmes ministrijas, kas atsauca savus iepriekšējos priekšlikumus, gan arī no deputāta Dzintara Zaķa, kurš bija ieguvis informāciju no citu valstu pieredzes, un komisija nolēma, ka lūgt šodien deputātus atbalstīt tomēr Juridiskā biroja pirmo priekšlikumu un iestrādāt likumā, ka ierobežo tikai ar maksimālo tarifu. Un tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas vārdā Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Patiešām tā situācija ir sekojoša. Ja mēs neatbalstām Juridiskā biroja priekšlikumu, tad spēkā paliek norma, ka Rīgā tātad taksometru pārvadājumiem tiek noteikta vienota maksa. Pie mums uz komisiju bija atnācis pārstāvis no Rīgas domes sociāldemokrātiem un darīja mums zināmu to, ka, piemēram, vienotā maksa bez kaut kādiem argumentiem varētu būt 2 lati par iekāpšanu taksometrā, un arī tās cenas par kilometriem noteiktas bez kaut kādas saprotamas argumentācijas. Tā īstenībā ir ļoti bīstama situācija, jo valstī, kur ir liberāls tirgus, sākt ierobežot konkurenci tik brutālā veidā, tas, manuprāt, nav pieļaujams. Norma, ka regulators, un tas ir iepriekš spēkā esošajā redakcijā, ka regulators var noteikt maksimālo tarifu, tad, šī norma ir krietni liberālāka, lai gan jau arī ir tirgu ierobežojoša.
Tāpēc īstenībā es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Un tā varētu vienā liberālā valstī būt viena salīdzinoši normāla, liberāla norma.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Kā zināms, tieši pēc PCTVL frakcijas iniciatīvas Valsts prezidente pieprasīja šo grozījumu Autopārvadājumu likumā otrreizēju caurlūkošanu. Likuma jaunā redakcija, deleģējot pašvaldībai tiesības noteikt vienotu maksu par pārvadājumiem ar vieglo taksometru, būtiski ierobežo konkurences tirgu. Jau pašreiz ir skaidrs, ka šī norma dzīvē nespēs darboties, jo likumā nav iekļauts aizliegums piemērot atlaides. Vai ir jēga pieņemt likuma normu, kas nestrādās? No konkurences ierobežošanas cieš patērētājs, jo pārvadātājs nav tiesīgs sniegt savu pakalpojumu par zemāku cenu, nekā to paredz pašvaldības izdotais normatīvais akts. Vienoto tarifu noteikšana nenovēršami novedīs pie pakalpojumu cenas pieauguma, salīdzinot ar situāciju tirgū, kad cenas ir pakļautas konkurences spiedienam.
PCTVL frakcija uzskata, ka grozījumi Autopārvadājumu likumā ir izdevīgi tikai atsevišķām firmām, kuras vēlas ierobežot konkurenci un iekarot tirgu ar negodīgiem paņēmieniem, lobējot noteiktas izmaiņas likumdošanā.
Mans priekšlikums– dot iespēju pašvaldībai pašai izvēlēties, vai vispār ir nepieciešams noteikt maksimālo tarifu par pārvadājumiem ar taksometru. Maksimālais tarifs Latvijā likumdošanā pastāv jau 6 gadus, taču, piemēram, Rīgā tas nekad netika ieviests. Tas nozīmē, ka taksometru pārvadājumu tirgus Rīgā pastāv un normāli funkcionē veselīgas konkurences cīņas apstākļos. Šajā tirgū pašreiz darbojas apmēram 40 firmas, kuru autoparka lielums ir apmēram 1500 automašīnas. Savukārt mazās pašvaldības, kur konkurence nav tik liela un pastāv iespēja, ka pārvadātāji savā starpā vienosies, varēs noteikt šo maksimālo tarifu ar mērķi aizsargāt patērētāju no tirgus monopolizācijas.
Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Jau ilgāku laiku ilgst šis strīds, vai taksometriem būs jānosaka maksimālais vai vienotais tarifs. Un, ja mēs tā padomājam, vai brauks ar vecu moskviču pa Rīgas ielām vai kādas citas pilsētas ielām, vai pa laukiem, vai ar labākās markas jaunu automašīnu, ir diezgan dīvaini, ja maksa abos gadījumos būs vienāda. Noklausoties komisijā Rīgas pilsētas pārstāvju runu, ka Rīgas pilsētā varētu iekāpšanas maksa jebkurā taksometrā palielināties līdz 2 latiem un pēc tam vēl maksa par kilometriem, arī es sāku domāt, ka tas varbūt ir par traku un ka tomēr vajag atbalstīt šo maksimālo maksu, lai noteiktu katrā pašvaldībā pašvaldības dome.
Un tādēļ aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Bet Tolmačova priekšlikumu nevar atbalstīt gluži vienkārši tīri tehnisku iemeslu dēļ, manuprāt, tāpēc ka tur ir ieliktas šī priekšlikuma beigās tādas normas, kuras faktiski ir dažādu noteikumu un citu normatīvo aktu normas. Ja mēs nobalsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu, tad spēkā paliks vecā redakcija, kura visu laiku ir normāli darbojusies, un nekādi iebildumi pret to nav bijuši.
Tātad aicinu atbalstīt 1.– Juridiskā biroja priekšlikumu un neatbalstīt 2.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man ir liels prieks dzirdēt, ka valdošās koalīcijas deputāti tomēr sapratuši savu kļūdu un tagad aicina atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Labāk vēlu nekā nekad. Tikko mēs dzirdējām visādus skaistus vārdus par tirgus ekonomikas veicināšanu, par konkurenci un tā tālāk. Tas patiešām būtu dīvaini, vismaz dīvaini, ja pašā pirmajā jaunās valdības darba dienā tiktu atbalstītas, nu neteikšu sociālistiskas, bet komunistiskas metodes, ka tiktu noteikts vēlreiz vienots tarifs visiem.
Protams, ļoti žēl, ka tas aizņēma tik daudz laika, lai saprastu tik elementāras lietas. Bet tomēr tas vieš zināmas cerības. Es ceru, ka arī turpmāk jaunā valdība vadīsies pēc tirgus ekonomikas principiem, un es ceru, ka tomēr jaunajai valdībai nākotnē aizņems daudz mazāk laika saprast, kas atbilst tirgus ekonomikas principiem un patērētāju aizsardzības principiem un kas ne.
Tāpēc es aicinu jūs, pirms jūs paspējat vēlreiz mainīt savu viedokli, tomēr nobalsot par Juridiskā biroja priekšlikumu!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1.– Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– nav, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Fjodorovs.
2.– deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrreizējā caurlūkošanā pieņemts. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Likumprojektam trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums, likumprojektā iekļautais Nacionālās drošības likuma grozījums paredzēts likumprojektā ar reģistrācijas numuru 918. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 6, atturas– 11. Likums “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3372. Trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
Likumprojektam ir iesniegts 1.priekšlikums, ko sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
4.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu galējā, trešajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemts. Paldies.
Nākošais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” ar reģistrācijas Nr.889 trešajam lasījumam, un trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt galējā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kuri saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Likumprojektam par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, dokumenta Nr.929, uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likums “Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kuri saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Pasaules Veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Ar smagu sirdi man jāaicina jūs atbalstīt Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību. Diemžēl mēs uz otro lasījumu nesaņēmām nekādus priekšlikumus no Tautsaimniecības komisijas. Jāsaka– žēl, jo man vēlreiz jāsaka ar lielām skumjām, ka mums neredzēt ne pirmās formulas autosacīkstes Latvijā, ne ātrumbraukšanas sacīkstes uz ūdens. Neskatoties uz to, ka grieķi un īri dzīvo ilgāk nekā citās Eiropas valstīs, jo viņi smēķē cigārus un dzer labu vīnu, ar smagu sirdi, tomēr klausot mūsu mediķu aicinājumam, es esmu spiests aicināt jūs atbalstīt šo konvenciju galīgajā lasījumā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– nav, atturas– 1. Likums “Par Pasaules Veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr.3191. Likumprojekts “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā”. Šie grozījumi tika izskatīti Sociālo un darba lietu komisijā. Grozījumi faktiski attiecas tikai uz to, kā tiks veidots šis reģistrs. Un likums ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt iedzīvotāju genoma valsts reģistra izveides papildināšanas un uzturēšanas kārtību, jo to paredz grozījumi Ārstniecības likumā, un tādējādi netiks radīta neviena jauna valsts institūcija, bet tiks veidota atsevišķa iedzīvotāju genoma valsts reģistra datu bāze, kurā tiks uzglabāti ģenētiskās izpētes rezultātā iegūtie ģenētiskie dati, kas attiecas uz konkrētu gēnu donoru.
Komisija šo likumprojektu skatīja vairākkārt, tika pieaicināti speciālisti un tika nolemts šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 14.janvāris 2005.gads.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2005.gada 14.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” ar reģistrācijas numuru 869 un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Krūmiņš.
13.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 13.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti 5 priekšlikumi.
1.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
2.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
3.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
4.– “Jaunā laika” priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Linda Mūrnice.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! “Jaunā laika” argumenti tam, kāpēc mēs gribam atļaut policijas darbiniekiem apvienoties arodbiedrībās, jau ir vairākkārt diskusijās izskanējuši. Mēs uzskatām, ka tā ir nedemokrātiska un starptautiskai praksei neatbilstoša norma. Komisija “Jaunā laika” priekšlikumu neatbalstīja par lielu izbrīnu man, par lielu izbrīnu cilvēktiesību speciālistiem, par lielu izbrīnu policijas darbiniekiem, kuru pārstāvji šodien ir klāt zālē un gaida mūsu pozitīvu balsojumu.
Nav līdz šim izskanējis neviens arguments “pret”. Vienīgais arguments, ko komisijas sēdē dzirdējām, bija tāpēc, ka nedrīkst policistiem atļaut arodbiedrības, ko “Jaunais laiks” neuzskata par argumentu. Nedrīkst turpināt baidīties no policistiem, kuri ir devuši zvērestu Latvijas valstij, kuri strādā Latvijas valsts labā.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Dalbiņa kungs ir atzinis, ka mēs paši nepildām likumus, kurus paši esam pieņēmuši. Likumā “Par policiju” ir noteiktas policijas darbinieku sociālās garantijas– piemaksas par nakts darbu, atvaļinājuma pabalsti un daudzas citas, kuras šobrīd policijas nesaņem, un ir pilnīgi skaidrs, ka katrs pats par sevi viņi nav cīnītāji. Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts policijas priekšnieks ģenerālis ar uzplečiem neies un neteiks ministram tik stingrus vārdus, kā to varētu darīt arodbiedrība.
Līdz ar to mēs uzskatām, ka arodbiedrība būtu ļoti labs palīgs pašai policijas vadībai. Policijas vadībai, lai sakārtotu savu policijas darbinieku sociālo stāvokli, lai sakārtotu policijas materiāli tehnisko stāvokli. Esmu dzirdējusi arī, ka katras frakcijas iekšlietu eksperti savās frakcijās ir izskaidrojuši šā priekšlikuma būtību. Iekšlietu ministrs publiski ir paudis atbalstu šim priekšlikumam.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu un novērst šo diskriminējošo normu pret policijas darbiniekiem.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es tiešām lūgtu jūs iedziļināties frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikuma būtībā. Divas lietas ir jāuzsver, ko ietver šis priekšlikums.
Pirmkārt, tas ietver to, ka policijas darbinieki var dibināt arodbiedrības; otrkārt, tajā pašā laikā šīm arodbiedrībām nav tiesību pieteikt streikus. Ļoti izsmeļoši. Un tomēr ir ļoti savādi, ka ir šī pretestība, kas neļauj dibināt policistiem arodbiedrības. Gribu uzsvērt, ka Eiropā ir tikai divas valstis– tikai divas valstis! –, kurās policistu tiesības ir ierobežotas un viņi nevar dibināt šīs arodbiedrības. Un šīs divas valstis ir Latvija un Albānija.
Tātad arī šis piemērs skaidri liecina par to, ka nevajadzētu “vilkties astē” vēl vienā jautājumā. Ir arguments, kāpēc nevarētu šodien dibināt šīs arodbiedrības, un tas skan aptuveni tā: “Policijā ir virsnieki. Policijā ir ģenerāļi. Un līdz ar to nu kā tad nu šitā! Policija ir, ziniet, mums tik militarizēta, ka tikai turies!” Tas nav arguments! Nevar teikt tā, ka nu mēs grozīsim principā likumu “Par policiju”, izstrādāsim pilnīgi jaunu likumu un tad ķersimies pie arodbiedrību veidošanas. Bet laiks taču iet uz priekšu! Un tie cilvēki, kas strādā policijā šodien, vēlas aizstāvēt savas tiesības. Un nedrīkst viņiem to liegt.
Un nav nemaz tik vienkārši šodien strādāt šajā valsts struktūrā– Latvijas Republikas policijā. Tas nav vienkārši! Un mums ir jāpalīdz šiem policistiem. Tie ir lielākoties ierindas policisti, tie nav augstākie virsnieki vien. Lūk! Un mēs esam saņēmuši Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ja nemaldos, 1500 policistu parakstītu lūgumu ievērot to, ko viņi vēlas.
Tiešām, kolēģi, padomāsim par šo savu atbildību arī Latvijas Republikas policistu priekšā! Un tagad nupat sāks strādāt, ceru, pietiekami stipra, stabila valdība, kuras uzdevums ir tieši palīdzēt saviem darbiniekiem– ministriju darbiniekiem. Un kas var būt labāks par palīdzību Iekšlietu ministrijā šim, lielākoties, ierindas policistam!
Līdz ar to es ļoti aicinu: cienītie kolēģi, atbalstīsim frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Un, ja ir runa par paša likuma “Par policiju” būtisku pārveidošanu, nevajadzētu šo lietiņu atlikt. Tādā gadījumā– kur tas ir un kā tas veidojas? (Starpsaucieni: “Laiks! Ej mājās!”) Es lūdzu izraidīt no zāles tos, kas te alkohola reibuma stāvoklī bļaustās!
Lūk, tā ka es aicinu balsot par “Jaunā laika” priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, ka Latvija ir demokrātiska valsts un Latvijas valsts institūtiem ir jābūt demokrātiskiem. Par to nevarētu būt šaubu, un tādēļ jau ir politiskā vara, lai šos institūtus padarītu par demokrātiskiem tā, kā tas tiesiskā valstī ir nepieciešams.
Ir izskanējušas domas un priekšlikumi, ka Latvijā, lūk, vienā no nedaudzajām Eiropas valstīm, policijā nav arodbiedrību. Es gribu teikt, ka Latvija ar savu policiju izceļas ne tajā nozīmē, ka policijā nav arodbiedrību, bet Latvija ar savu policiju izceļas ar to, ka Latvijas policija ir tāda, kāda nav nekur citur Eiropas valstīs. Policija visur demokrātiskajās valstīs ir nemilitarizēta. Pie mums policijā ir militārās dienesta pakāpes, līdz ar to ir attiecīgās attiecības, izrietot no dienesta pakāpes– vecākie un jaunākie.
Un tagad iedomāsimies, kas notiks arodbiedrībā, kurā būs ģenerālis un ierindnieks. Vai viņi tur būs vienlīdzīgi? Protams, ka ne. Tā nevar vispār notikt, saglabājoties šai sistēmai.
Tātad jārunā ir par to, ka mūsu policijai ir nepieciešama būtiska reforma, kas padara šo valsts dienestu par tādu, kāds tas ir Eiropas valstīs.
Viens no iemesliem, kādēļ, lūk, arodbiedrība atrisinās tās sasāpējušās problēmas policijā, ir tas, ka līdz šim netiek maksātas piemaksas par virsstundām, pabalsti, kas ir paredzēti Civildienesta likumā. Nelaime ir tā, ka Civildienesta likums ir uzrakstīts tā, ka tie tiesību ierobežojumi vai pienākumi, kas ir Civildienesta likumā, tie ir attiecināti uz policiju un citiem valsts dienestiem, tajā skaitā uniformētiem, bet, kas attiecas uz piemaksām, pabalstiem un sociālajām garantijām, tad šajā pašā likumā ir piebilde, ka tie panti uz šiem dienestiem neattiecas.
Tātad, ja mēs reāli gribam uzlabot policijas sociālās garantijas un stāvokli, tad tas ir mūsu pienākums iedalīt budžetā nepieciešamos līdzekļus, lai šīs civildienesta normas tiktu izpildītas arī attiecībā uz policiju. Vai tad arodbiedrība izmainīs likumu un piešķirs budžetā līdzekļus? Nu acīmredzot taču nē! Policijas arodbiedrība, protams, papildinās arodbiedrības budžeta kasi, jo tie ir daudzi tūkstoši cilvēku, kuri iemaksās tajā kasē savas algas, tās pašas nelielās algas, daļu vēl. Protams, ka parādīsies iespējas runāt arī par tām īpašuma tiesībām, kas bija policijas arodbiedrībām neatkarīgajā valstī. Vai tas šobrīd reāli uzlabos policijas darbu? Acīmredzot nē! Arī tie policisti, kuri cīnās reāli par savām tiesībām, viņus interesē tiešām policista tiesības, nevis arodbiedrības biedra tiesības.
Un ja mēs tiešām reāli gribam radīt valsts institūciju– policiju– kā tiesiskas un demokrātiskas valsts institūtu, tad atbalstīsim to, lai tik tiešām šī policijas reforma notiktu un tam būtu iedalīti nepieciešamie finanšu līdzekļi. Šis ir formāls un kosmētisks remonts, kas patiesībā neko nerisina. Un šobrīd šis priekšlikums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godātie deputāti! Lūdzu ievērot klusumu!
Lieta tāda, ka manā rīcībā ir nonākusi vesela tādu dokumentu pakete, kur es patiešām esmu ārkārtīgi izbrīnījies par notikumiem, kas notiek policijā, respektīvi, kā policijas administrācija izrēķinās ar ierindas policistiem.
Šajā dokumentu mapē man ir, piemēram, tādi konkrēti fakti. Un viens no faktiem ir, ka policists virsseržants pēc darba atrodas mājās, sēž mājas viesībās, pie viņa ierodas cita policija, savāc viņu no galda, tas ir, ārpus darba laika, vārdu sakot, un aizved uz atskurbtuvi, kur, dabīgi, konstatē, ka viņam ir nulle komats cik tur promiles. Un tas ir pamats viņu atbrīvot no darba. Pilnīgi neticamas lietas, kādas notiek policijā!
Un tālāk es griežos pie šiem departamentiem, un norādīts uz klajiem veselas rindas likuma pārkāpumiem, bet tur šo nabaga... šo ierindas policistu šie departamenti, juridiskais departaments, Iekšējās pārbaudes departaments, kāds tur ir, kaut ko visu laiku atmuļļāja. Dabīgi, ka tagad es iešu pie premjera vai pie ministra, lai izmeklē. Bet, īsi sakot, patiešām, nevajadzētu sekot šim Albānijas piemēram un patiešām atļaut policistiem apvienoties šajās arodbiedrībās. Šajā gadījumā, kur iet runa par policistu, kurš ir piedalījies četru slepkavu arestēšanā un viena laupītāja arestēšanā, tiesā, kur viņš sāk griezties, no administrācijas puses, pilnīgi otrādi saka, ka viņam ir četri aizrādījumi. Tur tāds ārprāts notiek. Vai tiešām mēs nevaram atļaut šiem policistiem apvienoties arodbiedrībā, un tam ar streikiem nav nekāda sakara.
Aicinu tomēr atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Augsti godātie deputāti, labdien! Es neko nedzirdu, ko es runāju. Lūdzu klusāk var zālē?
Es pilnīgi atbalstu Lindas Mūrnieces priekšlikumu tāpēc, ka nav nekāda pamata neatbalstīt priekšlikumu, un iedot iespēju policistiem nodibināt arodbiedrības. Paskatieties, kas notiek šodien! Policijas darbiniekiem pilnīgi nelikumīgi neizmaksā bērnu piedzimšanas pabalstu. Šodien, labi, ka bija noraidīts priekšlikums izmaksāt samazinātu atvaļinājuma pabalstu. Tad iznāk, labi, ka cilvēki šodien parlamentā saprot par policistu tiesībām un kādas viņiem ir tiesības uz pabalstu saņemšanu un tā tālāk. Bet ja nebūtu? Atkal turpinātos, ka katrs policists ietu uz tiesu un mēģinātu pierādīt, ka viņam ir tiesības uz šo pabalstu, un iznāk... Es zinu tādu informāciju, ka ir policistiem draudēts, ja viņš ies uz tiesu, tad viņš var dabūt rājienu vai viņu atlaidīs no darba. Es domāju, ka viņi organizēsies un, pieņemsim, lobēs savas intereses Aizsardzības un iekšlietu komisijā vai Iekšlietu ministrijā, tad tikai labāk būs. Un mūsu likumi, kas kontrolē un reglamentē šo sfēru, būs labāki, un nebūs tādas iespējas, ka viens ierēdnis saņems pabalstu tāpēc, ka viņu lobē ierēdņi, bet otrs policists nevar apvienoties arodbiedrībās un pierādīt, ka viņam ir tiesības uz šo pabalstu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Linda Mūrniece, otro reizi.
L.Mūrniece.
Cienījamie kolēģi! Es ļoti gribētu apstrīdēt Turlā kunga argumentu, ka Iekšlietu ministrija rūpējas par policiju. To, kā Iekšlietu ministrija rūpējas par policiju, mēs redzējām šodien 4. darba kārtības punktā pie likuma “Par policiju”, kur Iekšlietu ministrija ierosina pasliktināt policistu sociālo stāvokli, izmaksājot viņiem 100% pabalsta vietā 75%. Man liekas, tas būtu taisnais ceļš uz Satversmes tiesu par cilvēktiesību pārkāpumiem visām iespējamām lietām, ar ko varētu draudēt Iekšlietu ministrijai, ja Saeimas deputāti nebūtu tik apzinīgi un nenobalsotu pret šo priekšlikumu.
Un es aicinu visus tos, kas šodien balsoja “pret” 4.priekšlikumu, vienlaikus atbalstīt arī “Jaunā laika” priekšlikumu. Un manī patiešām rada lielu neizpratni tas, kas notiek Iekšlietu ministrijā. Jo iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons publiski ir apstiprinājis to, ka viņš atbalsta policijas centienus apvienoties arodbiedrībās. Un es nesaprotu, kāpēc Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs neņem vērā sava ministra viedokli. (Starpsauciens: “Nost!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Iespēja apvienoties arodbiedrībās ir cilvēka tiesības, un to nosaka vesela virkne starptautisku dokumentu. Protams, cilvēka tiesības var ierobežot, bet Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija pilnīgi skaidri nosaka tos gadījumus, kādos šī ierobežošana ir iespējama. Tas ir tā labi zināms proporcionalitātes princips.
Tātad pirmais. Ir jābūt leģitīmam mērķim. Otrais– ierobežojumam ir jābūt nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā. Tātad tas ir iespējams tikai gadījumā, ja nav citu veidu, kā panākt šo leģitīmo mērķi. Un trešais. Šiem ierobežojumiem ir jābūt proporcionāliem vai samērīgiem ar šo leģitīmo mērķi. Es nedzirdēju no Turlā kunga atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem. Turlā kungs, kāds ir tas leģitīmais mērķis, kāpēc tomēr policistiem ir jāatņem viņu cilvēka tiesības? Vai nav cita veida, kā panākt šo leģitīmo mērķi, un vai patiešām tas ir... šie ierobežojumi ir samērīgi ar šo leģitīmo mērķi? Nu labi, policija ir militarizēta. Nu un kas? Normāliem cilvēkiem, kas nav speciālisti, tas neko neizsaka. Vai tāpēc mūsu policija strādā labāk nekā policija tajās valstīs, kur policijas nav militarizētas? Tātad es... patiešām man ir ļoti grūti saprast jūsu argumentus. Es ļoti uzmanīgi jūs klausījos, bet es tā arī neesmu sapratis, kāpēc mūsu policistiem, kam patiešām dzīve ir diezgan smaga un kuri veic ļoti smagu darbu, jāatņem viņu cilvēka tiesības. Vai dēļ tā viņi labāk dara šo darbu?
Man šī loģika īsti nav saprotama, un man šķiet, ka tā ir nu kaut kāda totalitāras sabiedrības loģika... nevis demokrātiskas sabiedrības loģika. Tāpēc es atbalstu “Jaunā laika” priekšlikumu un aicinu visus balsot “par” to.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Un godājamais Turlā kungs! Es pilnīgi pievienojos Cileviča kunga ļoti precīzajam izklāstam par tiesiskajiem principiem, kuri ir jāievēro, ierobežojot vienu vai otru cilvēktiesību. Turlā kungs, nav šim ierobežojumam ne leģitīmā mērķa, ne jebkāda tiesiskā pamata un jebkāda samērīguma.
Bet šos argumentus es neatkārtošu. Es tikai izteikšu vēl vienu tādu vispārēju... tieši noklausoties jūsu debati, es nonācu pie vēl viena secinājuma. Turlā kungs, arodbiedrības lielā mērā arī ir nevalstiskais sektors. Tās ir tiesības personām kolektīvi apvienojoties aizstāvēt kolektīvi savas tiesības. Katra individuāli un visas kopas kopumā. Nevalstiskajā sektorā, Turlā kungs, nav nekādas starpības, kas tu esi savā profesionālajā darbībā, vai tu esi pulkvedis vai ģenerālis, premjers vai Saeimas deputāts, parlamentārais sekretārs vai kādas lielas iestādes vadītājs, vai arī vienkārši šīs iestādes darbinieks vai pat sētnieks. Tas ir pilsoniskas sabiedrības pamats, ka nevalstiskā organizācijā– organizācijā, kas aizstāv kādas noteiktas, šajā gadījumā aroda jomas, pārstāvju tiesības, visi ir vienlīdzīgi, un nebaidieties par to. Policijā arodbiedrības būs, un, ja tur būs apvienojies ģenerālis vai vienkāršs ierindnieks, viņi savās tiesībās šajā institūcijā būs pilnīgi līdzvērtīgi, jo tas ir normālas demokrātiskas valsts un pilsoniskās sabiedrības pamats. Un šajā aspektā bažām nebūtu jābūt nekādām.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dainis Turlais. Otro reizi.
D.Turlais (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es, protams, nepersonificēšu, kā šeit to mēģina darīt daži deputāti, kolēģu izteikumus, bet vēlreiz tiešām lūgtu ieklausīties. Gan ministrs, gan es kā parlamentārais sekretārs pilnīgi ne tikai atbalstām, bet ar visiem saviem spēkiem un doto politisko varu gribam, lai policija kļūtu par demokrātisku institūtu un policistiem būtu ne tikai garantētas šīs cilvēktiesības un sociālās garantijas, bet tās būtu piešķirtas augstākas nekā citiem, jo policijai ar likumu ir uzlikti arī ierobežojumi.
Bet ko mēs gribam darīt tā vietā, lai veiktu šo reformu un policiju padarītu par demokrātisku institūtu? Mēs gribam uztaisīt formāli, ka ģenerāļi un pulkveži var apvienoties arodbiedrībās. Un šeit jau ļoti labi izskanēja tā doma, ka cilvēki, kas nesaprot, ja, viņi tiešām nesaprot... Bet kur jūs esat redzējuši, ka virsnieki apvienojas arodbiedrībās? Tas ir tikpat absurdi kā policija bez arodbiedrības.
Tātad kas ir pirmais solis– veikt reformu vai taisīt arodbiedrību? Un tikai tur ir jautājums. Un mans priekšlikums ir, ka vispirms policija jāreformē, lai tad tā varētu būt kā tiesisks šis institūts, kurš var apvienoties arī arodbiedrībās. Tur ir tā jēga! Bet ģenerāļu arodbiedrība, manā izpratnē, ir pilnīgs absurds!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, godātie kolēģi deputāti, Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības grupas locekļi! Dzeltenajā zālē tūlīt starpbrīdī būs sēde, lai varētu sagatavoties uzņemt Nacionālās asamblejas delegāciju, kas ierodas Latvijā pirmdien.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Kalvītis, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Leopolds Ozoliņš un Jānis Straume. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pēc pārtraukuma mēs atsākam Saeimas sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” un turpinām debates par 4.– Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” deputātu priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta policistu tiesības apvienoties arodbiedrībās un aizstāvēt savas tiesības un intereses.
Strādājot tieslietu ministra amatā, man bija zināma pieredze arī sadarbībā ar tiesnešiem šajā jautājumā. Tiesneši šo problēmu risināja citādāk nekā tiesu varas pārstāvji: lai gan likums aizliedza viņiem veidot arodbiedrības, viņi jau 1992.gadā atjaunoja to Latvijas Tiesnešu biedrību, kas bija darbojusies pirms Latvijas okupācijas un bija dibināta jau 1929.gadā. Un Latvijas Tiesnešu biedrība samērā veiksmīgi gan pirms Latvijas okupācijas, gan arī pēc 1992.gada 1.februāra ir aizstāvējusi savas profesionālās intereses.
Bet šeit stāsts ir nedaudz par citu struktūru, te runa jau ir par specializēto civildienestu, te runa ir par cilvēkiem, kuri vistiešākā veidā ir izpildvarā. Un, manuprāt, liegt cilvēkiem, kas strādā izpildvarā, konkrēti policijas struktūrās, veidot arodbiedrības ir arī samērā bīstami, jo tas var veidot tās attiecības, par kurām runāja šeit deputāts Arvīds Ulme. Tātad tas var veidot tādas darba attiecības, kurā darbiniekam šajā situācijā, konkrēti policistam, ir absolūti beztiesisks stāvoklis. Vai šāds policists, kuram ir absolūti beztiesisks stāvoklis, spēj rīkoties saskaņā ar likumu? Tas ir jautājums jums visiem. Kam ir izdevīgs policists, kurš darbojas nevis saskaņā ar likumu, bet gan saskaņā ar priekšnieku norādījumiem, pat ja tie ir nelikumīgi.
Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Un atgādinu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī to atbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šorīt no rīta es centos paust mūsu apvienības viedokli par atbalstu valdībai tad, kad mēs uzskatīsim to par vajadzīgu. Šinī gadījumā, cik ir redzams, valdībā nav, topošajā valdībā, pareizāk sakot, jau tapušajā, nav vienota viedokļa par šo jautājumu. Līdz ar to mēs piedāvājam savu atbalstu vienam no viedokļiem ar cerību, ka tas palīdzēs tālāk risināt šīs samilzušās problēmas.
Tā ka, kā redzat, jau pirmā diena jaunās valdības darbā mums dod iespēju paust savu viedokli, jo, atrodoties šajā valdībā no šīs dienas, nu mums būtu jāsāk domāt, kuram no valdības partneriem vairāk uzticēties vai mazāk. Tagad mums ir brīvā domāšana, sava domāšana, un mēs skaidri un gaiši paužam atbalstu “Jaunā laika” priekšlikumam.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Es mēģināšu pavisam īsi. Bez šaubām, policijā ir jābūt kārtībai. Un, bez šaubām, policists nevar apšaubīt sava priekšnieka rīkojumu– iet pa labi, iet pa kreisi, strādāt naktī, un vienalga, kāds būtu šis rīkojums. Bez šaubām, policisti nevar streikot, jo, manuprāt, tas būtu ļoti nenopietni, ja visa mūsu valsts policija izietu ielās un protestētu pret valdības politiku.
Bet mēs nevaram liegt policistiem cīnīties par savām sociālajām garantijām. Un es redzu, ka arodbiedrība varētu būt tieši tas instruments, ko policisti varētu izmantot sarunās gan ar savu vadību, gan ar savu ministru, gan ar valdību, lai varētu risināt jautājumus par virsstundu apmaksu, par bērna piedzimšanas apmaksām, jo policijā tieši ir šī ļoti hierarhiskā sistēma, kur ģenerālim ir ļoti grūti runāt ar leitnantu vai ar kapteini. Tieši tāpēc, ka, ja ģenerālis ir pateicis: pa labi, ir tā, ka ir jāiet pa labi. Un tieši arodbiedrība varētu būt tas instruments, kura risinātu sociālos jautājumus. Un neredzu nekādu ļaunumu, ja šāda arodbiedrība būtu. Viņa ir Igaunijā, viņa ir Lietuvā, nav tur policija apstājusies, nav iestājies kaut kāds pagrimums valstī.
Līdz ar to mans viedoklis ir tāds pats, kāds bija tajā laikā, kad es biju iekšlietu ministrs, tas nav mainījies. Policistiem ir jāļauj apvienoties arodbiedrībās, lai risinātu savus sociālos jautājumus.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Ja nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 4.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69 (Aplausi) , pret– 7, atturas– 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
L.Mūrniece.
Paldies, kolēģi! Es lepojos ar mūsu lēmumu.
5.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par manu 5.priekšlikumu– pieļaut arī nepilsoņiem strādāt policijā– nebūs tādas karstas diskusijas kā par 4.priekšlikumu. Varbūt tikai Dobeļa kungs piebilst divus trīs vārdus. Kaut gan visi šie siltie vārdi par demokrātiju, par nepamatotu ierobežojumu nepieļaušanu, visi šie siltie vārdi attiecas arī uz manu 5.priekšlikumu. Uzskatīt nepilsoņus ne tikai par policijas darbības objektu, bet pieļaut arī viņiem apsargāt mūsu ielas, kur viņi arī dzīvo. Un es uzskatu, ka šis nepamatotais praktiski rasistiskais cilvēktiesību ierobežojums ir tas pamats, uz kura ir arī citi ierobežojumi. Jo nevar būt brīva tauta, kas ierobežo cittautiešu tiesības. Un šo nepamatoto aizliegumu atcelšana, tas ir solis uz priekšu, solis demokrātijas virzienā un pilnīgi atbilst Eiropas rekomendācijām, kuras ir saņēmusi Latvija 21.gadsimtā. Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 5.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Mūrniece.
Vairāk priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
L.Mūrniece.
7.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.
1.– bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
Godājamie kolēģi! 4.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Tabulā ir norādīts, ka komisija atbalsta šo priekšlikumu, lai arī komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt, uz ko pēc būtības norāda arī
6.– Juridiskā biroja priekšlikums šajā pašā pantā, kur otrā daļa ir izteikta tikai citā redakcijā. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamā jaunā koalīcija! Dārgie kolēģi! Es ceru, ka saprāta balss uzplaiksnīs ar jaunu sparu. Ja jūs uzmanīgi palasītu pirmā lasījuma redakciju 42.pantā, tad šeit rakstīts, ka pirms laulāšanās dzimtsarakstu nodaļā ir jāuzrāda ārsta apliecinājums par veselības stāvokli. Brīnumainā kārtā, to pat bija grūti iedomāties, varbūt man kā ārstam bija grūti iedomāties to, ka, lūk, šis apliecības uzrādījums varētu pazust no otrā lasījuma redakcijas. Vakar mēs atzīmējām pasaules AIDS dienu. Saslimstība ar AIDS kā ugunsgrēks ir skārusi jau Igauniju, arī Latvijā viņa izplatās un pāriet no tradicionālām kategorijām– narkomāniem un homoseksuālistiem– uz ģimenēm. Tātad uz sievietēm, kam ir daudz vieglāk inficēties. Es ceru, ka vakar jūs redzējāt šo raidījumu, kas atstāja ļoti spēcīgu iespaidu. Un šoreiz... šodien mēs gribam rīkoties pretēji šim iespaidam, pretēji veselajam saprātam. Ja kāds man varētu paskaidrot, kāpēc jaunlaulātajiem nav jāzina, vai viens vai otrs laulātais ir slims ar diabētu, ar HIV infekciju vai AIDS stadijā, vai ģimenē varētu būt multiplā skleroze un tā ir konstatēta, alkoholisms, arī iegūtās slimības kā neauglība, veneriskās slimības, daltonisms, kas ir iedzimta slimība, psihiskās saslimšanas, šizofrēnija, maniakāli depresīvā psihoze un daudzas citas, būtu šeit jāpapildina ne tikai ar ārsta izziņu, bet pat ar ģenētiķu konsultāciju.
Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo Juridiskās komisijas redakciju, pārstrādāt vai atgriezties... būtībā vispareizāk būtu atgriezties pie pirmās redakcijas, ka ir jāiesniedz ārsta apliecinājums par veselības stāvokli. Tā mēs paglābsim ļoti daudzas jaunās topošās ģimenes no nepatīkamiem traģiskiem pārsteigumiem, no laulības šķiršanas. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Juridiskās komisijas slēdzienu un balsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 4.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 69, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Jaunups.
5.– deputāta Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts 6.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Jānis Strazdiņš ir pieteicies debatēs? Nē.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
7.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
10. –Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
12.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
13.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
14.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
15.– bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt. Es lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītāja.
Par 15.priekšlikumu... lūdzu deputātus balsot par 15.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
16.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
17.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
18.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– 33, atturas– 6. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
19.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
20.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
21.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
22.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt. Es lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 22.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
23.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
24.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
25.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
Izskatīti, kolēģi, visi priekšlikumi grozījumiem Civillikumā otrajam lasījumam. Es lūgtu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– šā gada 17.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Tā kā otrajam lasījumam neviens priekšlikums saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli netika saņemts, komisija lūdz atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– šā gada 17.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Civilstāvokļa aktu likums”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Civilstāvokļa aktu likums”!
1.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Leopolds Ozoliņš ir pieteicies debatēs? Nē? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Nekādā gadījumā!”) Paldies! Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
2., 3., 4. ... Es atvainojos, 2. un 3.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
4.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
5.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
6.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
7.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
8.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
9., 10. un 11.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
12.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
13.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
14. un 15.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
16.– deputāta Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
17.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts Juridiskās komisijas 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
19. un 20.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
21.– deputāta Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts Juridiskās komisijas 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
23.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
24. un 25.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
26.– Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
27.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
28.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
29. un 30.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
31.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
32. un 33.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
34.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Jaunups.
35.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
36.– deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
37.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
38.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
39., 40., 41.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
42.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
43.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
44. un 45.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
46.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
47.– deputāta Agešins priekšlikums. Daļēji atbalstīts jau iepriekšizskatītajā 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
48.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
49.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
50.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
51., 52., 53. un 54.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
55. un 56.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
57.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
58. un 59.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
60.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
61.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
62.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
63., 64. un 65.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
66. un 67.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
68.– Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
69.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
70.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
71.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Jaunups.
72.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
73.– deputāta Agešina priekšlikums. Dalēji atbalstīts jau iepriekš izskatītajā 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
74.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
75.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
76. un 77.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
78.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
79., 80. un 81.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
82.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
83.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
Godājamie kolēģi! Ir izskatīti visi priekšlikumi minētajā likumprojektā. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– 1, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
E.Jaunups.
17.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim grozījumus likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
1. un vienīgais priekšlikums šajā likumprojektā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Jaunups.
10.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajā lasījumam– 10.decembris.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Šodien mums ir darba kārtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais likumprojekts par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, sagatavots uz otro lasījumu. Kopā tikai 99 priekšlikumi.
Tātad 1.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
3.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
5.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 8.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
9.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
12.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
15.– deputātu Deņisova un Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
16.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
17.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
18.– deputātu Deņisova un Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Es atvainojos, deputāti lūdz balsojumu par 18.– deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 60, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
19.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
20.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
21.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
22.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
23.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
24.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
25.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 26.– deputātes Seiles priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
27.– deputātes Seiles priekšlikums– ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29., kā arī 28. ir iekļauts 29.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
30.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
32.– Zemkopības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
33.– deputāta Simsona priekšlikums– ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
34.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts jau iepriekš iekļautajā 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
35.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
36.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un 37.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
38.– deputātes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 39.– deputāta Simsona priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav .
Dz.Zaķis.
Turpretī 40.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums par šo pantu– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
41.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
42.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
43.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
44.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
45.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
46.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
47.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
48.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
49.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
50.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Turpretī 51.– atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pantu ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
53.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
52. ...?
Dz.Zaķis.
Atvainojos... 52.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
53.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
54.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
55.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
56.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
57.– atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
58.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, mainot turpmāko numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
59.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
60.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
61.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
62.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
63.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 64.– deputāta Simsona priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
65.– vides ministra vietā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un 66.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iestrādāts 67.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
68.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekš atbalstītajā 62.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
69.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
70.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
71.– deputāta Simsona priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 79.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
72.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekš izskatītajā 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
73.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un ir iekļauts 62.– jau izskatītajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
74.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
75.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
76.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
77.– deputātu Deņisova un Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
78.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 79.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
80.– vides ministra vietā– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 81.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
82.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
83.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
84.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
85.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
86.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 87.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
88.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 89.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
90.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
91.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
92.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
93.– deputātu Deņisova un Solovjova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekš izskatītajā 83.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
94.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
95.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
96.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Arī 97.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un līdzīgi arī 98.– atbildīgās komisijas priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un, visbeidzot, 99.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 6.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 2005.gada 6.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā, un lūdz piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
M.Segliņš.
Piecas dienas.
Sēdes vadītāja.
Tad līdz 7.decembrim priekšlikumu iesniegšanas laiks. Un izskatīšana? 16.decembra sēdē?
M.Segliņš.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 7.decembris. Izskatīšanas laiks otrajā lasījumā– 16.decembris.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu– izdarīt izmaiņas likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, noņemot šim likumprojektam steidzamību. Atgādinu, ka šo likumprojektu sēdes sākumā mēs izslēdzām no darba kārtības. Reģistrācijas numurs 999. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Cienījamie kolēģi, tomēr veiksim balsojumu par steidzamības noņemšanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 999– “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Steidzamība ir noņemta. Paldies.
Cienījamie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 2.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Eiropas komercsabiedrību likums””. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Nav.
Tad lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Eiropas komercsabiedrību likums””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie deputāti, Saeimas Prezidijs informē jūs par to, ka šodien tika piešķirts bezalgas atvaļinājums deputātam Vilim Krištopanam laikā no 2. līdz 9.decembrim.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu– Kiršteina, Kastēna, Pētersona, Brieža, Ģīļa un citu– patstāvīgo priekšlikumu– Saeimas lēmuma projektu “Par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām”. Saeimas deputāti lūdz šo lēmuma projektu iekļaut 2.decembra Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad, ja kādam no deputātiem ir iebildumi, mēs varam runāt par lēmuma projekta nodošanu komisijai vai par iekļaušanu nākamajā sēdē.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Jā, godājamie deputāti! Lūdzu tātad nobalsot par tā iekļaušanu nosūtīšanai Ārlietu komisijai. Un es arī aicinu, ja kādam ir priekšlikumi, iesniegt tos šodien līdz pulksten 12.00.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Tātad, cienījamie kolēģi, mēs balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šodienai pulksten 17.00. (No zāles kāds kaut ko saka.) Tātad balsosim vispirms par nodošanu Ārlietu komisijai un tad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu zvanu! Par nodošanu Ārlietu komisijai. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 11, atturas– 8. Lēmuma projekts tiek nodots Ārlietu komisijai, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien, pulksten 17.00. 12.00. Es atvainojos!
Ir citi priekšlikumi. Es lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Urbanovičam! Nē, Andrejam Klementjevam!
A.Klementjevs (TSP).
5.decembris.
Sēdes vadītāja.
5.decembris. Tātad mums ir divi priekšlikumi.
1. ir Ārlietu komisijas priekšsēdētāja priekšlikums– šodien pulksten 12.00. 2.– deputāta Klementjeva priekšlikums– 5.decembris.
Lūdzu vispirms balsosim par deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 70, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien, 2.decembrī, pulksten 12.00. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, cienījamie kolēģi, uzreiz pēc sēdes beigām aicinu jūs ārā pie Saeimas aizdedzināt svētku eglīti! ((Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam!
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! Pēc egles aizdedzināšanas sēde Ārlietu komisijā! Paldies! Ārlietu komisijas sēde.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļus uz sēdi pulksten 12.00. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Ina Druviete, Krišjānis Kariņš, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Einars Repše, Mareks Segliņš, Artis Pabriks, Igors Solovjovs, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to, cienījamie kolēģi, 2.decembra sēde ir slēgta. Paldies.