Jauns posms Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā

J.Dambis atgādināja, ka Rīgas vēsturiskā centra unikālo vērtību nosaka samērā neskartā viduslaiku un vēlākā pilsētbūvnieciskā struktūra, jūgendstila arhitektūras piesātinājums un augstā kvalitāte, kā arī 19.gadsimta koka arhitektūra. Šīs kultūrvēsturiskās vērtības galvenokārt tiek zaudētas cilvēku apzinātas saimnieciskās darbības dēļ. Kā galvenās problēmas tika minēta transportu piesaistošu objektu izvietošana pilsētas centrā, ēku nojaukšana autostāvvietu ierīkošanai, lielu tirdzniecības centru būvniecība, kas apdraud vēsturiskās ēkās ierīkoto veikalu pastāvēšanu un līdz ar to svarīgu ienākuma avotu šo ēku uzturēšanai, mēģinājumi apbūvēt publisko ārtelpu un zaļās teritorijas, kā arī vietas, kur vēsturiski bijusi apbūve, bet laika gaitā izveidojusies sabiedrības atzīta kvalitatīva ārtelpa.
Ar šā gada janvāri tikusi apturēta ēku oriģinālo elementu un detaļu nomaiņa ar mūsdienīgām (plastmasas logi, durvis u.c.) un bēniņu izbūve, kas varēja skart vairākus simtus objektu.
Pilsēta ir dzīvs organisms, kas nemitīgi attīstās. Būtiska ir attīstības kvalitāte. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kas stājās spēkā 2003.gada 26.maijā noteica kārtību, ka līdz vēsturiskā centra plānojuma spēkā stāšanās brīdim aizliegta jauna būvniecība, rekonstrukcija un ēku nojaukšana, kas būtiski pārveido kultūrvēsturisko vidi. Lai veicinātu visu ieinteresēto institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un attīstību, kopš 2003.gada darbojas Ministru kabineta apstiprināta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome. Tā aktīvi piedalījusies plānojuma izstrādē un sniegusi atzinumus par dažādiem normatīvo aktu projektiem. Visdarbietilpīgākā ir jaunas apbūves un rekonstrukcijas pieteikumu izvērtēšana. No 118 izskatītajiem projektiem 64 ir atbalstīti, 25 – noraidīti. Pilnīgi noraidīts Okupācijas muzeja nojaukšanas priekšlikums, atzīstot, ka ēka saglabājama kā vēsturiska un kultūrvēsturiska vērtība. Risinot jautājumu par pieminekli Konstantīnam Čakstem, padomes locekļi vairākkārt tikušies ar priekšlikuma iniciatoriem, un pašlaik tiek meklēti jauni risinājumi.
Atzīstot, ka uzlabojas normatīvo aktu ievērošana, saskaņotāka kļūst valsts un pašvaldības nostāja kultūras mantojuma saglabāšanā, palielinās īpašnieku finansiālās iespējas kvalitatīvākas telpas veidošanai un vērojamas vēl citas pozitīvas pārmaiņas, Juris Dambis īpaši pievērsa uzmanību nākotnē sagaidāmiem draudiem. Galvaspilsētas vēsturiskā centra līdzsvarotu attīstību apdraud neatbilstība starp ēku būvniecības tempiem un infrastruktūru, mēģinājumi apbūvēt dabas pamatni un publisko ārtelpu, liela apjoma tirdzniecības un izklaides centru būvniecība, nepamatota pazemes urbanizācija, plānojuma izmaiņas pēc investoru prasībām, privāto interešu dominēšana pār sabiedrības interesēm un nevalstisko organizāciju mazspēja.