Projektu “Mazo HES darbības izvērtēšana” finansē Vides ministrija, un tā īstenošanai atvēlēti aptuveni astoņi tūkstoši latu. Cenu aptaujā par šā darba veikšanu uzvarējusi VSIA “Vides projekti”.
Piedalīsies arī vairāki zinātnieki – bioloģijas un inženierzinātņu speciālisti no Latvijas, kā arī divi eksperti no Vācijas – inženierzinātņu doktors Berns Urmeisters un bioloģijas zinātņu doktors ar specializāciju ūdens bioloģijā Manfrēds Holcners, kuri ir vieni no vadošajiem mazo HES speciālistiem savā valstī.
Kā skaidro “Vides projektu” valdes priekšsēdētājs Ivars Ozoliņš, 160 Latvijas mazo hidroelektrostaciju izvērtēšanā galvenais uzdevums ir sākt apzināt tās HES, kas atrodas dabai nozīmīgās vietās un ar savu darbību rada vai nākotnē var radīt kaitējumu videi. “Novērtēšanas laikā noskaidrosim arī to, kuras mazās HES ar savu darbību apdraud īpaši aizsargājamos dabas biotopus un ietekmē zivju nārstam nozīmīgās vietas,” informē I.Ozoliņš.
Termiņš, kurā jātiek galā ar apjomīgo darbu, ir ļoti, ļoti īss, neslēpj projekta administrators Andris Kalniņš, atzīstot, ka ar darbiem jātiek galā vēl šogad.
Tā kā līdz šim Latvijā lietotā mazo HES ūdens minimālās caurplūdes aprēķina sistēma ir videi nedraudzīga, jo pieļauj pārāk zemu ūdenslīmeni upēs pie mazajām hidroelektrostacijām, kā galveno uzdevumu A.Kalniņš min to, ka jārada pamati jaunai, ekoloģiski pamatotai ūdenslīmeņa caurplūdes aprēķinu metodikai.
Kā jau ziņots, likumdošanā iecerētas izmaiņas, precīzāk – darbs pie likumdošanas pilnveidošanas turpinās jau vairākus gadus, bet šogad, kad mazo HES jautājums atkal nonāca sabiedrības uzmanības degpunktā, ar jaunu sparu vētīta nepieciešamība izstrādāt jaunas prasības. Vides ministrijas izveidotā darba grupa, kurai rudenī bija uzticēts sākt apkopot un izvērtēt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par mazo HES kaitējuma ierobežošanu, jau septembrī atzina, ka jāprecizē ekoloģiskā caurplūduma normas. Nule darba grupa mazo HES darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanai pabeigusi savu darbu un iesniegusi minis-tram atzinumu, kurā ietverti priekšlikumi un ieteikumi, par kuriem panākta vienošanās vai vairākuma atbalsts. Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļaujām ir vieni no tiem, kuros darba grupas skatījumā nepieciešami grozījumi.
“Mūsu darbs ir noteikt vadlīnijas, pēc kurām nākotnē vērtēt priekšnosacījumus, lai izdotu ūdens resursu lietošanas atļaujas,” teic projekta administrators, piebilstot, ka arī citās valstīs nav īsti precīzi definēts, kādai jābūt ekoloģiskajai caurplūdei. Projekta īstenotāji cer, ka ar priekšlikumiem palīdzēs talkā aicinātie vācu zinātnieki un viņu zināšanas un pieredze ļaus noskaidrot optimālo variantu. A.Kalniņš skaidro: “Ir jārada priekšnoteikumi, lai upe dzīvotu. Tas ir, jādefinē, kāda ir nepieciešamā caurplūde, lai ne tikai formāli skaitītos, ka upe tek. Turklāt katrai upei ir savas īpatnības. Ir centieni likumdošanā virzīt vienādus nosacījumus ekoloģiskai caurtecei. Bet upes ir dažādas, visneaizsargātākās ir lašupes. Tie ir jautājumi, uz kuriem jārod atbildes.”

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv