Ministru kabineta rīkojums Nr.964

Ministru prezidents I.Emsis

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
 

(Ministru kabineta
2004.gada 30.novembra rīkojums Nr.964)

Valsts autoceļu tīkla stāvoklis tikai daļēji apmierina autoceļu lietotājus. Autoceļu tīklā netiek laikus atjaunotas ceļu konstrukcijas, un autoceļu stāvoklis valstī turpina pasliktināties, līdz ar to ierobežojot arī novadu attīstības iespējas. Īpaši smagi šī problēma skar valsts 2.šķiras autoceļu lietotājus. Valsts 2.šķiras autoceļi pamatā kalpo vietējās satiksmes nodrošināšanai pašvaldību teritorijās, un finansiālo ierobežojumu apstākļos, plānojot darbus autoceļu tīklā, priekšroka tiek dota autoceļu posmiem, kurus izmanto lielāks skaits braucēju.

Valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas pamatnostādņu (turpmāk – pamatnostādnes) mērķis ir jaunas politikas iniciatīvas īstenošana, pamatojoties uz noteiktu finansēšanas modeli, lai apturētu tālāku 2.šķiras autoceļu tīkla sabrukumu un veicinātu tā sakārtošanu atbilstoši tautsaimniecības un sociālajām interesēm, tādējādi veicinot novadu attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.
Pamatnostādņu projekts izstrādāts, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām novadu veidošanas procesā, sakārtojot pēc noteiktiem kritērijiem atlasītus valsts 2.šķiras autoceļu posmus, un noteiktu procedūru valsts 2.šķiras autoceļu sistemātiskai uzlabošanai, katru gadu paredzot šim mērķim noteiktu finansējumu.

Izvērtējot pašreizējo situāciju valsts 2.šķiras autoceļu tīklā un pasākumus tās uzlabošanai, kā arī iespējamās izmaksas, pamatnostādņu projektā tiek piedāvātas divas alternatīvas. Satiksmes ministrija, apzinoties ierobežotās finansējuma nodrošināšanas iespējas, atbalsta turpmākās valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas stratēģijas pirmo alternatīvo variantu, plānojot šo autoceļu segumu atjaunošanai pasākumus, kuriem nepieciešami mazāki izdevumi, tajā pašā laikā sakārtojot lielāku skaitu kilometru. Finansējums valsts 2.šķiras autoceļiem novirzāms grants segumu un sabrukušo melno segumu atjaunošanai, lielākoties neparedzot pilnu segumu rekonstrukciju, kura izmaksā dārgi, un neizbūvējot jaunus melnos segumus.

Pamatnostādņu projektā tiek piedāvāti trīs valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmas (turpmāk – programma) īstenošanai nepieciešamo finanšu resursu un plānoto rezultātu varianti – 30 milj. latu, 20 milj. latu un 12 milj. latu apmērā gadā, attiecīgi sakārtojot gadā 680 km, 449 km un 266 km valsts 2.šķiras autoceļu. Satiksmes ministrija, apzinoties valsts budžeta iespējas, ierosina paredzēt programmas izstrādei un īstenošanai gada finansējumu 12 milj. latu apmērā. Tādā gadījumā pamatnostādņu projektā iekļautos 4000 km autoceļu būtu iespējams sakārtot 16 gados. Turklāt programmas īstenošanas pirmajā gadā (2005.gadā) paredzami tikai būvprojektēšanas darbi, kas izmaksātu aptuveni 700 tūkst. latu. Programmas kopējās izmaksas – 180 milj. latu.
Pamatnostādnēs definētā mērķa un rezultātu sasniegšanai iespējami šādi darbības virzieni:

1) valsts pamatbudžeta līdzekļu piešķiršana Satiksmes ministrijai programmas izstrādei un īstenošanai, paredzot atbilstoši noteiktiem kritērijiem aprēķinātu proporcionālu finanšu resursu sadalījumu starp rajoniem/novadiem, dodot iespējas pašvaldībām izvērtēt to teritorijā esošo valsts 2.šķiras autoceļu nozīmi un stāvokli. Programmas izstrādē tiek ievērots pašvaldību sagatavotais pamatojums, kas apliecina izvēlēto autoceļu nozīmīgumu novadu attīstībai, kā arī izvēlēto maršrutu nozīme starpnovadu sakaru veicināšanā;

2) pamatnostādnēm atbilstošas programmas izstrāde sešu mēnešu laikā pēc pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā;

3) programmas īstenošanas uzsākšana 2005.gadā, paredzot tikai pasūtīt būvprojektus, bet autoceļu sakārtošanu uzsākt 2006.gadā.

Sākot ar 2006.gadu, Satiksmes ministrija līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par programmas izpildes gaitu.

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers