Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga — Aigara Kalvīša vadītās valdības pirmajā sēdē Ministru kabinetā 2.decembrī:

Vakar, 2.decembrī, pulksten 15.00 jaunās valdības pirmajā sēdē: Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Godātais Ministru prezident! Godātās ministres un ministri! Dāmas un kungi!
Vispirms vēlos sveikt jauno Ministru kabinetu tā pirmajā darbības dienā un novēlēt valstisku, stabilu un mērķtiecīgu darbu līdz pat šīs Saeimas pilnvaru beigām.
Jūs esat pirmā valdība, kas tiek sastādīta, Latvijai jau esot Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij. Uz valsts aparātu un ministrijām šajā kontekstā jau raugāmies ar mērķi saliedēt Latvijas intereses starptautiskā mērogā, no kurām ilgtermiņā ir un būs atkarīga Latvijas cilvēku ikdiena. Tāpēc konsultācijas tika orientētas šādā gultnē, un īsts gandarījums par valdības veidošanas procesu būs tikai tad, ja katrs jaunās valdības ministrs droši pratīs spēlēt arī lielā laukumā. Tas izvirza jautājumu par to, kādas kvalitātes ir nepieciešamas, lai brīvi justos Eiropas mērogā.
Valdības sastādīšanas gaita nesa nemitīgus pārsteigumus un satricinājumus, un nu jaunapstiprinātās valdības izaicinājums būs pārliecināt iedzīvotājus par to, ka šī vētrainība ir nesusi arī augļus un ir izdevies radīt sadarbību, kas spēj vienoties valsts attīstībai, var panākt izvirzītos uzdevumus iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā, var panākt izaugsmi arī politisko procesu kvalitātē. Vēlos piebilst, ka jau šīs pēdējās konsultācijas ar prezidenti 22.novembrī bija kvalitatīvs lēciens tādā ziņā, ka partijas bija sagatavojušas nopietnus redzējumus par dažādiem Latvijai svarīgiem jautājumiem. Process bija grūts, bet to, ka aizsākās diskusijas “par lietu”, var uzskatīt par vienu no būtiskākajiem procesa ieguvumiem. Iedzīvotāji varēja pārliecināties, cik lielā mērā tas bija vai nebija politisko tehnoloģiju process un vai tikta panākta vienošanās par darbības redzējumu cilvēku ikdienas uzlabošanai un valsts attīstībai.
Lai kādi būtu katra konkrētā brīža pienākumi, nekad nedrīkst aizmirst politiķu atbildību tautas priekšā un politiķu atbildību par tautu un valsti. Uzskatu, ka Valsts prezidenta pienākums ir valsts interešu vārdā palīdzēt rast politisko konsensu, šo pragmatisko vienošanos, kas būtu bāze un instruments valstisko uzdevumu īstenošanā. Daudzpartiju Saeimā partijām ir pienākums vēlētāju priekšā nopietni strādāt, lai rastu saprātīgus kompromisus starp dažādu partiju vēlmēm un personīgām ambīcijām. Sākot konsultācijas par šīs valdības izveidošanu, man kā Valsts prezidentei šķita būtiski, lai izveidotos Ministru kabinets kā enerģiska, rīcībspējīga komanda.
Šai vajadzētu būt rīcībspējīgai valdībai, taču pilnībā to redzēsim pēc tās sadarbības spēka, solījumu turēšanas un darbības mērķu sasniegšanas – pēc tā mantojuma, ko šī valdība atstās valsts nākotnei.
Daļa no jums šodien darbu turpina jau iepriekš vadīto ministriju priekšgalā. Tas garantēs iesākto darbu turpinātību. Taču šobrīd visas nozares ir savstarpēji tik cieši saistītas, ka vairāk par visu es vēlos aicināt, lai jūsu vidū valdītu tā savstarpējā solidaritāte un koleģialitāte, par ko esat vienojušies savā koalīcijas līgumā.
Visām Saeimā pārstāvētajām partijām ir jāuzņemas atbildība vēlētāju priekšā savās rūpēs par valsts iestāžu un valdības spēju pildīt valsts pārvaldei nepieciešamos pienākumus. Tauta savus priekšgājējus ir ievēlējusi, lai tie pildītu savus solījumus, sekotu valstiskiem mērķiem, atbildīgi saliedētu valsts budžetu un gādātu par efektīvu un mērķtiecīgu izpildvaras rīcību.
Kā Valsts prezidentei man ir būtiski, lai jaunā valdība iekļautos tajā valsts izaugsmes turpinātības ķēdē, ko aizsākušas iepriekšējās valdības, lai tiktu nodrošināts stratēģisks valsts attīstības redzējums, demokrātijas tālāka nostiprināšanās, cilvēka dzīves kvalitātes pieaugums, arī cilvēka sasaiste ar valsts pārvaldi, cilvēka tiesību tālāka nostiprināšanās. Joprojām vēlos uzsvērt, ka politiķiem ir nepieciešama aktīva komunikācija ar sabiedrību un darbība sociālajā jomā, lai šobrīd pulsējošais iekaisums starp sabiedrības grupām neietu plašumā un tam tiktu rasts risinājums.
Latvijas pilsoņu ikdiena šodien arvien vairāk noārda robežšķirtni starp iekšpolitiku un ārpolitiku, tāpēc valsts ārpolitikā aicinu jauno valdību skaidrāk definēt un aizstāvēt Latvijas intereses, pilnā mērā izmantojot Latvijas dalību ES un NATO, kā arī visās citās starptautiskajās institūcijās. Jaunajā ārpolitikas koncepcijā pieteikto mērķu izpilde būs atkarīga no visas valdības saskaņotas rīcības, kā arī no katra ministra personīgā ieguldījuma, enerģijas un rosības gan Latvijā, gan Briselē, gan Strasbūrā, gan citos Eiropas un pasaules politiskās un ekonomiskās varas centros. Mums ir jādomā par tuvāko gadu perspektīvu, kura saistīta ar padziļinātu un pilntiesīgu iekļaušanos visās ES un NATO struktūrās un līgumos. Piecos gados ir jāpanāk pilnīga darba spēka kustības brīvība ar ES valstīm, pilntiesīga izglītības dokumentu atzīšana – tā sauktais Boloņas process, ir jāpanāk dalība Šengenas līgumā un Monetārajā savienībā. Jādarbojas visās ES institūcijās un iniciatīvās, kas tieši ietekmē un aizstāv LR valsts un fizisko un juridisko personu intereses, piemēram, Luksemburgas tiesā, ES ārlietu dienestā, Eiropas Parlamentā u.c.
Uzskatu par politisku mērķi un augstākajā mērā prioritāru uzdevumu izvērst sistemātisku Latvijas pārstāvju sagatavošanu darbam ES un citās starptautiskajās institūcijās, lai Latvijas intereses pēc iespējas efektīvāk tiktu aizstāvētas. Tikpat svarīgi no valsts attīstības viedokļa ir arī turpināt pētījumus un diskusijas par stratēģiskiem jautājumiem.
Šī ir kvantitatīvi viena no visvairāk atbalstītajām valdībām Latvijas vēsturē. Mans vēlējums būtu, lai tā kļūtu par vēsturisku arī kvalitātes nozīmē. Tauta un prezidente to no jums sagaida. Lai jums veicas to īstenot!

Valsts prezidenta preses dienests