"Melnā diena Ehudam Barakam"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.08.01.

Mošes Katsavas ievēlēšana rāda, ka premjers ir zaudējis parlamenta vairākuma atbalstu.

Acīmredzot no ASV ieradušies Šimona Peresa padomnieki savam uzdevuma devējam tā īsti neuzticējās: viņi nedēļās pirms astotā Izraēlas prezidenta vēlēšanām 76 gadus vecajam Peresam neļāva brīvi izteikties. Viņš nedrīkstēja runāt ar preses pārstāvjiem. Padomnieki vēlējās būt droši, ka Peress no partiju apvienības "Viena Izraēla" neko nepareizu nepateiks un tādējādi nesamazinās izredzes uzvarēt vēlēšanās.

Iespējams, ka labāk būtu bijis, ja Peress būtu runājis, kā to darīja viņa sāncensis no labēji nacionālās "Likud" partijas Moše Katsava. Šoku izraisīja jau pirmās vēlēšanu kārtas rezultāts un radīja priekšnojautu, ka tā ne tikai Peresam vien var kļūt par melno dienu, bet arī premjerministram Ehudam Barakam. Viņš patiesībā pirms pirmdien paredzamā uzticības balsojuma parlamentā bija ieplānojis smelties spēkus no tik šķietami drošās Peresa ievēlēšanas prezidenta amatā. Kad kļuva zināms, ka Katsava otrajā vēlēšanu kārtā ir uzvarējis ar 63 pret 57 balsīm, Baraks nekavējoties sapulcināja savus padomniekus. Tas, ka par Katsavu nobalsoja visi 17 ultra ortodoksās Schas partijas deputāti, Barakam bija kā sitiens sejā un skaidrs pierādījums tam, ka parlaments viņam vairs neuzticas.

Starptautiskā valstu savienība bija izbiedēta — tā taču pašreizējā grūtajā Tuvo Austrumu miera sarunu fāzē ar Peresu prezidenta amatā bija cerējusi uz pieredzējušu valstsvīru, kuram simpatizē arī arābu pasaulē, kurš tekoši runā piecās valodās un kurš visu politisko dzīvi ir veltījis samierināšanai ar palestīniešiem. Kā Oslo miera procesa arhitekts Peress kopā ar Rabinu un palestīniešu vadītāju Jasiru Arafatu saņēma Nobela prēmiju. Kopš pirmdienas Peress ir pensionārs.

Prezidentam Izraēlā ir simboliski ceremoniāla loma. Viņš formāli paraksta likumus un starptautiskās vienošanās, ieceļ tiesnešus, un viņam ir tiesības apžēlot. Viņam ir tieši pakļautas tādas nozīmīgas institūcijas kā Mossad (Slepenais ārējās izlūkošanas dienests), Schabak (Iekšzemes slepenais dienests) un Atomenerģijas komisija.

Līdz šim Izraēlas prezidenti savas pozīcijas izmantoja, lai liktu lietā savu morālo autoritāti. Tomēr prezidents Veicmans, kad premjers bija Benjamins Netanjahu no labēji radikālās "Likud", pat nebaidījās no atklātas konfrontācijas ar valdību: viņš neslēpjoties noraidīja Netanjahu politiku un uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par Tuvo Austrumu miera procesā piedzīvoto neveiksmi.

Torstens Šmics