Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Katra valoda ir atslēga uz pasauli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.12.2004., Nr. 191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97313

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Politiķi sveic Valsts prezidenti dzimšanas dienā

Vēl šajā numurā

02.12.2004., Nr. 191

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Katra valoda ir atslēga uz pasauli

Aivars Miruškins, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Valodu skolas priekšnieks majors, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

SKOLA0033.PNG (53312 bytes)
Aivars Miruškins
Foto: Andris Kļaviņš

– Valodu skola ir viena no jaunākajām struktūrvienībām Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Vai tagad karavīriem valodas māca tikai pie jums?

– Valodu skolas pamati likti 2003. gadā, bet darbu tā sāka 2004. gadā. Karavīri valodas mācās mūsu skolas metodiskā vadībā sešās tās nodaļās Rīgā, Liepājā, Ādažos, Aizkrauklē, Cēsīs un Rēzeknē.

– Vai jums kā skolas vadītājam ir filologa izglītība?

– Dienestu NBS sāku 1991.gadā Valmieras 22. zemessardzes bataljonā. 1994.gadā pabeidzu instruktoru kursus Cēsu kājnieku mācību centrā, tad strādāju zemessardzes 2. brigādē par operatīvās daļas priekšnieku, ZS 22. Valmieras bataljona komandieri, bet pēc valodas un citām mācībām pārcēla uz Baltijas bataljona (Baltbat) mācību komandu ar uzdevumu apgūt prasmes, ko ārzemnieki mācīja Baltijas bataljona štāba virsniekiem. No 2003.gada tiku norīkots par Valodu skolas priekšnieku. Man ir inženiera izglītība, 1979.gadā beidzu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (toreiz – akadēmijas) Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti. Angļu valodā papildinājos dažādos kursos, arī Anglijā. Skolā gan pārsvarā ir administratīvais darbs.

– Kādi ir skolas galvenie uzdevumi? Svešvalodas tāpat kā agrāk māca gan Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, gan citās vienībās?

– Galvenais mērķis ir izveidot valodu apguves metodisko centru. Jā, valodas mācīja arī agrāk. Rēzeknē bija ZS 3. brigādes mācību centrs, Cēsīs pie 2. ZS brigādes un citur. Mācības bija daudzās vietās, bet nebija vienotas pakļautības, tāpēc nevarēja runāt par kopīgu metodiku, prasībām utt. Tagad Valodas skolas bāze ir Rīgā, bet darbojas arī nodaļas Liepājā, Ādažos, Lielvārdē, Rēzeknē, Cēsīs. Mācības notiek četros līmeņos, testēšanā izmantojot ASV izstrādāto metodiku. Pamatmācību ilgums ir četri mēneši, kad karavīri mācās pilnu darba dienu – astoņas stundas. Pēc attiecīgu testu nokārtošanas karavīrs var pretendēt uz nākamā līmeņa mācībām. Karavīri, kuriem ir priekšzināšanas vai prakse, sāk mācības augstāka līmeņa kursos. Darbam NATO vienībās mācām angļu un franču valodu, bet ir pieprasījums mācīt arī norvēģu un zviedru valodu tiem karavīriem, kas dodas uz mācībām šo valstu militārajās skolās. Pašlaik notiek arī vācu valodas mācības, ko finansē Vācijas vēstniecība. Dominē angļu valodas apguve. Ādažos māca valodu karavīriem, kas gatavojas doties misijās. Darbojas arī atkārtošanas kursi divu mēnešu garumā militārpersonām, kurām jādodas veikt uzdevumus ārzemēs.

– Un tomēr zināms sadalījums paliek.

– Visus sūtīt uz Rīgu nebūtu prāta darbs, jo iespējai mācīties savas dzīves un dienesta vietās ir lielas priekšrocības. Liepājā mācās jūrnieki, Lielvārdē – lidotāji.

– Vai tie laiki pagājuši, kad pēc īslaicīgiem kursiem varēja mācīt topošajiem virsniekiem angļu valodu?

– Skolā strādā 44 pasniedzēji, deviņas militārpersonas, pārējie – militārie darbinieki. Lai strādātu par pasniedzēju, minimālā prasība ir bakalaura grāds. Skolā pārsvarā strādā maģistri un doktori. Norvēģu un zviedru valodas mācīšanai piesaistām pasniedzējus, noslēdzot līgumu parasti uz pieciem līdz septiņiem mēnešiem. Izņemot līgumdarbu pasniedzējus, pārējie strādā tikai pie mums, jo tagad jauniedibinātā kategorija – militārie darbinieki – saņem salīdzinoši labu atalgojumu. Uzskatu, ka pasniedzēju izvēles ziņā mēs esam konkurētspējīgi.

Kādas ir iespējas pasniedzējiem paaugstināt savu kvalifikāciju?

– Tas ir nepārtraukts process. Pašlaik četri pasniedzēji atrodas komandējumā. Divi mācās ASV netālu no Sanantonio, divi Kanādā papildinās mācību metodikā un pasniegšanas niansēs. Regulāri notiek NATO Britu padomes īslaicīgie kursi, kad pasniedzēji uz nedēļu vai divām brauc uz ārzemēm praktizēties un apmainīties pieredzē.
Turpmāk būs izmaiņas kursu finansēšanā. Pagaidām par visām mācībām maksājam tikai daļu, bet, sākot ar nākamo gadu, vairāk būs jāpaver pašiem savs maciņš. Britu padome gan vēl atbalstīs mūs turpmākos divus gadus, bet nav skaidrības par sešu mēnešu mācībām Kanādas valodu skolā.
Mācībspēku vidū ir pasniedzēji, kuri pabeiguši doktorantūru un strādā pie doktora darba, šogad doktorantūrā iestājās Rudīte Pļaviņa, Ginta Lauva-Treide, Laila Vācere u. c. Par ļoti perspektīvu valodnieku uzskatu Aināru Zvejnieku, kurš pašlaik mācās Amerikā. Pasniedzēju kolektīvs ļoti jauns, ar milzīgu sieviešu pārsvaru.

Droši vien prasībām jābūt augstām, gan sūtot virsniekus uz NATO štābiem, gan misiju Irākā, kur agrāk, piemēram, sapieri strādāja kopā ar amerikāņiem, un nebūtu prātīgi zilo vadiņu nosaukt par zaļo. Kā notiek zināšanu pārbaude?

– Valodu skolā ir atsevišķa testēšanas grupa, kuras uzdevums ir, balstoties uz NATO prasībām, sagatavot nacionālos testus, kas atbilst “STANAG – 6001”. Prasības jāizstrādā otrajam un trešajam mācību līmenim. Nesen notika pirmā sesija, jo esam ceļa sākumā. Par pārbaudījuma prasībām varam spriest kaut vai no tā ilguma – apmēram piecas sešas stundas. Tajā ietilpst klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un sarunu daļa. Mēs saņemam komandiera pavēli, kurā uzskaitītas tās militārpersonas, kam jāpārbauda pašreizējais svešvalodu zināšanu līmenis, un tad pie darba ķeras testēšanas grupa. Militārajās struktūrās arī prasības ir augstas, piemēram, lai strādātu daudzos NATO štābos, ir prasības zināt valodu atbilstoši “STANAG 3333” testam. Tā ir prasība pārvaldīt valodu pilnībā, kā Anglijā dzimušam un skolotam.

Profesionālajā dienestā piesakās jaunieši astoņpadsmit gadu vecumā. Vai tuvākajā laikā latviešu jaunā paaudze pārvaldīs angļu valodu tādā pašā līmenī kā vecākais gadagājums krievu valodu?

– Šaubos, jo skolās var izvēlēties apgūt dažādas svešvalodas. Un, kaut arī gandrīz visi jaunieši mācās angļu valodu, pie mums nonāk ar salīdzinoši vājām zināšanām. Lai sasniegtu augstāko līmeni, ļoti cītīgi un daudz jāmācās. Mums nesen bija seminārs, kurā runāja par “STANAG 3333” rezultātiem valstīs, kurās angļu valoda nav valsts valoda. Pētījumi rāda, ka tikai ceturtā daļa karavīru, kas mācījušies augstākajā līmenī, nokārto šo testu sekmīgi. Mēs ceram, ka profesionālā militārā dienesta kareivji, kas nāks no vidusskolām, kā arī jaunie virsnieki būs ar labākām valodu pamatzināšanām, kas pavērs mūsu pasniedzējiem iespēju turpināt mācības otrajā un trešajā līmenī. Iespējams, ka pēc gadiem pieciem sešiem skola pamatā strādās trešā līmeņa prasībās.

– Ar mācību aprīkojumu un līdzekļiem esat apmierināti?

– Četrus lingafonijas kabinetu aprīkojumus Rīgā un katrā filiālē pa vienam dāvināja ASV vēstniecība, Britu padome dāvināja pašmācības centru, lai varētu strādāt ar internetu, drīz tāds būs arī Ādažos. Ārzemnieki palīdzējuši arī ar moderno mācību grāmatu iegādi. Var sacīt, ka strādājam mūsdienīgi.

– Vai pasniedzēju vidū ir ārzemnieki?

– Pašlaik vairs nav. Priekšrocības bija tās, ka ar ārzemniekiem nevarēja sarunāties latviski. Mūsu pasniedzēji arī visas mācību dienas garumā runā svešvalodā, izņemot pamatkursa sākumā.

– Mūsu bruņotajos spēkos dienē samērā daudz nelatviešu. Vai latviešu valodas mācīšana arī ir jūsu ziņā?

– Mēs esam valodu skola, un, ja no profesionālā dienesta sagatavošanas vadības būs pieprasījums, mēs to izpildīsim. Pagaidām NBS Rekrutēšanas un atlases centrs mums lūdza palīdzību latviešu valodas prasību izstrādāšanā un testēšanā.

– Vai darbs pie militārās terminoloģijas ir pavirzījies uz priekšu?

– Mūsu pasniedzēji piedalās semināros par militāro terminoloģiju. Pirms pāris nedēļām bija NATO štāba sarīkots seminārs par šiem jautājumiem. Pasniedzēji gatavo materiālus, lai par attiecīgiem terminiem iesniegtu priekšlikumus Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai. Darbs uz priekšu virzās.

Pēc iestāšanās NATO 2004. gada aprīlī NBS komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots Latvijas žurnālistiem sacīja: “Mums ir jānodrošina gan kolektīvās spējas, ar kurām mēs ieejam NATO, gan arī savas valsts aizsardzība. Pašreiz mums ir grūtības aizpildīt tās dienesta vietas, ko NATO var piedāvāt.”
Iedziļinoties viceadmirāļa sacītajā, ka problēma nav virsnieku sagatavotība, bet viņu skaits, atklājās, ka ar skaitu komandieris domājis tos virsniekus, kuru valodu zināšanas atbilst piedāvātajiem NATO dienestiem.

Andris Kļaviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim