
Saeimas Prezidijs nolemj:
Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2004.gada
24.novembrī plkst.17.00:
1. Deputātu A.Golubova, I.Solovjova, S.Fjodorova, M.Bekasova un O.Deņisova jautājums
Ministru prezidentam un veselības ministram (Jautājumu reģistra Nr.43)
“Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās palīdzības minimuma
nodrošināšanai”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
2. Saeimas deputātu jautājums aizsardzības ministram A.Slakterim (Jautājumu reģistra Nr.46)
“Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes
Ādažos
izmaksām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
3. Deputātu J.Urbanoviča, A.Klementjeva, I.Ribakova, V.Orlova un V.Agešina jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (Jautājumu reģistra Nr.47)
“Par ministra attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmi un
likumiem”
( pilns jautājuma teksts pielikumā).
Saeimas priekšsēdētājas vietā
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis
Pielikums
Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās
palīdzības
minimuma nodrošināšanai
Satversmes 111.pantā ir noteikts: “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”. Kurš normatīvais akts paredz šo minimumu, un kāds ir šā minimuma apjoms? Kādi līdzekļi ir jāiedala 2005.gada budžetā, lai nodrošinātu šo Satversmes prasību?
Deputāti: A.Golubovs, I.Solovjovs, S.Fjodorovs,
M.Bekasovs, O.Deņisovs
2004.gada 28.oktobrī
Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes
Ādažos izmaksām
Pieprasījumu komisijas atzinums
Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Dzintara Zaķa, Gunta Bērziņa, Kārļa šadurska, Lindas Mūrnieces, Artura Krišjāņa Kariņa, Ingrīdas Circenes, Viestura Šiliņa, Edgara Jaunupa un Arta Kampara pieprasījumu aizsardzības ministram Atim Slakterim “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām” (reģ. Nr.525; dok. Nr.3215), atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms un, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta 5.daļu, ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu. (Pielikumā: jautājums aizsardzības ministram Atim Slakterim.)
Ar cieņu, –komisijas priekšsēdētājs A.Brigmanis
2004.gada 10.novembrī
Pielikums
Š.g. 21.oktobrī plašsaziņas līdzekļi ziņoja par Ministru
kabineta izbrukuma sēdi Ādažos, lai it kā iepazītos ar Nacionālo bruņoto spēku
(NBS) spējām un attīstību. Kā Saeimas deputāti to varēja vērot gan laikrakstos,
gan televīzijā, ministri, iepazīstoties ar 1.Sauszemes spēku kājnieku bataljona
bruņojumā esošajiem strēlnieku ieročiem, paši aktīvi šaušanai izmantoja ieročus,
arsenālu un vizinājās ar Latvijas NBS bruņutehniku.
Saeimas deputāti uzskata, ka bruņoto spēku līdzekļi ir jāizmanto
maksimāli efektīvi, nodrošinot vislabākos apstākļus Latvijas karavīru apmācībai
un profesionālajai izaugsmei. Arī līdzekļu izmantošanas lietderība, pēc mūsu
domām, ir ļoti svarīga, it īpaši ņemot vērā Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja nesen NBS atklātos bruņojuma iepirkuma pārkāpumus un to, ka,
iespējams, Aizsardzības ministrija nav nodrošinājusi pietiekami efektīvas līdzekļu
izmantošanas kontroles sistēmas ieviešanu NBS. Jebkuros apstākļos NBS tehnika,
ekipējums un citi resursi nav izmantojami amatpersonu izpriecu sarīkojumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu parlamentam par sekojošiem
jautājumiem:
1. Kāds bija plašsaziņas līdzekļos atspoguļotā pasākuma budžets?
2. Kādi bija lietderības apsvērumi šādas Ministru kabineta sēdes rīkošanai?
Par ministra attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem
God. A.Pabrika kungs!
Jūs savā intervijā LNT raidījumam “Nedēļa” š.g. 14.novembrī
paudāt vairākas oriģinālas idejas un lietojāt terminus, kuri nav atrodami Latvijā
spēkā esošajā Satversmē un likumos. Tā, piemēram, Jūs apgalvojāt, ka Latvijas
varas iestādes “atšķirībā no daudzām Eiropas Savienības valstīm attiecina
mazākumtautību tiesību vairumu – sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības arī
uz padomju laika 1. un 2.paaudzes imigrantiem”. Jūs apgalvojāt arī to, ka Latvija jau
tagad par 99% izpilda Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas prasības, bet
neattiecina šo konvenciju uz “imigrantiem”, un ka pēc konvencijas ratifikācijas
nekas nemainīsies. Jūs stingri “t.s. krievvalodīgos” (Jūsu apzīmējums) sadalāt
“minoritātēs” un “imigrantos”.
Jūsu paustais viedoklis un lietotā terminoloģija rosina vairākus jautājumus, jo, kā
zināms, Ministru kabinetam un Jums kā šī kabineta loceklim būtu jādarbojas saskaņā
ar Latvijas likumiem.
1. No kura Latvijas likuma ir aizgūts Jūsu intervijā lietotais termins “padomju laika
1. un 2.paaudzes imigranti”? Kuras Latvijas iedzīvotāju grupas Jūs iekļaujat šajā
apzīmējumā?
2. Kurš Latvijas likums nosaka personu sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību
atšķirīgu apjomu atkarībā no tā, vai attiecīgā persona ir vai nav imigrants
(vēlams norādīt arī attiecīgos Satversmes pantus)?
3. Ja jūs apgalvojat, ka Latvija jau šobrīd izpilda 99% no Vispārējās minoritāšu
aizsardzības konvencijas prasībām, tad kuros jautājumos slēpjas šis trūkstošais 1%
un vai šo 99% izpildi Jūs attiecināt arī uz, pēc Jūsu apzīmējuma,
“imigrantiem” (uz kuriem, Jūsuprāt, konvencija neattiecas)? Ja neattiecināt,
lūdzam norādīt tiesību atšķirības starp šīm Jūsu definētajām grupām –
“minoritātēm” un “imigrantiem”?
4. Ja tiks ņemts vērā Jūsu ieteiktais “t.s. krievvalodīgo” sadalījums
“minoritātēs” un “imigrantos”, kā jūs domājat atšķirīgi piemērot
minētās konvencijas prasības šīm iedzīvotāju grupām (vieniem – piemērot, otriem
– nepiemērot)? Vai šis sadalījums tiks fiksēts ar atzīmēm personas dokumentos vai
varbūt ar speciālām uzšuvēm uz apģērbiem u.tml.?
5. Vai ar Jūsu cilvēktiesību izpratnes un Latvijas likumu (t. sk. Satversmes)
zināšanu līmeni ir iespējams strādāt par ārlietu ministru?
LR 8.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, A.Klementjevs,
I.Ribakovs, V.Orlovs, V.Agešins
2004.gada 17.novembrī