Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Dūma tulkojums.
 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Mēs varētu sākt savu darbu. Jums tikko ir izsniegts lēmuma projekts par vēlēšanām 103.vēlēšanu apgabalā. Varbūt es došu laiku apmēram trīs minūtes, lai jūs iepazītos ar šo tekstu, ja vēl neesat to izdarījuši. Pēc tam sāksim izskatīt šo jautājumu.
Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 155. Varam strādāt.
Vārds ziņojumam deputātam Punovska kungam sakarā ar lēmumu par vēlēšanu termiņu noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes tautas deputātu vēlēšanām 103.vēlēšanu apgabalā.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es centīšos būt maksimāli kodolīgs. Lietas būtība ir sekojoša: Rīgas Tautas deputātu padomes 1990.gada 6.jūnija sesijā tika pieņemts lēmums par vēlēšanu noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 103.vēlēšanu apgabalā sakarā ar deputāta Ojāra Kannenieka nāvi. Šis lēmums izraisījis iebildes zemākā līmeņa, konkrēti Vidzemes priekšpilsētas, Tautas deputātu padomē. Iemesli ir sekojoši: saskaņā ar LPSR likuma par LPSR vietējo Tautas deputātu padomju vēlēšanām 23. un 54.pantu iecirkņa komisijas vēlēšanām visas 50 dienas pirms vēlēšanām apstiprina pilsētas rajona tautas deputātu padomes prezidijs. Saskaņā ar šā paša likuma 17.pantu vietējās Tautas deputātu padomes prezidijs paziņo vēlētājiem vēlēšanu iecirkņa robežas, norādot arī balsošanas vietu. Saskaņā ar šā paša likuma 27. un 29.pantu vēlētāju sarakstu sastāda vietējās Tautas deputātu padomes izpildkomitejas mēnesi pirms vēlēšanām. Tādējādi visu organizatorisko vēlēšanu sagatavošanas darbu veic vietējās tautas deputātu padomes prezidijs un izpildkomiteja.
Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes prezidijs vairākkārt izskatīja iespēju organizēt vēlēšanas 8.septembrī un nonāca pie secinājuma, ka Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome lēmumu ir pieņēmusi nepārdomāti. Pirmām kārtām nenotika saskaņošana ar vietējās Tautas deputātu padomes prezidiju par optimālu vēlēšanu termiņu noteikšanu. Rīgas pilsētas tautas deputātu mandātu komisija ierosināja noteikt vēlēšanas 28.oktobrī, bet padome balsojot šo ierosinājumu noraidīja. Turklāt vajadzētu ņemt vērā to, ka lēmums par vēlēšanu noteikšanu 8.septembrī tika pieņemts ar minimālu balsu pārsvaru. Par 8.septembri balsoja 55 deputāti, par 28.oktobri – 51 deputāts. Bez tam esošā pieredze vēlēšanu organizēšanā vasaras laikā rāda, ka balsošanā nepiedalās vairāk kā 50% vēlētāju. Vidzemes priekšpilsētā pēdējā balsošana rajona padomē notika 1.jūnijā. Divos apgabalos neieradās vēlētāji pietiekošā skaitā. Bez tam, kā jūs atceraties, pēdējās vēlēšanas 44.vēlēšanu apgabalā, kuras notika pirms pāris nedēļām, arī nedeva gaidītos rezultātus, jo ieradās mazāk par 50% vēlētāju. Vēl daži faktori, kuru dēļ vēlēšanu organizēšana 8.septembrī nav vēlama, ir sekojoši: vēlēšanu iecirkņi atrodas skolās, kuras šajā laikā tiek remontētas un gatavotas mācību gada sākumam. Ir grūtības iecirkņu komisiju izveidošanā. Patlaban, kā zināms, ir atvaļinājumu laiks, arī iedzīvotāji ir ļoti noguruši no garā vēlēšanu maratona un faktiski nevēlas piedalīties iecirkņu komisiju darbā. Līdz ar to vēlēšanu organizēšana minētajā termiņā būtu veltīga laika un valsts līdzekļu izšķiešana. Es lūdzu jūs ņemt vērā arī to, ka šogad 28.oktobrī vēlēšanas vienlaikus notiek divos Vidzemes priekšpilsētas padomes vēlēšanu apgabalos.
Tādēļ es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, saskaņā ar LPSR Konstitūcijas 97.panta 18.punktu atcelt Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu par vēlēšanu noteikšanu 103.vēlēšanu apgabalā un noteikt vēlēšanas šajā apgabalā 1990.gada 28.oktobrī, tātad dienā, kad vēlēšanas notiek divos citos rajona padomes apgabalos. Visbeidzot, es lūdzu neuztvert šo lēmumprojektu kā paņēmienu, lai atrisinātu divu padomju šķietamās nesaskaņas, bet gan kā līdzekli, ar kuru panākt, lai gaidāmās vēlēšanas tiešām būtu vienīgās, lai šie 3000 vēlētāji, kuri jau ir noguruši no garā vēlēšanu maratona, kārtējo reizi nejustos apmuļķoti, kad dažu slinko, aizņemto un vienaldzīgo dēļ daļai vēlētāju vairākkārt jādodas pie vēlēšanu urnām.

Priekšsēdētājs: Man liekas, te bija pilnīga argumentācija. Bet varbūt kādam deputātam kaut kas palika neskaidrs un ir kaut kas jautājams? Priekšlikumus ne, bet jautājumus Punovska kungam. Deputātam Zaļetajevam ir jautājums. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Sakiet, lūdzu, cik laika vajadzīgs, lai atpūstos kā vēlētāji, tā vēlēšanu komisiju locekļi?/

A.Punovskis: Es šeit nerunāju par laiku, kurš nepieciešams, lai atpūstos iedzīvotāji un vēlēšanu komisiju locekļi, es runāju par vēlēšanu sarīkošanu 8.septembrī. Tas ir laiks, kad tiek novākta raža, tas ir laiks, kad iedzīvotāji izbrauc vēl pēdējos lauku darbos, tas ir laiks, kad vēl turpinās atvaļinājumi. 8.septembrī, ņemot vērā esošo pieredzi, pie vēlēšanu urnām ieradīsies mazāk par 50% vēlētāju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums vēl ir jautājums, deputāt Zaļetajev.

S.Zaļetajevs: */Jā, man ir vēl jautājums par Likuma par vietējo padomju vēlēšanām 54.pantu. Ierosinātais lēmums ir pilnīgā pretrunā šim likumam. Vai jūs to ņemat vērā? To, ka atkārtoto vēlēšanu gadījumā vēlēšanu termiņu nosaka attiecīgā padome?/

A.Punovskis: Ja jūs atceraties, Zaļetajeva kungs, 5.jūnijā Augstākā padome pieņēma papildinājumu 54.pantam, kurā ir teikts, ka vēlēšanu termiņus var pagarināt arī Augstākās padomes Prezidijs. Ja to var darīt Augstākās padomes Prezidijs, to var darīt arī Augstākā padome.

S.Zaļetajevs: Taču pagarināt, nevis nozīmēt.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautātāju es neredzu. Tā kā šīs vēlēšanas skar Rīgas pilsētu, tad Rīgas pilsētas padomes priekšsēdētājs Andris Teikmaņa kungs arī lūdz vārdu.

A.Teikmanis: Kolēģi, es arī aicinu jūs atbalstīt piedāvāto lēmumprojektu, jo patiešām tad, kad tika izstrādāts lēmumprojekts par vēlēšanu sarīkošanu, vēl mums nebija šīs Augstākās padomes izdarītās izmaiņas likumdošanā. Mēs bijām spiesti pilsētas padomē noteikt vēlēšanu termiņu mēneša laikā, kā tas ir paredzēts likumā. Tajās dienās, kad arī mēs šo jautājumu skatījām, Augstākā padome izdarīja izmaiņas likumdošanā, kas ļāva pagarināt vēlēšanu sarīkošanas termiņu, tomēr pilsētas padome balsojot šo termiņu nepagarināja un vēlēšanas ar balsu vairākumu noteica 8.septembrī. Es šai ziņā pilnībā pievienojos deputātam Punovskim, jo patiešām, kā liecina prakse, vairākos Rīgas pilsētas vēlēšanu apgabalos vēlēšanas notika permanenti. Katru nedēļu cilvēki gāja pie runām un balsoja, bet nesanāca puse no vēlētājiem. Līdz ar to aizvien grūtāk bija sarīkot vēlēšanas. Patiešām, 8.septembris ir ļoti neveiksmīgs datums, jo ir maza cerība, ka atnāks vēlētāji.
Bet man būtu papildinājums pie piedāvātā lēmuma projekta. Kad mēs skatījām pilsētas padomē jautājumu par atkārtotām vēlēšanām, lēmums tika pieņemts par atkārtotām vēlēšanām divos vēlēšanu apgabalos. Respektīvi, tas bija bijušā deputāta Ojāra Kannenieka apgabalā un arī tajā apgabalā, kur kādreiz balotējās deputāts Rubiks, pirms viņš bija nolicis savas deputāta pilnvaras Rīgas pilsētas padomē.
Ņemot vērā pilsētas vēlēšanu komisijas viedokli, es ierosinu šo lēmumu papildināt ar punktu, ka vēlēšanas tiek noteiktas ne tikai 103.Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet arī 28.Rīgas pilsētas vēlēšanu apgabalā. Pilsētas vēlēšanu komisijai strādāt attiecībā uz 28.apgabalu, kurā paredzētas vēlēšanas 8.septembrī, un pēc tam vēlreiz strādāt attiecībā uz 103.vēlēšanu apgabalu būtu visai neracionāli. Arī 28.vēlēšanu apgabalā, es domāju, pastāv iespēja, ka tomēr šīs vēlēšanas varētu nebūt veiksmīgas un vēlētāji varētu neierasties pietiekamā skaitā. Tāpēc es ierosinu papildināt 2.punktu, pievienojot arī 28.vēlēšanu apgabalu. Tātad – noteikt vēlēšanas ne tikai 103., bet arī 28.vēlēšanu apgabalā. Precizējums pirmajā punktā būtu – atcelt pilsētas padomes 6.jūnija lēmuma 3.punktu, jo pirmais punkts ir – anulēt deputāta Rubika pilnvaras, otrais punkts ir – sarīkot sakarā ar deputāta Kannenieka nāvi vēlēšanas 103.vēlēšanu apgabalā, un trešais punkts – noteikt jaunas vēlēšanas 28. un 103.vēlēšanu apgabalā 8.septembrī, 4.punkts – uzdot vēlēšanu organizēšanu pilsētas vēlēšanu komisijai. Tātad būtībā ir jāatceļ 3.punkts, kurā minēts datums.

Priekšsēdētājs: Debatēs vārdu vēl lūdz deputāts Škapars.

J.Škapars: Es, no Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas nākot, ierosinu pilnībā atbalstīt deputāta Punovska priekšlikumu, kā arī to papildu priekšlikumu, ko izteica deputāts Teikmanis. Vajadzētu katrā ziņā 2.pantā ierakstīt kā vienu, tā otru apgabalu. Loģika ir tāda, ka 8.septembrī mēs nekādas vēlēšanas neizdarīsim. To jau parādīja iepriekšējā pieredze. Vēlētāji vispirms ir noguruši. Tas ir viens. Otrkārt, šis vēlēšanu organizēšanas laiks ir vasaras periods. Tāpēc būtu ļoti liels lūgums deputātiem – 2.punktā ierakstīt vēlēšanu termiņu abiem šiem apgabaliem – 103. un 28. – 28.oktobrī.

Priekšsēdētājs: Man ir jautājums ierosinātājiem: šis 28.apgabals nav sagatavots, un mums jāpārveido viss lēmuma teksts, arī preambula, ne tikai atsevišķi punkts, jo te ir arī argumentācija, kāpēc mēs mainām. Vārds deputātam Beluham.

A.Beluha: */Kas attiecas uz šodienas lēmuma projektu, ko mums ierosina izskatīt, tad es negribētu piekrist tādam traktējumam. Pirmkārt, deputātu kandidātu izvirzīšana jau notiek, notikušas sapulces, kurās piedalījās vēlētāji. Uz kāda pamata tagad, kad darbs jau rit pilnā sparā, mēs mūsu vēlētājiem teiksim, ka mēs atceļam vēlēšanu rezultātus un pārnesam vēlēšanu termiņus.
Otrais. Te preambulā ir atsauce uz vietējo padomju vēlēšanām. Tai nav nekāda sakara ar pilsētas 103.apgabalu. Nākošais moments. [Te] teikts par vēlēšanu organizācijas vasarā praksi. Tātad tas ir 8.septembris, visi uz vietas, vēlētāji zina, sapulces notiek, un preambulā nav redzams galvenais iemesls, kāpēc jāpārceļ vēlēšanu datums.
Un pēdējais. Šodien Augstākās padomes sesija var pieņemt tikai vienu lēmumu – mainīt likumu, un tikai uz tā pamata var pārcelt vēlēšanas. Viss pārējais – pilsētas padomes sesijas, kurai šodien nav tiesības atcelt vēlēšanas, lēmums. Man šķiet, visa Centrālā vēlēšanu komisija izskatīja šos jautājumus un atstāja spēkā vēlēšanu datumu Rīgas 103.apgabalā. Šodien minētie iemesli nekādi neliek mums pieņemt citādu lēmumu. Es uzskatu, ka mums ar cieņu jāizturas pret vēlētājiem, kuri šodien jau piedalījās sapulcēs, darbs tiek veikts, un es galīgi neredzu te iemeslus./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Rikards. Nākošais deputāts – Ivans Ivanovs.

R.Rikards: Cienījamie kolēģi! Es runāšu ne tikai savā, bet arī deputāta Ābiķa un deputāta Gulbja vārdā, tas ir, Ļeņingradas rajona deputātu vārdā. Ir runa par 28.vēlēšanu apgabalu Ļeņingradas rajonā. Pie mums ir griezušies šī rajona un apgabala vēlētāji ar prasību pārcelt uz 28.oktobri vēlēšanas arī šajā apgabalā. Kāpēc? Pilnīgi elementāri: vasarā neviens ar vēlēšanu aģitāciju nenodarbojas. Vasara ir atvaļinājumu laiks – tātad jūlijs, augusts. Septembrī gan atgriežas no atvaļinājumiem, bet nedēļa ir nepietiekošs laiks, lai īstenotu vēlēšanu aģitāciju. Visi zina, ka septembrī daudzi brauc vākt ražu uz lauku mājām. Ja mēs sarīkosim vēlēšanas, 48 vai 47 procenti vēlētāju piedalīsies. Labāk, lai būtu 80 procenti piedalījušos, tātad ir lietderīgi pārnest uz 28.oktobri. Šajā lēmumā vajag tikai trijās vietās labojumus, lai iekļautu arī 28.apgabalu. Vispirms lēmuma nosaukumā – 103. un 28. Tālāk – otrās rindkopas beigās aiz komata nāk teikums: “tātad, ņemot vērā 28.vēlēšanu apgabala vēlētāju priekšlikumus”, komats un tālāk kā tekstā. Pirmais punkts lēmumā tas pats – 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Otrais punkts tāpat – 103. un 28. Tātad ar šiem nelielajiem papildinājumiem lēmumu var attiecināt uz abiem apgabaliem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ivanam Ivanovam.

I.Ivanovs: */Man, biedri, ir radikāls priekšlikums – vispār nepieņemt šo lēmumu, neizskatīt to, un zināt, kāpēc? Es esmu pilsētas padomes deputāts no 53.vēlēšanu apgabala, mēs nolēmām sarīkot vēlēšanas 8.septembrī, kad bija jau Augstākās padomes lēmums par Rīgas pilsētas padomes pilnvaru pagarināšanu, mēs apzināti pieņēmām to ar balsu vairākumu, un tāpēc nav saprotams, kāpēc tagad radies jautājums par 28.oktobri. 8.septembris – tā vairs nav vasara, tas jau ir rudens, visi bērni ies skolā, visi vecāki sapulcēsies pilsētā. Tāpēc es ierosinu šo lēmumu nepieņemt. Citādi, kam, biedri, ir vajadzīga pilsētas padome, ja jebkuru mūsu lēmumu izmainīs Augstākā padome? Augstākajai padomei ir tiesības atcelt pilsētas padomes lēmumu, ja pilsētas padome pieņem [lēmumu] jautājumā, kas ir Augstākās padomes kompetencē, tāpēc, biedri, es lūdzu nelikt šo jautājumu uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Stepičevam. (Zālē rosība, kņada.) Zaļetajevam, jā, es pieteicu. Nākošais – deputāts Stepičevs. (Zālē rosība, kņada.) Divus es pieteikšu, tad lemsim jautājumu par pārtraukumu.

M.Stepičevs: Atļaujiet man uzstāties kā Vidzemes priekšpilsētas rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. Par tām grūtībām, ar kādām nācās komisijai sastapties, rīkojot šīs vēlēšanas. Pirmās vēlēšanas bija decembrī, tad februārī, martā, aprīlī, maijā. Visas šīs vēlēšanas būtībā tika izgāztas tikai tāpēc, ka nebija cilvēku, kas nāk uz vēlēšanām. Jo visi, kas nodarbojas ar dārziņiem, gurķiem un tomātiem, bija aizņemti. Un nedomājiet, ka tagad, vasaras vidū, kāds nāks un vēlēs. Tā būtu kārtējā izgāšana. Neaizmirsīsim, ka visas vēlēšanu reizes saistītas ar ļoti lielām naudas summām. Ja kāds to nezina, var parēķināt, cik izmaksā vēlēšanu apgabals, vēlēšanu iecirknis, komisiju darbs, transports un tā tālāk. Arī vēlēšanu komisiju nav tik vienkārši sasaukt katru mēnesi, lai katru mēnesi rīkotu vēlēšanas. Vēlēšanu komisijām vajag nodrošināt dežūras un tā tālāk. Tāpēc tas ir neprāts, ka mēs pieņemsim lēmumu rīkot vēlēšanas septembrī. Viennozīmīgi var pateikt, ka vēlēšanas ātrāk par 28.oktobri rīkot nevar. Turklāt 28. oktobrī paredzētas arī vietējo padomju vēlēšanas, rajona deputātu vēlēšanas. Būtu neprātīgi rīkot divas vēlēšanas katru savā mēnesī. Tās ir jāsavieno, un tas maksās uz pusi lētāk un būs kaut kāda garantija tam, ka tās vēlēšanas notiks. Aicinu noteikti balsot par šo priekšlikumu, jo tas būtībā atrisina visus jautājumus par vēlēšanām.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Vispirms par mums piedāvāto lēmumu. Te teikts: “ņemot vērā Vidzemes priekšpilsētas padomes prezidija 14.jūnija lēmumu par vēlēšanu noteikšanu aizgājušā deputāta vietā Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 103.vēlēšanu apgabalā”. Šis lēmums ir absolūti skaidrā pretrunā likumam. Likumā pilnīgi nepārprotami teikts, ka vēlēšanas attiecīgajā padomē nozīmē attiecīgā padome. Tāpēc pilsētas padomes vēlēšanas, pilsētas padomes vēlēšanu termiņus, saskaņā ar 54.pantu par vietējo pašpārvaldi nozīmē pilsētas padome, un tā ir pilnīgi atbildīga par šo vēlēšanu norisi.
Tālāk. Tas varbūt ir pats svarīgākais un būtiskākais. Es nezinu nevienu tādu deputātu, kurš nepiedalītos savā vēlēšanu kampaņā zem tiesiskas valsts radīšanas lozunga. Un pirmām kārtām ar to izprotot mūsu cieņu pret likumiem, kuri ir pieņemti un kuri darbojas. Citādi neko labu mēs neuzcelsim. Ja mēs sākam likumu voluntāru izmaiņu praksi, pielāgojot tos situācijai, tad, bez šaubām, tas nozīmē praksi, kas sevi izsmēlusi jau pietiekami ilgā laikā.
Par Augstākās padomes jau pieņemtā lēmuma sakaru ar pašlaik spēkā esošo 54.pantu par pilsētas padomes vēlēšanām. Es lūdzu jūs ievērot, ka Augstākajā padomē pieņemtais lēmums par vēlēšanu termiņu izmaiņām Augstākajai padomei piešķir tiesības tikai pagarināt termiņus. Par kādiem termiņiem ir runa? Pilnīgi nepārprotami runa ir par to, ka, pirmkārt, saskaņā ar šo pantu vēlēšanām jānotiek triju mēnešu laikā pēc deputāta aiziešanas. Tieši par to ir runa mūsu pieņemtajā lēmumā. Tas ir, Augstākā padome var noteikt garāku termiņu.
Gribu jums teikt, ka Rīgas pilsētas padome pieņēma savu lēmumu jau pēc tam, kad Augstākā padome izlēma par termiņu pagarināšanu. Šis termiņš – 8.septembris – jau ir ārpus maksimālā trīs mēnešu termiņa. Tas pieņemts, ievērojot termiņa pagarinājumu. Bet sarīkošanas termiņš, pilnvaras [noteikt] vēlēšanu sarīkošanas termiņu skaidri un nepārprotami saskaņā ar likuma 54.pantu paliek Rīgas pilsētas padomei. Šis jautājums ir pietiekami principiāls. Tas ir jautājums par vietējās varas un Augstākās padomes pilnvaru samēriem. Ja mēs iejauksimies, mums, protams, nebūs skaidri norobežots pilnvaru sadalījums starp Augstākās padomes funkcijām un vietējo varu. Vietējā vara šajā ziņā jau tā atrodas neizdevīgā stāvoklī. Vēl jo vairāk, tai jādod iespēju izmantot pilnīgi tās pilnvaras, kādām tai ir jābūt piešķirtām, bet ne aizskart šīs pilnvaras katrā izdevīgā un neizdevīgā gadījumā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir priekšlikums pārtraukt debates. Balsosim par debašu pārtraukšanu! Lūdzu rezultātu. 92 no nodoto balsu skaita ir vairākums.
Cienījamie deputāti! Praktiski visa argumentācija mums ir zināma ļoti skaidra. Jā vai nē – cita te nekā nav. Mēs varētu balsot par šo lēmumu, bet ir izvirzīts jauns priekšlikums – iekļaut šajā lēmumā 28.vēlēšanu apgabalu. Man ir gan jāsaka, ka šādā kārtībā mēs lēmumus neiesniegsim. Ja vēl viens vēlēšanu apgabals nāk, tas ir būtībā vesels lēmums par vienu apgabalu. Man tomēr būtu lūgums, lai deputāti, kuri ierosināja pieņemt lēmumu par 28.vēlēšanu apgabalu, sagatavotu šī lēmuma tekstu. Tad šodien vai rīt mēs to varētu iekļaut dienas kārtībā un izlemt atsevišķi, jo šādā kārtībā mēs par šo lēmumu vairs nevaram balsot. Tad ir jāizdara pārtraukums un jāmaina teksts. Lēmumu par 103.apgabalu mēs nemaz nepieņemsim, ja arī par to nobalsosim. Vārds deputātam Teikmanim.

A.Teikmanis: Kolēģi, es neredzu nekādas vajadzības taisīt divus lēmumus ar analoģisku tekstu, jo argumentācija šeit ir minēta, skaidri un gaiši ir pateikts, ka līdzšinējā prakse, organizējot vēlēšanas vasaras laikā, devusi negatīvus rezultātus. Tā ir argumentācija gan vienam, gan otram apgabalam.

Priekšsēdētājs: Jā, man viss ir skaidrs.

A.Teikmanis: Papildinās tikai viens cipars: blakus 103, tiek pielikts 28.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir noraidīt šo lēmumu un sagatavot ar papildinājumu par 28.vēlēšanu apgabalu.

A.Teikmanis: Tas ir papildinājums pie konkrēta punkta.

Priekšsēdētājs: Es taču nevaru papildināt tādā veidā, kā jūs iesakāt, – pielikt klāt vienu ciparu – 28. Ir nepieciešams sagatavot tekstu.

A.Teikmanis: Bet teksts ir analogs.

Priekšsēdētājs: Nav analogs teksts. Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Man ir ierosinājums šī lēmuma vietā par atcelšanu un jauna termiņa nozīmēšanu likt priekšā izpildkomitejai, vietējām padomēm, pilsētas izpildkomitejai pārskatīt šo jautājumu. Lai viņi paši izlemj. Kāpēc mums vajadzētu uztiept viņiem lēmumu? Es domāju, tas atbilstu likumam demokrātiskāk. Tā kā viņi, pieņemot šo lēmumu, likumu nav pārkāpuši, mums nav pamata to atcelt. Manuprāt, viņiem vajag ieteikt atgriezties un pārskatīt. Tā būtu pareizāk./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gulbim.

J.Gulbis: Šo jautājumu apsprieda pilsētas padomē tāpat vienlaikus. Man ir priekšlikums. Jābalso par to, vai var aptvert vienā lēmumā abus gadījumus.

Priekšsēdētājs: Ko likt uz balsošanu?

J.Gulbis: To, vai par abiem apgabaliem kopā var lemt.

Priekšsēdētājs: Tad ir vajadzīgs lēmuma teksts. Jūs saprotat? Bet nav taču šī lēmuma teksta.

J.Gulbis: Tekstā nav nekādu izmaiņu, argumenti ir tieši tādi paši.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Es gribētu tikai pēdējo reizi atgādināt, ka šī ir strīda situācija starp rajona padomi un pilsētas padomi. Saskaņā ar likuma par pilsētas pašvaldību 11.pantu šo strīda situāciju izšķir Augstākā padome. Tas ir viens.
Otrkārt, faktiski priekšlikums par papildinājumu iekļaut lēmumā jautājumu par 28.vēlēšanu apgabalu ir iesniegts, un mēs varētu balsot par lēmumu, kā parasti darām, tas ir, par lēmuma tekstu, kas ir izdalīts, un par papildinājumu, ko iesnieguši deputāti. Šis papildinājums ir iesniegts rakstiski.

Priekšsēdētājs: Papildinājums nav rakstiski. Ir ierosinājums iekļaut 28.vēlēšanu apgabalu, bet tas ir atsevišķu rajonu lēmums, un mēs taču nevaram to papildināt. Vajadzīgs precīzs teksts. Vārds deputātam Rikardam.

R.Rikards: Te jāpapildina viens palīgteikums otrās rindkopas beigās: “devis negatīvus rezultātus, un, ņemot vērā 28.vēlēšanu apgabala vēlētāju priekšlikumus, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj”. Tur ir attiecībā uz 103. un 28.apgabalu viens un tas pats palīgteikums. Tā ir tikai redakcija. Nav vajadzīgs jaunam lēmumam laiku tērēt.

Priekšsēdētājs: Tad ir vajadzīgi jūsu vēlētāju priekšlikumi. Jūs man sakāt, ka ir vēlētāju priekšlikumi.

R.Rikards: Vēlētāji griezušies pie deputātiem. Un deputāti iesniedza to Augstākajai padomei. Tas ir parastais ceļš.

Priekšsēdētājs: Man ir tikai šī viena lapiņa, vienīgais rakstiskais dokuments, kas skar 28.vēlēšanu apgabalu. Es neredzu citu iespēju – vai nu noraidīt šo lēmumu un nepieņemt par 103.vēlēšanu apgabalu, dodot laiku izstrādāt projektu kopā par 103. un 28.apgabalu, vai arī nobalsot par 103.apgabalu, un lai deputāti nāk ar priekšlikumiem par 18.apgabalu rīt vai šodien pēcpusdienā. Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Es nesaprotu, vai Rikarda kungs ir iedevis tos labojumus rakstiski? Tad par ko ir jautājums?

Priekšsēdētājs: Tos labojumus man iedeva, starp citu, tikko. Lai iepazītos ar labojumiem, ir vajadzīgs laiks.

I.Ivanovs: */Es iesniedzu priekšlikumu vispār noņemt šo jautājumu no izskatīšanas. Rīgas pilsētas padomē nav nekādu pretrunu, mēs pieņēmām šo lēmumu. Ja ir pretrunas Proletāriešu rajona padomē, tad lai viņi tur izskaidrojas, tā ir viņu problēma./

L.Kurdjumovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir jautājums drīzāk jums un daļēji deputātiem sakarā ar precedentu. Ja mēs paskatīsimies uz datumiem, tad Rīgas pilsētas padome pieņēma lēmumu 6.jūnijā, bet Proletāriešu rajons, jeb tagadējā Vidzemes priekšpilsēta – 14.jūnijā. Vai jums nešķiet, ka mēs radām precedentu nākotnē iespējamām situācijām, kad augstākā līmeņa administratīvie orgāni sarīkos vēlēšanas, nozīmētas noteiktā datumā, bet zemākie katru reizi nostādīs mūs sadomātā un strīdīgā situācijā. Es domāju, ka grūtības, par kurām runāja no šīs tribīnes, piemēram, ka nebūs iespējams savākt cilvēkus, šīs grūtības arī ir pietiekami sadomātas. Cilvēkiem ir tiesības balsot ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī mēnesi pirms tās. Es lūdzu padomāt par to, ka mēs radām precedentu ar šo it kā strīdīgo jautājumu./

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt! Par to mums visiem ir jābalso. Šo jautājumu izšķirs deputāti zālē. Ja ir priekšlikums iekļaut 28.apgabalu, tad jābalso pavisam par citu lēmumu, nekā bija dienas kārtībā, jābalso par to, ka mēs balsosim par vēlēšanu termiņa noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103.apgabalā un 28.apgabalā. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! Rezultāts: 152 deputāti.
Šobrīd ir divi priekšlikumi. Pirmais ir redakcijas komisijas iesniegtais lēmums balsot par vēlēšanu termiņa noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103.apgabalā un vairāki deputātu priekšlikumi par vēlēšanu termiņa noteikšanu Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Mums vispirms ir jānobalso principā, par kuru dokumentu mēs apspriedīsim – par 28.apgabalu vai tikai par 103.apgabalu.

V.Zatuliviters: */Man ir priekšlikums par balsošanas procedūru. Mums šķiet, ka balsot vajadzētu, pirmkārt, par likuma par vietējo padomju vēlēšanām atcelšanu, otrkārt, par pilsētas padomes lēmuma atcelšanu un, pie reizes, par rajona padomes lēmuma atcelšanu, un, treškārt, balsot par šo lēmumu tikai tad, ja šis lēmums tiks iesniegts vajadzīgajā formā.
Un otrs priekšlikums. Es atbalstu jūsu priekšlikumu. To vajag, kā nākas, noformēt, lai deputāti balsotu ne rakstiska papildinājuma rezultātā, bet pilnīgi gatava dokumenta rezultātā. Tātad balsošanas procedūra skaidri iezīmēta, es lūdzu, lai deputāti iedziļinātos tajā un tādā kārtībā arī balsotu./

Priekšsēdētājs: Deputāt Stepičev, vai jums ir kas sakāms par balsošanas motīviem?

M.Stepičevs: Es gribētu vēlreiz aicināt saprast, ka mēs vienreiz lēmumu esam pieņēmuši par 28.vēlēšanu apgabalu. Līdz ar to mēs būtībā pievelkam klāt šo lēmumu. Tāpat arī par pilsētu nevaram balsot divas reizes vienā apgabalā dažādos laikos. Tā ka neko nevajag apmainīt, nekādu likumu. Mums vienīgi vajag pieturēties pie tās procedūras, ko esam iesākuši jau agrāk, un izmainīt tā, lai vienā dienā būtu balsošana gan par pilsētu, gan par rajonu.

Priekšsēdētājs: Tā ir deputātu darīšana. Izšķirsim šo balsošanu. Tātad es lieku uz balsošanu pirmo priekšlikumu – vai pieņemsim lēmumu par vēlēšanu termiņa noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Otro reizi mēs balsosim tikai par 103.apgabalu – par lēmumu, kas šeit ir uz galda. Vārds deputātam Ivanovam.

I.Ivanovs: */Man ir radikāls priekšlikums vispār neizskatīt šo lēmuma projektu./

Priekšsēdētājs: Mēs varam, protams, arī nobalsot par neizskatīšanu, kaut gan to redzēsim balsošanas rezultātā. Šis ir trešais priekšlikums. Jūs uzskatāt, ka tas ir visradikālākais?

A.Bērzs: Mēs nevaram spriest par šī jautājuma neizskatīšanu, bet mums ir jāspriež par mūsu apstiprinātās darba kārtības grozīšanu, jo esam jau nobalsojuši, ka mēs to izskatām darba kārtībā pirmo.

Priekšsēdētājs: Mēs lēmuma projektu varam noraidīt. Es deputāta Ivanova priekšlikumu arī tā sapratu – šoreiz noraidīt un neizskatīt.

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj! Mūsu bloks ļoti atvainojas. Mēs drusku apjukām, par kuru formulējumu vispirms balsojam.

Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par radikālāko – šo jautājumu šodien neizskatīt un atlikt uz vēlāku laiku, kad tas būs sagatavots. Tagad daži deputāti uzskata, ka lēmums nav sagatavots. Vai arī noraidīs vispār? Jums ir vēl kāds priekšlikums?

S.Zaļetajevs: */Man ir sekojošss priekšlikums. Tā kā piedāvātais lēmums skar likumu par vēlēšanām, es ierosinu šo jautājumu iepriekš izskatīt Likumdošanas jautājumu komisijā./

Priekšsēdētājs: Tas gan ietilpst arī deputāta Ivanova priekšlikumā. Dabiski, ja mēs noraidām, tad mēs to arī nodosim tūlīt kādam izskatīt. Tāpēc, lūdzu, cienījamie deputāti, balsosim par pirmo priekšlikumu – šodien šo jautājumu neizskatīt, un, kā deputāts Zaļetajevs ierosināja, mēs to varam nodot kādai komisijai. Es neprecīzi formulēju, deputāts Ivanovs pateiks precīzāk.

I.Ivanovs: */Par procedūru. Tātad es jautājumu stādu tā, lai šodien šo jautājumu neizskatītu vispār, jo tā ir Rīgas pilsētas padomes kompetence./

Priekšsēdētājs: */Vispār neizskatīt?/

I.Ivanovs: */Ij pretenziju tur nav nekādu, ij strīdu nav./

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 42 – par, 101 – pret, 7 – atturas. Balsojam par otro, deputātu izvirzīto priekšlikumu. Par to, vai pieņemt lēmumu par vēlēšanu termiņu noteikšanu. Bet pēc tam tekstu mēs skatīsimies atsevišķi. Tagad tikai par principu – par vēlēšanu termiņu noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 112 – par, 6 – pret. Lūdzu balsot par trešo – redakcijas komisijas priekšlikumu – izskatīt lēmuma projektu par vēlēšanu termiņa noteikšanu 103.vēlēšanu apgabalā. Rezultātu: 24 – pret.
Tātad ir pieņemts šis otrais priekšlikums – izskatīt lēmumu par vēlēšanu termiņa noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Acīmredzot mums vajag izskatīt šo lēmumu pa punktiem. Tas nozīmē, ka šim pamattekstam nāk klāt papildinājumi preambulā pēc deputātu ierosinājuma. Tā kā mēs pieņēmām šo par pamata lēmumu, tad ir papildinājums pēc komata. Es to nolasīšu. Man jālasa viss, kaut arī teksts ir garš.
“Ņemot vērā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas (Proletāriešu rajona) Tautas deputātu padomes prezidija 1990.gada 14.jūnija lēmumu par vēlēšanu noteikšanu bijušā deputāta vietā Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 103.vēlēšanu apgabalā un to, ka 1990.gada 28.oktobrī vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas notiek vēl vairākos citos Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu apgabalos, kā arī to, ka līdzšinējā prakse, organizējot vēlēšanas vasaras laikā, devusi negatīvus rezultātus, tāpat ņemot vērā 28.vēlēšanu apgabala vēlētāju priekšlikumus, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj...”
Nav vairāk neviena cita priekšlikuma? Nav. Tātad mēs varam balsot par šādu pamattekstu. Lūdzu balsošanas režīmu. Es domāju, izskatīsim punktus, pēc tam atsevišķi nobalsosim pa punktiem, lai ir skaidrība, jo te ir papildinājumi. Rezultāts: 105 – par. Tātad šī preambula ir pieņemta. Pirmais punkts – atcelt Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1990.gada 6.jūnija lēmumu par vēlēšanu noteikšanu 103. un 28.vēlēšanu apgabalā šā gada 8.septembrī. Vārds Andrim Teikmanim.

A.Teikmanis: Man bija precizējums lēmuma 3.punktā.

Priekšsēdētājs: Pieņemt vēl trešo punktu lēmumā?

A.Teikmanis: Nē, nē, nevis visu 6.jūnija lēmumu, bet tikai lēmuma 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad 6.jūnija lēmuma 3.punktu. Tiem, kas ierosināja šo papildinājumu, nav iebildumu?

A.Punovskis: Šis punkts ir vērā ņemams, un jācer, ka minētā lēmuma 3.punkts par deputātu vēlēšanām Rīgas pilsētas 28. un 103.vēlēšanu apgabalos 1990.gada 8.septembrī tiks atcelts.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies.

P. Šapovālovs: */Man jautājums priekšsēdētājam un tiem, kuri gatavoja likuma projektu. Uz kāda Konstitūcijas panta pamata mēs atcelsim pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu? 97.panta 17. un 18. punktā teikts, ka Augstākā padome var atcelt rajona un pilsētas Padomju lēmumus gadījumā, ja tie neatbilst likumam un gadījumos, kuri paredzēti 82.panta 3.daļā. Ne viens, ne otrs gadījums neder mūsu situācijā. Man ir jautājums. Uz kāda pamata Augstākā padome taisās atcelt pilsētas padomes lēmumu? Lūdzu, miniet Konstitūcijas pantu, kur tas ir teikts. Citādi mēs pārkāpjam 97.panta 17.punktu, kā es jau to teicu. Šajā gadījumā pilsētas padomes lēmums nav pretrunā ar likumu./

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, lūdzu, sniedziet uzziņu!

A.Punovskis: Diemžēl ir jāstāsta trešo reizi. Saskaņā ar likuma par pilsētu pašvaldību 11.pantu strīda gadījumus starp pilsētu un pilsētu rajonu padomēm izšķir Latvijas PSR Augstākā padome. Bez tam arī Konstitūcijas 97.panta 18.punktā ir paredzēts, ka Augstākā padome var atcelt vietējo Tautas deputātu padomju lēmumus. Šis ir gadījums, kad vietējā padome atsakās izpildīt pilsētas padomes lēmumu. Tādēļ šī strīdus situācija ir jāizšķir Augstākajā padomē.

P.Šapovālovs: */Ja biedrs izteicās pareizi, tad panta 18.punkts [ļauj] atcelt, es principā tam piekrītu, bet tur teikts, ka atceļ divas trešdaļas balsu. Tā ka, lūdzu, atcelšanai Augstākajā padomē jāņem vērā divas trešdaļas balsu./

Priekšsēdētājs: Augstākajai padomei jau ir mainīts balsošanas reglaments – divas trešdaļas mums nav vajadzīgas. Tātad vairāk neviena priekšlikuma nebija attiecībā uz šo punktu? Ir priekšlikums balsot par šo punktu. Es nolasīšu vēlreiz: atcelt Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1990. gada 16.jūnija lēmumu par vēlēšanu noteikšanu 103. un 28.vēlēšanu apgabalā šā gada 8.septembrī. Rezultāts: 104. Lūdzu otro punktu! Papildinājums tikai viens: 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Vēl ir kāds priekšlikums vai papildinājums? Lūdzu.

G.Zakss (Zvejnieku kolhozu savienības valdes priekšsēdētājs): Godājamie deputāti! Sakarā ar lēmuma pieņemšanu par Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes sasaukuma otrās sesijas lēmuma trešā punkta izmainīšanu es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pašreiz, pamatojoties uz 6.jūnija lēmumu, darba kolektīvos, sabiedriskajās organizācijās un dzīvesvietās tika izvirzīti vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi. Vēlēšanu iecirkņu komisijas ir jāapstiprina līdz 20.jūlijam pilsētas padomes prezidijā. Tas ir pirmais jautājums.
Un otrs jautājums. Pašreiz jau ir sākusies deputātu kandidātu izvirzīšana. Ir jau izvirzīti un ieteikti sapulcēs. Šajā gadījumā es lūgtu jūsu lēmumā atsauksmi, kā šajā gadījumā rīkoties ar to darbu, kas pašreiz tiek veikts.

Priekšsēdētājs: Jā, šis jautājums jau tika skatīts Prezidija sēdē. Jūs piedalījāties, bija skaidri un gaiši norādīts, kas tiks virzīts uz Augstāko padomi, ja būs konfliktsituācija, tā ka es šeit varu tikai ierosināt balsot vai ne, bet es nevaru ne atcelt projektu, ne to pieņemt. Vārds deputātam Teikmanim.

A.Teikmanis: Principā man neviens iebildums nerodas jautājumā, kas saistīts ar vēlēšanu sarīkošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviena jautājuma nav par otro punktu? Tātad mēs varam šoreiz izšķirties, vai pieņemam šādu punktu vai ne. Pēc tam balsosim par lēmumu kopumā. Te personālā balsošana ar elektroniku. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par otro punktu. Rezultāts: 105. Pirms balsojam kopumā, vārdu lūdz Sergejs Dīmanis, lai paskaidrotu. Te ir pieprasīta */“personālā balsošana”/. Kā jūs to iedomājāties?

S.Dīmanis: Es to iedomājos tā, kā tas vienmēr ir noticis. Lieta tā, ka mūs nepārliecināja visi tie, kuri uzstājās un paskaidroja, ka mēs šeit pārkāpjam Konstitūciju. Mēs nedrīkstam tik vienkāršoti ņemt un atcelt zemākstāvošās padomes lēmumu. Tāpēc mēs gribam, lai visi vēlētāji redzētu, kuri tik vienkāršoti vērtē Konstitūciju.

Priekšsēdētājs: Balsu skaitīšanas komisijā bija tāda vienošanās: ja ir vajadzīga personālā balsošana, tad mēs to darām pēc 20 deputātu pieprasījuma. Vārds Dinēviča kungam.

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Ar kartītēm mēs atkal ievilksim laiku. Ne vienreiz vien esam balsojuši ar kartītēm personāla dēļ. Kad mēs nobalsojam ar elektroniku, tad balsu skaitīšanas komisija pārbauda, vai attiecīgā deputāta viedoklis sakrīt ar mašīnu. Tādā veidā mēs ietaupīsim vismaz pusstundu laika. Mašīna ļoti bieži kļūdās. Vairākas reizes mēs ņēmām izdruku un redzējām, ka ir balsots vienā vietā, atspoguļots citā vietā. Tā ka, lūdzu, ar biļeteniem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ozolam no balsu skaitīšanas komisijas.

I.Ozols: Es atvainojos, mašīnas izdruku izlasot visiem deputātiem personiski, katrs apstiprina, līdz ar to pilnīgi ratificējot faktiskos balsošanas rezultātus. Tā ka tas ir viens pret vienu, vienāds rezultāts ar to, ja mēs balsojam ar kartītēm.

Priekšsēdētājs: Tātad, cienījamie deputāti, es domāju, ka mēs varētu, kā deputāts Ozols un deputāts Kurdjumovs vairākkārt ir ierosinājuši, balsot ar mašīnu un nolasīt rezultātus tāpat kā ar kartītēm. Esam nobalsojuši tā vai ne?

No zāles: Labi, mēs piekrītam, tikai vajag nolasīt skaļi, visiem dzirdot.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tātad balsu skaitīšanas komisijai ir uzdevums. Lūdzu sagatavoties balsošanai! Balsosim par lēmumu, nosakot vēlēšanu termiņu tautas deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā. Tikai ko darīsim ar tiem, kas pacēluši kartītes? Deputāti saka, ka personālā balsošana. Tur nedarbojas pults, tajā vietā. Labi, vēlreiz. Tad pārreģistrēsimies. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu – 145. Lūdzu, balsojam! Rezultāts – 101 balss, pieskaitot deputātu Kramiņu. Šīs balsis vēl ir jāapstiprina, nolasot sarakstu un deputātiem to noklausoties.
Nākošais jautājums ir likuma projekts par reliģiskajām organizācijām. Acīmredzot kompleksā ar jautājumu par konsultatīvo reliģijas lietu pārvaldi, ko mēs skatīsim pēc tam. Lūdzu komisiju, kura gatavoja šo jautājumu, nākt ar ziņojumu.

M.Gavrilovs: */Es domāju, ka izdruka – tā ir minūtes lieta, un frakcija lūdz nesajaukt šos divus jautājumus. Izdruka jau notiek, un to vajag nolasīt, lai visi dzirdētu./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka dzirdēs arī tāpat. Cik laika vajadzīgs, lai izdrukātu? Viena minūte. To vajag nolasīt, jo katram ir jāapstiprina publiski. Lūdzu deputātus, kuri piedalījās balsošanā, neiziet no zāles, vajadzēs apstiprināt balsošanas rezultātus. Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums par sēdes vadīšanu. Vakar mēs pieņēmām lēmumu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par delegāciju uz Maskavas padomi. Kad šis jautājums tiks izskatīts? Pēc tam, kad delegācija izbrauks uz Maskavas padomi, vai pirms tam./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es lūdzu sekretariātu tomēr uzaicināt ienākt tos deputātus, kuri izgāja. Cilvēki desmit izgāja ārā un nevarēs savus balsošanas rezultātus apstiprināt. Lūdzu zvanu Augstākās padomes telpā. Lūdzu, trešais mikrofons. Var izmantot laiku izziņām.

R.Repša: Pagājušajā reizē līdzīgā veidā, personāli balsojot, deputāti savu izvēli apstiprināja tikai tajā gadījumā, ja tā nesaskanēja ar izdruku. Kā te apgalvo, mēdz būt kļūdas. Tas ietaupītu mums laiku.

Priekšsēdētājs: Šoreiz vienojāmies, ka nolasīs sarakstu. Ja tāda vienošanās ir, tad mēs to varam izdarīt. Otrais mikrofons.

J.Blažēvičs: Izziņai.

Priekšsēdētājs: Laiks ir dots izziņai, tātad klausieties.

J.Blažēvičs: Šeit nav pārkāpta Konstitūcija. Konstitūcijas 97.panta 19.apakšpunkts paredz šādu procedūru, par ko mēs balsojam un pieņēmām lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Cienījamie kolēģi! Redzat, balsošana caur elektroniku pastāv tur, ka var nejauši nobalsot par kaimiņu. Tāpēc mums vajag nolasīt, un katram jāpieceļas un jāapstiprina, ka tieši viņš nobalsoja, bet ne nejauši par kaimiņu./

Priekšsēdētājs: Nediskutēsim par to. Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamie deputāti! Es pret šādu jautājuma nostādni protestēju. Neviens nevar prasīt no deputāta, lai viņš apstiprinātu, ja viņš neuzskata to par vajadzīgu. Viņš ir tiesīgs tikai iesniegt protestu, un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju.

I.Geidāns: Par procedūru?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Atbalstot Repšas kunga un Plotnieka kunga priekšlikumu, Ozola kungam dzirdot. Mēs visi ieteicām lasīt. Ja kāds protestē, tad lai viņš pasaka un nevilcina laiku. Nav katram jāapgalvo, ka tā ir.

Priekšsēdētājs: Tas ir jāizšķir balsu skaitīšanas komisijai. Lūdzu, vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam. Es domāju, ka par šo jautājumu vairāk nediskutēsim, deputāt Zaļetajev. Mēs taču jau izlēmām. Nekavēsim laiku. Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju. Par procedūru, un sāksim.

I.Ozols: Šie jautājumi ir jāizspriež deputātiem. Es personiski uzskatu, ka tā ir neracionāla laika tērēšana. Pēc manām domām, tam deputātam, kura balsošanas rezultāts neatbilst tabulogrammā fiksētajam, vajadzētu protestēt, lai mēs to atsevišķi koriģētu tabulogrammā.

Priekšsēdētājs: Par šādu kārtību deputātiem nav jābalso? Tātad protestē tas, kura balsojums nesakrīt ar nolasīto. Lūdzu.

I.Ozols: 1.apgabals – Panteļejevs.
2.apgabals – Marjaša – par.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, man ir pamatoti iebildumi. Lūdzu, sākam lasīt balsošanas rezultātus. Deputātu pietiek. Tagad ir procedūra. Ja kāds nav apmierināts ar rezultātu, lūdzu, paceliet balsošanas kartīti, un tūlīt pat pārtrauksim, noskaidrosim. Lūdzu, turpiniet.

I.Ozols: 3. Eglājs – par.
4. Kiršteins – par.
5. Krūmiņš – par.
6. Ozols – par.
7. Batarevskis – par.
8. Cālītis – par
9. Garajevs – pret.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nepārtrauciet. Pēc tam noskaidrosim. Lasiet tālāk!

I.Ozols: 10. Krastiņš – par,
11. Stefanovičs – pret,
12. Smirnovs – pret,
14. Dzintars – pret,
15. Žuks – pret,
16. Gulbis – par,
17. Peršins – pret,
18. Rikards – par,
20. Ābiķis – par,
21. Zaļetajevs – pret,
22. Morozļi – pret,
23. Mihailovs – pret,
26. Repša – par,
27. Apsītis – par,
28. Krūmiņš Jānis – par,
29. Ščipcovs – pret,
32. Kostins – pret,
33. Maharevs – pret,
37. Kurdjumovs – pret,
38. Ivanovs – pret,
39. Buka – pret,
40. Ždanoka – pret,
41. Šapovālovs – pret,
42. Mihailovs – pret,
43. Blumbergs – par,
45. Prokofjevs – pret,
46. Briņķe – par,
47. Safonovs – pret,
48. Aleksejevs – pret,
49. Eglītis – pret,
50. Builovs – pret,
51. Salītis – par,
58. Teikmanis – par,
54. Cīrulis – par,
55. Punovskis – par,
56. Ēlerts – par,
57. Cilinskis – par,
58. Gavrilovs – pret,
59. Dīmanis – pret,
60. Smoļuks – pret,
61. Freimanis – par,
62. Alksnis – pret,
63. Stepičevs – par,
64. Beluha – pret,
65. Zatuliviters – pret,
66. Endziņš – par,
67. Budovskis – par,
68. Priščepovs – pret,
69. Kramiņš – par,
71. Vidavskis – pret,
74. Žarkovs – pret,
75. Beskrovnovs – pret,
78. Jagupecs – pret,
79. Preinbergs – par,
82. Geidāns – par,
83. Bērziņš – par,
84. Alksnis Leonīds – par,
85. Čebotarenoka – par,
87. Silārs – par,
88. Einiņš – par,
89. Bērzs – par,
91. Muciņš – par,
93. Eniņš – par,
94. Antons – pret,
97. Bartaševičs – pret,
99. Rešetņikovs – pret,
101. Mačtams – par,
103. Gapoņenko – pret,
104. Kalnbērzs – par,
105. Apinītis – par,
106. Caune Ivars – par,
107. Līgotnis – par,
109. Cibulis – par,
110. Andrējevs – par,
111. Vanags – par,
114. Kide – par,
115. Endele – par,
116. Skulte – par,
117. Kinna – par,
118. Krols – par,
120. Rāzna – par,
121. Teteris – par,
122. Černajs – par.
123. Zaščerinskis – par,
124. Laķis – par,
126. Mednis – par,
127. Radionovs – pret,
128. Felss – par,
129. Kozakeviča – par,
133. Plotnieks – par,
135. Kokorišs – pret,
137. Kirjušins – pret,
140. Zeltkalne – par,
142. Jurševics – par,
144. Kalniņš – par,
145. Lucāns – par,
146. Škapars – par,
147. Emsis – par,
151. Berklavs – par,
152. Gavars – par,
154. Krūgaļaužs – nebalsoja,
155. Mucenieks – par,
156. Liepiņš – par,
157. Albertiņa – par,
158. Jundzis – par,
160. Zeile – par,
161. Beļskis – par,
162. Puzo – par,
163. Špoģis – par,
166. Ūdris – atturas,
167. Ozoliņš – par,
168. Biezais – par,
169. Grūtups – par,
171. Buls – par,
172. Rogaļs – pret,
174. Dobelis – par,
175. Bojārs – par,
176. Bels – par,
178. Bērziņš – par,
182. Krūmiņš – par,
183. Seile – par,
185. Repše – par,
186. Simsons Pēteris – par,
187. Celmiņš – par,
190. Jaunkļaviņš – par,
191. Čepānis – par,
192. Īvāns – par,
193. Krastiņš – par.

Priekšsēdētājs: Tā, uzmanību.

I.Ozols: Kurš vēlēšanu apgabals? 188. – tabulogrammā nav fiksēts. Man lūgums: pēc tam, kad mēs būsim tabulogrammu nolasījuši, varbūt lai pieceļas tie deputāti, kuri nav nosaukti pēc šiem tabulogrammas datiem. Pārbaudīsim pēc faktu materiālu reģistrācijas, vai vispār ir reģistrēti. Mēs pārbaudīsim katru lietu atsevišķi.
194. Bērziņš Andris – par,
195. Dinēvičs – par,
196. Briedis – par,
197. Ziediņš – par,
198. Krastiņš – par,
199. Blažēvičs – par.
200. Geige – nebalso,
201. Strīķis – par.
Lūdzu piecelties tos deputātus, kuri netika nosaukti.

Priekšsēdētājs: Tas ir cauri, jūs izbalsojāt?

I.Ozols: Es ļoti atvainojos, bet pirms personālās balsošanas tika iedarbināts speciāls reģistrācijas režīms.

Priekšsēdētājs: Man pieteicās divi cilvēki – Atis Kramiņš bija pacēlis roku, Vilis Seleckis – nav nofiksēts aparatūrā. Pārējo pretenzijas mēs nepieņemam, jo jūs nebijāt balsošanas laikā. Kristovskis, Imants Ziedonis arī bija, Krūgaļaužs nebalsoja.

I.Ozols: Lūdzu deputātus, kuri nav nosaukti pēc tabulogrammas datiem, nosaukt savu vietu, rindu un uzvārdu.

No zāles: 102. apgabals. Kristovskis – 2. rinda, 5. vieta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nākošais. Trešais mikrofons.

No zāles: 2. rinda, 1. vieta, 141. Biķis.

Priekšsēdētājs: Nākošais. Trešais mikrofons.

No zāles: 3. rinda, 1. vieta, 200. Es balsoju par, kāpēc tur ir – nebalsoja?

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons. Seleckis.

No zāles: 5. rinda, 2. vieta, 188.apgabals. Balsoju par.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons. Ziedonis.

I.Ziedonis: 2. rinda, 10. vieta, balsoju par, un aparatūra strādāja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.

No zāles: 8. rinda, 8. vieta – par.

Priekšsēdētājs: Bet, deputāt Krūgaļauž, vai jūs piedalījāties balsošanā? Paldies. Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Es domāju, ka jūs visi redzējāt, ko nozīmē elektroniskā balsošana. Bez šaubām, es neko nevaru pateikt par Ziedoņa kungu, es neko neredzēju, bet Movela kungs ir bijis šajā laikā kafejnīcā (Saucieni, čala zālē.), un es domāju, ka tagad mēs vairs nevaram atbildēt par katru. Tāpēc atklātā vai vārdiskā balsošana ir jārīko, bez šaubām, tikai ar biļeteniem, jo mēs nevaram uzticēties elektroniskajai balsošanai. Es nedomāju, ka mēs šeit vienkārši velkam laiku. Es domāju, ka velkat laiku jūs, ja mēs izskatām jautājumus, kuri nav būtiski. Tāpēc es atkārtoju vēlreiz: ir nepieciešama atklāta balsošana pēc vecās sistēmas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsu skaitīšanas komisijai vārds secinājumam.
No zāles: Es atvainojos balsu skaitīšanas komisijas vārdā, ka deputāti nebija iepriekš brīdināti, ka, nosaucot vēlēšanu apgabalus, neievēroja klātesošo deputātu vēlēšanu apgabala kārtas numuru. Es atvainojos, ka tajā pašā mirklī konkrētais deputāts netika brīdināts un uzaicināts piecelties, lasīšanu pārtraucot un informējot par savu viedokli attiecībā uz konkrēto jautājumu. Tad faktiski šis moments būtu novērsts. Tajā pašā laikā jāatzīmē, Dīmaņa kungs, ka balsošanas kārtībai, kādu faktiski nosaka personālā balsošana ar biļeteniem, mēs esam pilnīgi gatavi: mums ir biļeteni un tabulogramma arī ir gatava, lai izsniegtu. Izsniedzot biļetenus, arī to var biļetenu nenodot, var nodot... Tāpat kā šeit deputāts apliecina, ka viņš nav nosaukts, un viņš savu pozīciju izsaka, vai viņš ir par vai pret, to fiksējot. Tas dos tādu pašu rezultātu un ne ar ko neatšķirsies.

Priekšsēdētājs: Taču lēmums ir pieņemts, jo vajadzīgais balsu skaits ir. Deputāts Kramiņš visu laiku turēja paceltu roku, jo viņam sākumā nedarbojās pults.

S.Dīmanis: Nu, atvainojiet mani, ja to var skaitīt par notikušu balsošanu. Tas vienkārši ir absurds.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Es protestēju pret to, ka deputāts Dīmanis minēja šeit manu uzvārdu.

Priekšsēdētājs: Pirmkārt nosauciet apgabalu.

I.Movels: Es protestēju pret to, ka deputāts Dīmanis minējis manu uzvārdu. Es nemaz neapgalvoju, ka biju šajā zālē. Ja viņš nedzirdēja, tad es varu atkārtot. Es piecēlos un atvainojos, ka nepiereģistrējos balsošanai.

Priekšsēdētājs: Jā, tā tas bija, deputāts Movels atvainojās.
Cienījamie deputāti! Balsošanas rezultātus noskaidros balsu skaitīšanas komisija. Tā tāpēc ir radīta, lai ar to nodarbotos. Mēs vairāk nediskutēsim par šo jautājumu. Vārds paziņojumam deputātam Smirnovam.

No zāles: Es gribētu lūgt balsu skaitīšanas komisiju...

Priekšsēdētājs: Pēc tam...

V.Smirnovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Vakar Rīgā ap pulksten 22 savās mājās sešdesmit trešajā dzīves gadā miris pazīstamais padomju rakstnieks Valentīns Savvičs Pikulis. Viņa grāmatas ir katrā ģimenē, un laikam maz atradīsies tādu cilvēku, kuri nebūtu pazīstami ar viņa daiļradi. Ar šī rakstnieka vārdu saistīts spilgts māksliniecisks vēstījums par mūsu tēvzemes un Eiropas vēstures interesantām lappusēm. Laikabiedru atmiņā un apziņā neviļus ir klāt “Moozunda”, “Dzelzs kancleru kaujas”, “Rekviēma karavānai PQ–17”, “Ar spalvu un zobenu”, “Man tas gods” notikumi un varoņi. Un nav iespējams uzskaitīt laikam visu, jo pēdējo 30 gadu laikā radīti desmitiem ievērojamu vēsturisku romānu un stāstu. Ļoti daudz kas palicis radošajos plānos un iecerēs. Pikulis aizgājis pašā spēku, enerģijas, prāta un talanta plaukumā. Diemžēl rakstnieka titānisko darbu [viņa] dzīves laikā kritiķi maz apguva un novērtēja, bet daudzie lasītāju miljoni un tirāžu simttūkstoši, tai skaitā arī mūsu republikā, izteica vairāk un labāk nekā literatūras kritiķi. Pikuļa fenomenu var izskaidrot tikai ar vienu – ar dzimtenes, savas tautas mīlestību. Kolēģi deputāti! Lūdzu jūs godināt Valentīna Savviča Pikuļa piemiņu ar klusuma minūti. Paldies./

Priekšsēdētājs: Tātad balsu skaitīšanas komisija sapulcējas starpbrīdī pie priekšsēdētāja. Pārējiem starpbrīdis 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet savas vietas, un sāksim darbu! Vai balsu skaitīšanas komisija ir gatava ziņot? Lūdzu.

I.Ozols: Izskatot lēmumu par vēlēšanu termiņu noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā, nobalsojuši par 102 deputāti, pret – 42, atturējās – 1.

Priekšsēdētājs: Tātad lēmums par vēlēšanu termiņu noteikšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes tautas deputātu vēlēšanām 103. un 28.vēlēšanu apgabalā ir pieņemts. Sekretariāts lai atbild frakcijai “Līdztiesība”. Lūdzu viņus iepazīstināt ar mūsu viesiem, kas ir zālē, jo frakcijai acīmredzot ir zināmas bažas. Dobeļa kungs, lūdzu, informējiet! Sāksim strādāt tālāk.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Mūsu plenārsēdē piedalās pārstāvji no Gruzijas dažādām žurnālistu apvienībām. Tātad četri kungi. Es uzvārdus arī varu nosaukt, ja tas jūs interesē. Ja kaut kāda sīkāka informācija vajadzīga, tad lūdzu. Tātad Gruzijas TF laikraksta korespondents Melašvili, avīzes “Ziņas” korespondenti Mersoradze un Gulašvili un avīzes “Šodien” korespondents Kerkadze. Esiet tik laipni un pieņemiet šīs ziņas ar pateicību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cerams, ka mūsu viesiem būs interesanti vērot mūsu darbu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinēvičs: Mums ir vēl viesi. Tikko atbrauca Lietuvas parlamenta delegācija, kuru vada Andrukaiša kungs. Viņi gribēs tikties un runāt arī ar mūsu sociālo jautājumu speciālistiem. Es domāju, ka tas nāks par labu abiem parlamentiem. Viņi ir tikko iebraukuši un pašreiz pulcējas lejā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārejam pie šīsdienas kārtības otrā jautājuma, izskatot likumprojektu par reliģiskām organizācijām. Vārds ziņojumam deputātei Itai Kozakevičai. Cik ilgs laiks vajadzīgs ziņojumam?

I.Kozakeviča: Godājamie kolēģi! Šodien jūsu izskatīšanai tiek piedāvāts likums par reliģiskajām organizācijām. Likumprojektu un nolikumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes reliģijas lietu konsultatīvo padomi izstrādājusi darba grupa Jāņa Vēja kunga vadībā. Es lūdzu jūs novērtēt to jautājumu nozīmīgumu, kuri mums šodien jāizskata. Piedāvātais likumprojekts ir tapis jau krietnāku laiku atpakaļ, tas ir izskatīts Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijā. Vēl vairāk, tas ir izskatīts kopā ar visu Latvijā reģistrēto konfesiju pārstāvjiem. Šajā likumprojektā ir ieviesti vēl tie pēdējie labojumi, kuri izrietēja no pašu konfesiju pārstāvju vēlmēm. Tādā veidā šis projekts ir nonācis pie jums. Par likumprojektu es nedaudz vēlāk lūgšu referēt darba grupas vadītāju Jāni Vēja kungu, bet patlaban es gribētu pievērst jūsu uzmanību reliģisko lietu padomes nolikuma projektam. Es piedāvāšu šādu darba kārtību. Sākumā izskatīt šo nolikumu un pieņemt to tādēļ, ka likumprojektā jau ir atsauces uz šo konsultatīvo reliģijas lietu padomi. Pavisam īsi atkārtošu, kādā veidā tapusi šī ideja par Augstākās padomes konsultatīvo reliģijas lietu padomi.
Kā jūs atceraties un kā es jūs informēju jau krietnu laiku atpakaļ, mums noritēja diskusija par to, kādā veidā parlamentā būtu jārisina tie jautājumi, kuri attiecas uz reliģisko organizāciju darbību, uz konfesijām, uz pilsoņu ticības brīvības nodrošināšanu. Kā jūs atceraties, saskaņā ar saaicināto Latvijā reģistrēto konfesiju vēlēšanos mēs nonācām pie šāda modeļa, ka vispirmām kārtām jāieklausās pašos ieinteresētajos, proti, konfesiju pārstāvjos, kuri savā starpā apspriež tos jautājumus, kuri attiecas uz reliģijas ticības brīvību, reliģisko organizāciju darbību, un pēc tam šo lēmumu attiecīgi virza caur Cilvēktiesību komisiju izskatīšanai Augstākajā padomē. Tādēļ es domāju, ka šis konsultatīvās padomes nolikums nevar izraisīt šaubas vai iebildumus tāpēc vien, ka tas ir maksimāli vienkāršs, un citāds tas arī nevar būt.
Vispirmām kārtām par pašu konsultatīvās padomes veidošanas sistēmu. Šeit nav, kā jūs saprotat, nekāda vēlēšanu mehānisma. Šajā konsultatīvajā padomē itin vienkārši visas Latvijas reģistrētās konfesijas deleģēja savus pārstāvjus. Padomē nav nekādas sarežģītas struktūras, tādēļ ka visi jautājumi tajā tiek lemti pēc konsensa un pēc pilnīgas paritātes principa, tādējādi neizceļot nevienu no Latvijā reģistrētajām konfesijām. Paredzēts šai padomei piešķirt likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tātad attiecīgi, ja mēs esam izveidojuši komisiju, kas izstrādās pārejas perioda Konstitūciju, šai komisijai ir jādomā par to, lai norāde uz šīm likumdošanas iniciatīvas tiesībām parādītos arī pārejas perioda Konstitūcijā. Konsultatīvās padomes galvenās funkcijas, kā jūs to varat saprast, pirmām kārtām ir sniegt Augstākajai padomei konsultācijas reliģijas jautājumos tad, kad tās ir nepieciešamas Augstākajai padomei vai Cilvēktiesību komisijai, jo uz to lielā mērā attiecas reliģijas jautājumi un ticības brīvības jautājumi, vai otrādi – tad, kad pati dzīve ir izvirzījusi reliģiskajām organizācijām un konfesijām jautājumus, kuri jārisina likumdošanas kārtā, iesniedzot Augstākajai padomei priekšlikumus tālākai izskatīšanai un akceptēšanai. Tas ir viss, kas man sakāms par šo nolikumu, un es lūdzu, ja patlaban tieši par šo nolikumu ir jautājumi, tad uzstādiet tos man.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs esat gatava tūlīt atbildēt uz jautājumiem. Vārds deputātam Ivanam Ivanovam.

I.Ivanovs: */Jūs ar kādu [no] konfesijām saskaņojāt šo projektu vai ne?/

I.Kozakeviča: */Cienījamais kolēģi! Diemžēl man ir jāpārmet jums, ka jūs neuzmanīgi klausījāties mani, bet es sāku…/

I.Ivanovs: */Tātad slikts tulkojums, atvainojiet./

I.Kozakeviča: */Es sāku tieši ar to, ka šis projekts tika sastādīts kopā ar visu Latvijas Republikā reģistrēto konfesiju pārstāvjiem./

I.Ivanovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Es gribēju vaicāt, kas šajā reliģijas lietu padomē pārstāvēs, ja vispār pārstāvēs, mazāko reliģisko grupu, teiksim, dievturu, krišnaītu utt., intereses.

I.Kozakeviča: Es atkārtoju – katra reģistrētā konfesija neatkarīgi no tā, vai tā ir liela vai maza, var deleģēt vai nu savu pārstāvi, vai speciāli pilnvarotu pārstāvi piedalīties padomes darbā. Tas paliek katras konfesijas, katras reliģiskās grupas ziņā. Tas pats attiecas arī uz dievturiem. Tas varētu būt Detlava kungs vai kāds cits, ja dievturi to vēlas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Paldies Itai Kozakevičas kundzei. Vārds ziņojumam par nolikumu. Vai debatēs neviens nevēlas izteikties? Par nolikumu nekas nav sakāms? Es atvainojos, jo man te mapītē, ko parasti no rīta iedod, nav nolikuma teksta. Kā parasti. Ak, nē! Tātad ir priekšlikums pieņemt šo nolikumu par reliģijas lietu konsultatīvo padomi. Tā kā debatēs neviens neizteicās, mums vajadzētu vienoties. Vai nekādu citu priekšlikumu nav? Priekšlikums ir šo nolikumu pieņemt. Droši vien to vajadzētu izskatīt pa punktiem. Kozakevičas kundze skatīs pa punktiem, un mēs sekosim. Varbūt vispār ne par vienu punktu nav neviena priekšlikuma? Par nolikumu. Mēs tagad skatījāmies nolikumu par Augstākās padomes reliģijas lietu konsultatīvo padomi. Par likumu vēlāk būs gan ziņojums, gan debates.
Ja par nolikumu nav priekšlikumu, tad, lūdzu, deputāt Stroganov! Acumirklīti, deputāt, es redzu, ka par dažiem punktiem ir priekšlikumi, tāpēc izskatīsim to pa punktiem. Vispirms par 1.1. – te nebija neviena priekšlikuma. Ita Kozakeviča nāks uz tribīni, bet jūs, lūdzu, pagaidiet, kamēr mēs nonāksim līdz attiecīgajam punktam. Jo es skatos, ka pēkšņi var rasties kādi iebildumi vai precizējumi. Tātad: “Vispārīgie noteikumi”, un laikam jāskatās pa sadaļām. Par 1.1. nebija iebildumu? Tad vēl ir 1.2., 1.3.punkts. Vai varam balsot pirmo sadaļu kopumā? Lūdzu, vispirms reģistrēsimies. Paldies. Rezultātu! Ir 127 deputāti kopā ar Itu Kozakeviču. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim pirmo sadaļu “Vispārīgie noteikumi”. Lūdzu rezultātu! Par – 103. Tā, lūdzu, par otro sadaļu: “Latvijas Republikas reliģijas lietu konsultatīvās padomes uzdevumi un tiesības”. Vai varam balsot otro sadaļu kopumā? Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Paldies. Par – 112. Trešā sadaļa. Par 3.1. – nav, par 3.2. un par 3.3. deputātam Stroganovam bija ierosinājumi. Lūdzu!

F.Stroganovs: */Ir pretruna starp otro, ceturto un trešo punktu. Nepieciešams ierakstīt “vai pastāvīgo komisiju”, jo ir ierakstīts “cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu”. Varbūt arī citās komisijās parādīsies jautājumi, kas būs saistīti ar to./

I.Kozakeviča: */Paskaidroju jums, cienījamo kolēģi! Te nav ierakstīti pārējie... ierakstīts “Augstākās padomes Prezidijā” tieši tāpēc, lai te nerastos zināma anarhija, lai nebūtu tāda situācija, ka komisijas, par to nezinot, izskata vienu un to pašu jautājumu un katrai komisijai atsevišķi ir tiesības sasaukt šo konsultatīvo padomi. Tā kā cilvēka tiesību komisija visciešākā veidā sadarbojas reliģijas lietās ar konsultatīvo padomi, pārējās var sasaukt padomes sēdes caur Prezidiju, manuprāt, tas ir pilnīgi taisnīgi./

Priekšsēdētājs: Vai jūs atbilde apmierina, deputāt Stroganov?

F.Stroganovs: */Tad 24 deputāti te strādā visās pastāvīgajās komisijās?/

I.Kozakeviča: */Nē./

F.Stroganovs: */…un izskatot jautājumus tās pastāvīgajās komisijās?/

I.Kozakeviča: */Jā, tieši izskatot jautājumus atkal caur Prezidiju./

Priekšsēdētājs: Tas bija paskaidrojums, faktiski to nav ko balsot. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Punktā 3.3. ir rakstīts: “Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija jeb Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu pastāvīgās...”

Priekšsēdētājs: Jā. Tur vajag izlabot?

V.Eglājs: Tur ir jāliek “vai”, nevis “jeb”.

Priekšsēdētājs: Pareizi. Tas ir jau izlabots. Vairāk priekšlikumu es neredzu. Deputātam Stroganovam arī tika sniegta uzziņa. Mums atliek balsot šo 3.punktu šādā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Ko, lūdzu? Viens deputāts atvainojas. Atvainojieties, lūdzu, visai zālei. Mēs tikko reģistrējāmies. Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Ir 136 deputāti. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Nobalsosim 3.sadaļu un tad nolikumu kopumā. Tagad balsosim trešo sadaļu. Paldies. Rezultātu! Par – 114. Un tagad balsosim Latvijas Republikas Augstākās padomes reliģijas lietu konsultatīvās padomes nolikumu kopumā. Lai pieņemtu šo projektu, vajadzīga 101 balss. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Rezultāts: par – 123. Man liekas, tas ir lēmums, ko mēs pieņēmām visātrāk un bez liekām diskusijām. Paldies.
Pārejam pie nākamā jautājuma – par likumu. Tur būs gan debatētāji, gan ziņotāji, gan arī jautātāji. Lūdzu, vārds Vēja kungam, kurš piedalījās šā likuma izstrādāšanā.

J.Vējš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Iesākumā es vēlos nedaudz precizēt Kozakevičas kundzes sacīto par to, kā tika izstrādāts šis likums. Visu Latvijā pārstāvēto reliģisko konfesiju vadošie darbinieki vai viņu pilnvarotās personas ne tikvien piedalījās šā likuma galējā varianta noformulēšanā, bet strādāja pie šā likuma visu pantu formulēšanas visā likuma sagatavošanas gaitā, sākot ar pagājušā gada septembri. Līdz ar to mēs varam sacīt, ka likumā pietiekamā mērā atspoguļots Latvijas ticīgo iedzīvotāju viedoklis jautājumā par to, kā būtu regulējamas attiecības starp valsti un sabiedrību, no vienas puses, un ticīgajiem iedzīvotājiem kā to daļu kopumā. Bez tam šīs komisijas darbā piedalījās republikā pazīstami juristi, Universitātes pasniedzēji, piemēram, profesors Meļķīsis, tiesību uzraudzības iestāžu vadošie darbinieki, Tautas izglītības ministrijas darbinieki un citi sabiedriskie darbinieki. Līdz ar to es uzdrošinos sacīt, ka likumprojektā visā tā sagatavošanas gaitā tika pārstāvēti visdažādākie viedokļi šajā ļoti delikātajā jautājumā.
Viena no specifiskajām grūtībām, kas radās šā likumprojekta sastādītājiem, dabiski, saistāma ar to, ka lielā mērā mūs nomāca pagātnes rūgtais mantojums jautājumā par totalitārā ateisma sabiedrības izveidošanu. Šajā sakarībā sabiedriskā doma, kas sekoja likuma sagatavošanas gaitai, izvirzīja jautājumu, vai vispār šāds likums ir vajadzīgs un vai šādu likumu nevar uzskatīt par totalitārā ateisma sabiedrības recidīvu. Taču gatavais rezultāts, kas tika iesniegts jau šā gada janvārī un pēc tam publicēts presē (mēs saņēmām vairāk nekā 100 vēstuļu gan no ticīgajiem, gan neticīgajiem republikas iedzīvotājiem), liecina, ka šādām bažām nav pamata. Likuma sagatavošanas gaitā mēs ņēmām par pamatu tādus vispāratzītus cilvēktiesību principus, kādi fiksēti dažādos starptautiskajos dokumentos jautājumā par reliģijas brīvībām. Lai nekavētu auditorijas uzmanību, gribu atgādināt dažus no galvenajiem šā likumprojekta principiem un novitātēm, kuras, mūsuprāt, tieši šajā periodā padara šo likumu pieņemamu visiem republikas iedzīvotājiem – gan ticīgajiem, gan neticīgajiem.
Vispirms jāmin tāds princips kā, piemēram, katra cilvēka pilnīgas pārliecības, arī pilnīgas reliģiskās pārliecības brīvība, brīvība paust savus uzskatus, piekopt attiecīgu dzīvesveidu, kas izriet no reliģiskās pārliecības, un realizēt to dažādās kultūras dzīves, izglītības utt. formās. Šis princips ir plaši deklarēts preambulā un realizēts pārējos likuma punktos. Vēl es gribētu pievērst uzmanību tādam likuma principam, ko varētu nosaukt par valsts institūciju un reliģisko organizāciju labvēlīgas neitralitātes principu. Neiedziļinoties šā jautājuma ļoti sarežģītajos filozofiskajos aspektos, gribas sacīt, ka tas visās sabiedrībās ir grūts un sarežģīts jautājums – noregulēt attiecības starp sabiedrību kopumā un starp reliģiskajām organizācijām tādā veidā, lai, protams, un tas viss ir pats par sevi saprotams – nepieļautu ne vismazākos ateistiskā totalitārisma recidīvu elementus, bet, no otras puses, lai mēs nenoslīdētu arī zināmā teokrātiskas valsts koncepcijā. Tādējādi šis labvēlīgās neitralitātes princips ir fiksēts it īpaši. Pantā, kas radies ilgu pārdomu un diskusiju rezultātā, tas ieguvis savu noslīpējumu tādā veidā, kādā to cienījamie deputāti var izlasīt.
Vēl ir tāds princips, kas iemiesots mūsu piedāvātajā likumprojektā, ka reliģiskajām organizācijām tiek dots juridiskās personas statuss ar visām no tā izrietošajām sekām: gan ar iespēju veikt attiecīgu reliģisku, arī dažāda veida saimniecisku, izdevniecības, propagandas un citu darbību, izdot savus izdevumus, piedalīties dažādos tiesiskos procesos. No šejienes izriet nākamais princips, ko mēs ierosinām, un tā ir liela novitāte salīdzinājumā ar visu iepriekšējo bēdīgo situāciju, ka visa veida konfliktsituācijas, kas rodas starp reliģiskajām organizācijām un reliģiskajām personām, tiek risinātas ar tiesas palīdzību. Deputāti var atrast attiecīgajā pantā konkrētu šā principa iemiesojumu.
Ļoti būtisks princips, kas radikāli maina sabiedrības, valsts un reliģisko organizāciju attiecības, ir tas, ka likumprojekts paredz plašas iespējas reliģiskajām organizācijām nodarboties ar misijas un žēlsirdības darbu sodu izciešanas vietās, pansionātos, slimnīcās un līdzīgās institūcijās, ievērojot katra šo institūciju iemītnieka personisko vēlēšanos un nekādā veidā neaizskarot viņa cilvēktiesības. Vēl vairāk – dod iespēju ticīgajiem cilvēkiem, kuri atrodas it īpaši soda nometinājumā, izpildīt tos nepieciešamos rituālus, kādi ir attiecīgās konfesijas pārstāvjiem.
Es jau tuvojos savas runas nobeigumam, taču minēšu vēl vienu principu, to, ka kulta celtņu pārvaldīšana, kurām ir vēstures vai arhitektūras pieminekļa statuss, tiek reglamentēta tādā veidā, ka šīs kulta celtnes tiek nodotas pilnīgā reliģisko organizāciju īpašumā, taču, ņemot vērā sabiedrības ieinteresētību šo vēsturisko objektu izmantošanā visas sabiedrības interesēs, tiek ierosināts noslēgt līgumu starp vietējās varas, valsts varas pārstāvjiem un reliģiskajām organizācijām par sadarbību ne tikai šo celtņu izmantošanā, bet arī uzturēšanā. Praktiski tas paredz, ka valsts un vietējiem pārvaldes orgāniem ir ne tik vien tiesības, bet arī pienākums un nepieciešamība piedalīties finansiāli un citādā veidā šo pieminekļu uzturēšanā kārtībā, kuri, lai gan pieder reliģiskajai organizācijai, vienlaikus jāuzskata par tādiem, kam ir kultūrvēsturiska nozīme visas tautas dzīvē.
Un pēdējais princips, kuru es vēlos izcelt, ir saistīts ar to, ka mūsu likumprojektā paredzēta sociālā taisnīguma pilnīga iemiesošana attiecībā uz dažādu reliģisko darbinieku personālsastāva pielīdzināšanu citām darbinieku kategorijām gan valsts apdrošināšanas, pensionārās nodrošināšanas, gan citās sfērās, teiksim, arī nodokļu aplikšanā. Praktiski tas nozīmē, ka, vienkārši runājot, mācītājs, garīdznieks tiek pielīdzināts, teiksim, tautas izglītības un kultūras darbiniekam.
Šie ir daži no galvenajiem principiem, kas iemiesoti šajā likumprojektā. Apspriežot likumprojektu pēdējā stadijā – Likumdošanas komisijā, kuru vada docents Endziņš un kuras sēde notika diemžēl bez manas klātbūtnes, kā man vēlāk kļuva zināms, tika izdarīts stipri daudz dažādu redakcionālas dabas labojumu un grozījumu atbilstoši pašreizējās Likumdošanas komisijas, ja tā varētu teikt, gaumei un priekšstatiem par terminoloģisko un cita veida juridisko izteiksmi, kādā jāietērpj šie principi, par kuriem es runāju. Pēc sarunas ar Muciņa kungu – šīs komisijas locekli – mans priekšstats ir tāds, ka principiālu jautājumu mums bija gaužām maz, kuru dēļ būtu nepieciešams šo likumprojektu pārveidot, un lielākajai daļai no tiem es pilnīgi piekrītu, bet, ja runājam par šiem redakcionālās dabas labojumiem (piemēram, mēs sacījām “saimnieciskā darbība”, tagad ierosina sacīt “uzņēmējdarbība”), tad man jāsaka, ka, pirmkārt, acīmredzot tā ir komisijas prerogatīva un, otrkārt, tas bija veiksmīgs risinājums. Ir arī citi šāda terminoloģiska rakstura labojumi, turklāt stipri daudz. Acīmredzot tas liecina, ka virzās uz priekšu mūsu juridiskā kultūra.
Pieņemot šos labojumus, jau iepriekš es atļaujos komisijas un darba grupas vārdā sniegt šo likumprojektu par reliģiskajām organizācijām cienījamo deputātu apspriešanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, palieciet tribīnē, jo deputātiem un darba grupai būs jautājumi. Pirmo jautājumu, kā tas bieži mēdz būt, uzdod deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Likumu projektā figurē Reliģijas lietu departaments. Vai jūs nevarētu nedaudz atšifrēt tā tiesības? Ar ko tas nodarbosies? Un vai tas nepārvērtīsies par tādu organizāciju, kāda jau bija? Tā ir Reliģijas lietu pārvalde./

J.Vējš: Šis jautājums ir simptomātisks. Tas liecina par to kritisko, piesardzīgo attieksmi, kāda pret šo likumprojektu bija tā sagatavošanas gaitā. Par to es runāju sākumā. Es vēlos uzsvērt, ka attiecībā tieši uz šo šāda departamenta darbību principā likumprojekts to neparedz. Mēs neparedzējām tāda orgāna jeb, pareizāk sakot, tādas institūcijas darba formas, uzskatīdami, ka par minētās institūcijas darbību nepieciešams izveidot speciālu nolikumu, kurā ir paredzētas tās funkcijas un tā tālāk. Mēs vadāmies vienīgi pēc pasaules prakses, kura liecina par to, ka lielākajā daļā civilizēto valstu ir likumdošana par reliģiskajām organizācijām.
Es atļaušos papildināt un piebilst, ka dažkārt izskanējušais viedoklis – skatīt reliģiskās organizācijas vispār kopā ar citām sabiedriskajām organizācijām (pastmarku krājēju biedrībām utt.) – neiztur kritiku kaut vai vispasaules prakses priekšā, tāpēc ka reliģija kā ļoti specifisks kultūras un sabiedriskās apziņas fenomens visās civilizētajās valstīs pelna īpašu uzmanību. Visās šajās valstīs ir likumi, kuri regulē valsts un reliģisko organizāciju attiecības, ir arī attiecīgie dienesti, vai nu viņus sauc par departamentiem, vai kā savādāk. Šie dienesti atrodas tieši pie valdības (daudzās valstīs tie atrodas pie izglītības ministrijas, citās – pie iekšlietu ministrijas), bet šāda tipa organizācija, kā jau mūsu likumprojektā fiksēts, veic nevis uzraudzības funkcijas pār reliģiskajām organizācijām, bet risina jautājumus, kuri rodas starp valsts institūcijām un reliģiskajām organizācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākošais jautājumu uzdod deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Piektajā un 12.pantā par reģistrēšanu un par ierosinājumu izbeigt reliģiskas organizācijas darbību teikts, ka šo lēmumu pieņem rajona vai pilsētas izpildkomiteja. Vai tas ir pamatoti? Zinot, ka reģistrācijas funkcijas, piemēram, par uzņēmumiem, veiks Tieslietu ministrija, par partijām un sabiedriskajām organizācijām un acīmredzot arī par viņu nodaļām – Tieslietu ministrija ar katra rajona notariāta kantora starpniecību, vai nebūtu pareizi uzticēt reģistrāciju arī Tieslietu ministrijai ar notariāta kantora starpniecību un ierosināt lietu par darbības izbeigšanu, ja reliģiskās organizācijas pārkāpj likumu.

J.Vējš: Mans viedoklis, kurš daļēji sintezē arī viedokli, kas veidojās darba grupas darbības laikā, ir tāds, ka jauna veida reliģiskās draudzes rodas bieži. Reliģiskie centri tik bieži jau nu neradīsies. Šeit attiecībā uz dažāda veida uzņēmējiem ir tāda situācija, ka katrs no viņiem ir autonoms. Mums tradicionālā situācija ir un noteikti būs arī tā, ka veidosies kāda tradicionāla draudze tur, kur tās agrāk nav bijis, piemēram, luterāņu draudze kādā Latgales pilsētā vai rajonā. Līdz ar to šīs draudzes reģistrācija ir samērā formāla, kad jānoskaidro, vai centrs piekrīt šo draudzi pieņemt kā savējo un vai ir 10 cilvēki, kuri vēlas, lai viņus reģistrētu. Šķiet, ka tieši komisijas darba laikā no juridisko darbinieku puses izskanēja vēlēšanās, lai reģistrācija notiktu uz vietas un, tā teikt, tiktu realizēta, nebraucot uz Rīgu. Tā viņi to saka. Es gan saprotu, ka par notariāta kantori ir interesanta ideja, bet, no otras puses, man būtu vienalga, kā viņus reģistrē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards.

R.Rikards: Jautājums par baznīcas laulībām. Vai baznīcai ir vai nav tiesības noslēgt laulības saskaņā ar likumu, jo 2.pantā ir teikts, ka reliģiskās organizācijas nepilda valsts un tās orgānu funkcijas. Tagad iznāk tā, ka ceremoniju ir gan atļauts noturēt, bet tai nav juridiska spēka. Ja Latvijas Civillikumā paredzēts, ka septiņām konfesijām bija atļauts juridiski noformēt laulības. Vai nevajadzētu tomēr 2.pantā formulēt, ka reliģiskajām organizācijām atļauts noformēt laulības. Pašlaik iznāk teātra spēlēšana, ka cilvēkam vēl otrreiz jāskrien kaut kur citur slēgt savu laulību.

J.Vējš: Jā, kas attiecas uz teātra spēlēšanu principā, tā tomēr ir pasaules prakse. Respektīvi, ir daudzas valstis, kurās valdošajām konfesijām ir valsts tiesības izpildīt civilaktu reģistrācijas funkcijas, un tur šāda teātra spēlēšana nav. Bet savukārt ir citas valstis, piemēram, konkrēti var minēt Angliju, kur anglikāņu baznīcai ir tiesības laulāt, un līdz ar to tā arī pilda valsts funkcijas to konfesiju pārstāvjiem, kurām tādu tiesību nav, un šis teātris viņiem ir jāspēlē. Jautājums ir samērā sarežģīts, ņemot vērā mūsu republikas specifiku tieši reliģiskajā ziņā, ka mums ir daudz konfesiju un ir grūti pateikt, vai tieši viena no tām vai vairākas ir tās galvenās. Varbūt skaitliskais sastāvs vēl neko nenozīmē, tikai jāņem vērā arī tradīcijas un tā tālāk. Tā ka, ja mēs dosim vienam tiesības un citiem nedosim, tad jautājums būs, kur mēs novilksim robežu. Man šķiet, ka pašreizējā situācijā, ja pēc gadiem šī situācija grozās, tad var mainīt, bet pašreizējā situācijā mana pārliecība ir, ka reliģiskās organizācijas neveic valsts iestāžu funkcijas. Šajā ļoti būtiskajā jautājumā tas ir vispieņemamākais gan reliģiskajām organizācijām, gan arī tiem cilvēkiem, kuri stājas laulībā. Jo vairāk tāpēc, es uzsveru, ka tā ir pasaules prakse. Pasaules praksē šāds moments ir fiksēts un pietiekoši plaši izplatīts. Nevienam no tā nekāda nelaime nenotiek, ja aiziet reģistrēt savu laulību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Man ir viens jautājums trijās mazās daļās. 1.pantā teikts, ka Latvijas Republikas pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā utt. Bet 3.pantā, pareizāk, es atvainojos, 4.pantā rakstīts, ka reliģiskās organizācijas ir brīvprātīgas un autonomas Latvijas Republikas iedzīvotāju apvienības. Vai te nav kaut kāda kļūda? Ja kļūdas nav, tad paskaidrojiet, lūdzu, kas tie tādi – pilsoņi? Kas tie ir?/

J.Vējš: Šis ir sarežģīts jautājums. Mēs zinām, ka jautājums par izglītības iestāžu un reliģisko organizāciju attiecībām ir sarežģīts ne tikai mūsu likumprojektā, bet arī citur pasaulē. Arī Padomju Savienībā patlaban tiek apspriests likumprojekts, šajā jautājumā ir diskusija. Man šķiet, ka mēs esam piedāvājuši visnotaļ izsvērtu variantu, kura būtība ir tāda, ka mācību procesam ir laicīgs raksturs.
Vēl var iebilst, ka mācību process un mācību gaita ir viens un tas pats, */t.i., mācību process un mācību gaita ir viens un tas pats./ Mācību procesam ir laicīgs raksturs (krieviski –светский характер). Valsts skolās, es uzsveru – valsts skolās, ar reliģijas saturu un vēsturiskajiem jautājumiem var iepazīstināt pēc izglītības iestāžu vēlēšanās un programmām utt. Tāda iepazīstināšana var notikt laicīgā veidā, tas ir, neitrālā, sekularizētā apgaismojumā, izklāstot dažādu reliģiju mācību saturu, vēsturi utt. labvēlīgā veidā. Ir jāizšķir divi jēdzieni: ticības mācība un reliģiju satura un vēstures izklāsts. Tas nav viens un tas pats. Krieviski varētu teikt tā: */Dievvārdi – tas nav tas pats, kas dažādu reliģisko organizāciju satura un vēstures jautājumu apgaismošana mācību procesā. Pirmais ir tīri konfesionāls, bet otrais – sekulārs, laicīgs./

P.Šapovālovs: */Otrais jautājums, daļa no otrā jautājuma. 6.pants. Reliģisko organizāciju darbība. Te rakstīts, ka administrācijai ir jānodrošina rituālu veikšana pieņemamos apstākļos. Lūdzu, paskaidrojiet, kas ir pieņemami apstākļi?
Pēdējais mazais jautājums. 7.pants. Reliģisko organizāciju mantiskais stāvoklis. Es tomēr nesapratu, vai zeme var būt reliģisko organizāciju īpašumā? Paldies./

J.Vējš: */Par pirmo jautājumu. Jā, patiešām, jūs pamanījāt vienu no tām vietām, kur ir zināma izpratnes atšķirība starp komisiju, kas sagatavoja projektu, un Likumdošanas jautājumu komisiju. Būtība ir tā, ka komisija tagad ierosina pilnīgi izņemt vārdu “pilsonis” no mūsu likumprojekta. Mēs to lietojām vispārpieņemtā nozīmē – pilsonis kā iedzīvotājs, bet, ņemot vērā šī jēdziena specifiku pašreizējā politiskajā situācijā, komisija izlēma citādi, un tas vēl nav izdarīts līdz galam. Jūsu rokās [vēl] nav tas variants, kurā tas bija izdarīts līdz galam, bet principā ir domāti visi Latvijas Republikas iedzīvotāji.
Kas attiecas uz pieņemamajiem apstākļiem rituālu veikšanai, tad es varu atbildēt, ka domāti tieši pieņemami apstākļi visiem, abām pusēm. Es domāju, ka te grūti būs reglamentēt, kādi ir tieši šie apstākļi. Domājams, ka ar to varētu aprobežoties tāpēc, ka jāievēro attiecīgo iestāžu specifika. Es domāju, ka abpusēji labvēlīgas attieksmes gadījumā abas puses var vienoties par to, ko nozīmē vārds “pieņemams”, ja viena no pusēm ietiepsies, tad, protams, nekāds likums nepalīdzēs. Par zemi tur teikts, ka zemes izmantošana notiek uz likuma par zemes izmantošanu republikā pamata, tā būs atkarīga no tā, kāds būs likums par zemes izmantošanu. Līdz galam šis jautājums pie mums nav atrisināts. Mēs to atstājām citiem likumiem./

A.Smoļuks: */Man ir viens jautājums par likuma 3.pantu. Šo to vajag precizēt. Lūk, jūs te otrajā daļā ierakstījāt: “mācību process valsts skolās” utt., un tālāk rakstīts “mācību gaitā”. Kā šīs redakcijas autori saprata “mācību procesu” un “mācību gaitā”? Tur ir pretruna. Otrā daļa tāda, frāzes beigās tur rakstīts, ka skolās tam visam jānotiek fakultatīvi utt.; norādītas formas un saturs, kā tas jādara. Kāpēc vajadzēja ieviest, lūk, tādu reglamentu, likumdošanas ceļā uzlikt pienākumus mācību iestādēm?/

J.Vējš: Lūk, šāda tipa, šāda veida dalījumu mēs esam ietvēruši dotajā punktā. Tas ir ļoti svarīgs un principiāls un paredz iespēju iepazīstināt visus skolēnus, tajā skaitā arī neticīgo vecāku bērnus un neticīgos skolēnus, ar reliģijas mācībām un saturu. Ja vecāki vēlas, lai viņu bērni vai arī bērni paši, sasnieguši attiecīgu vecumu, vēlas apgūt kādas konfesijas ticības mācību, jādod iespēja to darīt fakultatīvās nodarbībās. Jautājumā par fakultatīvajām nodarbībām skolās komisijā daudz diskutēja. Viens viedoklis bija, ka vispār vajadzētu būt tā saucamajām svētdienas skolām pie baznīcām un reliģiskajām organizācijām utt., nevis fakultatīvajām nodarbībām skolās. Tajā pašā laikā, ņemot vērā specifisko situāciju republikā un to faktu, ka baznīcas bieži nav apkurinātas, ka nav pienācīgu telpu utt., bet skolas ir ar mieru dot iespēju ticības mācībā apmācīt skolēnus, kuri to vēlas, mēs uzrakstījām par fakultatīvo apgūšanas veidu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Man šāds jautājums. Sakiet, lūdzu, vai, pieņemot šo likumprojektu, mums tiks izdarīti kādi grozījumi Konstitūcijas 50.pantā par reliģiju? Vai pastāvošajos mūsu kodeksos arī būs kādas izmaiņas? Vai Reliģisko lietu pārvaldi ir paredzēts likvidēt un pastāvošos lēmumus un instrukcijas par reliģisko lietu kārtošanu republikā atcels?

J.Vējš: Kas attiecas uz Konstitūcijas 50.pantu, tad tā, protams, ir Augstākās padomes prerogatīva veidot Konstitūciju vai arī esošajā Konstitūcijā izdarīt grozījumus. Mūsu komisija, beidzot darbu, protokolu veidā iesniedza priekšlikumu grozīt Konstitūcijas 50.pantu. Tam nolūkam acīmredzot jārada speciāla darba grupa, kas to veiks. Mūsu mandātā tas nebija paredzēts.
Kas attiecas uz Reliģijas lietu departamentu, tas ir fiksēts mūsu likumprojektā kā Ministru padomes departaments. Tas var saukties arī citādāk un būt departaments arī pie kādas citas iestādes. Te es neredzu nekādas grūtības, bet principā es uzskatu un komisija uzskata, ka šādai organizācijai, institūcijai, kas kārto attiecības starp valsts institūcijām un reliģiskajām organizācijām, ir jābūt. Kā es sacīju, tās funkcijas personālsastāvs un daudzi citi ar to saistītie jautājumi acīmredzot ir speciāla nolikuma, tā teikt, priekšmets.
Kas attiecas uz dažādu civilo un acīmredzot kriminālo likumdošanu, es gan neesmu jurists un nemāku kompetenti atbildēt, bet es tā pieņemu, ka jebkura likuma pieņemšana un jo vairāk šāda likuma pieņemšana izraisa specifisku ķēdes reakciju, kas norāda uz nepieciešamību izdarīt kardinālus grozījumus esošajos normatīvajos aktos.
Kas attiecas tieši uz to normatīvo instrukciju vai nolikumu, kas līdz šim reglamentēja valsts un baznīcas attiecības un pēc kuras vadījās attiecīgā Ministru padomes institūcija, tad tā sava kompromitējošā rakstura dēļ jau sen pārdzīvojusi savu laiku, un, cik es saprotu, neviens pēc tās formāli nevadās, tas ir, respektīvi, pēc būtības nevadās. Formāli acīmredzot tā vēl kaut kur guļ noputējušā plauktā. Man ir zināms, ka pašreizējais Ministru padomes Reliģijas lietu departaments, kura priekšsēdētājs bija arī šīs komisijas loceklis un piedalījās tās darbā, faktiski savas attiecības ar reliģisko konfesiju pārstāvjiem veido jau uz šī likumprojekta pamata. Tā ka var teikt – likumprojekts jau darbojas, pirms tas kļuvis formāls.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Kramiņš. Nākamais runās deputāts Preinbergs. Vēl ir pieteicies deputāts Geidāns. Pēc viņa uzstāšanās tad arī beigsim.

A.Kramiņš: Likumprojekta 9.pants paredz reliģiskajām organizācijām iegādāties, ražot, eksportēt, importēt un izplatīt reliģisko literatūru, kulta priekšmetus un tamlīdzīgi. Sakiet, vai līdz ar to neradīsies iespēja legāli izvest uz ārzemēm mākslas un kultūras vērtības?

J.Vējš: Atbildot uz šo jautājumu, varu sacīt, ka tas bija viens no tiem principiālajiem uzlabojumiem, kuru ieteica Likumdošanas jautājumu komisija un kas vēl šeit nav fiksēts, bet kas ir ļoti būtisks. Pilnīgi pamatoti vajag ierakstīt tādu frāzi: likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Man ir šāda rakstura jautājums attiecībā uz 5.pantu. Tajā tiek pieminēts, ka ir nepieciešams iesniegums, lai rajona vai pilsētas padomē reģistrētu draudzes satversmi. Manā izpratnē, ja runājam par katoļticību, tad statūti, satversme būs vienāda gan Liepājā, gan arī Alūksnē. Ja runājam par pareizticīgajiem, kādi tie būs Rēzeknē, tādi būs arī Ventspilī. Vai tiešām katrā rajonā reģistrēšanās ir nepieciešama? Mūsu pašvaldības orgāniem pārbūves periodā tāpat ir daudz darba. Vai nepietiktu ar to vien, ka draudzes reģistrēšana notiktu Ministru padomes Reliģisko lietu departamentā?

J.Vējš: Šis jautājums bija pakļauts diskusijai, un tika ņemta vērā vēlēšanās reģistrēties uz vietām. Šo viedokli lielā mērā aizstāvēja paši reliģisko organizāciju pārstāvji, uzskatīdami, ka tas ir ērtāk, jo vietējā vara ir tuvāk. Par jautājumu diskutējot tieši tādā toņkārtā, kādā jūs uzdevāt jautājumu: vai ir nepieciešams jau esošajām reliģiskajām konfesijām savas draudzes reģistrēt ar jaunu satversmi un tā tālāk, tika ieteikts tāds priekšlikums, ko acīmredzot var darba kārtībā risināt, respektīvi, nodrukāt šo tipveida iesniegumu, un attiecīgās konfesijas pārstāvji to aizpilda, ierakstot datus, un iesniedz. Varbūt tā ir formulācijas birokrātija, es personiski neņemos spriest, bet, ja jau jāreģistrē, tad kaut kas ir jāreģistrē un kaut kādam papīrītim ir jābūt. Man šī argumentācija, kuru izteica mūsu juristi, klātesot gan Tieslietu ministrijas pārstāvim, gan profesoram Meļķīsim, likās ļoti pieņemama.

G.Preinbergs: Pieņemami. Bet man nav saprotams, ko tas dos visai draudzei un ko tas dos tai padomei. Es neredzu nekādas jēgas.

J.Vējš: Draudzei tas dos juridiskas personas statusu. Tas ir ļoti svarīgi un būtiski. Tas padarīs to no neformālas cilvēku kopas par juridisku personu ar visām no tā izrietošām tiesībām, kuras es minēju. Padomei būs zināma uzskaite.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Geidāns. Un vēl ir pierakstījies deputāts Teikmanis.

I.Geidāns: Cienījamo referent! 4.pantā ir dots šāds formulējums: “Reliģiskās organizācijas ir iedzīvotāju brīvprātīgas pašpārvaldes apvienības.” Vai jūs nevarētu paskaidrot, kā jāsaprot šis jēdziens
“pašpārvaldes apvienības”?

J.Vējš: “Brīvprātīgas pašpārvaldes apvienības”, man šķiet, ir ļoti saprotams jēdziens un izriet no abiem šo jēdzienu komponentiem – “paši sevi pārvalda”. Es gribu sacīt, ka no mūsu komisijas darbības viedokļa šim jēdzienam ir ļoti liela būtiska nozīme, tāpēc ka mūsu izstrādātajos likumprojekta sākotnējos variantos, kuri, protams, jūs var neinteresēt un kuri bija vēl veco stereotipu garā, bija ļoti daudz reglamentācijas par to, kā draudzes veido savus centrus – vai tām ir jāsanāk kongresos vai konferencēs, kā ievēlē, kā šos centrus atņem, kā pārvalda, un tā tālāk. Mēs ar vienu pašu vārdu “pašpārvalde” pārsvītrojām visus mēģinājumus reglamentēt to, kādā veidā tās funkcionē, ieceļ savus darbiniekus, garantē viņiem darbības formas, apmaksu un tā tālāk. Tas ir reliģisko draudžu ziņā. Likumdevējs te neiejaucas. Un tas aizņem ļoti lielu un būtisku šo organizāciju darbības daļu, faktiski tas ir šo organizāciju darbības saturs. Likumdevējs neiejaucas, vai tur ir bīskapi vai priekšsēdētāju padome, vai tā sanāk četros gados, vai ir savi kongresi un tā tālāk. Viņi paši sevi pārvalda – ievēl dažādus funkcionārus vai kā to varētu teikt. Tā es to saprotu.
Un šajā pašā sakarībā arī no Likumdošanas komisijas nāca priekšlikums tieši šeit pielikt vēl ceturto punktu, kas man personiski ļoti patika, jo tam ir ļoti lielas novitātes raksturs, un tas līdz šim mūsu likumdošanā vēl nav lietots, es vismaz neesmu dzirdējis. Tās ir bez peļņas – varētu pielikt, teiksim, “brīvprātīgas bezpeļņas pašpārvaldes apvienības”. Ņemot vērā manas zināšanas par dažāda veida ārzemju organizācijām, arī par reliģiskajām organizācijām, šis vārds “bezpeļņas” ir ļoti vērtīgs. Bet acīmredzot tas nāks nākamajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Teikmanis, un tas ir pēdējais jautājums.

A.Teikmanis: Man bija jautājumi. Man nav klāt šī dokumenta, bet vai Vīnes nobeiguma dokumentā bija precīzi noteiktas šo reliģisko organizāciju tiesības? Vai šis likums precīzi atbilst tām starptautiskajā dokumentā norādītajām tiesībām? Tas ir pirmais jautājums.
Un otrais jautājums attiecas uz 5.pantu, tas skar reliģisko draudžu reģistrāciju. Šeit ir minēts, ka var atteikt reģistrēt reliģisko organizāciju, ja tās uzdevumi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Konstitūciju. Pieņemsim, ka tāda draudze ierakstīs savos statūtos, ka tā vēlas, lai nebūtu atdalīta no valsts. Es neredzu iemesla, lai atteiktos šo draudzi reģistrēt, jo galvenais ir metode, ar kādu tā pilda savus uzdevumus, nevis ko viņa ir ierakstījusi, bet formāli pēc šī likuma tai var atteikt.

J.Vējš: Attiecībā uz pēdējo momentu man jāsaka, ka jūs esat atklājis ļoti interesantu juridisku kāzusu, respektīvi, situāciju, ka draudze pati ierakstījusi, ka tā vēlas būt valsts sastāvā, nevis būt atdalīta no valsts tādā veidā, kā tas 2.punktā ir paredzēts. Es domāju, ka tas ir ļoti filigrāns jautājums, un nez vai praksē tas izvirzīsies, būtībā tas ir domāts tā: ja kāda reliģiska apvienība nostājas uz antikonstitucionālas darbības ceļa, tad ir iespēja šo darbību pārtraukt. Tā ir vispārpieņemta civilizēta norma, un es domāju, ka šeit nekādu sarežģījumu nevarētu būt, jo vairāk tāpēc, ka šī pārtraukšana notiek tiesas ceļā, nevis ar voluntāru lēmumu.
Kas attiecas uz starptautiskajiem dokumentiem un, konkrēti, uz Vīnes nobeiguma dokumenta attiecīgajiem pantiem, it īpaši uz 16. un 17.principu, tad, pirmkārt, šie dokumenti tika ņemti vērā, sastādot mūsu projektu. Tie ir atspoguļoti preambulā, un preambula zināmā mērā pat kopē Vīnes nobeiguma dokumenta formulējumus jautājumā par personas brīvību šajā jautājumā. Es varu nolasīt, bet praktiski tas ir tas pats.

Priekšsēdētājs: Paldies. Teikmaņa kungs, mēs varam pāriet pie iesniegtā likumprojekta apspriešanas. Tā kā šo likumprojektu mēs izskatām pirmajā lasījumā, tad es atgādinu deputātiem, ka mēs apspriežam koncepciju. Un, kā rakstīts mūsu reglamentā, mēs runājam par galvenajiem noteikumiem un mums ir jālemj, vai mēs akceptēsim pirmajā lasījumā šo projektu vai mēs to noraidīsim vispār, vai arī noraidīsim un lūgsim komisiju to pārstrādāt un iesniegt pilnīgākā variantā. Pēc šīsdienas konceptuālās apspriešanas ir trīs iespējas. Vai komisija referēs? Arī tas ir paredzēts reglamentā?

I.Kozakeviča: Nē, paldies. Es domāju, ka referāts ir bijis un atbildes uz jautājumiem ir tik izsmeļošas, ka patlaban varētu pāriet pie debatēm, ja ir cilvēki, kas vēlas izteikties, lai varētu pirmajā lasījumā šodien likumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Cālītim.

I.Cālītis: Man ir redakcionālas dabas priekšlikumi. Šeit 10 vietās ir runa par likumdošanu. Kad ir jālieto jēdziens “likumi”?

Priekšsēdētājs: Es jūs ļoti labi saprotu, bet, es atvainojos, mēs pašlaik neapspriežam šo jautājumu. Tas ir tikai otrajā lasījumā. Šodien mums galvenais ir vienoties par koncepciju – pieņemam vai ne. Vārds debatēs deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Augstais nams! Likumprojektā par reliģiskajām organizācijām es saskatu ieprogrammētu lielu demokrātijas potenciālu, kam jānodrošina pilnīga apziņas brīvība. Būtiskākās garantijas tam saskatāmas likumā paredzētajā reliģisko organizāciju tiesiskā stāvokļa pielīdzināšanā citām sabiedriskajām institūcijām. Svarīga loma būs tam, ka tiek atcelta reliģisko organizāciju diskriminācija ar nevienlīdzīgu nodokļu nodevu. Paredzēta kulta kalpu sociālās nodrošināšanas sistēma šajā likumprojektā. Sevišķa nozīme, manuprāt, ir likumprojektā paredzētajai iespējai, kā reliģiskās organizācijas var atgūt atsavināto mantu. Atzīstot pilnīgi brīvu izvēli attieksmē pret reliģiju, tomēr jāraugās, lai ir brīvība paust noteiktus reliģiskus uzskatus un neaizskart citu uzskatu pārstāvju tiesības. Šajā sakarā es tomēr vēlētos vērst deputātu uzmanību uz jau pieminētā likumprojekta 3.pantu par izglītību un reliģiskajām organizācijām.
Mūsu šodienas demokratizējusies dzīves prakse un jaunie apstākļi ir parādījuši to, ka daudzi aktīvi skolotāji, noteiktu konfesiju pārstāvji, skolā ļoti intensīvi veic savas konfesijas reliģisko uzskatu ieaudzināšanu skolēnos, it īpaši mazajās klasēs, tādā veidā aizskarot gan citu konfesiju, gan laicīgā pasaules uzskata piekritēju vecāku un bērnu tiesības. Es zinu daudzus konkrētus faktus. Tāpēc es uzskatu, ka šajā pantā par maz ir noteikt, ka skolās mācību procesam ir laicīgs raksturs, jo šī reliģisko uzskatu un noteiktās konfesijas uzskatu paušana parasti notiek ārpusstundu nodarbību laikā – vai tās ir klases sapulces vai citi kādi pasākumi. Es domāju, ka šeit noteikti būtu jāpapildina teksta formulējums, nosakot, ka pamatmācību un audzināšanas procesam skolā ir laicīgs raksturs. Arī audzināšanas procesam ir laicīgs raksturs. Tāpēc šajā sakarā diezgan nopietni jāiebilst pret to, ka reliģisko uzskatu audzināšanu var veikt fakultatīvi skolās, jo praktiski šis fakultatīvisms tiks pārkāpts, un izkontrolēt, vai šī audzināšana tiek veikta fakultatīvi vai nefakultatīvi, robežu novilkt būs ļoti grūti. Tāpēc mans priekšlikums tomēr ir izsvītrot “fakultatīvu skolās” pēdējā rindkopā un noteikt, ka reliģisko uzskatu audzināšanu veic reliģiskajās svētdienas skolās, pulciņos, vasaras nometnēs un citās ārpusskolas darba formās.
Visbeidzot, man ir gan komisijai, gan deputātiem priekšlikums pārdomām. Es domāju, ka dziļi reliģioziem cilvēkiem, kas pilnībā atrodas savas noteiktās reliģijas uzskatu varā, tomēr ir apvainojoši un viņu brīvību ierobežojoši tas, ka viņu baznīcās slēgtā laulība tiek uzskatīta par nepilnvērtīgu un ka tā ir ar atkārtotu rituālu jāapstiprina dzimtsarakstu birojā. Šajā sakarā es domāju, ka mēs varētu apsvērt ceļu, kā civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojos reģistrēt baznīcās slēgtās laulības, pamatojoties uz baznīcas izsniegto apliecību. Var ierasties ar dokumentiem un izdarīt attiecīgos ierakstus pasē un dokumentu grāmatās, bet šajā dzimtsarakstā nav jāatkārto laulāšanās procedūra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Bojāram. Es lūgtu deputātus īsi rezumēt konceptuāli pieņemamos pantus un tos, kuri pirmajā lasījumā nav pieņemami, nodot konceptuālai pārstrādei. Tādējādi iezīmētos mūsu attieksme pret šo likumprojektu.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Lai neaizmirstu, es tūlīt pateikšu, ka likumprojekts kopumā pirmajam lasījumam ir atbilstošs un par visu varētu balsot. Bet ir diezgan daudzi konceptuāli un sīkāki aizrādījumi.
Pirmais. Šajā likumprojektā, manuprāt, trūkst vairākas definīcijas, kas apgrūtina likumprojekta un nākamā akta uztveršanu. Respektīvi, ir minēti šādi termini: draudze, konfesija, reliģiskie centri. Bet absolūti nav izskaidrots, kas ir domāts ar šiem terminiem. Līdz ar to šajā likumprojektā būtu vēlams – varbūt pat pirmajā pantā vai katrā ziņā vispārējā daļā – sākumā izskaidrot terminus. Ja tiek lietoti dažādi termini – konfesija, draudze, reliģiskie centri –, tad te ir rezumējama dažāda tiesībspēja katram no šiem līmeņiem. Ja tā tas ir, tad dažādās tiesībspējas jāizskaidro. Te jau runāja par to, vai pilsoņi vai iedzīvotāji.
Es uzskatu, ka reliģiskajām organizācijām un draudzēm, protams, vajag būt maksimāli demokrātiskām. Līdz ar to par šo tiesību izmantošanas subjektiem, manuprāt, varētu būt tikai iedzīvotāji. “Naseļeņije”. Nevajadzētu būt pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Kā mēs zinām, templī atļauts ieiet ikvienam, arī iebraucējam un tūristam. Tālāk acīmredzot jau konceptuāli 1.panta pēdējā nodaļā jeb sadaļā ir zināma neprecizitāte, ja ne kļūda. Es liktu priekšā šo panta sadaļu rakstīt tādu: nevajag norādīt attieksmi pret reliģiju kā piederību konfesijai ne valsts izdotos personības dokumentos, ne kadru anketās. Jūs zināt, ka kadru anketās Staļina laikā un vēl krietni vēlāk bija desmitiem pozīciju. Katrā ziņā reliģisko piederību šeit nevajadzētu fiksēt, un to vajadzētu ierakstīt likumā.
Tālāk 2.pantā ir proklamēts, ka valsts nereglamentē ticības un kulta jautājumus. Atvainojiet, ar ko tad mēs te nodarbojamies? Mēs pašlaik nodarbojamies tieši ar attiecību reglamentēšanu starp valsti un kultu. Tāpēc šo pēdējo darbības vārdu aiz komata 2.panta pēdējā teikuma beigās izstrīpot ārā, jo mēs to reglamentējam. Pietiktu, ja mēs pasakām, ka valsts un tās orgāni neiejaucas reliģisko organizāciju iekšējā darbībā. Ar to ir diezgan. Tālāk arī konceptuāli nepareizi tajā pašā 2.pantā izteikt – šajā gadījumā tas būtu trešajā lappusē otrā sadaļa no augšas –, ka reliģiskās organizācijas un to pārstāvji atbilstoši savai satversmei var piedalīties valsts un sabiedriskajā dzīvē. Jūs mani atvainojiet. Satversme var būt pretrunā ar Konstitūciju un likumiem. Tāpēc pilnīgi nepieciešams ir aiz iekaviņām ielikt – atbilstoši Satversmei un Latvijas Republikas likumiem. Kā cienījamam deputātam Aleksejevam zināms, vēl vecajā parlamentā mēs spriedām par to, kādas tiesības ir truškopības biedrības biedriem un vai tās nevar būt pretrunā ar likumu. Es šajā ziņā nekādi negribu aizskart deputātu un, ja viņš tā domā, es viņam atvainojos.
Tālāk 3.pantā ir runa par to, ka skolēniem vajadzētu nodrošināt iepazīšanos ar dažādu reliģiju saturu. Manuprāt, vajadzēja skaidri un gaiši pateikt – iepazīstināt ar dominējošo, pasaulē masveidīgāko reliģiju, tās saturu un vēsturi. Pārējais viss ir pareizi. Mums vajadzētu kaut kā norobežot. Mums te ir 99 reliģijas un vai visas mēs mācīsim obligāti latviešu skolās! Tālāk es personiski esmu pret to, ka šajā pantā trešajā sadaļā ietveram fakultatīvās nodarbības. Te ir nepareizi, jo fakultatīvās nodarbības, atvainojiet, arī apmaksā valsts. Ja mēs ierakstām, ka skolās pastāv fakultatīvās nodarbības reliģijā, līdz ar to mums skolu reliģija nav atdalīta no valsts. Ja mēs konstitucionāli reliģiju esam atdalījuši no valsts, kā to dara Amerikā, tad mēs šādu tēzi nevaram ietvert. Bet līdz ar to mums šeit ir cits būtisks trūkums. Pēc reliģiskajām organizācijām un svētdienas skolām, manuprāt, vēl vajadzētu ierakstīt – reliģisko organizāciju vai konfesiju, ko mēs izvēlamies semināros, jo semināri jau mums pastāv. Mums ir ne tikai svētdienas skolas, bet arī semināri legāli pastāv, un tur var mācīt pilnu programmu.
Tālāk 4.pantā arī par reliģiskajām organizācijām ir rakstīts. Te būtu vietā pateikt, kas ir konfesija, kas ir organizācija, tas ir, izskaidrot visus šos terminus. Tālāk es esmu pret pašvaldības termina lietošanu attiecībā uz reliģiskajām organizācijām. Kas mums ir pašpārvalde? Ir zināms, ka tas ir Padomju Savienībā. Arī Latvijā varētu ielikt vai nu pašorganizējošās, vai atrast jebkuru citu terminu, lai nejauktu reliģiskās organizācijas ar vietējās varas institūcijām. Šajā pantā es lieku priekšā izstrīpot pēdējo sadaļu, jo mums nav tiesību reglamentēt to, kas notiek ārvalstīs un kādas ir ārvalstu reliģiskās organizācijas. Tāpēc tas vispār jāmet ārā.
5.pantā ir iesniegumi. Viens otrs no mūsu deputātiem arī teica, ka ir iesniegums par reliģiskās draudzes satversmes statūtu. Es nesaprotu, vai draudzei vispār ir vajadzīga satversme. Manuprāt, konfesijai vajadzētu būt satversmei, līdz ar to būtu vajadzīga katoloģizēšana. Bet vai draudzei ir vajadzīga satversme, tas ir zināmā mērā apšaubāmi. Līdz ar to apšaubāms ir jautājums par to, vai ir vajadzīga šīs draudzes reģistrācija. Var būt pie vietējām varas institūcijām. Vai draudzei ir vajadzīgas juridiskas personas statuss, tas ir, manuprāt, apšaubāmi. Bez šaubām, vajadzīgs juridiskas personas statuss konfesijai. Tātad visai Latvijas luterāņu baznīcai. Vajadzīgs varbūt rēķins bankā, jā. Tālāk tā paša panta 5.lpp. beigās divas rindkopas viena otru atkārto. Tas ir jāatzīmē un, protams, jāizskauž. Tālāk attiecībā uz zemi, ko minēja, – obligāti jāpasaka, vai zeme var būt draudzes īpašumā, un tālāk 7.lpp. 7.panta pēdējā rindkopā ir teikts par piedziņu pēc kreditora prasībām. Šeit izvirzās ļoti būtisks jautājums. Ja zemi mēs pieņemam par privātīpašumu, tad uz zemi arī var būt prasība. Bet, ja uz zemi var būt kreditora prasība, vai šī prasība var tikt vērsta arī pret reliģiskajām organizācijām. Šis jautājums mums jāatrisina acīmredzot 7.panta beigās vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Vai nu ir privātīpašums, vai nav. Ja ir, tad var izvirzīt prasību. Ja mēs 9.panta pirmajā rindkopā panta nosaukumā runājam par saimniecisko darbību, tad tālāk, runājot par peļņu, mēs nevaram izlaist jēdzienu – “saimnieciskā darbība.” Un tālāk, ja mēs runājam 10.pantā par darba tiesībām, tad otrajā sadaļā vajadzētu obligāti ielikt vārdus “darba tiesības” un atsaukties uz darba likumdošanu. Tātad aiz vārdiem “ir tādas pašas” vajag ielikt “darba tiesības”. Ir tādas pašas darba tiesības kā jebkurā citā organizācijā.
Tālāk par reliģiskās organizācijas darba izbeigšanu. Šeit ir ļoti interesanta frāze 13.pantā 9.lpp.: “Reliģiskās draudzes vai citas reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašumus pārņem centra vai citas reliģiskās organizācijas.” Ko nozīmē centra reliģiskās organizācijas? Vēl ceturtā kategorija, kas arī nav izskaidrota? Tādējādi, ja luterāņu draudze pārtrauc savu darbību un pāriet pie pareizticīgajiem, kur paliek viņu īpašums? Arī šī tēze nav pareiza, tā ir jāsaved kārtībā.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu vēlams iesniegt rakstiski. Vārds deputātam Aleksejevam. Es nolasīšu, lai jūs zinātu, cik deputātu pieteikušies: Silārs, Muciņš, Plotnieks, Kide, Preinbergs, Rikards, divas minūtes Celmiņš un Smoļuks.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām no mana redzespunkta svarīgu jautājumu, tāpēc gribētu izteikt dažus savus apsvērumus. Tiesa, man īsti nepaveicās – es uzstājos pēc Bojāra kunga. Es beidzu parastu padomju augstskolu – Latvijas Valsts universitāti, tāpēc veselā virknē specifisku jautājumu atpalieku no Bojāra kunga.
Uz ko es gribēju vērst jūsu uzmanību? Likums visumā, man šķiet, veltīts labai lietai un var tikt pieņemts pirmajā lasījumā. Bet ir dažas pozīcijas, kuras izsauc zināmas šaubas un kuras prasa precizējumus. Pirmās šaubas – attiecībā uz departamentu. Manuprāt, te mēs pieļaujam diezgan izplatītu kļūdu – gribam radīt organizāciju, nenoskaidrojot sev, ar ko tā nodarbosies. Man šķiet, ka otrajā lasījumā būtu tomēr vēlams, lai mums būtu priekšstats, ar ko šis departaments nodarbosies, jo jebkurai organizācijai, kas ir radīta, ar kaut ko ir jānodarbojas. Un, nedod Dievs, ja tas centīsies iejaukties reliģijas lietās, kā to līdz šim laikam darīja pārvalde. Mums apsolīja, ka tas pildīs starpnieka funkcijas. Bet, ja pārvalde reģistrē vai nereģistrē to vai citu konfesiju, tad tā tomēr satur sevī uzraudzības funkcijas. Tāpēc es domāju, ka reģistrāciju vajadzētu uzdot Tieslietu ministrijai, kā tas ir paredzēts visām pārējām organizācijām. Pilnīgi loģiski, ja starpnieka funkcijas starp baznīcu un valsti izpildītu mūsu ierosinātā konsultatīvā reliģijas lietu padome. Tas piešķirtu tai svaru un bez tam tā varētu būt tāds starpnieks.
Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 7.pantu, ko vajadzētu papildināt ar vārdiem “un izņemto reliģisko organizāciju īpašumu pēc to prasības valsts atdod atpakaļ viņu īpašumā”, kā arī “un atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti minētajam īpašumam tā izmantošanas rezultātā valstī, Ministru padomes noteiktajā kārtībā”. Jūs zināt, ka valsts atņēma baznīcai kulta celtnes, pārbūvēja tās, iznīcināja zināmas vērtības. Šodien, atdodot baznīcai tās īpašumu, mēs liekam tai uz sava rēķina nodarboties ar šo celtņu atjaunošanu. Šajā sakarā es gribētu vērst jūsu uzmanību vēl uz ko. Man šķiet, ka pirms izskatāmā likuma pieņemšanas būtu vajadzīgs dokuments, kurā būtu norādīti amatpersonu uzvārdi, kuri sevišķi “izcēlušies” ar baznīcai piederošo vēsturisko un kultūras vērtību iznīcināšanu. Nevar taču neapstāties pie jautājuma par pareizticīgo baznīcu, katedrāles, kur tika iznīcinātas mākslas vērtības, Pētera un Pāvila katedrāles izpostīšanu, kur šodien atrodas koncertzāle “Ave sol”. Uzskatu, ka šodien vajadzētu zināt, kur palika katedrālei piederošās vērtslietas, kas notika ar pirmo pareizticīgo garīdznieku mirstīgajām atliekām pēc katedrāles rekonstrukcijas. Es ierosinu izturēties pret teikto kā pret oficiālu pieprasījumu. Mums jāzina, kas pieņēma lēmumu šajā jautājumā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāta pieprasījumu, lūdzu, rakstiski nododiet sekretariātam. Pašlaik, cik es saprotu, ir jāiet pusdienās. Starpbrīdis līdz pulksten trijiem, kā parasti.