Par atbalstu valsts un privātās partnerības attīstībai Latvijā

26.novembrī Ekonomikas ministrijā notika ikmēneša Tautsaimniecības padomes (TSP) sēde, kurā darba kārtības galvenais jautājums bija valsts un privātā partnerība, priekšlikumi plašākai tās piemērošanai, plānotie pasākumi 2005.gadā.
Jau vairāk nekā desmit gadus visā pasaulē valstis, meklējot labāko attīstības ceļu, veido un attīsta instrumentu, kas tiek dēvēts par valsts un privāto partnerību (VPP). Ar šo terminu – VPP – tiek saprasta sadarbība starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora uzņēmumu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums uz koncesijas līguma pamata tiek nodots privātajam uzņēmējam uz noteiktu laika periodu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus un piesaistītu privāto kapitālu.
Ekonomikas ministrijas izstrādātajās “Latvijas valsts un privātās partnerības politikas pamatnostādnēs” ir definēts Latvijas VPP politikas mērķis – panākt, lai VPP kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā. Īstenojot “Pamatnostādnēs” ietvertās aktivitātes, tiek plānots, ka valstī tiks realizēts lielāks skaits sabiedrībai svarīgu investīciju projektu, kas citādi netiktu realizēti vispār vai tiktu realizēti vēlāk publiskā finansējuma trūkuma dēļ.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš un EM Koncesiju nodaļas vadītājs Andris Pārups informēja Tautsaimniecības padomi par pašreizējo situāciju valsts un privātās partnerības sektorā, būtiskākajām identificētajām problēmām un rīcības virzieniem problēmu novēršanai un valsts un privātās partnerības veicināšanai. Kā būtiskākās problēmas tika minētas: zināšanu trūkums par VPP mehānismu gan sabiedrībā, gan arī valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī koordinācijas trūkums starp institūcijām; trūkumi esošajā tiesisko aktu kopumā, kas regulē VPP; labākajai starptautiskajai praksei atbilstošu VPP projektu trūkums, kas varētu tikt izmantoti kā labākais piemērs; VPP procesu atbalstošo (finansiālo un metodoloģisko) instrumentu trūkums.
Plānots veikt VPP sasaisti ar publisko investīciju plāniem un programmām, koordinēt procesā iesaistīto institūciju un organizāciju darbību, organizēt speciāla projektu sagatavošanas fonda izveidi, kā arī tiesiskā ietvara sakārtošanu, uzlabojot likumdošanu koncesiju piešķiršanas jomā.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji aicināja Tautsaimniecības padomes locekļus aktīvi piedalīties VPP politikas Rīcības plāna 2005.–2009.gadam izvērtēšanā.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) padomniece Andra Feldmane ziņoja TSP par LIAA lomu VPP veicināšanā. Pašreiz LIAA ir identificējusi sektorus, kas skar enerģētikas, mājokļu un sociālo sfēru, izglītības, kultūras, vides un transporta nozares, kā arī aptuveni nepieciešamo investējamo līdzekļu apjomu. LIAA aģentūras VPP nodaļa izvērtē šos projektus, lai varētu piedāvāt dažādus šo projektu attīstības modeļus, kā arī labāko risinājumu identificēto VPP projektu realizācijā un nepieciešamā finansējuma piesaistē. Kā turpmāko darbu LIAA saskata atbalsta sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām VPP projektu izstrādē un realizācijā. Sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, šobrīd notiek likumdošanas pilnveidošana un grāmatvedības uzskaites saskaņošana VPP projektiem. Lai palīdzētu valsts un privātajam sektoram sekmīgi sagatavot projektus, ir sākta metodoloģijas un standartizētas dokumentācijas izstrāde.
A.Feldmane uzsvēra, ka šādu projektu realizācija ir ilgtermiņa pasākums un ir ļoti būtiska to priekšizpēte, jo jau pašā sākumā ir jābūt pārliecībai, ka ieguvēji no VPP būs visas tajā iesaistītās puses un sabiedrība. Pašlaik ir negatīva sabiedrības attieksme pret šādu projektu realizēšanu un pastāv zināma skepse gan banku sektorā, gan starp uzņēmējiem.
A.Feldmane atzīmēja, ka, attīstot VPP, valsts un pašvaldības spēs īstenot dažādus investīciju projektus, kurus citādi, iespējams, pat nebūtu sākušas realizēt. Tādēļ ir nopietni jāpievēršas šim jautājumam visos līmeņos un jāpopularizē tie sabiedrībā. Diemžēl šobrīd nav vērojama valsts institūciju un pašvaldību pretimnākšana, lai veicinātu VPP attīstību, trūkst politiskā atbalsta valsts nozīmes projektu realizēšanai.
Tautsaimniecības padome atzīmēja, ka jau tuvākajā laikā jāveic plaša sabiedrības un uzņēmēju informēšana par iespējām, ko sniedz valsts un privātās partnerības projekti, kā arī jāveido publiski pieejama datu bāze, kurā interesenti varētu iepazīties ar visiem objektiem (būvēm un pakalpojumiem), ko valsts institūcijas vai pašvaldības plāno nodot koncesijā.

Tautsaimniecības padomes sekretariāts