Piedaloties Vēsturnieku komisijas XII Rakstu sējuma atvēršanā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 29.novembrī, Rīgas pilī piedalījās Vēsturnieku komisijas XII Rakstu sējuma atvēršanā, atzinīgi novērtējot Vēsturnieku komisijas pūliņus noskaidrot līdz šim neizpētītas Latvijas XX gadsimta vēstures lappuses, kā arī plašai Latvijas un ārvalstu sabiedrībai sniegt objektīvu vēstures pētījumu rezultātus. Uzrunājot ārlietu ministru, Latvijā rezidējošo ārvalstu diplomātisko korpusu, starptautisko Vēsturnieku komisiju un speciālistus, prezidente kritizēja dažādu veidu totalitāros režīmus, brīdinot, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāmācās no vēsturē piedzīvotajām kļūdām.
Atzīmējot izglītības nozīmi, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka vēstures mācība, cilvēka tiesības un vērtība ir vieni no svarīgākajiem faktoriem, lai sabiedrības nepakļautos totalitārām un rasistiskām tendencēm, kas balstītos uz vienas reliģijas, dzimuma, tautības, rases piespiedu dominanti pār citu. Prezidente atzīmēja, ka nākamajā gadā aprit 60 gadi kopš fašisma gāšanas, kas bija ieguvums cilvēcei, taču ir jāturpina skaidrot, ka daudzām valstīm Eiropā, tostarp Latvijai, viens totalitārs režīms nomainīja otru, un tā dēļ cieta tik daudz cilvēku. “Šodien pasaulē manām dažāda veida svēto karu iezīmes – vai nu tie izpaustos kā vēršanās pret kādu rasi, dzimumu, reliģiju, domāšanas veidu vai citādi apliecinot pārspēku pār citu. Pastāv cilvēka psihes elementi, kurus nelietīgi ekspluatējot, var radīt augsni jaunām totalitārisma formām.” Prezidente pauda uzskatu, ka gan vēsturniekiem, gan plašākai sabiedrībai ir jāspēj uztvert šīs tendences un laikus pret tām vērsties.
Šogad beidzas kārtējais trīs gadu cikls komisijas darbā. Sešu gadu laikā ir izdoti 12 komisijas rakstu sējumi par aktuāliem Latvijas XX gadsimta vēstures jautājumiem. Atsevišķas grāmatas veltītas padomju režīma noziegumiem Latvijā: 1941. un 1949.gada masu deportācijām, holokaustam, nacistu okupācijas laika ekonomiskajai un militārajai politikai, latviešu leģionam un citiem jautājumiem. Ir organizētas 7 starptautiskas vēsturnieku konferences, kurās vēsturnieki, juristi un citu jomu pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Anglijas, Zviedrijas, Vācijas, Krievijas un citam valstīm ir informējuši par jaunākajām atziņām par Latvijas vēsturi Otrā pasaules kara gados. Komisija sadarbojas ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, arhīviem, muzejiem un citām pētnieciskām iestādēm. Kā vairākkārt ir uzvērusi Valsts prezidente, komisijas darbs pozitīvi novērtēts kā Latvijā, bet arī ārzemēs. Vēsturnieku komisijas darbs sekmējis Latvijas XX gadsimta vēstures izvērtēšanas procesu, atbrīvojot Latvijas vēsturi no padomju perioda mītiem un deformācijām.
Valsts prezidente nākamajiem trim komisijas darba gadiem izvirzījusi uzdevumu kompleksi pētīt visu Latvijas padomju perioda vēsturi līdz pat 1991.gadam. Komisijas darba kārtībā jāietver tādi jautājumi kā Latvijas kolonizācija un sovjetizācija, komunistiskā totalitārā režīma ekonomiskā, sociālā, izglītības un kultūras politika, iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas un rusifikācija, pretošanās kustība padomju režīmam u.c. Uz veikto pētījumu bāzes pēc zināma laika varēs zinātniski izvērtēt Latvijas padomju perioda vēsturi, atklājot šī režīma būtību un tā patiesos mērķus. Tas sekmēs Latvijas sabiedrības ātrāku atbrīvošanos no totalitārās pagātnes atstātā mantojuma. Objektīva informācija par Latvijas neseno vēsturi atvieglos daudzu mūsdienu iekšpolitisko un ārpolitisko problēmu risināšanu.

Valsts prezidenta preses dienests