Vai atkal tie paši?

Jaunā, līdzšinējam Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājam Aigaram Kalvītim veidot uzticētā valdība top nemitīgās partiju pretrunās un domstarpībās, kuras ik pa brīdim uzkurina arī dažādas sazvērestības teorijas. Situāciju vēl vairāk samežģīja divu ekspremjeru – Einara Repšes un Andra Šķēles – vārdu nosaukšana attiecīgi aizsardzības un veselības ministra amatiem, kas likusi izskanēt visdažādākajiem pieņēmumiem par šo kāršu izspēlēšanas patiesajiem iemesliem. Tikmēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas līdz šim paudusi, ka jaunās valdības kodolam jābūt TP un Jaunajam laikam (JL), vakar noraidīja kā A.Šķēli, tā E.Repši ministru amatos. Tas, protams, ļauj skanēt apgalvojumam, ka TP tīšām atstūmusi JL. Ņemot vērā, ka JL valdībā bez Repšes atsakās iet, iznākums ir diezgan skaidrs – ja apvienība TB/LNNK tāpat kā līdz šim bloķēsies ar JL, jaunajā Ministru kabinetā pārstāvētas var izrādīties tās pašas partijas, kas tur jau bijušas līdz šim, tikai tagad ar A.Kalvīti, ne Induli Emsi priekšgalā.
Ja divu Saeimā plašāk pārstāvēto labējo partiju – JL un TP – nesaskaņas izrādījušās tik lielas, ka nav bijis iespējams vienoties par prezidentes ieteikto un it kā loģiski saprotamāko valdības modeli, jājautā – kāpēc? “Pārāk atšķirīgi ir uzstādījumi, līdzekļi un veidi, kā panākt rezultātu,” skaidro politologs Jānis Ikstens, kurš šo partiju saprašanos arī nākotnē vērtē visai skeptiski. Kā galvenos nesaprašanās iemeslus viņš min domstarpības tādos būtiskos jautājumos kā minoritāšu konvencijas ratificēšana un atlikušais privatizācijas process. Aktuāla esot arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšana amatā, ko atbalstīt tagad it kā piekrīt visas partijas Saeimā, taču galarezultāts, kas gaidāms jau pēc pašvaldību vēlēšanām, varot būt pavisam cits. Turklāt, kā norāda J.Ikstens, arī Veselības ministrijas miljonos latu mērāmā budžeta un veselības aprūpes sistēmas māsterplāna finansējuma apgrozīšana, ja tas tiktu uzticēts A. Šķēlem, liek būt uzmanīgiem. Savukārt, runājot par E.Repšes izvirzīšanu aizsardzības ministra amatam, politologs atzīst: straujš, impulsīvs cilvēks tam nav īsti piemērots.
Paliek, protams, jautājums, vai plašā, iepriekš prognozētā A.Kalvīša valdība, kas sastāvētu no piecām labējām partijām, būtu gana rīcībspējīga un stabila? J.Ikstens to apšauba. Proti, pārāk lielā deputātu skaita dēļ jautājumu izskatīšana vilktos gausi. Vai stabila? “Pie viena galda sēdošs Repše un Šlesers diezgan skaidri nozīmē – būs uguņošana.”
Kādus secinājumus par jaunās valdības veidošanu, spriežot pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas, var izdarīt vienkāršais vēlētājs? “Ir jāpagaida, kad valdība beidzot tiks izveidota, tad arī varēs spriest. Taču viens vēstījums jau šobrīd ir redzams – Andris Šķēle nekur nav aizgājis un ir ārkārtīgi ietekmīgs,” domā J.Ikstens. Taču jebkurā gadījumā notiekošais nostiprina jau tā iesakņojušos priekšstatu, ka lielo lietu anatomija nav paredzēta vienkāršiem cilvēkam, kuriem no politiskā procesa tiek tik vien kā reizi vairākos gados kļūdīties vēlēšanās un arī tad nesaprast – kāpēc?

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestneisis.lv