Gads kopā ar fotomākslas šedevriem

Foto no Strenčos atrastās fotogrāfiju kolekcijas izlases

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību melnbaltajai fotogrāfijai, nekustamo īpašumu kompānija “Latio” jau otro gadu izlaidusi fotomākslas kalendāru. Pārstāvēta plaša radošo rokrakstu un fotomākslas virzienu amplitūda – no pagājušā gadsimta 60.gadiem raksturīgajiem dzīves estetizācijas centieniem līdz 80.gadu vidū uzplaukušajam subjektīvajam dokumentālismam, par kura spilgtākajiem pārstāvjiem tiek uzskatīti Inta Ruka un Andrejs Grants.
Kalendārs tapis kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Fotogrāfijas muzeju uzsāktā Latvijas fotomākslas vērtību apzināšanas un saglabāšanas projekta ietvaros. Šis projekts guvis lielu atsaucību un ļāvis izglābt no iznīcības daudzas vērtīgas Latvijas fotogrāfijas vēstures liecības, rodot tām drošu mājvietu Fotogrāfijas muzejā. “Latio” direktors Edgars Šīns: “Senās fotogrāfijas mums šķita nepelnīti aizmirstas. Ar šo projektu un kalendāra izdošanu mēs vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību fotomateriālu saglabāšanas jautājumam un dot savu artavu, spilgtākos fotodarbus popularizējot kalendārā. Melnbaltā fotogrāfija ir īpaša ar to, ka, tajā ieskatoties, katru dienu var atklāt ko jaunu, pārdzīvot jaunas emocijas.”
“Balti pelēkā tonalitāte ir pati melnbaltās fotogrāfijas esence, kuras dēļ ir vērts mēģināt vēl un vēlreiz,” savu janvārim izraudzīto fotogrāfiju komentē Raimo Lielbriedis. Andrejs Grants savā Egļukalna ainavā ar kaķēnu priekšplānā fiksējis mirkļa iespaidu ar “mūsu visu kopīgi dzīvotā laika unikalitātes apjausmu”. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, Mārtiņa Buclera prēmijas laureāta Jāņa Gleizda gleznais “Ziediņš” savukārt simbolizē cilvēka gribasspēka uzvaru pār likteni. Katrs no trīspadsmit kalendārā pārstāvētajiem autoriem izceļas ar savu rokrakstu, katrs no viņiem devis un dod savu ieguldījumu Latvijas fotomākslas attīstībā. Ir gan darbu pirmpublicējumi, gan jau tālu pasaulē pazīstami darbi. Tādi kā Gunāra Bindes “Akts”, Valža Brauna “Laimes lietus” un Vilhelma Mihailovska “Pāreja”. Vākam izmantotā Viļņa Auziņa fotoetīde “Laiva” savulaik kalpojusi māksliniekam Ilmāram Blumbergam kā iedvesmas avots Latvijas Kultūras fonda emblēmas veidošanā. Šī fotomākslas izlase nebūtu pilnīga, ja tajā nebūtu pārstāvēts daudzu fotogrāfu skolotājs un audzinātājs Egons Spuris (1931–1990). Komentējot attēlu no cikla “Spura Rīga”, kultūras ministre un žūrijas komisijas locekle Helēna Demakova to raksturojusi kā “attīrītu realitāti apkārtējā melu un liekulības jūrā”.
Reizē ar jauno kalendāru 25.novembrī Melngalvju namā tika prezentēta vasarā dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka mājvietā Strenčos atrastās unikālās seno fotoplašu kolekcijas izlase. Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājs Vilnis Auziņš atgādināja, ka šajā vasarā Strenčos uzietā un izglābtā stikla fotoplašu kolekcija ir viens no unikālākajiem atklājumiem Latvijas fotogrāfijas vēsturē, bet pēc rūpīgo izpētes darbu pabeigšanas varbūt varēs apgalvot, ka tā pat pārspēj līdz šim atrastās vērtības. Kaut gan plates vēl nav precīzi saskaitītas, tiek lēsts, ka kopā varētu būt ap trim tūkstošiem plašu. Domājams, ka starp darbu autoriem ir Dāvis Spunde, Konrāds Krauklis un viņa brālis Jānis Krauklis, kuru pazīstam kā dzejnieku Jāni Ziemeļnieku. Plates tika atrastas ēkā, kur 20.gadsimta sākumā atradās fotosalons. Šajā ēkā dzīvoja un strādāja šie trīs fotogrāfi.
Ceļavārdus kopīgā projekta tālākai gaitai teica “Latio” direktors Edgars Šīns, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, mākslas zinātņu doktors Ojārs Spārītis un mākslas zinātniece Sarmīte Sīle.
Kalendārs izdots ierobežotā skaitā un paredzēts dāvināšanai sabiedrībā cienījamiem cilvēkiem, mākslas vērtību pazinējiem.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv