Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Es ticu demokrātijas spēku uzvarai Ukrainā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.11.2004., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97078

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvieši un kursenieki

Vēl šajā numurā

26.11.2004., Nr. 188

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Es ticu demokrātijas spēku uzvarai Ukrainā

Ar savu viedokli Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte, Ārlietu komitejas locekle, intervijā “Latvijas Vēstnesim” Viltojumu mehānisms

VAIDERE.PNG (98341 bytes)
Inese Vaidere
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

– Aizvien satraucošākas ziņas pienāk no Ukrainas, kur pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām miljoniem cilvēku pauž neapmierinātību ar oficiāli deklarētajiem rezultātiem, sūdzoties par masveida viltojumiem. Jūs ar deputātu Guntaru Krastu šo vēlēšanu laikā bijāt Kijevā.

– Tā bija mūsu Eiropas Parlamenta Nāciju grupas iniciatīva. Mēs uz Ukrainu braucām pēc Ukrainas parlamenta ielūguma un vēlēšanu novērošanā piedalījāmies kā Ukrainas parlamenta viesi.

– Kāds bija jūsu iespaids, un kādi fakti par vēlēšanu norisi ir jūsu rīcībā?

– Mēs bijām gan vēlēšanu iecirkņos, gan arī vēlēšanu koordinācijas centrā, tikāmies ar virkni Ukrainas parlamenta deputātu. Cilvēki nāca mums klāt un stāstīja, un arī vēlēšanu koordinācijas centros visu laiku pienāk ziņas par masveida vēlēšanu kārtības pārkāpumiem. Jāteic, visrupjākais pārkāpums bija tāds, ka pirms vēlēšanām masveidā bija izdotas tās sauktās prombūtnes zīmes. Šāda zīme apliecina, ka cilvēks var balsot nevis savā vēlēšanu iecirknī, bet citā. Šī iespēja acīmredzot tika izmantota ļaunprātīgi, jo īpašas cilvēku grupas ar šādām zīmēm braukāja no viena vēlēšanu iecirkņa uz otru un balsoja vairākkārt. Mums ziņoja arī par gadījumiem, kad cilvēki balsojuši ar citas personas pasi. Kijevā, kur neapšaubāmi bija ļoti pārliecinošs atbalsts opozīcijas kandidātam Juščenko, tika sabojāti vēlēšanu biļeteni un arī urnas, aplejot ar līmi, tinti, pat ar sālsskābi, sabojājot biļetenus. Ziņoja arī par gadījumiem, kad daudzos vēlēšanu iecirkņos pat gandrīz trešdaļa vēlētāju pēkšņi it kā nevarēja slimības dēļ ierasties vēlēšanu iecirknī un balsoja mājās.

– Nav gan dzirdēts, ka Ukrainā šajās dienās būtu plosījusies kāda epidēmija.

– Protams! Mums ziņoja arī, ka daudzās darbavietās iestāžu vadītāji – premjerministram Viktoram Janukovičam pakļautas amatpersonas – devuši pavēli saviem darbiniekiem visiem balsot par Janukoviču. Un stingri kontrolēts, lai tas arī tiktu izpildīts. Cilvēki bija izmisuši, jo, protams, darbu zaudēt cilvēkam ir ārkārtīgi smagi, bet tikpat smagi ir arī balsot pret savu sirdsapziņu.

Valsts resursi – viena kandidāta atbalstam

– Kāds bija resursu samērs pirmsvēlēšanu kampaņas laikā starp abiem prezidenta amata pretendentiem – premjerministru Janukoviču un opozīcijas līderi Juščenko?

– Tas ir ļoti precīzs jautājums! Ukraiņi ir simtprocentīgi pārliecināti, ka Janukovičs izmantoja savu premjera stāvokli. Par to liecina arī daudzi fakti. Juščenko bija iespēja uzstāties televīzijā un parādīt īsu savu aģitācijas filmiņu tikai vienu reizi, pāris dienas pirms vēlēšanām. Principā plašsaziņas līdzekļi opozīcijai bija slēgti. Protams, mēs Latvijā kaut ko tādu vairs pat nespējam iedomāties. Par kādām vienlīdzīgām aģitācijas iespējām un līdzvērtīgu cīņu gan šādos apstākļos var runāt?! Opozīcijas deputāti stāstīja, ka viņu pārstāvji nepamatoti izsvītroti arī no novērotāju sarakstiem un opozīcijai uzticīgie preses pārstāvji ne reizi vien brutāli izsviesti no vēlēšanu iecirkņiem. Vārdu sakot, valsts vara pilnībā tika izmantota viena kandidāta – Viktora Janukoviča – labā.
Tomēr, neraugoties uz to, svētdien, slēdzot vēlēšanu iecirkņus, visas sabiedriskās domas izpētes institūcijas, kas bija veikušas vēlētāju aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem, viennozīmīgi ziņoja par Juščenko uzvaru. Neatkarīgie eksperti ziņoja, ka Juščenko uzvarējis ar 11 procentu pārsvaru, 54 procenti pret 43 procentiem. Pat tie aptaujātāji, kuri darbojās tiešā Janukoviča uzdevumā, ziņoja, ka ar 49 procentiem pret 46 uzvarējis Juščenko. Bet nakts laikā visi šie skaitļi pēkšņi “mainījās”, un piecos no rīta, kad es ieslēdzu televizoru, jau tika ziņots par pusotriem procentiem par labu Janukovičam. Tas viss liecina, ka acīmredzami vēlēšanu norisē un balsu skaitīšanā notikuši masveida viltojumi.

– Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju Ukrainā?

– Vērojot CNN un citos kanālos notikumus Kijevā, man joprojām ir ļoti satraukta sajūta. Es dzīvoju līdzi šiem notikumiem. Jo opozīcijas pārstāvji, ar kuriem mēs Kijevā tikāmies, – parlamenta deputāti un viņu palīgi, pārsvarā jauni, labi izglītoti, ļoti eiropeiski cilvēki – stāstīja, ka dziļi vēlas redzēt savu valsti patiesi demokrātisku. Mēs svētdienas vakarā jau kopīgi priecājāmies par acīmredzamo Juščenko uzvaru. Un pirmdienas rītā, dodoties uz lidostu, lai atstātu Kijevu, mēs jau redzējām, kā opozīcijas spēki gatavojas protesta akcijām. Stāvoklis Ukrainā man atgādina mūsu situāciju deviņdesmito gadu sākumā. Arī ukraiņi grib savu valsti redzēt demokrātisku, un viens no viņu populārākajiem lozungiem ir “Tagad vai nekad!”.

Sabrukuma priekšnojautās

– Vairāki Krievijas televīzijas kanāli tagad izplata apgalvojumus par kādu “ārēju spēku” izstrādātu “vienotu scenāriju”, kas savā laikā izmantots Belgradā, lai gāztu Miloševiča režīmu, un Gruzijā – Ševardnadzi.

– Jā, tiek izmantota jebkura iespēja, lai diskreditētu opozīcijas spēkus. Ļoti zīmīgi, ka tiek ļoti uzkurinātas arī antiamerikāniskas noskaņas, kaut gan formāli Ukraina un arī Krievija tagad skaitās Amerikai draudzīgas valstis. Piemēram, mēs dzirdējām un arī presē lasījām tādu apbalvojumu, ka “Juščenko pārdos Ukrainu amerikāņiem”.

– Un kā ar tiem “milzīgajiem līdzekļiem”, ko opozīcija, pēc Krievijas mediju apgalvojumiem, saņemot no ārzemēm?

– Es pati redzēju, ka Juščenko atbalsta daudzi ukraiņi uzņēmēji, un nekādi līdzekļi no ārienes opozīcijai nav vajadzīgi. Jo patriotisms un vēlme dzīvot citādi Ukrainā pašlaik ir spēcīgi.
Pilnīgi nepieņemama man likās cilvēku uzkūdīšana un musināšana no Krievijas puses. Es domāju Ukrainā dzīvojošos krievus. Daudzi lozungi viņus biedēja: “Ja nāks pie varas Juščenko, jūs Ukrainā būsit trešās šķiras cilvēki! Jums neļaus runāt savā valodā!” Līdzīgi, ko mēs arī Latvijā jau tik daudz esam dzirdējuši no zināmiem politiskajiem spēkiem. Kaut Juščenko programma ir absolūti demokrātiska un Ukrainā grūti pamanīt kādas nacionālās problēmas, kādu nesaprašanos starp ukraiņiem un krieviem. Un, ja šādas izpausmes parādās, tad tas ir, lūk, šādas ārējās propagandas inspirēts rezultāts.
Tipiska bija vēlēšanu laikam absolūti nepieņemamā Krievijas propaganda plašsaziņas līdzekļos. Pat vēlēšanu dienā Krievijas televīzijas kanālos dažādos veidos tika aģitēts par labu Janukovičam. Gribu arī uzsvērt: parasti, ja kādā valstī notiek prezidenta vēlēšanas, citu zemju prezidenti atturas apmeklēt šo valsti, lai kaut netieši neizteiktu atbalstu tam vai citam kandidātam. Taču Krievijas prezidents Ukrainā atklāti aģitēja par Janukoviču. Protams, tas liecina, cik Krievija ir nobažījusies, ka Ukraina varētu aiziet no Neatkarīgo Valstu Savienības. Jo tas, protams, būtu ārkārtīgi spēcīgs trieciens Krievijas impēriskajām ambīcijām.

Nākotnes scenāriju meklējot

– Vai jums ir kāda prognoze par situācijas tālāko attīstību?

– Jūs jau pats redzat: situācija attīstās tik strauji, ka var būt visdažādākie scenāriji. Protams, es ļoti ceru, ka Ukrainā nenotiks vardarbība.

– Kāda loma šajā sarežģītajā situācijā varētu būt Ukrainas spēka struktūrām?

– Spēka scenārijs, protams, ne tuvu nebūtu labākais. Jo galu galā ir 21. gadsimts, kad konfliktus vajadzētu risināt mierīgā ceļā. Taču jārēķinās ar faktu, ka militārā vara šobrīd ir pašreizējā prezidenta un valdības rokās. Mēs jau arī vēlēšanu naktī pēc vēlēšanām Kijevā redzējām drošības spēku koncentrāciju ielās, taču tobrīd tam nebija agresīvs raksturs. Bija redzama vēlme stabilizēt situāciju un nepieļaut masu nekārtības, kā tam arī būtu jābūt.

– Kāda, jūsu vērtējumā, šajā situācijā ir Ukrainas pašreizējā prezidenta loma?

– Es domāju, prezidentam Kučmam šī situācija ir izdevīga, jo viņš paliek prezidents līdz brīdim, kamēr jaunais prezidents dod zvērestu. Tas Ukrainas konstitūcijā, kā norādīja paši ukraiņu eksperti, ir ne gluži atrisināts jautājums, jo dod iespēju šādā veidā pagarināt iepriekšējā prezidenta varas ilgumu, un es nebrīnīšos, ja šī iespēja tiks izmantota.

Demokrātisks risinājums

– Ko jūs, Eiropas Parlamenta deputāte, uzskatītu par labāko situācijas atrisinājumu?

UKRAINA.PNG (125388 bytes)
Foto: EPA/A.F.I.

– Es domāju, vispareizākais tagad būtu ļoti rūpīgi pārbaudīt vēlēšanu rezultātus un atzīt šīs vēlēšanas par nenotikušām. Kā to aicina arī vairākas Eiropas valstis un ko esam darījuši arī mēs ar kolēģi Guntaru Krastu savā vēstulē Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. Tas būtu vienīgais demokrātiskais risinājums: vai nu pēc vēlēšanu dokumentu rūpīgas pārbaudes atzīt par prezidentu vēlēšanu patieso uzvarētāju, un tas neapšaubāmi ir Viktors Juščenko, vai arī, ja šāda pārbaude nav iespējama un abas puses vienojas, rīkot atkārtotas vēlēšanas.

– Cik daudz vēlēšanu dienā Ukrainā bija starptautisko novērotāju? Cik zinu, bija arī visai daudz pārstāvju no Eiropas Parlamenta.

– Jā, protams. Novērotāju grupa no Eiropas Parlamenta bija visai iespaidīga. Mums teica, ka Ukrainā pavisam bijuši četri vai pat seši tūkstoši ārvalstu novērotāju no dažādām valstīm un starptautiskajām institūcijām. Novērotājiem bija dažādi vērojumi, kas ļāva izdarīt pilnīgi vienādu secinājumu – ka vēlēšanās notikuši masveida pārkāpumi.

Gaisma tuneļa galā

– Kas tālāk notiks ar jūsu secinājumiem?

– Mēs jau esam informējuši savu grupu Eiropas Parlamentā un, protams, informēsim Eiropas Parlamentu par savu viedokli. Ukrainas jautājums jau ir apspriests Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā un tiks apspriests atkal.

– Šīs problēmas atrisinājums būs ļoti nozīmīgs vai pat liktenīgs Ukrainas politiskajai nākotnei. Es domāju Ukrainas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un arī NATO.

– Ukraiņi saka: “Vai nu tagad, vai nekad!” Opozīcija ir konsekventi par pievienošanos ES un NATO, kas, kā jau teicu, nozīmētu arī Krievijas impērisko ilūziju sabrukumu. Mēs, Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā, esam ļoti ieinteresēti, lai Ukraina pieslietos Eiropas demokrātisko valstu saimei. Es arī, tiekoties ar Jūliju Timošenko un citiem Ukrainas parlamenta deputātiem, teicu, ka būsim Ukrainas “advokāti” Eiropas Parlamentā un iestāsimies par to, lai ES sāktu ar Ukrainu iestāšanās sarunas, ja vien Ukraina izteiks šādu vēlēšanos. Ukraina ir Eiropas valsts, un, ja Ukrainā notiks demokrātiski pārkārtojumi, tad, manuprāt, nebūs nekādu šķēršļu, lai Ukraina kļūtu ES dalībvalsts. Līdzīgi var teikt attiecībā uz NATO.
Es ticu, ka tā arī būs.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!