
Reāli plāni un konkrēti termiņi
Vakar Satiksmes ministrija (SM) iepazīstināja ar Latvijas galveno autoceļu sakārtošanas un attīstības plānu laikam no 2005. līdz 2013. gadam.Satiksmes ministrs Ainārs
Šlesers norādīja, ka, domājot par nozares perspektīvām, jāizvirza pēc iespējas
augstāki mērķi. Viņš atgādināja šādas pieejas pozitīvos rezultātus Latvijas
aviācijas biznesā, kas šā gada laikā piedzīvojis neparasti strauju attīstību.
Ministrs pauda nožēlu, ka mūsu valsts autoceļi vēl aizvien neatbilst Eiropas
Savienības augstākajiem standartiem, un atgādināja, ka paredzēts līdz 10 000 latiem
palielināt naudas sodu uzņēmumiem, kas pārkāpj normatīvajos aktos noteikto kravu
limitu.
Tagad, uzsvēra A.Šlesers, SM pirmo reizi definējusi valsts autoceļu sistēmas
sakārtošanas prioritātes. Laikā no 2005. līdz 2013.gadam paredzēts atbilstoši
Eiropas līmenim savest kārtībā visus Latvijas galvenos autoceļus. Valsts akciju
sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume
pastāstīja, ka šo ceļu kopgarums ir 1700 kilometri, no tiem tikai 400 kilometri līdz
2013.gadam neprasīs radikālus uzlabojumus. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē ceļu remontā
un būvē investējamo līdzekļu sadalījums. Protams, pirmām kārtām paredzēts
sakārtot ceļus, kas ved uz galvaspilsētu. Tomēr svarīga ir arī reģionālo
infrastruktūru attīstība, jo citādi piesaistīt reģioniem investīcijas ir
problemātiski. A. Šlesers pauda vēlmi tuvā nākotnē redzēt Jelgavu un Olaini kā
industriālu rajonu un ar gandarījumu atzīmēja, ka Jelgavā ārvalstu uzņēmēji jau
veic nozīmīgas investīcijas. Tāpēc īpaši svarīgs netālas nākotnes objekts būs
maģistrālā šoseja Rīga – Jelgava, kuras būvē tiks realizēts Valsts un privātās
partnerības (VPP) projekts. Tas nozīmē, ka konkursa kārtībā izvēlēts uzņēmums
veiks šosejas būvi par saviem vai pašu piesaistītajiem kredītu līdzekļiem, bet
valsts 30 gadu laikā šo summu ar nelieliem procentiem atmaksās. A.Šlesers paskaidroja,
ka koncesijas principa pielietojums šosejas būvē valstij ļaus izvairīties no budžeta
deficīta palielināšanas. Būvdarbi varētu sākties jau pēc pāris gadiem, kad būs
veiktas ekonomiskās un tehniskās analīzes un sarīkots konkurss. Paredzēts, ka pa
šoseju transports drīkstēs pārvietoties ar ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.
Savukārt valsts pamatbudžeta un ES Kohēzijas fonda līdzekļus varēs izmantot galveno
autoceļu svarīgāko posmu sakārtošanai. SM valsts sekretārs Vigo Legzdiņš
atzīmēja, ka ceļu attīstībai tiks piešķirts tāds līdzekļu apjoms, kas ļauj
veikt liela mēroga darbus. A. Šlesers norādīja – sevišķi svarīgi ir atbilstoši
visaugstākajiem standartiem sakārtot autoceļu Rīga – Terehova, jo tas ved uz
Krieviju. Latvijai nākotnē jākļūst par nozīmīgu loģistikas un distribūcijas
centru, tāpēc šosejai jākalpo šā biznesa attīstībai. Ceļu remontu un
rekonstrukcijas gaitā tiks domāts arī par apvedceļu izbūvi, lai atslogotu satiksmi
pilsētās, piemēram, Saulkrastos. A.Šlesers arī norādīja, ka autoceļu attīstības
plāns jārealizē neatkarīgi no iespējamām valdības maiņām, jo tas sekmēs arī
visas valsts un tautsaimniecības attīstību.
Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv
Plānotais finansējums attīstībai
ES Kohēzijas fonds |
70–90 milj. eiru gadā |
85 procenti |
Valsts
pamatbudžeta |
12–16 milj. eiru gadā |
15 procenti |
Kopā (gadā) |
82 – 106 milj. eiru |
|
56 – 73 milj. Ls |
||
Kopā 2005.–2013.g. |
738–954 milj. eiru |
|
(valūtas kurss 0, 687) |
507 – 655 milj. Ls |
Avots: SM dati