Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs apspriedās un nolēma, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 101.panta otro daļu priekšlikumi jāsakārto sekojošā secībā, ka priekšlikumi, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma, ir skatāmi vispirms.
Tātad mums jāpabeidz debatēt un jābalso vispirms par 39.priekšlikumu, jo diemžēl mēs par to sākām jau runāt. Un nākamā priekšlikumu secība ir sekojoša. Ļoti uzmanīgi pierakstiet, lai nebūtu pārpratumu. Mēs debatēsim un balsosim, ja būs nepieciešams, par sekojošiem priekšlikumiem: priekšlikums Nr.44, priekšlikums Nr.43, priekšlikums Nr.42, Nr.41, Nr.40, un tad atbildīgās komisijas priekšlikums Nr.45.
Ja neviens nav pieteicies par 39.priekšlikumu vairāk debatēt, tad debates mēs slēdzam. Vai komisijas vārdā kaut kas ir piebilstams?
S.Šķesters.
Nav.
Sēdes vadītāja.
Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 39. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 69, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
Tad tālāk 44. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (JL).
Cienījamie kolēģi! Kāpēc nu jau vairāk par pusgadu “Jaunais laiks” ar putām uz lūpām runā par kompensācijas mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, nevis tikai un vienīgi par īres griestu atcelšanas termiņa pagarināšanu, atšķirībā no valsts un pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īrniekiem, kuri par sertifikātiem varēja iegādāties īpašumā savus īrētos dzīvokļus. Denacionalizēto namu īrniekiem šāda iespēja bija liegta.
Arī valsts ekonomiskās attīstības temps un sociālā politika ilgstoši nav bijusi labvēlīga tam, lai Latvijā tradicionāli mazāk apmaksāto profesiju pārstāvji – skolotāji, ārsti, kultūras darbinieki, par pensionāriem jau nemaz nerunājot, tie, kas valsti ir dotējuši un dotē joprojām, nesaņemot savam darbam adekvātu samaksu, – varētu paši bez valsts atbalsta atrisināt samilzušo mājokļu problēmu. Valdībai ir jāuzņemas saistības un atbildība par denacionalizācijas sekām. Tā nedrīkst voluntāri uzlikt visu atbildības un finansiālo slogu denacionalizēto namu īrniekiem un īpašniekiem. Ir jāizstrādā kompensācijas mehānismi, valsts atbalsta programma denacionalizēto namu īrniekiem, nevis kārtējo reizi jāatliek problēmas risinājums uz pēcvēlēšanu laiku.
Par kompensācijām. Grūti šobrīd minēt skaitļus, neesot precīzai statistikai, bet tie varētu būt 10 000 un vairāk latu apjomā katrai ģimenei, lai ar šo saņemto daudzmaz situācijas tālākai risināšanai adekvāto summu jau cilvēki paši lemtu, vai līdzekļus izmantot, turpinot dzīvot saimnieka mājā, vai veikt pirmo iemaksu, lai nākotnē iegādātos īpašumā dzīvokli paša izvēlētā rajonā, vai pirkt, vai īrēt uzreiz lētāku dzīvokli, vai varbūt doties uz savām lauku mājām vai radu, izmantojot šo pieklājīgo summu pirmajam atspērienam, un tamlīdzīgi.
Divas valdības izveidotas darba grupas ir nonākušas pie Zālamana lēmuma un atziņas – īres griesti ir jāsaglabā vēl trīs gadus. Ģeniāla doma. Un griestus cels tikai pakāpeniski. Cirtīs asti saudzīgi – pa gabaliņam vien. Varbūt, ka mazāk sāp. Un varbūt, ka līdz nākamajām vēlēšanām nepamanīs vai aizmirsīs. Kāda galvu reibinoša ekvilibristika! No valdības atbildības par kompensāciju mehānisma izstrādāšanu 1991.gadā un ieviešanu denacionalizēto namu īrniekiem septiņu gadu laikā tā pārvērtusies par denacionalizēto namu īrnieku nolaidību un neizdarību. Vienkārši un ģeniāli! “Jaunais laiks” pirmo reizi pēc 1991.gada atklāti Latvijā sāka runāt par to, ka valstij denacionalizēto namu īrniekiem ir reāli jāpalīdz ne tikai morāli, bet arī materiāli. Reiz lasīju, ka baznīcas tiesa 15.gadsimtā sadedzināja uz sārta 19 gadīgo Žannu d`Arku, jo vienkārši trūka iztēles, trūka spējas iztēloties, ko jūt 19 gadus veca meitene, stāvot liesmās un degot. Un visticamāk, ka cienījamie deputāti nekādi savā iztēlē nespēj tuvināties tam izmisumam un bezcerībai, kādu šobrīd Latvijā pārdzīvo tūkstošiem ģimeņu, tai skaitā slimnīcu māsiņas un viņu ģimenes, daudzi skolotāji, pensionēti un praktizējoši ārsti un viņu ģimenes, muzeju, bibliotēku, arhīvu darbinieki un citu profesiju cilvēki. Jā, es kā nodokļu maksātāja vēlos, lai valsts arī manu nodokļos samaksāto ne mazo summu... ar šo summu novērš šo kārtējo vēsturisko netaisnību un palīdz šiem cilvēkiem, un palīdz šīm ģimenēm, un lai palīdz ar bērnu pabalstiem tiem, kam ir bērni, un stimulē tos, kas vēl šaubās. Un ārstiem ar algām, un onkoloģiskajiem slimniekiem, un invalīdiem, un bāreņiem. Visiem, un ikvienai ļaužu grupai, kuras kopā veido mūsu valsti – Latviju. Latvijā nav lieku cilvēku! Latvijā nav nevajadzīgu cilvēku! Ne vecu, ne jaunu, ne pārtikušu, ne nabagu. Visi ir mūsējie! Arī denacionalizēto namu īrnieki.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Šķesters.
Jā, cienījamie kolēģi! Bet šis “Jaunā laika” priekšlikums faktiski pasaka to, ka dzīvokļu īres maksu nosaka izīrētājs, un tā laika posmā līdz šo pārejas noteikumu 14.punktā paredzētās Valsts un pašvaldības atbalsta programmas un kompensāciju mehānisma izstrādāšanai un ieviešanai par katru m² izīrētās dzīvojamās platības nedrīkst būt augstāka par 0,48 latiem. Šis priekšlikums ir tāds. Vienīgi konsultējoties ar juristiem, faktiski atstājot šos 0,48 latus, šo listi, faktiski tas ir, ka šis pakāpeniskums netiek ievērots, tā secība, ka visu laiku īres griesti, īres maksa tika celta, un tagad mēs to konstanti noliekam uz nākamo gadu uz konstantu līmeni, tas var izraisīt to, ka praktiski mēs šo jautājumu esam iesaldējuši.
Paldies. Man vairāk nebūtu nekas piebilstams.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Balsojam par 44. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 25, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
Tālāk 43. – deputātes Seiles priekšlikums. Faktiski šis priekšlikums pasaka to, ka šo 2004.gada 31.decembri nomainīt ar 2005.gada 1.jūliju. Tas faktiski ir – šo likuma normu pagarināt par pusgadu… esošo.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! “Jaunā laika” priekšlikums netika atbalstīts. Ja tas būtu ticis atbalstīts, acīmredzot tomēr mūsu pārejas noteikumos būtu jāiestrādā laiks, līdz kuram valdībai jāizstrādā visi priekšlikumi, kā varētu īrniekiem kompensēt šo pārcelšanās naudu vai cita veida pabalstus.
Mans priekšlikums paredz saīsināt šo laiku un noteikt, ka līdz nākamā gada, 2005.gada... līdz nākošajam gadam, līdz 2005.gada 1.jūlijam, valdībai ir jāizšķiras, jāparedz visi priekšlikumi, kā varētu īrniekiem kompensēt šos pārcelšanās izdevumus, un vēl komplektā ar šo priekšlikumu ir arī sagatavots 57.priekšlikums, kurš paredz, ka īrniekam pašam ir jāizlemj, vai viņš turpinās dzīvot šajā denacionalizētajā namā, jo nevar būt tā, ka visi īrnieki pazudīs no denacionalizētajiem namiem, un pēkšņi kas tad tur notiks tajos namos, ja visi īrnieki aizies. Ļoti daudzas situācijas ir tādas, kur namīpašnieks ar īrnieku labprātīgi vienojas, abi rūpējas par savu dzīvokli un namu, un viss ir kārtībā. Bet arī Rīgas dome, manuprāt, jau sāk projektēt lielu namu būvniecību, bet nezinot šo skaitu, cik ir nepieciešams... Visi nekad nepārcelsies. Tāpēc šis termiņš ir jānosaka īsāks, līdz kuram mēs nosakām fiksētos īres griestus.
Mans priekšlikums tātad ir līdz nākamā gada jūlijam, un visiem kompleksajiem pasākumiem līdz tam laikam ir jābūt kārtībā. Šai Saeimai, un nevis līdz 2007.gadam kādai citai Saeimai, ir jāuzņemas atbildība par īrniekiem, kas dzīvo denacionalizētajos namos un vēlas pārcelties.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Žēl, ka jūs neatbalstījāt iepriekšējos Annas Seiles priekšlikumus, kuri bija ļoti loģiski un atbalstāmi. Diemžēl laikam īsti neiedziļinājāties to būtībā – gan par maznodrošinātajiem, par dzīvokļu labiekārtotības pakāpi un citiem priekšlikumiem.
Bet šis priekšlikums patiešām ir ļoti nozīmīgs, jo nosaka laiku vēl uz pusgadu no šī gada beigām, vēl uz pusgadu ļaut strādāt pie programmas, kādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri aizvien atrodas denacionalizētos namos. Pusgads, nevis divi, trīs vai četri gadi, neziņā tīti, vai vispār valdība strādās pie šādas programmas vai nestrādās, varbūt nestrādās, tāpat kā nestrādāja līdz šim, vienīgi noteica šos 7 labi zināmos gadus. Bet pusgads, lai izstrādātu šo kompensācijas mehānismu un tad realizētu to. Bet līdz tam paliktu... tātad pusgadu namīpašnieki nevarētu celt šo īres maksu lielāku. Es domāju, ka namīpašnieki šo ierobežojumu uz pusgadu vēl pavisam mierīgi pieņemtu, un pēc tam viss būtu kārtībā. Jo, ja neatbalstīsiet šo priekšlikumu un, kā Rībenas kundze teica, cirtīsit asti pa daļām, tas nebūs tas risinājums.
Rībenas kundzei gan nebija taisnība vienā lietā, ka viņa teica, ka par šo lietu nav runāts iepriekš. Jā, jūs runājat pirmoreiz šeit par šīm lietām, jo pirmoreiz esat Saeimā. Mēs – “Tēvzemei un Brīvībai”, tāpat LNNK, gan kopīgi jau esot frakcijā, apvienībā, gan atsevišķi esam runājuši par to ne reizi vien arī šeit no Saeimas tribīnes, par to, ka šīs lietas bija jāsakārto, vajadzēja sakārtot. Un tad, kad radās šī problēma, jau pašos pirmsākumos mēs par to runājām. Un tad, kad atrisināja problēmu tiem, kuri šeit sabrauca un privatizēja... saņēma dzīvokļus, kā jūs zināt, no visas Padomju Savienības, viņiem dzīvokļus deva visiem pēc kārtas, ļoti steidzamā kārtā, it īpaši militāristiem. Un, kā jūs zināt, viņi visi tagad ir dzīvokļu īpašnieki. Toties lielākā daļa latviešu, protams, ir palikuši bez dzīvokļiem, atrodas šajos denacionalizētajos namos un visu laiku tiek spīdzināti. Diemžēl.
Tā ka es jūs lūdzu, kolēģi, atbalstiet šo manas kolēģes Annas Seiles priekšlikumu, un tas būs visātrākais risinājums, kādu mēs uzliekam valdībai.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ko piedāvā Seiles kundze? Seiles kundze piedāvā šeit uz pusgadu pagarināt 48 santīmus īres griestus. Paies pusgads. Vai pa pusgadu kaut viena jauna dzīvojamā māja parādīsies? Nē! Jūs taču paši tikko nesen apspriedāt to budžeta projektu, kurš bija sastādīts. Es nedomāju, ka kaut kādu jaunu, radikāli jaunu budžetu jūs sastādīsiet, lai būtu reāls finansējums visiem šiem pabalstiem. Diemžēl es tam neticu, ka jūs sastādīsiet tādu budžetu. Jo jums vajag dot budžeta naudu militāristiem, armijai un tā tālāk.
Bet šīm problēmām jūs naudu līdz šim diemžēl neatradāt.
Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka šī norma par īres griestiem jau eksistēja diezgan sen. Un visas tās valdības, kuras bija pirms tam, un tajās bija arī “tēvzemieši”, Tautas partija, viņi nedomāja ne par šiem pabalstiem, ne par jauno celtniecību.
Un, Tabūna kungs, jūs šeit izteicāt tādu domu, ka latvieši, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās, ir spīdzināti. Jā, bet tās denacionalizētās mājas pieder latviešiem. Tā ka latvieši spīdzina latviešus. Tā ka padomājiet, ja pēc pusgada nebūs īres griesti, kādu pusgadu ies tiesas procesi, un liks šos īrniekus ziemā uz ielas. Nedariet to!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Seiles kundzes priekšlikuma būtība – atcelt īres griestus tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām, un skaidrs, kāpēc tas ir vajadzīgs, jo visi vēlētāji jūlijā … nav vajadzīgi politiķiem vēl divus gadus. Un saskaņā ar to vienīgā iespēja kaut ko izdarīt denacionalizēto māju īrniekiem ir lemt šo jautājumu konceptuāli un uz ilgstoša pamata tieši šogad, nu, vismaz precizēt to trešajā lasījumā, un saskaņā ar to lūdzu neatbalstīt šo TB/LNNK viltīgo priekšlikumu un atbalstīt mūsu priekšlikumu, kuru mēs jau ceturto vai piekto reizi tikai šogad iesniedzām, – saglabāt esošajā ļoti lielā un pilnīgi pietiekamā apjomā, lai nodrošinātu visu nepieciešamo mājas uzturēšanai. Saglabāt 48 santīmus vēl trīs gadus. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 43. – deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 28, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
Tālāk 42. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Tālāk 41. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Šis priekšlikums tika komisijā izskatīts un šeit ir, ka 2005.gadā maksa par īres kvadrātmetru ir 0,70 lati, 2006.gadā – 0,82 lati, līdz 2007.gada 1.jūlijam – 1 lats īres maksa. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Nē. Jābalso? Lūdzu deputātus balsot par 41.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – neviens nav balsojis, pret – 69, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
Tālāk, cienījamie kolēģi, skatām 40. – deputāta Sokolovska priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Šodien daudz tiks runāts par sociālo taisnīgumu, par sociālām garantijām cilvēkiem, kuri pret savu gribu ir nonākuši ķīlnieku stāvoklī un ir spiesti atbildēt par valsts pieļautajām kļūdām.
Man ir vēl viens arguments, kurš varētu izrādīties ļoti būtisks. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Melehers un citi pret Austriju” 1989.gadā ir atzinusi, ka īres griestu noteikšana valstī atkarībā no mājokļa tipa bija samērīga ar izvirzīto mērķi, un proti, nodrošināt mājokļa pieejamību mazāk turīgajiem sabiedrības locekļiem un stimulēt dzīvokļu kvalitātes uzlabošanu, kā arī samazināt pārmērīgas un nepamatotas atšķirības īres maksā par vienādiem dzīvokļiem. Šāda īres griestu noteikšana nepārsniedz valsts brīvas rīcības robežas īpašuma izmantošanas kontrolē, bet nodrošina sociālā taisnīguma principu. Ņemot vērā Latvijas situāciju, denacionalizēto namu īpašnieku tiesības var samērīgi ierobežot īrnieku interesēs, jo netraucēta rīkošanās ar savu īpašumu padarītu ļoti kritisku daudzu īrnieku stāvokli, it īpaši sociāli mazaizsargāto. Šoreiz mums jāizvērtē visas intereses, un es domāju, ka īres griestu noteikšana ir labākais risinājums ar nosacījumu, ka valsts neaizmirsīs par šo problēmu un beidzot uzsāks kaut ko darīt, lai to atrisinātu, piešķirot attiecīgo finansējumu nākamā gada budžetā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 40. – deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
Kolēģi, strādājam ar 45.priekšlikumu, ko sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Šis priekšlikums izsaka to, ka līdz 2007.gada 31.decembrim īres maksa par 1 kvadrātmetru būs: 2005.gadā – 0,60 lati, 2006.gadā – 0,72 un 2007.gadā – 0,84 lati par kvadrātmetru.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Acīmredzot mēs esam nonākuši pie pēdējā varianta, un droši vien kā labākais variants tas būtu arī jāatbalsta, jo citas izejas nav. Bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, cik svarīgi ir lietot pareizus terminus un jēdzienus. Un ieskatieties šajā likumā un noskaidrojiet, par kādiem namiem un dzīvokļiem šeit mēs runājam. Mēs runājam par denacionalizētām vai likumīgajiem īpašniekiem atdotām mājām un īrniekiem, kuri dzīvokli lietojuši līdz īpašumtiesību atjaunošanai. Tātad šeit jau ir vairāki tiesību subjekti – īpašnieks, īrnieks un tāds dokuments kā īres līgums, ko arī nedrīkstam ignorēt. Un ir vēl viens faktors – īpašuma iegūšanas veids. Mēs minam likumā – denacionalizācija vai atdošana likumīgajam īpašniekam, protams, vai viņa mantiniekiem. Bet šai laika gaitā ir vēl trešais īpašuma iegūšanas veids, tas ir, pirkuma līgums. Un, kā saka paši namīpašnieki, apmēram 70% no kādreiz denacionalizētajiem vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajiem namiem ir pārdoti, un to pašreizējie īpašnieki tos ir nopirkuši. Tātad šī norma, šie visi īres griesti, ko mēs gribam īrnieku labā šeit pieņemt, neattieksies uz pārpirkto namu īrniekiem. Tās ir tiesu lietas, un es domāju, ka šie namu īpašnieki, kuri ir namus nopirkuši, tiesā varēs apstrīdēt, ka viņu nams nav viņam atdots kā likumīgajam īpašniekam vai nav viņam denacionalizēts, jo viņam nekad tas nav bijis nacionalizēts.
Un tāpat ir lielas šaubas, vai šie labie nodomi attieksies uz tiem īrniekiem, kuri jau noslēguši jaunus īres līgumus. Tas nekas, ka viņš ir dzīvojis šajā namā padomju laikā, pirms atdošanas likumīgajam īpašniekam vai pirms pārdošanas tagadējam īpašniekam. Bet tagad viņam ir jauns īres līgums, un tas, lūk, ir spēkā. Un faktiski mēs, izdarot tikai šādu grozījumus, atstājam atbildību par īrniekiem vienreiz jau aplaupītajiem namīpašniekiem, kuri jau ilgāk par 7 gadiem pilda valsts un pašvaldību pienākumu rūpēties par savas valsts pilsoņiem, kurus padomju vara ir ievietojusi viņu mājās. Faktiski gribot vai negribot mēs turpinām šķiru cīņu pret pirmskara namīpašniekiem par labu jaunieguvējiem bez būtiskas garantijas lielākajai īrnieku daļai.
Un jautājums – kad beidzot mēs sāksim prasīt atbildību no pašvaldību amatpersonām, no valsts amatpersonām, kam bija pienākums šos padsmit gadus plānot un domāt, un rīkoties, lai pēc valsts dotās garantijas – 7 gadu termiņa beigām – astotajā gadā vairs neviens īrnieks nebūtu apdraudēts, ka viņš var tikt izlikts uz ielas.
Ir laba doma, ko ir izteikusi tieslietu ministre, ka mums ir jābūvē jauns cietums. Tad varbūt šīm amatpersonām būtu īstā vieta tajā jaunajā cietumā. Un viņu namos un viņu dzīvokļos tad izvietot šos trūcīgos īrniekus.
Protams, mēs balsosim par šo priekšlikumu, par šo variantu, bet vienkārši tas neatrisina šo problēmu, jo ir tikai divi risinājuma varianti – vai nu municipālais dzīvoklis, kur iet šis trūcīgais īrnieks dzīvot, vai sociālā palīdzība, lai namīpašnieks turētu trūcīgus īrniekus savā namā. Cita varianta nav.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Faktiski visos neatkarības gados nav izdarīts nekas, lai risinātu denacionalizēto namu īrnieku un namīpašnieku problēmas. Vienkārši gaidīja šī gada beigas un likumā noteikto dzīvojamo telpas īres griestu atcelšanas termiņu. Visas tās ekonomiski aktīvās ģimenes, kas ir atrisinājušas savu dzīvokļa jautājumu, ir izdarījušas to tikai un vienīgi saviem spēkiem. Ne tuvu visi to ir spējuši. Un pirmām kārtām šeit ir jāmin skolotāji, ārsti, zinātnieki, mākslas un kultūras darbinieki, pensionāri, daudzbērnu ģimenes. Vieni to nespēja atrisināt savas ierobežotās rocības dēļ, citi to neatrisināja tāpēc, ka gaidīja elementāru taisnīgumu no savas valsts. No valsts, kas vieniem iedeva sertifikātus, kas ļāva privatizēt pašvaldības dzīvokli, citiem iedeva sertifikātus, kas nebija vērti nekā.
Pienāks 2005.gada 1.janvāris, un, ja netiks ieviesti reāli kompensācijas mehānismi, tad vairāk nekā 20 000 ģimenes būs uz ielas. Tām šie Ziemassvētki būs pēdējie Ziemassvētki zem jumta. Paies daži mēneši, beigsies tiesu darbi, un viņi būs uz ielas. Daudziem varbūt šie būs vispār pēdējie Ziemassvētki. Es domāju, ka šī varētu būt lielākā sociālā traģēdija Latvijā pēdējo 50 gadu laikā.
Šā gada augustā, Saeimai lemjot par šā gada budžeta grozījumiem, “Jaunais laiks” jau piedāvāja miljonu latu darba uzsākšanai un kompensācijas mehānisma izstrādei. Valdošā koalīcija noraidīja. Ar to tika skaidri pateikts, ka valdība negatavojas reāli risināt ne īrnieku, ne namīpašnieku problēmas. Nākošā gada budžeta projektā līdzšinējā valdība kompensācijas piedāvāja atkal tādā pašā apmērā, tas ir, – nekādā.
Labi! Valdība krita, bet biedējošā nulle paliek. Šī nulle ir tik biedējoša tieši tāpēc, ka Saeimas vairākums tikko noraidīja divus vienīgos saprātīgos priekšlikumus – “Jaunā laika” priekšlikumu un deputātes Seiles priekšlikumu. “Jaunā laika” priekšlikums paredzēja neatcelt īres griestus, pirms nav iedarbināts reāls kompensāciju mehānisms. Noraidīja. Tātad atkal nekā! Šobrīd gan īrnieki, gan namīpašnieki ir reālā bezizejā. Tā vietā, lai piedāvātu... tā vietā tiek piedāvāts trīs gadu īrnieku un namīpašnieku mocīšanas plāns. Namīpašniekiem – tālāka namīpašuma degradācija, īrniekiem, kā mana kolēģe Inguna Rībena sacīja, – tātad pakāpeniska “griestu” celšana, pakāpeniska mocīšana. Un pēc trim gadiem atkal nekā. Pēc trim gadiem – uz ielas.
Šis atbildīgās komisijas atbalstītais priekšlikums nedos neko, kolēģi, ne īrniekiem, ne namīpašniekiem. Tad, kad Saeima ir noraidījusi visus līdzšinējos priekšlikumus, tad faktiski, godātie deputāti, mums vairs nav, par ko balsot. Un “Jaunā laika” deputāti tieši tā arī rīkosies – nebalsos vispār. (Starpsauciens: “Gļēvuļi!”)
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es gribu drusciņ polemizēt ar diviem iepriekšējiem runātājiem – ar Šadurska kungu un Simsona kungu. Viņi abi apgalvo, ka neviens politiskais spēks septiņu gadu laikā pēc kārtas neko nedarīja denacionalizēto namu īrnieku labā. Es varētu teikt, ka Šadurskis varbūt nezina neko, jo viņš ir samērā jauns politiķis, bet Simsona kungs, kas pats balsoja vēl Augstākajā padomē par šo namu denacionalizāciju kopā ar īrniekiem, viņš ļoti labi pārzina problēmu un zina, kā balsoja “Līdztiesības” frakcija Augstākajā padomē. Un pēc tam visas mūsu modifikācijas politiskajā spēkā, kas šobrīd ir PCTVL, konsekventi balsoja par īres griestu saglabāšanu. Vēl vairāk – kad mēs bijām pie varas Rīgas domē, mēs pēc 13 gadu pārtraukuma atjaunojām tomēr Rīgā municipālo dzīvokļu celtniecību. Mēs izveidojām speciālu struktūru, tā saukto Pilsētbūvnieku, un šai Pilsētbūvniekā bija mūsu PCTVL frakcijas un partijas pārstāvis Juris Petropavlovskis, kas personiski atbildēja par dzīvokļu celtniecību Rīgā no mūsu puses un kuru vakar Ministru kabinets svītroja no saraksta... no tā saraksta, kur cilvēki var saņemt Latvijas pilsonību tā sauktajā naturalizācijas kārtībā. Varbūt tieši par viņa neapšaubāmajiem nopelniem dzīvokļu celtniecības Rīgā atjaunošanā.
Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, es apgalvoju, ka mēs esam piespiesti to atbalstīt, jo, kaut gan mēs esam pret īres griestu tālāku augšanu, pret šiem, pret 60 santīmiem par kvadrātmetru no 1.janvāra, bet mums nav citas izejas, un PCTVL frakcija šodien balsos “par” un iesniegs savus priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai trešajam lasījumam.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gan gribētu arī pievērsties slavenajam Rīgas Pilsētbūvniekam, kurā strādāja ne tikai Petropavlovskis, bet arī man bija gods būt par šā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieku.
Es šajā uzņēmumā strādāju no tā dibināšanas dienas, zinu viņu plānus, zinu viņu darba rezultātus, un būtu ļoti nepareizi, ja mēs nonievātu šo cilvēku pūliņus, kas jau pašreiz ir daudz izdarījuši, un ne jau vieni padomes locekļi tur strādā, tur strādā daudz godprātīgu cilvēku, daudz arhitektu, daudz pašvaldību darbinieku, kas visu šo laiku ir veltījuši darbam. Un nebaidīsim rīdziniekus, nebaidīsim cilvēkus ar briesmīgo likteni, kas viņiem iestāsies 2007.gadā, jo Rīgā pašreiz ļoti intensīvi būvējas dzīvojamais fonds. Un būvē arī privātpersonas. Var notikt pretēji procesi, nekā mēs pašreiz radioklausītājus šeit baidām un baidām viens otru.
Ja izveidosies šis tirgus, būs šis piedāvājums, un tas būs ievērojami lielāks nekā pieprasījums, cenas kritīsies. Un katrs denacionalizēto namu īpašnieks arī domās, kā saglabāt savus īrniekus. Tā viņam būtu liela traģēdija, ja viņa namu pamestu visi īrnieki. Jo pašreiz Rīgā daži tādi nami stāv, kuru īpašnieki ir sacēluši tādas cenas, ka viņiem neviens nedzīvo, jo viņi cer visos šajos namos iekārtot hoteļus. Tas nenotiek. Tie ir apklāti ar dažādām drēbēm un tā tālāk, un stāv neaiztikti. Tur, kur ir neprātīgas prasības, arī īrnieki negribēs vairs turpmāk dzīvot. Un būs šis piedāvājums, ja mēs izstrādāsim pa šiem trim četriem gadiem šo atbalsta programmu. Un, ja mēs šodien tikai to paziņojam, bet neko vēl neizdarām, un tā nav reāla mūsu budžetā, tas nebūtu pareizi. Ar šo lēmumu, ar šādu balsojumu es aicinu “Jauno laiku” tomēr balsot. Mēs tomēr dodam ļoti konkrētu signālu gan mūsu īpašniekiem, gan arī īrniekiem, gan arī pašvaldību darbiniekiem. Tas, ko brīdināja šeit Simsona kungs, ka visiem cietumā būšot jāiet. Un arī valsts varas pārstāvjiem atradīšoties tur dzīvošanas vieta. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni, lai mēs šodien tomēr noņemtu šo sociālo spriedzi un nobalsotu par šo pēdējo priekšlikumu, kas mums ir palicis. Un tas tomēr atnesīs labumu nākotnei.
Būsim saprātīgi! Es aicinu par saprātīgu rīcību! Zaļo un Zemnieku savienība būs par to jums ļoti pateicīga.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Gribu pateikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ka jūsu atbalstītais priekšlikums ir ļoti slikts. Žēl, ka jūs tik ilgi strādājāt pie šā likumprojekta un sasniedzāt tik sliktu rezultātu.
Pēc būtības jūs paredzat, it kā gribat nākt pretim šo denacionalizēto namu īrniekiem, tanī pašā laikā jūs paredzat manis jau pieminēto šo īrnieku spīdzināšanu vēl pastiprināt. Un pastiprināšana ir izteikta skaitļos. Tātad nākamgad šie īrnieki jau maksās 60 santīmus, pēc tam, pēc gada – 72, un 2007.gadā jau 84 santīmus. Tātad 2007.gadā šie cilvēki, kuri nespēj samaksāt īres maksu jau šodien, būs spiesti maksāt par 1 kvadrātmetru 36 santīmus vairāk, nekā viņi maksāja pērn. Jūs saprotiet, pagājušajā gadā viņi maksāja tikai 36 santīmus vispār, bet pēc trim gadiem viņiem pieaugs šī maksa par 36 santīmiem klāt. Vai tā patiešām nav spīdzināšana? Ar katru gadu lielāka. Un tādēļ bija šie priekšlikumi, Annas Seiles priekšlikums, kas paredzēja uz pusgadu atstāt šo īres maksu šādā pašā līmenī, kā ir šobrīd – 48 santīmi, pa to laiku izstrādāt kompensācijas mehānismu, kā šiem cilvēkiem palīdzēt. Beidzot uzņemties valstij un pašvaldībām, it īpaši Rīgas pašvaldībai, kur visvairāk šo namu, atbildību. Tā ka šis priekšlikums diemžēl ir slikts priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
S.Šķesters.
Cienījamie kolēģi! Dzirdot debates, es saprotu, ka tāds ir …izsaka domas, ka komisija nav neko darījusi. Es domāju, ka šis likums “Par dzīvojamo telpu īri”, tas ir viens no šiem trim kompleksajiem likumiem, ko mēs jau akceptējām arī pagājušajā Saeimas sēdē, tas ir likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas tika akceptēts otrajā lasījumā, kur bija šie priekšlikumi iestrādāti gan par neizīrēto dzīvokļu nodošanu, valsts neizīrēto dzīvokļu nodošanu dzīvokļu jautājumu risināšanai pašvaldībai, gan šī pabalstu sistēma, gan šie pārcelšanās pabalsti, gan kreditēšanas sistēma, kura būtu jāievieš, gan jautājumi, kas skar šo dzīvokļu nomas iespējas, dodam pašvaldībai, iznomāt šos dzīvokļus, un tad... piešķirt un tad sniegt šos pabalstus, ko minēja arī kolēģis tikko, jo faktiski eksperti no Pašvaldību savienības un no Rīgas domes saka, ka šo diferenci, šo starpību, pabalstu jomā viņi var segt, kas ir attiecībā no 48 un virs, ka būs 60 santīmi, un šīs izmaksas ir pašvaldībai šodien paceļamas, un tās ir reālas.
Vēl viena lieta, ko es gribēju atzīmēt, ka patiešām šī būvniecība arī notiek, un es domāju, ka nākotnē būs arī valdībai, nākošajām valdībām un mums, politiķiem, izlēmums, kā mēs varētu atbalstīt šo celtniecību tādos apjomos, kas garantētu šai iedzīvotāju kategorijai daļēji, kuri nav spējīgi paši iesaistīties šajā dzīvokļu jautājumu, savu problēmu risināšanā, šos dzīvokļus. Bet te ir priekšlikums, kurš... šie visi priekšlikumi… kompleksi, un tas, ka mēs Privatizācijas likumā esam iestrādājuši šīs normas, gan arī likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kā es jau minēju, tas liecina, ka īres jautājums, tas nav viens jautājums, tas ir komplekss jautājums, pie kura risinājuma mēs varētu atgriezties pēc kāda laika un redzēt šos rezultātus. Un jebkurš likums sāk darboties, izstrādājot saistošos noteikumus pašvaldībām, un reāli pēc gada tas var funkcionēt, un šīs normas iestrādājas, un cilvēki var sajust šā likuma darbības rezultātus.
Tātad es lūgtu tomēr atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, kas attiecas
uz ... ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā namā, likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā, un īrnieks dzīvo šodien, lietojis ir līdz īpašumtiesību atjaunošanai, tad šie noteikumi ir spēkā, un šī īres maksa ir šo denacionalizēto namu īrnieku kategorijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 45. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 16, atturas – 8. Priekšlikums ir atbalstīts.
Vai deputāte Silva Golde vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.
S.Šķesters.
Tātad, kolēģi, strādājam tālāk. 46. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
47. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
48. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
49. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
50. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
51. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
52. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 53.priekšlikumā. (Starpsauciens: Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 52. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 58, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
53. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Par 53.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 19, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Šķesters.
Paldies. 54. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
55. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts komisijas 56.priekšlikumā. Tas nav balsojams... Es atvainojos...
57. – deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! 55.priekšlikums ir atbalstīts 56.priekšlikumā, un par 56.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: Balsot!”)
Deputāti lūdz balsojumu par 56. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 3, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Šķesters.
Un 57. – deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 57.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tātad es lūgtu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Šķesters.
25.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25.novembris. Paldies.
S.Šķesters.
Paldies, kolēģi, par atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likums “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (otrreizēja caurlūkošana).
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli likumu mēs nododam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, un lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likuma atkārtotu caurlūkošanu.
I.Druviete (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2004.gada 2.decembris.
Sēdes vadītāja.
Un caurlūkošana? Atkārtotā caurlūkošana?
I.Druviete.
Komisija lūgtu divas nedēļas. Tātad... tas iznāk 16.decembris.
Sēdes vadītāja.
16.decembris. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.decembris un izskatīšana – 16.decembra sēdē. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šodien, 17.novembrī! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Cienījamie kolēģi, vēlos paziņot, ka balsojumā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, balsojot par 56. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, es vēlējos atbalstīt šo priekšlikumu, bet nobalsoju atturoties... tātad vēlējos to atbalstīt. Kļūda balsojumā.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs un deputāti ir saņēmuši rakstiskas atbildes no finanšu ministra Spurdziņa kunga “Par Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma 2004.gada izlietojumu”. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? (Starpsaucieni.) Urbanoviča kungs? Ar rakstisko atbildi?
Tad Saeimas Prezidijs un deputāti ir saņēmuši arī rakstisku atbildi no iekšlietu ministra un no aizsardzības ministra jautājumā “Par pasākumu plānošanu terora aktu novēršanai”. Deputāti ir apmierināti?
Kā arī ir saņemta rakstiska atbilde no satiksmes ministra “Par tiesvedību ar Kempmayer Media, ciparu televīzijas ieviešanu”. Vai deputāti ir apmierināti? (Starpsauciens.) Deputāti ir apmierināti. Paldies.
Tad lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Uldis Briedis, Mihails Pietkevičs, Jakovs Pliners, Mareks Segliņš, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis un Dzintars Rasnačs. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pulksten 17.00 ir jautājumu un atbilžu sesija, kurā ir uzdots jautājums Ministru prezidentam un veselības ministram “Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās palīdzības minimuma nodrošināšanai” un arī Saeimas deputātu jautājums aizsardzības ministram Atim Slakterim “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdi Ādažos izmaksām”. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 17.novembra sēde ir slēgta. Paldies!