
Parastā neparastā ziema
Galvaspilsētā nepietiek sniega tīrīšanas tehnikas, traucēta
gandrīz visu transportlīdzekļu kustība, pārtrūkst elektrības padeve, ceļinieki
sasauc preses ārkārtas konferenci, ostās gatavojas vētrai, ugunsdzēsēji no grāvjiem
velk avarējušas automašīnas, atcelta Vācijas federālā prezidenta sagaidīšanas
ceremonija. Taču izrādās, ka šāda puteņošana, lai kā esam ieraduši šausmināties
par terminu “stihija”, novembrī nav uzskatāma par ārkārtēju.
Snigšana, putenis, vēja brāzmas ap 20 metriem sekundē un sniega sega, kas turas
vairākas dienas. Šādi laika apstākļi, kas atbilst priekšstatiem par īstu ziemu,
Latvijā nav uzskatāmi par ārkārtējiem novembrī, “Latvijas Vēstnesim”
apstiprināja Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūrā (LHA). Tiesa, aizvadītajā naktī
Rīgā uzsnigusi dekādes nokrišņu norma – 19 milimetru. Taču, piemēram, 1902.gada
novembrī Jelgavas apkaimē vienas diennakts laikā fiksētie nokrišņi sasnieguši 66 mm
atzīmi, 1969.gadā Skrīveros 17 stundu laikā – 34 mm, bet 1989.gada novembrī šāds
nokrišņu daudzums 17 stundu laikā konstatēts Rīgā un Jelgavā.
“Nav noticis nekas ārkārtējs, šādi gadījumi bijuši jau agrāk. Ja pa nakti
strādās sniega tīrītāji, situācija stabilizēsies. Ja kārtīgi uzsnieg piecos gados
reizi, nevienā valstī dienesti nespēj tūlīt visu notīrīt,” vakar pēcpusdienā
skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks
Aivars Mednis. Pieredze liecinot, ka nav jēgas koncentrēt lielus resursus salīdzinoši
retiem izmantošanas gadījumiem. Tiesa, līdz ar tiešām postošu dabas stihiju
plosīšanos pēdējos gados Eiropā mainās arī laika apstākļi Latvijā, atzīst A.
Mednis. Piemēram, arvien biežāk novērojamas vētras ar vēja ātrumu virs 20 metriem
sekundē. Tādēļ VUGD, kas koordinē citu dienestu darbību ārkārtējās situācijās,
jau tagad gatavojas arvien lielākam glābšanas darbu apjomam nākotnē.
Pašlaik saistībā ar pēdējo dienu laika apstākļiem VUGD par lielāko problēmu
uzskata nevis satiksmes traucējumus, bet gan cilvēku ielūšanu ledū. “Vienas
diennakts laikā vienā pašā ezerā Daugavpils rajonā ielūzuši četri cilvēki, jau
ir bojāgājušie,” situāciju skaidro A. Mednis. Ledus vēl neesot pietiekami biezs,
lai uz tā uzturētos cilvēki, bet uzkritusī sniega sega gan apturējusi ledus
veidošanos, gan ļoti apgrūtinot glābēju autotransporta ierašanos laikā palīgā
ielūzušajiem.
Trešdien snigšana mitēšoties, taču naktī no 25. uz 26.novembri Latvijā atkal
gaidāms sniegs, informē LHA. Pēc 27.novembra vēlreiz paredzama krasāka temperatūras
pazemināšanās, kad 10 grādu un lielāks sals gaidāms arī Rīgā. Kopumā,
temperatūrai pieturoties zem nulles, sniega sega turpmākajās dienās saglabāsies un
pat papildināsies, bet tās nokušana nav prognozējama. Decembrī sinoptiķi paredz par
grādu zemāku temperatūru nekā vidēji šajā mēnesī. Nokrišņu daudzums būšot ap
normu. Gaisa temperatūra turēšoties mīnusos, taču atsevišķās dienās gaidāmi
atkušņi. Decembra trešajā dekādē sals vietām sasniegšot pat 20 grādu zem nulles.
Guntars Laganovskis, “LV”