• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.11.2004., Nr. 186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96876

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija un Vācija: kopīgi ideāli, vērtības un uzskati

Vēl šajā numurā

24.11.2004., Nr. 186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Vācu DPA intervijā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks brīdinājis par nodokļu harmonizācijas negatīvajām sekām. Latvijas uzņēmuma ienākuma nodoklis ir zemāks nekā, piemēram, Vācijai, pret ko pēdējā iebilst, pamatojot to ar nevienlīdzīgu konkurenci. Artis Pabriks arī paudis viedokli, ka nodokļu harmonizācija nepalīdzēs Vācijai, bet nāks par ļaunu Latvijai, “aizbiedējot” ārkārtīgi nepieciešamās investīcijas.
Artis Pabriks pievērsās arī korupcijas problēmai Latvijā. Latvijas un Krievijas attiecības paliek problemātiskas, un A.Pabriks atzīmēja, ka Latvija ne tikai atbilst ES standartiem minoritāšu tiesību aizsardzībā, bet pat pārsniedz tos. Krievija kavējas ar 15 starpvalstu līgumu ar Latviju parakstīšanu vai ratificēšanu. “Mēs atrodamies strupceļā,” sacīja ministrs un uzsvēra, ka Latvija tieksies pēc vienotas pieejas attiecībās ar Krieviju, lai atrisinātu šos jautājumus. Tāpat nepieciešama vienota politika attiecībās ar Minsku. Latvija izslēgtu jebkādas ekonomiskas sankcijas un koncentrētos uz pasākumiem, kas dotu Baltkrievijas iedzīvotājiem cerību uz reformām un ciešākām saitēm ar Eiropu.

Austrijas “Die Presse” intervijā Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova aicina aktīvi palīdzēt izveidot pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā. Krievijas un Latvijas attiecības arī pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā H.Demakova vērtē kā saspringtas.

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Eiropas Savienības parlamentārieši parādīja savu varu Barrozu, bet netieši arī ES Padomei, respektīvi, ES dalībvalstīm. Savukārt Barrozu ar nelielām izmaiņām personāla sastāvā un minimālu resoru pārdalīšanu izdevās ES Padomē iegūt deputātu vairākuma uzticību. Tomēr tieši šis fakts pierāda, ka runa nav bijusi tik daudz par Komisijas sastāvu, kā par savu kompetenču un ietekmes paplašināšanu Eiropas Savienības institūcijās. Taču jāšaubās, vai tagad Komisija kļuvusi spēcīgāka un turpmāk spēs vairāk ietekmēt ES politiku un ES likumdošanu. EP joprojām būs vājākais posms. Savukārt problēmas ar ES Komisijas apstiprināšanu vēl nenozīmē, ka tā nebūs spējīga labi strādāt. Kā pozitīvais jāatzīmē tas, ka Barrozu nesola paradīzi zemes virsū, bet kopā ar savu komandu grib sasniegt reālus, taču svarīgus mērķus. Par galveno uzdevumu Barrozu nosauca strupceļā nonākušā Lisabonas procesa atdzīvināšanu.”

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem tuvākajā nākotnē būs jauna kodolraķešu sistēma, kāda pasaulē vēl nav redzēta.”

Poļu “Rzeczpospolita”: Šonedēļ Polijā tiks publicēta “Baltā grāmata” par Polijas un Vācijas savstarpējo kompensāciju problēmām. Neparastā vienprātībā tās ievadrakstu parakstījuši visi demokrātiskās Polijas līdzšinējie ārlietu ministri. Tas nozīmē, ka vismaz šajā jautājumā ārpolitikas nostādnes ir līdzīgas. Risinājums jāmeklē, abu valstu valdībām ievērojot gan sabiedrības jūtīgumu, gan arī vēsturisko taisnīgumu.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!