Valsts prezidente pie Brīvības pieminekļa Latvijas Republikas proklamēšanas 86.gadadienā 18.novembrī:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Labvakar, Latvijā! Sveiki, mīļie tautieši!
Mēs svinam savas brīvības svētkus, mēs svinam savas valsts dibināšanas svētkus, un šeit mēs apliecinām, ka esam dzīvi, ka esam brīvi un apņēmības pilni dzīvot savu dzīvi tā, kā mēs to izlemsim un vēlēsimies. Ja kādam tas nepatīk, ja kāds mums ir nelabvēlis, tad ļoti žēl – lai viņš iet savu ceļu, mēs iesim savu ceļu.
Bur man burvji,
Skauž man skauģi,
Nevar mani izpostīt.
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu tēvu zemi.
Mūs nevar vairs uzvarēt ar spēku – mēs esam tagad visspēcīgākās alianses locekļi, kāda vien pasaulē ir pastāvējusi. Mūsu zemes suverenitāte, mūsu brīvība un drošība tagad ir apsargātas. Vienīgais, kas varētu mums ļaunu darīt, ir citu viltus, vienīgais, kas mums varētu kaitēt, ir mūsu pašu vājības un mūsu pašu nespēks. Es gribētu aicināt šajā svētku vakarā visiem izjust sevī un apzināties, cik ļoti daudz mēs esam sasnieguši, par cik daudzām lietām mēs varam būt patiesi un pamatoti lepni. Mums nav vajadzīgs kā senai un apspiestai vergu tautai paturēt zemapziņā šo nicinājumu, ko citi pret mums kādreiz ir vērsuši un ko daždien viņi dara vēl joprojām.
Kad mūsu atmodas laika darbinieki cīnījās par domu, par ideju, par neatkarīgu Latviju, tad toreizējie kungi un baroni mēģināja iestāstīt latviešu tautai, ka viņi jau ir liktens nolemti būt tikai darba rūķi un zemes apstrādātāji, ka viņus nedrīkst uzņemt ne ģildēs, ne profesijās un, Dievs nedod, tur, kur būtu jāpieņem svarīgi lēmumi. Bet viņi uz to neklausījās, viņi gāja tālāk un izauklēja, iedzīvināja neatkarīgās Latvijas ideju un realitāti.
Tāpat komunisma okupācijas laikā latviešiem tika pārmests, ka neatkarīgā Latvija jau ir bijusi tikai tāda vēstures kļūda, ka sapujusī elite, buržuāziska un fašistiska, nabaga darba tautu ir tikai apspiedusi, ak, nu beidzot tautai ir pienācis šis atbrīvošanas brīdis, kad partija Maskavā un tās pakalpiņi Rīgā darītu visu pa tautas prātam.
Tauta zināja, ka tie bija tikai meli. Tagad mūsu zeme un mūsu valsts ir mūsu pašu rokās – mums ar mūsu stiprumu un mums ar mūsu vājumu. Mūsu stiprums ir lielāks, nekā mēs apzināmies, un es kā prezidente varu jums apliecināt, ka mums ir tik daudz skaistu, gudru un spējīgu ļaužu, ka citas tautas un valstis mūs par to apskauž. Apskauž par to, cik ātri un veiksmīgi esam īstenojuši reformas, ka esam bijuši gatavi uzņemties mērķi un uzturēt kursu cauri visiem gadiem un valdību maiņām. Mēs zinām savus mērķus, mēs esam tos sasnieguši līdz šim, mēs sasniegsim tos arī nākotnē. Viss, kas ir vajadzīgs, ir – turpināt iet aizsākto ceļu, turpināt pašiem sakārtot savu valsti un savu darba lauku. Darba ir ļoti, ļoti daudz, bet latvieši kopš seniem laikiem ir bijuši darba rūķi, un tas ir viens no mūsu tikumiem.
Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās.
Rokas darba nebijās,
Zinājās padarīt.
Mēs varam padarīt visu, kas ir jādara. Mēs esam uz to spējīgi. Mūsu mākslinieki, mūsu sportisti, mūsu mūziķi, mūsu zinātnieki un arī mūsu politiķi var nostāties blakus jebkuram citam pasaulē. Mēs esam konkurētspējīgi arī uzņēmējdarbībā. Mēs varam vēl tālāk izkopt visas savas spējas. Mums daudz vēl ir jādara, lai visi Latvijā varētu baudīt izglītību pēc savām iespējām un dotībām. Mums daudz vēl ir jādara, lai varam būt droši – ja kādam uznāk liksta vai nelaime, tad viņš var tikt pasargāts un tikt ārstēts pēc savām vajadzībām. Bet te mums visiem ir jāstrādā kopā, mums jāstrādā kopā ar lojalitāti un mīlestību pret savu valsti, jo tā ir vienīgā, kas mums pieder, no mūsu senčiem mantota. Tā ir kā Mazajam Princim viņa roze uz viņa asteroīda. Viņa ir tik unikāla, tikai viena tāda uz šīs zemes, un viņa ir unikāla, jo tā mums pieder, un mēs viņu mīlam, tāpēc ka viņas dēļ mums ir iespējams pūlēties. Viņas dēļ mums ir kāds mērķis, kura dēļ savas pūles ziedot, viņas dēļ mums ir iespējams savu darbu darīt. Kopsim šo savu tēvu zemi, kopsim šo savu senču mantojumu, būsim droši par savām spējām un savām iespējamībām – visas durvis mums tagad ir vaļā! Būsim drošsirdīgi, spēsim tās atvērt, iesim droši tām cauri. Nebaidīsimies ne no citiem, ne paši no sevis! Mums ir iekšā tas spēks, kas nāk no saules, no zemes un no jūras. Lai Dievs mūs pavada mūsu ceļos! Lai jums visiem būtu spēks, izturība un mīlestība uz savu valsti! Dievs, svētī Latviju!